Uzņēmumiem un patērētājiem izmaksu ziņā pieejami sakari
Informācijas un sakaru tehnoloģijas (IST), kā arī datu pakalpojumi mūsdienās pārsniedz tradicionālās telefonijas pakalpojumus nozīmīgumā gan patērētājiem, gan uzņēmumiem. Pieaugot pēc pieprasījuma saņemama satura un 4G/5G pakalpojumu apjomam, ES ir ieviesusi telesakaru tiesisko regulējumu. Tas ietver visu veidu telesakarus, tostarp apraidi. Pētījumi liecina, ka šie pakalpojumi katru gadu ES IKP pienes 86,1 miljardu EUR, un jaunie pasākumi, iespējams, to papildina ar vēl 40 miljardiem EUR.
Juridiskais pamats
Tā kā Līgumos nebija paredzētas tiešas pilnvaras elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu jomā, jurisdikcija attiecībā uz šo jomu tika izsecināta no dažādiem Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) pantiem. Ņemot vērā mediju preču un pakalpojumu komplekso raksturu, ko nevar definēt tikai kā kultūras preces vai vienkārši ekonomiskas preces, rīcībpolitikas jāizstrādā, pamatojoties uz šādu jauktu jurisdikciju. ES var attiecīgi rīkoties šādu nozaru un horizontālo politiku ietvaros: rūpniecības politika (LESD 173. pants), konkurences politika (LESD 101.–109. pants), tirdzniecības politika (LESD 206. un 207. pants), Eiropas komunikāciju tīkli (LESD 170.–172. pants), pētniecība, tehnoloģijas attīstība un kosmoss (LESD 179.–190. pants), tiesību aktu tuvināšana, lai saskaņotu tehnoloģijas vai izmantotu līdzīgus tehnoloģiju standartus (LESD 114. pants), preču brīva aprite (LESD 28., 30., 34. un 35. pants), personu brīva pārvietošanās un pakalpojumu un kapitāla brīva aprite (LESD 45.–66. pants), izglītība, arodmācība, jaunatne un sports (LESD 165. un 166. pants) un kultūra (LESD 167. pants).
Mērķi
Turpinot Lisabonas stratēģijā iesākto, 2010. gadā publicētajā 10 gadu Digitālajā programmā Eiropai pirmo reizi tika noteikta IST galvenā veicinošā loma, palīdzot ES sasniegt tās mērķus. 2015. gadā programma tika izstrādāta tālāk, pieņemot digitālā vienotā tirgus (DVT) piecu gadu stratēģiju ar mērķi nodrošināt taisnīgu, atvērtu un drošu digitālo vidi, kuras pamatā ir trīs pīlāri: visā Eiropā nodrošināt patērētājiem un uzņēmumiem labāku piekļuvi digitālajām precēm un pakalpojumiem, radīt piemērotus apstākļus digitālo tīklu un pakalpojumu attīstībai un maksimāli palielināt digitālās ekonomikas izaugsmes potenciālu.
2020. gadā otrajā piecu gadu digitālajā stratēģijā “Eiropas digitālās nākotnes veidošana” galvenā uzmanība tika pievērsta trim galvenajiem mērķiem: tehnoloģiju darbība cilvēku labā, taisnīga un konkurētspējīga ekonomika un atvērta, demokrātiska un ilgtspējīga sabiedrība. 2021. gadā tai sekoja 10 gadu “Digitālais kompass līdz 2030. gadam – Eiropas ceļam digitālajā gadu desmitā”, kurā ES digitālās ieceres 2030. gadam ir izteiktas konkrēti.
Sasniegumi
A. Digitālais vienotais tirgus
Komisija 2015. gadā publicēja digitālā vienotā tirgus (DVT) stratēģiju (COM(2015)0192), kuras mērķis ir likvidēt virtuālās robežas, veicināt digitālo savienotību un atvieglot patērētājiem piekļuvi pārrobežu tiešsaistes saturam. 2016. gada janvārī Parlaments pieņēma rezolūciju par virzību uz Digitālā vienotā tirgus aktu.
Šī apņemšanās veicināt digitālo savienotību ir atjaunota ES “Digitālajā kompasā līdz 2030. gadam – Eiropas ceļam digitālajā gadu desmitā”, kur tā ir viens no galvenajiem punktiem, kas īpaši pievēršas infrastruktūras paplašināšanai. Saskaņā ar paziņojumu visām ES mājsaimniecībām vajadzētu būt gigabitos mērāmam pieslēgumam un 5G būtu jāaptver visas apdzīvotās teritorijas. Turklāt modernu un ilgtspējīgu pusvadītāju ražošanai Eiropā būtu jāsasniedz 20 % no globālā ražošanas apjoma, un Eiropas Savienībā būtu jāievieš 10 000 klimatneitrālu un ļoti drošu perifērijas mezglu. 2022. gada 17. janvārī ES izgatavoja savu pirmo kvantu datoru – augsti progresīvu tehnoloģiju sistēmu, kas atrodas Jīlihas Superdatošanas centrā Vācijā.
