HD root

Godātie kolēģi!
Dārgie draugi!  

Es vēlētos sniegt īsu pārskatu par aizvadītā gada notikumiem no mana — Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja — skatupunkta.  Man ir jādalās ar jums informācijā par to, kas noticis aizvadīto piecpadsmit mēnešu laikā. Runa ir galvenokārt par to, kāda šodien ir Eiropas Savienība, kāda ir Parlamenta loma, par jūsu — deputātu — darbu Eiropas Parlamentā, kā arī par konkrētām iniciatīvām, kuras apņēmos īstenot pirms vairāk nekā gada.

Dāmas un kungi!
Dārgie viesi!
Dārgie draugi!

Šis ir gads cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību. Ar šīm problēmām saskaras desmitiem miljonu eiropiešu. Mums jāizrāda solidaritāte tieši tāpat, kā Eiropas Kopienas savulaik solidarizējās ar Eiropas daļu, no kuras es nāku, ar Centrālo un Austrumu Eiropu. Mēs jutām šo solidaritāti daudzu gadu garumā. Mums Eiropas Savienība bija kas vairāk nekā tikai vienotais tirgus vai kopīga tiesību aktu sistēma. Mēs to uztvērām kā kopienu ar kopējām vērtībām.

Kā Parlamenta priekšsēdētājs aizvadītā gada laikā esmu pārstāvējis jūs daudzos gadījumos, kad bijis svarīgi uzsvērt šīs kopējās vērtības.

Šis ir bijis lielu jubileju gads — mēs atzīmējām Šūmana deklarācijas 60. gadadienu un Aušvicas atbrīvošanas 65. gadadienu, manai arodbiedrībai "Solidaritāte" apritēja 30 gadu, un apritēja 20 gadu kopš Vācijas atkalapvienošanās. No kara šausmām līdz solidaritātes gara uzvarai un mūsu kontinenta apvienošanai.

Es pārstāvēju jūs, pauzdams cita veida solidaritāti Latvijai, Lietuvai, Grieķijai un Rumānijai. Es vēlējos parādīt, ka palīdzam valstīm, kuras tik smagi skārusi ekonomikas krīze.

Institucionālās izmaiņas

Dāmas un kungi!

Mūsu Parlamenta uzdevums ir ievērot, ka mūsu galvenās un vienīgās rūpes ir par cilvēkiem un viņu labklājību.

Jau gandrīz gadu ir spēkā Lisabonas līgums. Daudzi no klātesošajiem ir ļoti daudz darījuši, lai tas notiktu. Tāpat kā daudzi no jums, arī es devos uz Īriju, lai pārliecinātu cilvēkus balsot par Lisabonas līgumu. Es devos arī uz Čehiju, lai pārliecinātu prezidentu Vāclavu Klausu. Mums izdevās!

Lisabonas līgums ir piešķīris mums ne tikai jaunas pilnvaras, bet arī jaunus pienākumus. Mums tas jāizmanto gudri un jāaizstāv Kopienas pieeja. Tā nodrošina pienācīgās demokrātiskās kontroles iespējas iedzīvotājiem un piedāvā labāko iespējamo līdzsvaru starp Eiropas iestādēm likumu, lēmumu un ilgtermiņa stratēģisko plānu pieņemšanas procesā.

Svarīgs jaunā līguma aspekts ir pilsoņu iniciatīvas ieviešana, kas nākotnē var izrādīties nozīmīgs jaunievedums.

Godātie kolēģi!

Esmu gandarīts, ka manas prezidentūras laikā esam daudz paveikuši, lai panāktu lielāku Eiropas Komisijas atbildību Parlamenta priekšā. Tas attiecas gan uz Komisijas ievēlēšanu, gan likumdošanas iniciatīvām, gan lēmumu pieņemšanas procesu. Esam arī uzlabojuši abu iestāžu dialogu. Ir aizsākusies jauna un īpaša Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas sadarbība. Eiropas Savienība darbojas labi tikai tad, ja Parlaments un Komisija cieši sadarbojas eiropiešu interesēs.  

