Patērētāju tiesību aizsardzības pasākumi

Eiropas patērētāju tiesību aizsardzības pasākumu mērķis ir aizsargāt Eiropas patērētāju veselību, drošību, kā arī ekonomiskās un juridiskās intereses neatkarīgi no tā, kur Eiropas Savienībā viņi dzīvo, ceļo vai iepērkas. ES noteikumi regulē gan fiziskus darījumus, gan elektronisko komerciju, un tajos iekļautas kā vispārēji piemērojamas normas, tā noteikumi attiecībā uz konkrētiem produktiem, tostarp zālēm, ģenētiski modificētiem organismiem, tabakas izstrādājumiem, kosmētiku, rotaļlietām un sprāgstvielām.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. un 169. pants.

Mērķi

Šo pasākumu mērķis ir visiem Savienības patērētājiem nodrošināt augstu aizsardzības līmeni pret riskiem un draudiem viņu drošībai un ekonomiskajām interesēm neatkarīgi no tā, kur Eiropas Savienībā viņi dzīvo, ceļo vai iepērkas, kā arī uzlabot patērētāju iespējas aizsargāt savas intereses.

Sasniegumi

A. Patērētāju veselības un drošības aizsardzība

1. ES darbības sabiedrības veselības un tabakas izstrādājumu jomā (2.2.4)

2. Pārtikas produkti (2.2.6)

3. Zāles (2.2.5)

4. Produktu vispārējās drošības sistēma un tirgus uzraudzība

Direktīva 2001/95/EK paredz produktu vispārējas drošības sistēmu, saskaņā ar kuru ikvienam produktam, kas ir paredzēts patērētājiem un laists tirgū, un uz kuru neattiecas kādas konkrētas nozares tiesiskais regulējums, tomēr ir jāatbilst noteiktiem standartiem, kas attiecas uz patērētāju informēšanu, pasākumiem, lai novērstu drošības apdraudējumus, produktu drošības uzraudzību un produktu izsekojamību. Ja produkts rada nopietnus draudus un tādēļ ir vajadzīga ātra rīcība, iesaistītā dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju, izmantojot RAPEX sistēmu ātrai informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm un Komisiju.

5. Kosmētikas līdzekļu, civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu un rotaļlietu drošums

Ar Regulu (EK) Nr. 1223/2009 nodrošina kosmētikas līdzekļu drošumu un patērētāju aizsardzību, pieprasot sniegt kosmētikas līdzekļu sastāvdaļu sarakstu un izmantot informatīvu marķēšanu. Vairumu regulas noteikumu piemēro no 2013. gada 11. jūlija. Drošības prasības civilām vajadzībām paredzētajām sprāgstvielām un līdzīgiem produktiem ir noteiktas Direktīvā 93/15/EEK, Direktīvā 2008/43/EK, Direktīvā 2004/57/EK un Lēmumā 2004/388/EK, kurā nesen izdarīti grozījumi ar Direktīvu par civilām vajadzībām paredzēto sprāgstvielu pieejamību tirgū (2014/28/ES) un ar Direktīvu par pirotehnisko izstrādājumu pieejamību tirgū (2013/29/ES). Rotaļlietu drošuma prasības noteiktas Direktīvā 2009/48/EK. Standartus pārskata un tos no jauna izstrādā Eiropas Standartizācijas komiteja (ESK).

6. Eiropas uzraudzības un informācijas apmaiņas sistēmas

Ar Lēmumiem 93/683 un 93/580 tika izveidota Eiropas sistēma mājās un brīvajā laikā notikušu negadījumu uzraudzībai (EHLASS), ar ko apkopo datus par mājās un brīvajā laikā notikušiem negadījumiem, un Kopienas sistēma apmaiņai ar informāciju attiecībā uz noteiktiem produktiem, kas var apdraudēt patērētāju veselību vai drošību (izņemot farmaceitiskos līdzekļus un produktus profesionālai lietošanai).

B. Patērētāju ekonomisko interešu aizsardzība

1. Informācijas sabiedrības pakalpojumi, elektroniskā tirdzniecība un elektroniskie un pārrobežu maksājumi

Direktīva 2000/31/EK (Elektroniskās tirdzniecības direktīva) attiecas uz tiešsaistes pakalpojumu, tiešsaistes elektronisko darījumu un citu tiešsaistes darbību nodrošinātāju atbildību (uzņēmējdarbību veic ES), piemēram, ziņu sniegšanu, datubāžu un finanšu pakalpojumus, profesionālos pakalpojumus, izklaides pakalpojumus (video pēc pieprasījuma), tiešās tirgvedības un reklāmas pakalpojumus un piekļuvi internetam. Direktīva (ES) 2015/2366 par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū un Regula (EK) Nr. 924/2009 par pārrobežu maksājumiem nodrošina, ka maksa par pārrobežu maksājumiem euro ir tāda pati kā par maksājumiem euro vienas dalībvalsts robežās.

