Patērētāju tiesību politika: principi un instrumenti

Efektīva patērētāju tiesību aizsardzības politika nodrošina vienotā tirgus pienācīgu un produktīvu darbību[1]. Tās mērķis ir panākt, lai patērētājiem būtu garantēta iespēja īstenot savas tiesības attiecībās ar komersantiem, un garantēt vairāk drošības mazāk aizsargātiem patērētājiem. Finanšu krīze ir apliecinājusi, ka ar patērētāju aizsardzības noteikumiem tirgu var padarīt godīgāku un konkurenci – kvalitatīvāku. Par būtiski svarīgu ES politikas mērķi ir kļuvusi nepieciešamība nodrošināt patērētājiem pilnvērtīgas iespējas, kā arī efektīvi garantēt patērētāju drošību un aizsargāt viņu ekonomiskās intereses.

Juridiskais pamats un mērķi

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 4. panta 2. punkta f) apakšpunkts, 12., 114. un 169. pants, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 38. pants.

LESD 114. pants ir juridiskais pamats saskaņošanas pasākumiem, kuru mērķis ir iekšējā tirgus izveide. Tajā uzsvērts, ka ir jānodrošina augsts aizsardzības līmenis (cita starpā arī augsts patērētāju tiesību aizsardzības līmenis) un ka īpaša uzmanība ir jāpievērš visiem atklājumiem, kas pamatojas uz zinātnes faktiem.

LESD 169. pants kļuva par juridisko pamatu visaptverošam pasākumu kopumam, kas ES līmenī īstenojams patērētāju tiesību aizsardzības jomā. Tas nosaka, ka, “lai atbalstītu patērētāju intereses un nodrošinātu augstu līmeni patērētāju tiesību aizsardzībā, Eiropas Savienība veicina patērētāju veselības, drošības un ekonomisko interešu aizsardzību, kā arī atbalsta viņu tiesības gūt informāciju, izglītību un tiesības apvienoties, lai aizstāvētu savas intereses”. Minētajā pantā ir arī paredzēts, ka patērētāju interesēm ir jāpievērš vairāk uzmanības citās ES politikas jomās. Šajā ziņā 169. pants nodrošina stingrāku 114. pantu un paplašina tā piemērošanas jomu, papildus vienotā tirgus jautājumiem iekļaujot tajā arī preču un pakalpojumu pieejamību, tiesu pieejamību, sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti un atsevišķus uztura, pārtikas, mājokļa un veselības aizsardzības politikas aspektus. Šis pants arī nosaka, ka ar ES pasākumiem nedrīkst liegt dalībvalstīm iespēju atstāt spēkā vai ieviest stingrākus aizsargpasākumus, ja vien tie ir saderīgi ar Līgumiem. Tādēļ patērētāju tiesību politika ir viens no elementiem, kas veido ES stratēģisko mērķi uzlabot savu iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Līdz ar tiešu rīcību, kas vērsta uz patērētāju tiesību aizsardzību, ES nodrošina, lai patērētāju intereses būtu ņemtas vērā visu attiecīgo politikas jomu ES tiesību aktos.

Saskaņā ar LESD 12. pantu patērētāju tiesību aizsardzības prasības ir jāņem vērā, nosakot un īstenojot pārējo ES politiku un darbības. Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 38. pantā ir atbalstīta patērētāju tiesību aizsardzība, norādot, ka ar ES politiku ir jānodrošina patērētāju tiesību augsta līmeņa aizsardzība.

Darbības

A. Vispārīga informācija

Patērētāju tiesību politikas jomā ES rīcības programmu galvenokārt veido Eiropas Patērētāju tiesību aizsardzības programma un patērētāju programma 2014.–2020. gadam[2].