Kopš kļuvu par priekšsēdētāju pagājušā gada jūlijā, mēs esam ieviesuši virkni uzlabojumu mūsu darbā. Pirmo reizi mēs bijām tie, kas oficiāli ievēlē Komisijas priekšsēdētāju. Mēs esam ieviesuši ikmēneša jautājumu stundu ar Komisijas priekšsēdētāju. Nākotnē mēs šo procedūru varētu attiecināt arī uz komisāriem un Eiropas Savienības ārlietu un drošības politikas augsto pārstāvi un Komisijas priekšsēdētāja vietnieku.

Septembrī notika pirmās debates par Savienības stāvokli, kurā Komisijas priekšsēdētājs nāca klajā ar politiskās situācijas novērtējumu un prioritātēm nākamajiem gadiem.  Turpmāk tas būs regulārs pasākums.

Regulāras komiteju priekšsēdētāju konferences, kā arī manas sanāksmes ar komisāru kolēģiju palīdzētu abām iestādēm labāk pildīt gada darbības programmu. Katru mēnesi man ir tikšanās ar Komisijas priekšsēdētāju. Viņš regulāri apmeklē arī politisko grupu priekšsēdētāju konferences sanāksmes.

Esam panākuši ievērojamu progresu arī sadarbībā ar Padomi. Pagājušajā mēnesī mēs sākām dialogu ar Padomes prezidentūru par likumdošanas procesa plānošanu. Man bija tikšanās ar prezidējošās valsts premjerministru.

Jaunās Eiropas iestādes Eiropadomes priekšsēdētājs ne vien sniedz ziņojumus plenārsēdēs, bet arī nekavējoties nodod informāciju Parlamenta priekšsēdētāju konferencei. Arī ar viņu es tiekos katru mēnesi.

Esmu pārliecināts, ka visi šie dialoga veidi var uzlabot un uzlabos Eiropas iestāžu pārskatatbildību iedzīvotāju priekšā.

Pārmaiņas Parlamentā

Dārgie draugi!

Mēs cītīgi strādājam pie ciešākas partnerības izveides ar dalībvalstu parlamentiem. Mums ir regulāras sanāksmes dažādos līmeņos. Tas pilnībā atbilst Lisabonas līgumam, saskaņā ar kuru Eiropas Parlaments ir viena no iestādēm, kas ir atbildīga par iedzīvotājiem tuvāku Eiropas Savienību un Eiropu.

Mēs esam pieņēmuši noteikumus, lai ne vien palielinātu dalībvalstu parlamentu ietekmi saistībā ar subsidiaritātes pārbaudēm, bet arī nodrošinātu ciešu sadarbību gan pirms tiesību akta pieņemšanas, gan pēc tam.

Mūsu darbs ir kļuvis pārredzamāks. Tagad mūsu komiteju darbu un publiskās uzklausīšanas var vērot tiešraidē internetā, un iedzīvotāji var gūt vairāk informācijas par problēmām, ko mēs apspriežam, un lēmumiem, ko pieņemam.

Mēs plašāk izmantojam procedūras, kas ļauj deputātiem iesaistīties debatēs bez iepriekšējas pieteikšanās ("brīvā mikrofona" un "zilās kartītes" procedūras), un mūsu diskusijas ir kļuvušas dzīvīgākas. Mēs esam atbildīgi par problēmām, kas skar iedzīvotājus; panāksim, ka mūsu debates, viedokļu atšķirības un kompromisi par Eiropas Savienību un tās iedzīvotājiem ir pamanāmāki.

Godātie kolēģi!