2. Televīzija bez robežām

Direktīva 2010/13/ES nodrošina apraides pakalpojumu brīvu apriti, vienlaikus cenšoties sasniegt noteiktus sabiedriskas nozīmes mērķus, piemēram, kultūras daudzveidību, tiesības uz atbildi, patērētāju tiesību aizsardzību un nepilngadīgu personu aizsardzību. Tās noteikumi attiecas, piemēram, uz alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu un zāļu reklāmām, televeikaliem un programmām, kurās demonstrē pornogrāfiju vai ārkārtēju vardarbību. Sabiedrībai nozīmīgi notikumi ir jāpārraida bez maksas un nekodēti, pat ja maksas televīzijas kanāli ir iegādājušies ekskluzīvas pārraides tiesības.

3. Tālpārdošanas līgumi un līgumi, kas ir noslēgti ārpus uzņēmuma telpām, preču un garantiju pārdošana un negodīgi noteikumi līgumos

2011. gada 25. oktobra Patērētāju tiesību direktīva (2011/83/ES) no 2014. gada 13. jūnija aizstāja Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Direktīvu 97/7/EK. Ar to arī groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos un Direktīvu 1999/44/EK par dažiem patēriņa preču pārdošanas aspektiem un saistītajām garantijām. Ar jauno direktīvu nostiprina patērētāju tiesības, nosaka noteikumus par patērētājiem sniedzamo informāciju, regulē atteikuma tiesības un saskaņo vairākus noteikumus par līgumu noslēgšanu. Direktīva 2002/65/EK reglamentē patēriņa finanšu pakalpojumu tālpārdošanu.

4. Negodīga komercprakse un salīdzinoša un maldinoša reklāma

Direktīva 2005/29/EK par uzņēmēju negodīgu komercpraksi attiecībā pret patērētājiem aizliedz maldinošu un agresīvu praksi, manipulējošu praksi (piemēram, pārdošanas spiedienu, maldinošu tirdzniecību un negodīgu reklāmu), kā arī praksi, kurā izmanto piespiešanu, lai pārdotu. Tajā ir iekļauti agresīvas komercprakses noteikšanas kritēriji (uzmākšanās, piespiešana un pārmērīga ietekmēšana) un negodīgas komercprakses veidu t. s. melnais saraksts. Direktīva 2006/114/EK par maldinošu un salīdzinošu reklāmu aizliedz maldinošas reklāmas. Tajā ir arī izklāstīti nosacījumi, kad ir atļauta salīdzinošā reklāma. Komisijas 2012. gada 27. novembra paziņojumā (COM(2012)0702) ierosināts pārskatīt Direktīvu 2006/114/EK, lai novērstu nepilnības tās tekstā un pievērstu uzmanību uzziņu uzņēmumu maldinošai darbībai.

5. Atbildība par bojātiem produktiem un cenas norādīšana

Direktīva 99/34/EEK nosaka objektīvas atbildības principu jeb ražotāja atbildību bez vainas tajos gadījumos, kad kaitējumu izraisījis bojāts produkts. Cietušajam patērētājam, kurš vēlas saņemt kompensāciju, ir trīs gadu laikā jāpierāda kaitējums, produkta bojājums un cēloņsakarība. Direktīva 98/6/EK par vienības cenām tirgotājiem uzliek pienākumu norādīt pārdošanas cenu un vienības cenu, lai būtu vieglāk un vienkāršāk salīdzināt tirdzniecībā esošo produktu cenu un daudzumu. Ar Direktīvu 1999/44/EK nosaka garantijas patērētājiem un patēriņa preču tirgotājiem Eiropas Savienībā prasa novērst defektus, kuri pastāvējuši piegādes brīdī, ja preču neatbilstība izpaužas divos gados no to piegādes laika.

6. Patēriņa kredīti

Direktīva 2008/48/EK paredz nodrošināt vienotu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni vienotajā tirgū. Direktīvā ir paredzēts, ka pirms līguma noslēgšanas patērētājiem laikus tiek sniegta saprotama informācija un tā tiek ietverta arī kredītlīgumā. Kreditoriem ir jāizmanto viena un tā pati Eiropas patēriņa kredīta standartinformācijas veidlapa, kurā ir ietverta visa informācija par līgumu, tajā skaitā kredīta izmaksa un gada procentu likme. Patērētāji bez īpaša iemesla norādes var atteikties no kredītlīguma 14 dienu laikā pēc līguma noslēgšanas, un viņi var jebkurā laikā pirms termiņa atmaksāt savu kredītu, savukārt kreditors var pieprasīt taisnīgu un objektīvi pamatotu kompensāciju.