Eiropas Patērētāju tiesību aizsardzības programmai ir vairāki mērķi:

  • vairot patērētāju drošību (ar ražojumu drošuma un tirgus uzraudzības 2013. gada tiesību aktu kopumu, tādēļ jo īpaši uzlabojot ražojumu identificēšanu un izsekojamību, ar pasākumiem, kuri pārtikas apriti padara krietni drošāku, un ar jauniem noteikumiem par kosmētikas līdzekļu drošumu, kas ieviesti 2013. gada vidū);
  • vairot zināšanas par patērētāju tiesībām (ir izstrādāti interaktīvi rīki, lai patērētājus informētu, izglītotu un palīdzētu viņiem kļūt par pilntiesīgiem vienotā tirgus dalībniekiem – piemēram, tiešsaistē pieejamā patērētāju izglītošanas platforma Consumer Classroom);
  • panākt patērētāju tiesību regulējuma stingrāku izpildi (pret ES patērētāju tiesību aktu pārkāpumiem vēršoties ar saskaņotu rīcību, ko nodrošina dalībvalstu patērētāju tiesību aizsardzības iestāžu sadarbības tīkli, veicot vērienīgas tīmekļa vietņu pārbaudes; pateicoties Direktīvai par strīdu alternatīvu izšķiršanu un Regulai par strīdu izšķiršanu tiešsaistē, kas pieņemtas 2013. gadā, patērētājiem, kuri pieprasa tiesisko aizsardzību, ir pieejamas vienkāršas, ātri un ar mazām izmaksām īstenojamas ārpustiesas procedūras);
  • iekļaut patērētāju intereses galvenajās nozaru politikas jomās (jauni tiesību akti tādās nozarēs kā telesakari, digitālās tehnoloģijas, enerģētika, transports un pārtika, kā arī jauni pasākumi, ar ko panāk, lai finanšu pakalpojumi privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem būtu pārredzamāki un pieejamāki un lai vieglāk būtu īstenojams bankas kontu maiņas process);
  • nodrošināt patērētājiem pilnvērtīgas tiesību īstenošanas iespējas (pats galvenais mērķis visai ES patērētāju tiesību politikas stratēģijai, ko Komisija izklāstījusi savā darba dokumentā “Pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana patērētājiem Eiropas Savienībā” un ar ko ir iecerēts panākt, lai ES patērētāji varētu pilnībā izmantot savas tiesības, jo viņiem ir izvēle, informācija un izpratne par patērētāju tiesībām un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem).

Patērētāju tiesību aizsardzības programmā ir noteikti arī sarežģītāki uzdevumi, piemēram, pāreja uz ilgtspējīgākiem patēriņa modeļiem un mazāk aizsargātu patērētāju īpašo vajadzību nodrošināšana.

Nākamajos gados atbalstu ES patērētāju tiesību politikai sniegs patērētāju programma 2014.–2020. gadam, kuras budžets ir 188,8 miljoni EUR. Programma ir izstrādāta, lai palīdzētu iedzīvotājiem izmantot savas patērētāju tiesības un aktīvi piedalīties vienotā tirgus procesos, tā veicinot izaugsmi, inovāciju un palīdzot ES sasniegt stratēģijā “Eiropa 2020” nospraustos mērķus.

Lai vairotu patērētāju uzticēšanos vienotajam tirgum, tika pieņemti divi svarīgi dokumenti: 2013. gada 21. maija Direktīva 2013/11/ES par strīdu alternatīvu izšķiršanu un Komisijas priekšlikums direktīvai par kolektīvo tiesisko aizsardzību un pasažieru tiesībām. Vienotā tirgus digitālās dimensijas veidošana noslēdzās ar digitālā vienotā tirgus stratēģiju, ko Komisija pieņēma 2015. gada 6. maijā un ar ko cita starpā ir iecerēts nodrošināt patērētājiem vieglāk pieejamas digitālās preces un pakalpojumus visā Eiropas Savienībā[3].