Ģenerālis Kolins Pauels man reiz teica ko tādu, ko nespēju aizmirst: "No visām varas izpausmēm, cilvēkus visvairāk iespaido ierobežojumi". Izmantojot savas jaunās pilnvaras, mēs esam tā rīkojušies. Mēs balsojām pret SWIFT nolīgumu, jo vēlējāmies pārliecināties, ka tiks panākts pareizais līdzsvars starp drošību un pilsonisko brīvību aizsardzību. Pārskatītajā nolīgumā ir panākts labāks līdzsvars, ko atzīst arī ASV valdība.

Sazvanoties ar Vašingtonu šā gada februārī, man radās sajūta, ka esmu atradis atbildi uz Henrija Kisindžera jautājumu par to, kam zvanīt, ja vēlas runāt ar Eiropu. Vairākumā gadījumu, protams, jāzvana Komisijas priekšsēdētāja vietniecei un Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos. Man prieks, ka šo amatu ieņem sieviete, kā es ierosināju Eiropadomei. Tomēr tad, kad ES vārdā tiek slēgti starptautiski nolīgumi, kuriem vajadzīga mūsu piekrišana, ārvalstu vadītājiem  ir jāsazvanās arī ar mums — Eiropas Parlamentu.

Mums ir bijušas ilgstošas sarunas par jauno Ārējās darbības dienestu, lai tas kļūtu par mūsdienīgu dienestu, kas patiesi pārstāv Eiropas intereses. Padome panāca vienošanos par vairākām svarīgām koncesijām, kas uzlabo šā dienesta politisko atbildību. Mūsu uzdevums ir veidot to, balstoties uz Kopienas pieeju, lai šis dienests varētu darboties visas Savienības interesēs.

Mēs rīkojāmies pareizi, uzstājot, lai šis dienests, kas pārstāvēs ES ārvalstīs, pilnībā atspoguļotu daudzveidībā vienoto šodienas Eiropas Savienību. Risināt globālus draudus un problēmas iedzīvotāju interesēs mēs spēsim tikai tad, ja rīkosimies kopā. Mēs to prasījām, un mēs to panācām.

Krīzes pārvarēšana

Godātie kolēģi!

Runājot par 2010. gada maija sākumu, ir vietā lietot teicienu "caur ērkšķiem uz  zvaigznēm". Eiropai izdevās dziļākās ekonomikas krīzes brīdī pievērsties strukturālām reformām, un Eiropas Parlamentam bija kategoriska nostāja šajā jautājumā.

Tomēr mūsu tautsaimniecības atveseļošana būs atkarīga no mūsu spējas aizpildīt plaisas vienotajā tirgū, kas ir Eiropas integrācijas stūrakmens. Rakstot savu neseno ziņojumu, profesors Mario Monti cieši sadarbojās ar mūsu Parlamenta komitejām, arī ar mani, un rīkoja vairākas viedokļu apmaiņas.

Parlamentam bija arī izšķirīga ietekme uz to tiesību aktu paketes pieņemšanu, ar kuriem Eiropā tiks izveidota efektīva finanšu tirgu uzraudzības sistēma. Mēs esam atraduši Eiropas risinājumu, lai varētu labāk koordinēt dalībvalstu pasākumus. Šī ir globāla krīze, un mums tās pārvarēšanai ir jāizmanto Eiropas pieeja, ja gribam efektīvi darboties starptautiskajā arēnā un jo īpaši G20.

Enerģētika un klimats

Godātie kolēģi!

Enerģētika šodien ir mūsu Eiropas ekonomikas artērija. Enerģijas cenas un piegādes drošība un vides aizsardzība kļūst par galvenajām Eiropas 21. gadsimta problēmām. Tas jāpatur prātā, atsākot jebkādas darbības saistībā ar iekšējo tirgu, kā arī veicot pasākumus cīņai pret klimata pārmaiņām, kurā Eiropas Savienība ir pasaules līdere un vēlas tāda palikt arī turpmāk. Eiropas Parlaments ir parakstījis Kopienas vides vadības un audita sistēmas (EMAS) līgumu, apņemoties turpināt veidot "zaļu Parlamentu".  

