Kopējā drošības un aizsardzības politika  

Kopējā drošības un aizsardzības politika (KDAP) veido satvaru ES politiskajām un militārajām struktūrām un militārajām un civilajām misijām un operācijām ārvalstīs. 2016. gadā pieņemtajā ES globālajā stratēģijā ir noteikta KDAP stratēģija, savukārt Lisabonas līgumā ir precizēti institucionālie aspekti un nostiprināta Eiropas Parlamenta loma. Nesen KDAP jomā tika veiktas svarīgas stratēģiskas un operatīvas izmaiņas, lai risinātu ar drošību saistītus jautājumus un atbildētu uz iedzīvotāju vēlmi pēc lielākas ES reakcijas.

Juridiskais pamats  

Kopējā drošības un aizsardzības politika (KDAP) ir Savienības kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) neatņemama sastāvdaļa[1]. KDAP pamats ir Līgums par Eiropas Savienību (LES). Tā 41. pantā noteikta KĀDP un KDAP finansēšanas kārtība, šī politika sīkāk aprakstīta V sadaļas 2. nodaļas 2. iedaļas (“Noteikumi attiecībā uz kopējo drošības un aizsardzības politiku”) 42.–46. pantā, kā arī 1., 10. un 11. protokolā un 13. un 14. deklarācijā. Īpašā Eiropas Parlamenta loma saistībā ar KĀDP un KDAP ir aprakstīta LES 36. pantā.

Līguma noteikumi attiecībā uz KDAP  

Lēmumus, kas saistīti ar KDAP, pieņem Eiropadome un Eiropas Savienības Padome (LES 42. pants). Ar dažiem izņēmumiem, kuriem piemēro balsu vairākumu un kas attiecas uz Eiropas Aizsardzības aģentūru (EAA, LES 45. pants) un pastāvīgo strukturēto sadarbību (LES 46. pants), šos lēmumus pieņem vienprātīgi. Ar lēmumu priekšlikumiem parasti nāk klajā Savienības augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos, kas vienlaikus ir arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks (PV/AP). Pašlaik šo amatu ieņem Federika Mogerīni (Federica Mogherini).

Ar Lisabonas līgumu tika ieviests Eiropas spēju un bruņojuma politikas jēdziens (LES 42. panta 3. punkts) un izveidota saikne starp KDAP un citiem Savienības politikas virzieniem, jo ir paredzēts, ka vajadzības gadījumā EAA ir jāsadarbojas ar Komisiju (LES 45. panta 2. punkts). Tas jo īpaši attiecas uz Savienības politiku pētniecības, rūpniecības un kosmosa jomā, kurās Parlaments ir pilnvarots pildīt spēcīgāku lomu attiecībā uz KDAP nekā agrāk.

Eiropas Parlamenta loma  

Parlamentam ir tiesības pārbaudīt KDAP darbību un pēc savas iniciatīvas uzdot jautājumus PV/AP un Padomei (LES 36. pants). Parlaments arī uzrauga šīs politikas budžetu (LES 41. pants). Divreiz gadā Parlaments rīko debates par KĀDP un KDAP īstenošanā panākto progresu un pieņem šādus ziņojumus: ziņojumu par KĀDP, ko sagatavo Ārlietu (AFET) komiteja un kurā vajadzības gadījumā iekļauj informāciju par KDAP; ziņojumu par KDAP, ko sagatavo Drošības un aizsardzības (SEDE) apakškomiteja.

Kopš 2012. gada Eiropas Parlaments un dalībvalstu parlamenti ik gadu rīko divas parlamentāras konferences, lai apspriestu KĀDP jautājumus. Parlamentāro sadarbību šajās jomās paredz Lisabonas līgumam pievienotais 1. protokols, kurā ir aprakstīta ES dalībvalstu parlamentu loma.