7. Kompleksās brīvdienas un daļlaika lietojuma tiesību īpašumi

Direktīva (ES) 2015/2302 aizsargā patērētāju pamattiesības, rezervējot kompleksos ceļojumus vai cita veida kombinētus ceļojumus, piemēram, gadījumos, kad tīmekļa vietnē ir izdarīta rezervācija pašizraudzītai lidojuma un viesnīcas vai automašīnas nomas kombinācijai. Direktīva 2008/122/EK par daļlaika lietojuma tiesībām, ilgtermiņa brīvdienu produktiem, tālākpārdošanu un apmaiņu attiecas uz pārdevēja pienākumu informēt par līguma daļām un uz patērētāja tiesībām atteikties no līguma četrpadsmit kalendāro dienu laikā bez jebkādām izmaksām un neminot nekādu iemeslu. 2014. gada 12. martā Parlaments pieņēma priekšlikumu direktīvai par kompleksiem ceļojumiem un atbalstītiem ceļojumu pakalpojumiem, ar kuru atcēla Direktīvu 90/314/EEK.

8. Gaisa satiksme

Regula (EK) Nr. 261/2004 un Regula (EK) Nr. 2027/97 (ar grozījumiem) paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un palīdzību pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos, kā arī noteikumus par aviopārvadātāja atbildību nelaimes gadījumos. Regula (EK) Nr. 80/2009 par datorizētām rezervēšanas sistēmām (DRS) gaisa satiksmes produktiem noteica sistēmas piedāvātāju pienākumus (uz vienlīdzīgiem pamatiem ļaut piedalīties jebkuram pārvadātājam) un pārvadātāju pienākumus (visām sistēmām vienlīdz rūpīgi un savlaicīgi piegādāt datus). Ar Regulu (EK) Nr. 80/2009 ieviesa vienotus kritērijus un procedūras, kas reglamentē gaisa pārvadātāju noteiktās gaisa pārvadājumu maksas un kravu gaisa pārvadājumu tarifus par gaisa satiksmes pakalpojumiem Kopienas teritorijā. Ar Regulu (EK) Nr. 300/2008 ieviesa kopējus noteikumus civilās aviācijas drošības jomā pēc 2001. gada 11. septembra terora aktiem.

9. Enerģijas tirgi

2009. gadā pieņemtā trešā ES enerģijas tirgus tiesību aktu kopuma mērķis ir uzlabot elektroenerģijas un gāzes iekšējā tirgus darbību un novērst strukturālos trūkumus. Tas aptvēra piecas galvenās jomas, tostarp patērētāju interesēs nodrošinot lielāku pārredzamību mazumtirdzniecības tirgos. Direktīva 2012/27/ES dod enerģijas patērētājiem iespējas labāk pārvaldīt patēriņu, nodrošinot vieglu un brīvu piekļuvi patēriņa datiem ar individuālo skaitītāju palīdzību. Regulas (ES) 2017/1369 mērķis ir nodrošināt, ka sarežģītā informācija par noteiktu sadzīves priekšmetu enerģijas patēriņu un veiktspēju tiek sniegta skaidrā un saprotamā veidā, ļaujot patērētājiem veikt apzinātu pirkumu un izvēlēties visefektīvākās ierīces. ES iekšējā enerģijas tirgū visiem ES iedzīvotājiem ir tiesības savus mājokļus pieslēgt enerģijas tīkliem un brīvi izvēlēties jebkādu gāzes vai elektrības piegādātāju, kurš piedāvā pakalpojumus attiecīgajā teritorijā.

10. Eiropas Patērētāju informēšanas centru tīkls (ECC tīkls vai Informācijas un konsultācijas centru tīkls Euroguichets) un portāls “Tava Eiropa”

ECC tīkls sniedz informāciju un palīdzību patērētājiem attiecībā uz pārrobežu darījumiem. Tīkls darbojas kopā arī ar citiem Eiropas tīkliem, jo īpaši FINNET (sūdzību tīklu par finanšu pakalpojumiem), SOLVIT (tīklu iekšējā tirgus problēmu risināšanai) un Eiropas tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās. Portāls “Tava Eiropa” sniedz visaptverošu informāciju patērētājiem par līgumu tiesībām, telesakaru un interneta pakalpojumiem, finanšu produktiem un pakalpojumiem, iespējamu negodīgu attieksmi, energoapgādi un patērētāju strīdu izšķiršanu[1].