Gadu gaitā Komisija, Padome un Parlaments ir ļoti daudz paveikuši, veidojot enerģētikas politiku. Nesen pieņemtā regula par gāzes piegādes drošību ir tikai viens no šā darba piemēriem.

Tomēr, ja vēlamies izveidot patiesi funkcionējošu vienoto enerģētikas tīklu ar drošu videi nekaitīgas enerģijas piegādi un nodrošināt patērētājiem samērā lētu enerģiju, ir vajadzīgs politisks virzītājspēks. Daudziem no nākotnē veicamajiem pasākumiem būs vajadzīgs spēcīgs visu ES iestāžu, bet jo īpaši dalībvalstu, politiskais atbalsts.  

Pirms gada savā pirmajā uzrunā es ierosināju nodibināt Eiropas Enerģētikas kopienu. Tādēļ 5. maijā mēs kopā ar Žaku Deloru ierosinājām sākt veidot šādu kopienu. Tas varētu būt plašāks apzīmējums virknei kopīgu pasākumu. »Kaut kas līdzīgs tika izveidots ar 1992. gada vienotā tirgus programmu, kurā tika apvienotas daudzas koncepcijas, lai sekmētu to īstenošanu.
«
Sieviešu tiesības

Dāmas un kungi!

Jūs jau zināt, ka esmu dedzīgs dzimumu līdzsvara un sieviešu līdztiesības atbalstītājs. Kopš manas iecelšanas šajā amatā esmu vairākkārt uzstājis, lai sievietes būtu pārstāvētas arī augstākajos ES iestāžu amatos. Politiska sistēma, kurā lēmumus pieņemošajās iestādēs nav pietiekami pārstāvēti 52 % iedzīvotāju, zaudē saikni ar sabiedrību.

Esmu pārliecināts, ka mums jārāda piemērs. Eiropai ir jāapņemas nodrošināt iespējas apvienot darbu ar ģimenes dzīvi. Svarīgi, lai jo īpaši šajā ekonomikas krīzes laikā riskanti darba nosacījumi neatturētu sievietes kļūt par mātēm. Šis jautājums pašlaik ir mūsu darba kārtībā, un tas ir saistīts arī ar mūsu centieniem atrisināt sasāpējušo Eiropas demogrāfiskās krīzes problēmu.

Tomēr, runājot par sieviešu tiesībām, mēs nedrīkstam aizmirst par vardarbību pret sievietēm. Es varu apliecināt, ka Parlaments nopietni domā par šo problēmu, mēs esam to apsprieduši arī ar dalībvalstu parlamentu pārstāvjiem, rīkojot īpašu dienu, kas veltīta cīņai pret vardarbību pret sievietēm.

Saharova tīkls

Godātie kolēģi!

Cilvēktiesību lieta nav tikai uzmācīga eiropiešu ideja, tā ir visas cilvēces lieta.  Lēmums šāgada Nobela Miera prēmiju piešķirt Liu Xiabo atbalso jūsu pašu lēmumu pirms diviem gadiem.  Toreiz mēs piešķīrām Saharova balvu Hu Jia, kurš Ķīnā vēl aizvien atrodas cietumā.   Mēs vienmēr pieprasīsim politieslodzīto atbrīvošanu.  Pieprasīsim, lai atbrīvo visus politieslodzītos un visur.

Atcerēsimies, ka daži no šiem politieslodzītajiem ir mūsu Saharova balvas laureāti.  Tieši tāpēc es pret mūsu Saharova balvas tīklu izturos nopietni. Tas agrākos balvas saņēmējus apvieno kopējai rīcībai cilvēktiesību jomā.

Lai kurp mēs kā šī Parlamenta deputāti dotos, mēs esam atbildīgi par demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanu.   Tas ir mūsu visu pienākums. Katrā no ārvalstu apmeklējumiem, tostarp Ķīnā un Krievijā, esmu runājis par šo jautājumu visaugstākajā līmenī.  Mums šai lietā ir cieši jāsadarbojas ar visu demokrātisko kopienu.