Lisabonas līgumā ietvertie jauninājumi ir devuši iespēju uzlabot KDAP politisko saskaņotību. Centrālā institucionālā loma ir PV/AP, kurš vada Ārlietu padomes aizsardzības ministru konfigurāciju (struktūrvienību, kas pieņem lēmumus par ES kopējo ārpolitiku un drošības politiku) un vada EAA. Politiskās pamatnostādnes apspriedēm un dialogam ar Eiropas Parlamentu turpina attīstīties, ļaujot Parlamentam pilnībā iesaistīties KDAP veidošanā. Lisabonas līgums paredz, ka Parlaments ir viens no partneriem, kas veido Savienības ārējās attiecības un risina problēmas, kuras minētas 2008. gada ziņojumā par Eiropas drošības stratēģijas īstenošanu. “Mūsdienu demokrātijā – kur politikas izveidē ļoti būtiska nozīme ir plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrības viedoklim – ir būtiski, lai sabiedrība atbalstītu mūsu saistības ārzemēs. Visas pasaules nestabilajās zonās mēs izvietojam policiju, tieslietu ekspertus un kareivjus. Valdību, parlamentu un ES iestāžu atbildība ir informēt par to, kā mūsu rīcība veicina stabilitāti ES”.

Eiropas Parlamenta interešu lokā esošie jautājumi  

Parlaments regulāri rīko apspriedes, uzklausīšanas un seminārus par tādiem jautājumiem kā civilās un militārās KDAP misijas, starptautiskās krīzes, kas ietekmē drošību un aizsardzību, daudzpusējais drošības, ieroču kontroles un ieroču neizplatīšanas satvars, cīņa pret terorismu un organizēto noziedzību, drošības un aizsardzības efektivitātes paaugstināšanas labas prakses piemēri, ES tiesību akti un institucionālā attīstība šajās jomās.

Pēc PV/AP 2010. gada paziņojuma par politisko atbildību Parlaments piedalās kopīgajās apspriežu sanāksmēs, kurās informācijas apmaiņas nolūkos regulāri tiekas Padome, Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) un Komisija. Tā kā Ziemeļatlantijas līguma organizācijai (NATO) ir galvenā loma Eiropas drošības garantēšanā, Parlaments piedalās NATO Parlamentārajā asamblejā, lai veidotu ES un NATO attiecības, vienlaikus respektējot abu organizāciju neatkarību.

KDAP: politika, kas strauji attīstās  

Lai arī pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā 2009. gadā KDAP būtiski nemainījās, tai bija liels politiskās un institucionālās attīstības potenciāls.

Atzīstot nepieciešamību nodrošināt stratēģisku stimulu valstu un valdību vadītājiem, Eiropadome 2013. gada decembrī noteica virkni sākotnējo mērķu virzības panākšanai KDAP jomā: KDAP efektivitātes un ietekmes palielināšana, aizsardzības spēju attīstības uzlabošana un Eiropas aizsardzības rūpniecības stiprināšana. Šī Eiropadome arī uzdeva PV/AP un Komisijai novērtēt ietekmi, ko radījušas izmaiņas ES globālajā vidē. Pamatojoties uz šo novērtējumu, 2015. gada jūnijā PV/AP tika uzdots 2016. gadam sagatavot ES globālās ārpolitikas un drošības politikas stratēģijas projektu, ko PV/AP F. Mogerīni iesniedza Eiropadomei 2016. gada jūnijā. ES globālajā stratēģijā ir izvirzītas piecas ES ārpolitikas prioritātes: Savienības drošība, valsts un sabiedrības noturība ES austrumu un dienvidu kaimiņreģionos, integrētas pieejas konfliktiem izveide, sadarbībā balstītas reģionālās sistēmas un globālā pārvaldība 21. gadsimtam. Dalībvalstis 2016. gada jūlijā pauda atzinīgu vērtējumu par stratēģiju un vienojās ķerties pie tās īstenošanas. Šī īstenošana, apspriežoties ar Padomi, Komisiju un Parlamentu, katru gadu ir jāizvērtē.