B. Viesabonēšanas regula
Ar Viesabonēšanas regulu tika ieviests noteikums “viesabonēšana kā mājās”, kas lika no 2017. gada 15. jūnija atcelt mazumtirdzniecības viesabonēšanas maksas Eiropas Savienībā, vienlaikus arī nosakot vairumtirdzniecības cenu griestus, kuri ļauj gan segt izmaksas, gan nodrošināt ilgtspējīgu viesabonēšanu kā mājās. Regula ir daļa no ES DVT sasniegumiem, un tā bija spēkā līdz 2022. gada 30. jūnijam. Ņemot vērā tās panākumus, kas liecina par to, kā ES iedzīvotāji gūst labumu no DVT, tika ierosināta jauna regula, lai spēkā esošos noteikumus pagarinātu vēl uz 10 gadiem (COM(2021)0085). Jaunā regula, ko publicēja 2022. gada aprīlī, bezmaksas viesabonēšanu visā Eiropā pagarina līdz 2032. gadam. Tā arī aizliedz papildu maksas, kas būtu lielākas nekā viesabonēšanas vairumtirdzniecības griesti, situācijās, kad patērētāji pārsniedz viesabonēšanas limitus. ES viesabonēšanas noteikumi vairs nav piemērojami Apvienotajā Karalistē, jo tā 2020. gada 31. decembrī izstājās no vienotā tirgus.
C. Eiropas Elektronisko sakaru kodekss
Komisija 2015. un 2016. gadā nāca klajā ar priekšlikumiem reformēt ES telesakaru tiesisko regulējumu, tostarp Eiropas Elektronisko sakaru kodeksu (EECC), un aizstāt četras galvenās direktīvas. Eiropas Elektronisko sakaru kodekss (Direktīva (ES) 2018/1972), kas stājās spēkā 2018. gada decembrī, atjaunināja ES telesakaru regulējumu. Turklāt 2020. gada decembrī ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2021/654 tika noteikti ES mēroga balss savienojuma pabeigšanas tarifi, no 2022. gada nosakot likmi 0,07 eurocenti minūtē fiksētajiem zvaniem un no 2024. gada – 0,2 eurocenti minūtē mobilajiem zvaniem.
D. Privātuma un drošības regulējums
Labāka patērētāju un uzņēmumu aizsardzība ir nodrošināta ar šādiem pasākumiem: pieņemot tiesību aktu par privātumu (Direktīva 2009/136/EK) un datu aizsardzību (Regula (ES) 2016/679 un Direktīva (ES) 2016/680), stiprinot Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūras pilnvaras[1], pieņemot Direktīvu (ES) 2016/1148 par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā ES (TID direktīva), stiprinot tiesības nomainīt fiksēto vai mobilo operatoru vienas darbdienas laikā, vienlaikus saglabājot savu telefona numuru, proti, numura pārnesamība (Direktīva 2009/136/EK), un izveidojot vienoto Eiropas neatliekamās palīdzības dienesta numuru 112 (Direktīva 2009/136/EK), palīdzības dienesta tālruņa numuru 116 000 bērnu pazušanas gadījumiem, palīdzības bērniem dienesta tālruņa numuru 116 111, emocionālā atbalsta dienesta tālruņa numuru 116 123 un tiešsaistes platformu strīdu izšķiršanai starp patērētājiem un tirgotājiem tiešsaistē.
Komisija 2020. gada 16. decembrī nāca klajā ar priekšlikumu direktīvai, kas paredz pasākumus nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa kiberdrošību visā Savienībā (COM(2020)0823); tās uzdevums bija aizstāt un attīstīt tālāk TID direktīvā noteikto. 2022. gada decembrī publicētā Direktīva (ES) 2022/2555 (TID2 direktīva) efektīvi nodrošinās, ka kiberdrošības līmenis privātajās un publiskajās organizācijās pilnībā atbilst tam, lai atrisinātu mūsdienu problēmas, ar kurām šīs organizācijas saskaras.
E. Konkurences un tirgus regulējumi
Labāka piekļuve telesakariem ir nodrošināta, pieņemot tiesību aktus, kas veicina konkurenci ar skaidriem un iekļaujošiem noteikumiem, labāku kvalitāti, zemākām cenām un vairāk pakalpojumiem (Eiropas Elektronisko sakaru kodekss), investējot platjoslas tīklos, kas atbilst ātrdarbīga interneta standartiem, ar radiofrekvenču spektra politikas programmas starpniecību atbalstot bezvadu tehnoloģijas, piemēram, LTE un 5G, un saskaņojot 470–790 MHz frekvenču joslas izmantošanu ES, lai izveidotu gigabitu savienotību visiem galvenajiem sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem.