C. Patērētāju juridisko interešu aizsardzība

1. Strīdu alternatīva izšķiršana un strīdu izšķiršana tiešsaistē

Strīdu alternatīvas izšķiršanas (SAI) procedūras ir mehānismi strīdu izšķiršanai ārpustiesas kārtībā, kas palīdz patērētājiem un tirgotājiem risināt konfliktus galvenokārt ar trešās puses palīdzību, piemēram, iesaistot starpnieku, šķīrējtiesnesi vai ombudu. Ieteikums 98/257/EK, Lēmums 20/2004/EK un Padomes 2000. gada 25. maija rezolūcija 2000/C 155/01 nosaka principus, kas jāievēro SAI procedūrās, lai katram patērētājam nodrošinātu lētākus un ātrākus tiesiskās aizsardzības līdzekļus. Ar Direktīvu 2009/22/EK par aizliegumiem saistībā ar patērētāju interešu aizsardzību saskaņo spēkā esošos ES un dalībvalstu tiesību aktus un, lai aizsargātu patērētāju kopējās intereses, ievieš lietas ierosināšanu par aizliegumu, ko ierosina kompetentās valsts tiesas līmenī par pārkāpumiem, ko veikuši uzņēmēji no citām valstīm. 2013. gada 21. maija Direktīva 2013/11/ES par patērētāju strīdu alternatīvu izšķiršanu sniedz tiem iespēju vērsties kvalitatīvās alternatīvās strīdu izšķiršanas struktūrās jebkādos gadījumos, kad tiem ar uzņēmumiem radies līgumstrīds par tiešsaistes vai bezsaistes un iekšzemes vai pārrobežu pirkumu. Savukārt 2013. gada 21. maija Regula (ES) Nr. 524/2013 par patērētāju strīdu izšķiršanu tiešsaistē dod iespēju ES patērētājiem un tirgotājiem tiešsaistē atrisināt strīdus par pašmāju un pārrobežu pirkumiem, izmantojot ES mēroga strīdu izšķiršanas platformu, kurai alternatīvās strīdu izšķiršanas struktūras var pievienoties kopš 2016. gada februāra.

2. Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls civillietās un komerclietās un valsts iestāžu pienākums ar to sadarboties

Šo tīklu izveidoja ar Lēmumu 2001/470/EK, lai atvieglotu pārrobežu tiesas prāvās iesaistīto iedzīvotāju stāvokli, dalībvalstu starpā uzlabojot tiesiskās sadarbības mehānismus civillietās un komerclietās un iedzīvotājiem sniedzot praktisku informāciju, lai sekmētu tiesas pieejamību. Ar Regulu (EK) Nr. 2006/2004 izveidoja sadarbības tīklu starp valstu iestādēm, kas ir atbildīgas par ES tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā, un no 2005. gada 29. decembra uzlika tām pienākumu sadarboties, lai nodrošinātu ES tiesību aktu īstenošanu un apturētu jebkādus pārkāpumus, ES izdarīto pārkāpumu gadījumā izmantojot attiecīgos juridiskos instrumentus, piemēram, aizliegumus.

Eiropas Parlamenta loma

Parastā likumdošanas procedūra (agrāk – koplēmuma procedūra) un to jomu paplašināšana, kurās tiesību akti ir jāpieņem saskaņā ar kvalificētā vairākuma balsojuma procedūru Padomē, deva Eiropas Parlamentam pilnvaras aktīvi iesaistīties ES patērētāju aizsardzības tiesību aktu izstrādē un stiprināšanā, līdzsvarojot tirgus intereses ar patērētāju interesēm. Piemēram, 2011. gada 23. jūnijā Eiropas Parlaments ar pārliecinošu balsu vairākumu pieņēma Patērētāju tiesību direktīvu, ar kuru nostiprina patērētāju tiesības attiecībā uz tālpārdošanas līgumiem un ārpus uzņēmuma telpām noslēgtiem līgumiem, ievieš lielāku cenu pārredzamību, aizliedz dokumentos izmantot jau iepriekš aizzīmētas izvēles rūtiņas un precizē informēšanu par digitālo saturu, lai tādējādi palielinātu Eiropas patērētāju uzticēšanos. Produktu drošības un tirgus uzraudzības tiesību aktu kopums stājās spēkā 2014. gada 15. aprīlī. Komisija šo tiesību aktu kopumu iesniedza 2013. gada februārī pēc Parlamenta pieprasījuma.

Parlamentam arī bija izšķiroša loma, paplašinot strīdu izšķiršanas tiešsaistē regulējuma piemērošanas jomu, lai sniegtu Eiropas iedzīvotājiem viegli pieejamu un lētu veidu, kā risināt juridiskus strīdus.

Līdzās tiesību aktu pieņemšanai Parlamentā regulāri tiek apspriesti arī patērētāju tiesību aizsardzības jautājumi, kā rezultātā tiek pieņemtas nenormatīvas rezolūcijas, piemēram, 2014. gada 4. februāra rezolūcija par Negodīgas komercprakses direktīvas īstenošanu un 2012. gada 23. oktobra rezolūcija par pasažieru tiesībām visos transporta veidos.

 

Mariusz Maciejewski / Christina Ratcliff