Bratislavā 2016. gada 16. septembrī ES dalībvalstis atkārtoti apliecināja savu nodomu stiprināt ES sadarbību ārējās drošības un aizsardzības jomā. Turpmāko 12 mēnešu laikā notikušais apliecina visu attiecīgo ES iestāžu spēju strauji un saskaņoti reaģēt uz dalībvalstu pieprasījumiem, kā arī dalībvalstu pausto politisko gribu virzīt uz priekšu procesu.

2016. gada novembrī Padome tika iepazīstināta ar īstenošanas plānu drošības un aizsardzības jomā, kas bija paredzēts, lai īstenotu globālajā stratēģijā noteikto redzējumu attiecībā uz aizsardzības un drošības jautājumiem. Lai panāktu atbilstību jaunajam vērienīguma līmenim, plānā ir izklāstīti 13 priekšlikumi, tostarp priekšlikums izstrādāt saskaņotu gada pārskatu par aizsardzību (CARD), kurā uzsvars tiktu likts uz izdevumiem, labāku ES ātrās reaģēšanas spēju, tostarp izmantojot ES kaujas vienības, vienu jaunu pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) kārtību dalībvalstīm, kuras vēlas uzņemties lielākas saistības drošības un aizsardzības jomā. 2016. gada 30. novembrī PV/AP F. Mogerīni iepazīstināja dalībvalstis ar Eiropas Aizsardzības rīcības plānu (EARP), kurā iekļautie galvenie priekšlikumi attiecas uz Eiropas Aizsardzības fondu (EAF), kas galvenokārt paredzēts pētniecībai aizsardzības jomā un spēju attīstībai. Padome arī pieņēma secinājumus, ar kuriem apstiprināja plānu īstenot lēmumus par ES un NATO sadarbību, kas tika pieņemti Varšavā (42 priekšlikumi). Visi trīs kopā šie plāni, ko daži dēvē par ziemas dokumentu paketi aizsardzības jomā, ir svarīgs solis ceļā uz Lisabonas līguma īstenošanu drošības un aizsardzības jomā.

Parlaments ir pastāvīgi izrādījis vēlmi rīkoties un īstenot politiskas iniciatīvas šajā jomā. Tas ierosināja ES 2015. gada budžetā finansēt izmēģinājuma projektu KDAP pētniecības jomā, kas nozīmēja, ka pirmo reizi EAA tiktu piešķirti ES līdzekļi militāro vajadzību izpētei. Tagad izmēģinājuma projekta turpinājumā tiek īstenota sagatavošanas darbība pētniecībai aizsardzības jomā, kuras budžets laikposmam no 2017. gada līdz 2019. gadam ir 90 miljoni EUR. Jaunākajā Komisijas priekšlikumā par finansējumu pētniecības un tehnoloģiju atbalsta iniciatīvai aizsardzības jomā laikposmam pēc 2020. gada ir norādīts, ka Parlamenta iniciatīva bija svarīga un ar to tika sākts nozīmīgs process.

2017. un 2018. gads: izšķiroši gadi KDAP īstenošanā  

Eiropadome 2017. gada martā izvērtēja progresu un akcentēja Militārās plānošanas un īstenošanas centra (MPĪC) izveidi. MPĪC ir jauna struktūra, kuras mērķis ir uzlabot ES spēju reaģēt ātrāk, efektīvāk un pilnvērtīgāk, plānojot un īstenojot militārās misijas bez izpildes pilnvarām. Tā izvērtēja arī progresu, kas panākts citās jomās. Piemēram, 2018. gada novembrī tā uzsvēra būtisko progresu, kas pēdējo divu gadu laikā ir panākts tādās jomās kā civilā KDAP pakts, MPĪC stiprināšana, PESCO, CARD un EAF īstenošana, ES un NATO sadarbības uzlabošana, priekšlikuma par Eiropas Miera nodrošināšanas fondu ieviešanas veicināšana un militārā mobilitāte. 2018. gada decembrī ES līderi arī atzina drošības un aizsardzības jomā panākto progresu, uzsverot notikumu attīstību saistībā ar PESCO, militāro mobilitāti un civilās KDAP paktu.