ES iestādes sistemātiski uzrauga patērētāju tiesību politikas īstenošanu un šajā nolūkā izmanto Patērētāju situācijas rezultātu pārskatu, ar ko nodrošina valsts patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu uzraudzību trijās jomās (zināšanas un uzticēšanās, atbilstība un izpildes nodrošināšana, sūdzības un strīdu izšķiršana) un izvērtē, ciktāl ir izdevies panākt ES mazumtirdzniecības tirgus integrāciju, spriežot pēc pārrobežu darījumu līmeņa uzņēmēju un patērētāju attiecībās un e-komercijas attīstības Patērētāju tiesību politikas īstenošanas sistemātiskai uzraudzībai tiek izmantots vēl arī patēriņa tirgu rezultātu pārskats, kuru sagatavo, aptaujājot patērētājus par nesen gūtu iepirkšanās pieredzi, un tādējādi cenšas izsekot vairāk nekā 40 patēriņa tirgu izpildes rādītājiem pēc šādiem galvenajiem raksturlielumiem: uzticēšanās pārdevējam, ka tas ievēros patērētāju tiesību aizsardzības noteikumus; piedāvājumu salīdzināmība; tirgū pieejamā izvēle; ciktāl tiek attaisnotas patērētāju cerības; kaitējums, ko rada problēmas, ar kurām patērētāji saskaras[4].

B. Konkrētās nozarēs veicami pasākumi (2.2.2)

1. Patērētāju grupas

ES patērētāju interešu pārstāvības grupu līdzdalība ir ES iestāžu prioritāte. Eiropas Patērētāju padomdevēju grupa (ECCG) ir Komisijas galvenais forums konsultācijām ar valsts un Eiropas patērētāju organizācijām. Šī grupa, kura izveidota ar Komisijas Lēmumu 2009/705/EK, var konsultēt un informēt Komisiju par ikvienu ar patērētāju interesēm saistītu jautājumu, kas aktuāls ES līmenī. Parlaments un Padome nesen ir pieņēmuši regulu, ar ko izveido Savienības programmu, lai atbalstītu īpašas darbības, ar kurām pastiprina patērētāju un citu finanšu pakalpojumu galalietotāju iesaistīšanos Savienības politikas veidošanā finanšu pakalpojumu jomā[5].

2. Patērētāju izglītošana

Patērētāju izglītošanas pasākumus ES ir organizējusi dažādos posmos, piemēram, patērētāju izglītošanu pakāpeniski iekļaujot pamatskolu un vidusskolu mācību programmās. Eiropas dienasgrāmata ir skolas dienasgrāmata, kas paredzēta vidusskolniekiem (vecumā no 15 līdz 18 gadiem). Tajā ir iekļauta informācija jauniešiem par jautājumiem, kas saistīti ar Eiropas Savienību, tostarp par viņu patērētāju tiesībām. Komisija izmēģinājuma kārtībā ir rīkojusi arī skolotāju apmācības programmas un atbalstījusi patērētāju tiesību politikas maģistra studiju kursu izveidi. Tiešsaistes interaktīvais patērētāju izglītošanas rīks “Dolceta” ir pieejams visās dalībvalstīs un visās ES oficiālajās valodās. Tas ir paredzēts pasniedzējiem un skolotājiem, kā arī patērētājiem, un tajā cita starpā ir aplūkoti tādi jautājumi kā galvenās patērētāju tiesības, ražojumu drošums un lietpratība finanšu jomā.

3. Patērētāju informēšana

Labāka informācija un pamatīgākas zināšanas par patērētāju tiesībām varētu vairot patērētāju uzticēšanos. Eiropas Savienība ir izveidojusi Eiropas Patērētāju tiesību aizsardzības centrus (ECC-Net), lai sniegtu patērētājiem informāciju un konsultācijas par to, kā rīkoties pārrobežu iepirkšanās procesā, un lai izskatītu patērētāju sūdzības. Paralēli darbojas arī tīkls FIN-NET, kura uzdevums ir izskatīt sūdzības par pārrobežu finanšu pakalpojumiem. Komisija arī rīko patērētāju informēšanas kampaņas dalībvalstīs un publicē patērētājiem sagatavotus praktiskus norādījumus. Iekšējā tirgus problēmu risināšanas tīkla SOLVIT uzdevums ir izšķirt strīdus, kas rodas, ja ir pārkāpti ES tiesību akti.