Lai uzlabotu valstu regulatīvo procedūru saderību, Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestāde (Regula (ES) Nr. 2018/1971) nodrošina sadarbību starp valstu regulatoriem un Komisiju. Tā veicina paraugpraksi un kopīgas pieejas, vienlaikus izvairoties no nekonsekventa regulējuma, kas varētu radīt DVT izkropļojumus. Šis atjauninātais tiesiskais regulējums uzliek valstu regulatīvajām iestādēm uzdevumu veicināt konkurenci elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu nodrošināšanā, kā arī noteikt principus, kas ir to darbības pamatā: neatkarība, objektivitāte un pārredzamība, kā arī pārsūdzības tiesības.
Parlaments un Padome 2022. gada 23. novembrī pieņēma Direktīvu (ES) 2022/2380, no 2024. gada ieviešot vienotu lādētāju standartu, tostarp mobilajiem tālruņiem, planšetdatoriem, austiņām un pārnēsājamām navigācijas sistēmām. Tādu pašu saskaņošanu līdz 2026. gadam pakāpeniski piemēros arī klēpjdatoriem. Direktīvas mērķis ir veicināt tehnoloģisko inovāciju, novērst tirgus sadrumstalotību un samazināt lādētāju ražošanas ietekmi uz vidi.
Eiropas Parlamenta loma
Parlaments atbalsta noturīgu un attīstītu IST politiku un ir bijis ļoti aktīvs šīs jomas tiesību aktu pieņemšanā, lai palielinātu ieguvumus patērētājiem un uzņēmumiem.
Parlaments ir atgādinājis vajadzību izmantot digitālās dividendes spektru, lai visiem ES iedzīvotājiem nodrošinātu piekļuvi platjoslas pakalpojumiem, un ir uzsvēris, ka ir vajadzīga turpmāka rīcība, lai no jebkuras vietas nodrošinātu piekļuvi ātrdarbīgiem platjoslas pakalpojumiem, kā arī visu iedzīvotāju un patērētāju piekļuvi digitālajai pratībai un kompetencei. Tas arī uzsver drošības nozīmi kibertelpā, lai garantētu stabilu patērētāju un uzņēmumu privātuma un pilsonisko brīvību aizsardzību digitālā vidē. Tajā pašā laikā Parlaments stingri atbalsta tehnoloģisko neitralitāti, tīkla neitralitāti un tīkla brīvības ES iedzīvotājiem.
Parlaments ar tiesību aktu palīdzību sistemātiski stiprina šīs garantijas. Tam ir būtiska loma šķēršļu novēršanā DVT un to ES telesakaru noteikumu modernizēšanā, kurus piemēro mūsdienu digitālajiem un datu produktiem un pakalpojumiem, lai vairotu digitālās priekšrocības patērētājiem un uzņēmumiem. Daži piemēri: Direktīva 2014/61/ES par pasākumiem ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazināšanai un Regula (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū nolūkā veicināt elektronisko uzņēmējdarbību. Reaģējot uz Komisijas priekšlikumiem, Parlaments ir atbalstījis autortiesību noteikumu modernizēšanu un ES audiovizuālo mediju pakalpojumu noteikumu atjaunināšanu.
Turklāt Parlaments ir sekmīgi pabeidzis likumdošanas darbu pie datu aizsardzības reformas, pieņemot Direktīvu (ES) 2016/680 un Regulu (ES) 2016/679. Tas ir veicis apjomīgu likumdošanas darbu pie priekšlikumiem, kas iesniegti pēc digitālā vienotā tirgus stratēģijas, un ir pieņēmis rezolūciju par virzību uz Digitālā vienotā tirgus aktu. Parlaments arī pieņēma rezolūciju par interneta savienojamību izaugsmei, konkurētspējai un kohēzijai: Eiropas gigabitu sabiedrība un 5G, atbalstot 5G izvēršanas grafiku, kas atvieglotu savienojamību patērētājiem un uzņēmumiem.
2019. gada pētījums atklāja, ka telesakaru pakalpojumi katru gadu ES IKP pienes 86,1 miljardu EUR, ko ar jaunu tiesību aktu palīdzību var palielināt vēl par 40 miljardiem EUR. Turklāt pētījums par jaunākajām norisēm digitālo pakalpojumu jomā liecināja, ka ES uzņēmumiem un patērētājiem vitāli svarīga kļūs virzība uz 6G tehnoloģijām.
Plašāka informācija par šo tematu atrodama Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas tīmekļa vietnēs.
Kristi Polluveer / Christina Ratcliff / Jordan De Bono / Barbara Martinello