2017. gada 7. jūnijā Komisija nāca klajā ar paziņojumu par Eiropas Aizsardzības fonda izveidi, kurā tika izklāstīti priekšlikumi par to, kā stimulēt un strukturēt investīcijas ES aizsardzības jomā. Tajā tika ierosināts sniegt tiešu atbalstu pētniecībai un nodrošināt attīstības līdzfinansēšanu un atbalstu ES dalībvalstīm aizsardzības produktu iegādē. Atbalsts ražošanas nozarei ir pausts arī projektā regulai par Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmu (EDIDP). Globālās stratēģijas pirmajā gadadienā PV/AP F. Mogerīni publiskoja ziņojumu par tās īstenošanu, kurā pausta atzinība par straujo progresu, tostarp sadarbībā ar NATO, un Komisijas ierosināto Eiropas Aizsardzības fondu.

Attiecībā uz EAF spēju attīstības aspektu – Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmu (EDIDP) – Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas (ITRE) komiteja kopā ar AFET komiteju un SEDE apakškomiteju kā iesaistītajām komitejām izskatīja priekšlikumu regulai par EDIDP izveidi, ko Komisija iesniedza 2017. gada jūnijā. 2018. gada 23. maijā Padome un Parlaments panāca pagaidu vienošanos par tiesību aktiem.

Liels progress 2018. gadā tika panākts arī PESCO īstenošanā. 2018. gada 6. martā Komisija pieņēma īstenošanas ceļvedi. Tajā tika izklāstīta stratēģiska virzība un sniegtas norādes par to, kā strukturēt turpmāko darbu pie abiem procesiem un pārvaldību, tostarp saistībā ar projektiem un attiecībā uz saistību izpildes secības noteikšanu. Tajā pašā dienā tika pieņemts lēmums oficiāli izveidot 17 sadarbības projektu sākotnējo sarakstu. 2018. gada 19. novembrī Padome pieņēma 17 jaunu projektu sarakstu.

Parlaments kā šo jautājumu stingrs atbalstītājs un iniciators savā rezolūcijā par gada ziņojumu par KĀDP īstenošanu (2018. gada decembris) uzsvēra savu pārliecību par to, ka pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) ieviešana aizsardzības projektos un koordinētais ikgadējais pārskats par aizsardzību (CARD) palīdzētu dalībvalstīm padziļināt sadarbību aizsardzības jomā un efektīvāk izlietot to aizsardzības budžetu.

Minētajā ziņojumā Parlaments arī prasīja nākamajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS) (2021–2027) paredzēt atbilstīgus finanšu resursus ES ārējai darbībai un prasīja, lai Eiropas Savienība koncentrētu savus resursus uz stratēģisko prioritāšu īstenošanu. Ziņojumā arī tika uzsvērts, ka Parlaments ir pienācīgi jāiesaista instrumentu uzraudzībā un stratēģiskajā vadībā.

Jautājumā par ES un NATO attiecībām PV/AP ziņoja par progresu šādās jomās: cīņa pret hibrīddraudiem un cilvēku tirdzniecību, aizsardzības spējas, aizsardzības rūpniecība un pētniecība, un partnerības. 2018. gada jūnijā Padome pieņēma secinājumus par trešo progresa ziņojumu attiecībā uz to, kā tiek īstenoti 74 kopīgie pasākumi ES un NATO sadarbībai. Nākamo ziņojumu publicēs 2019. gada jūnijā. Pirms NATO samita, kas notika 2018. gada 11. un 12. jūlijā, ES un NATO 2018. gada jūlijā parakstīja jaunu kopīgu deklarāciju

Parlaments savā līmenī un savu kompetenču ietvaros turpina strādāt pie tā, lai stimulētu un palīdzētu sasniegt ES mērķus, proti, panāktu, ka ES efektīvi un pamanāmi garantē drošību, ko no ES sagaida tās iedzīvotāji.

 

[1]Sk. Līguma par Eiropas Savienību (LES) V sadaļu (“Vispārīgi noteikumi par Savienības ārējo darbību un īpaši noteikumi par kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP)”); arī 5.1.1 par ES ārpolitiku. 

Tuula Turunen