No 2014. gada pavasara līdz 2016. gada sākumam Komisija rīkoja informēšanas kampaņu par patērētāju tiesībām, lai iedzīvotāji varētu uzzināt, kādas ir viņu tiesības saskaņā ar ES patērētāju tiesību aktiem, un noskaidrot, kur vērsties pēc padoma un palīdzības, ja viņiem rodas jautājumi vai problēmas. Ar šo kampaņu bija iecerēts vairot gan komersantu, gan patērētāju vispārējās zināšanas par patērētāju tiesībām, kuras ir spēkā visā Eiropas Savienībā un kuru pamatā galvenokārt ir dalībvalstu tiesību aktos transponētās ES direktīvas. Īpaša uzmanība bija pievērsta Patērētāju tiesību direktīvai, Negodīgas komercprakses direktīvai, Direktīvai par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos un Patēriņa preču pārdošanas un garantiju direktīvai.

Eiropas Parlamenta uzdevumā veiktie pētījumi liecināja, ka internetā ir daudz informācijas par patērētāju tiesībām, taču tā nav atrodama vienuviet, bet gan meklējama daudzos un dažādos ES un valsts līmeņa informācijas avotos[6]. Svarīga nozīme ir portālam “Tava Eiropa”[7], kur ir pieejama izsmeļošāka informācija par patērētāju tiesību politiku un kas veicina dažādu informācijas avotu apkopošanu vienā informācijas references centrā.

4. Patērētāju tiesību īstenošana

Patērētāju tiesību efektīva un pareiza īstenošana ir tikpat svarīga, cik šo tiesību esamība. Par šo tiesību īstenošanu galvenokārt ir atbildīgas dalībvalstu valsts iestādes. Ar Regulu (EK) Nr. 2006/2004 par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā šīs dalībvalstu valsts iestādes ir apvienotas ES mēroga tīklā, nodrošinot tām pamatu informācijas apmaiņai un kopīgai sadarbībai, kuras mērķis ir nepieļaut, ka tiek pārkāpti patērētāju tiesību aizsardzības akti (tas attiecas, piemēram, uz maldinošu reklāmu, kompleksajiem brīvdienu ceļojumiem vai tālpārdošanu). Tīkls veic arī kopīgus tirgus uzraudzības un tiesību īstenošanas pasākumus (piemēram, veicot interneta pārbaudes, kuru laikā iestādes novērtē tīmekļa vietņu atbilstību tiesību aktiem).

Eiropas Parlamenta loma

Parlaments neatlaidīgi pilnveido patērētāju tiesību aizsardzības noteikumus Eiropas Savienībā. No tehniskas standartu saskaņošanas iekšējā tirgus veicināšanas nolūkā patērētāju tiesību aizsardzības politika ir kļuvusi par vienu no dzinuļiem, kuru mērķis ir veicināt labākas “pilsoņu Eiropas” veidošanu. Ar koplēmuma procedūru un palielinoties to jomu skaitam, kurās tiesību akti ir jāpieņem saskaņā ar kvalificēta vairākuma balsošanas procedūru Padomē, Parlaments ieguva pilnvaras, kas ļauj tam piedalīties ES patērētāju tiesību aizsardzības aktu izstrādes un nostiprināšanas procesos. Pateicoties Eiropas Parlamenta veikumam likumdošanas jomā, kopš 2014. gada 13. jūnija dalībvalstīm ir nācies piemērot valsts tiesību aktus, ar kuriem tiek īstenota Patērētāju tiesību direktīva, kas Parlamentā tika pieņemta ar pārliecinošu balsu vairākumu. Cenšoties panākt lielāku ES patērētāju uzticēšanos, direktīva garantē spēcīgākas patērētāju tiesības, nosakot ilgāku nogaidīšanas periodu attiecībā uz distances līgumiem un līgumiem, ko slēdz ārpus uzņēmuma telpām, padarot cenu veidošanu krietni pārredzamāku, aizliedzot izmantot jau iepriekš atzīmētas izvēlnes un precizējot informāciju par digitālo saturu. Parlaments 2017. gada 12. decembrī pieņēma Komisijas priekšlikumu pārskatīt regulu par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā (Regula (EK) Nr. 2006/2004), ko bija ierosināts darīt, lai panāktu, ka efektīvāk tiek piemēroti noteikumi par sadarbību starp valstu iestādēm, kurām uzticēts nodrošināt patērētāju tiesību aizsardzības tiesību aktu izpildi, un ka šī sadarbība tiek efektīvāk īstenota[8].

Parlaments pieņem patstāvīgus ziņojumus, kuriem ir svarīga nozīme, ne vien izstrādājot ES tiesību aktus, bet arī nosakot darba kārtību politikas īstenošanai patērētāju tiesību aizsardzības jomā. Parlaments ir bijis īpaši aktīvs, nodrošinot vairāk budžeta līdzekļu pasākumiem tādās jomās kā patērētāju informēšana un izglītošana (finanšu jomā), kā arī patērētāju pārstāvības veidošana dalībvalstīs, īpaši pievēršoties dalībvalstīm, kuras ES pievienojās pēc 2004. gada.

 

[1]Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības (IMCO) komitejas uzdevumā sagatavotais pētījums par patērētāju tiesību aizsardzības aspektiem finanšu pakalpojumu jomā, Ekonomikas, zinātnes un dzīves kvalitātes politikas departaments (A departaments), 2014. gads:
http://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/etudes/join/2014/507463/IPOL-IMCO_ET(2014)507463_EN.pdf
[2]Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Regula (ES) Nr. 254/2014 par daudzgadu patērētāju tiesību aizsardzības programmu no 2014. līdz 2020. gadam (OV L 84, 20.3.2014., 42. lpp.).
[3]Komisijas 2015. gada 6. maija paziņojums “Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai”: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:52015DC0192 Skatīt arī papildu dokumentus, kas publiskoti kopā ar paziņojumu presei: http://europa.eu/rapid/press-release_IP-15-4919_lv.htm Informāciju par attiecīgajiem sabiedriskās apspriešanas procesiem (atklāti, plānoti vai slēgti) var atrast šeit: https://ec.europa.eu/digital-agenda/en/consultations
[5]Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija Regula (ES) 2017/826, ar ko izveido Savienības programmu laikposmam no 2017. gada līdz 2020. gadam, lai atbalstītu īpašas darbības, ar kurām pastiprina patērētāju un citu finanšu pakalpojumu galalietotāju iesaistīšanos Savienības politikas veidošanā finanšu pakalpojumu jomā: https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2017/826/oj
[6]Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības (IMCO) komitejas uzdevumā sagatavotais pētījums “Eiropas vienotais kontaktpunkts”, Ekonomikas, zinātnes un dzīves kvalitātes politikas departaments (A departaments), 2013. gads: http://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/etudes/join/2013/507453/IPOL-IMCO_ET(2013)507453_EN.pdf
[7]Portāls “Tava Eiropa”: https://europa.eu/youreurope/index.htm#lv
[8]Eiropas Parlamenta 2017. gada 14. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbild par tiesību aktu izpildi patērētāju tiesību aizsardzības jomā (2016/0148(COD)) – https://eur-lex.europa.eu/procedure/LV/2016_148

Mariusz Maciejewski / Christina Ratcliff