Esmu apņēmības pilns padarīt šo tīklu un arī bijušo Parlamenta priekšsēdētāju forumu par efektīvu instrumentu mūsu cīņā par cilvēka cieņu, cilvēktiesībām, demokrātiju un vispārējām pamatbrīvībām.

Ārējā darbība

Lisabonas līgums ir nostiprinājis mūsu lomu ārējās attiecībās.   Man kā priekšsēdētājam ir uzdevums izteikt vārdos un likt sadzirdēt mūsu pārstāvēto eiropiešu intereses, darot tās zināmas arī valdībām un valstīm ārpus Eiropas Savienības.

Nav neviena cita parlamenta, kas būtu tik ļoti iesaistīts ārlietās kā mūsējais. Nepaiet nedēļa, kad kāds no mums nedotos kaut kur plašajā pasaulē, lai sastrādātos ar partneriem un iestātos par mūsu pamatvērtībām un, būsim atklāti, par mūsu interesēm.

Mēs pārstāvam pasaules lielāko ekonomiku un esam pasaules lielākais palīdzības sniedzējs, tomēr mēs neizmantojam savas iespējas pilnībā.  Mums jāpārvērtē savi mērķu sasniegšanas līdzekļi.  Mums jāiekļauj atbalsts demokrātijai un cilvēktiesībām savās tirdzniecības sarunās, neatkarīgi no tā, vai tās risinām ar lieliem un spēcīgiem vai maziem un vājiem partneriem.

Esmu pārliecināts, ka mums ir jānostiprina sava parlamentārā diplomātija mūsdienu pasaulē, un Eiropas pilsoņi no mums sagaida, ka mēs ar to būtiski papildināsim diplomātijas iespējas.

Dārgie draugi!

Aizritējušo piecpadsmit mēnešu laikā mūsu starpparlamentārās asamblejas un Eiropas Parlamenta delegācijas ir devušas izšķirošu artavu demokrātijas nostiprināšanā, labo prakšu pieredzes apmaiņā un sadarbības uzsākšanā visā pasaulē, kā arī palīdzējušas citu valstu parlamentiem pareizi demokrātiski pārraudzīt savas nacionālās valdības.

Mēs sekmīgi turpinām savā Eurolat asamblejā pilnveidot sadarbību ar Latīņameriku.

Vēl atlicis daudz darāmā, lai uzsāktu parlamentāro sadarbību Euronest asamblejā saistībā ar mūsu Austrumu partnerību.

Esam arī nodibinājuši pastāvīgu Vidusjūras Savienības Parlamentārās asamblejas sekretariātu. Šai reģionā mēs vēlamies būt nopietns partneris, nevis tikai naudasmaks.

Priecājos arī, ka esam uzlabojuši attiecības ar ASV Kongresu.  Pērn to apmeklēt devās ap divdesmit mūsu komiteju delegāciju, un tām palīdzēja nesen Vašingtonā atvērtais mūsu birojs.  

Dāmas un kungi!

Kā jūsu priekšsēdētājs esmu pārstāvējis Parlamentu septiņās valstīs ārpus Eiropas Savienības. Mūsos ieklausās, jo mūsu balss palīdz veidot jauno globālo pārvaldību. Mūsu politiskais modelis, kurā pareizās attiecībās sajaukta ekonomiskā efektivitāte un ņemtas vērā delikātas sociālās un vides problēmas, kā arī solidaritāte un vienprātība, būtu cienāms un veicināms.

Tomēr es uzskatu, ka ES spēs apliecināt līderes pozīcijas globālos jautājumos tikai tad, ja tā pirmām kārtām un galvenokārt apliecinās spēju atrisināt uzdevumus uz pašas robežām.  Ar jūsu atbalstu esmu mēģinājis ieguldīt iespējami daudz laika un enerģijas ļoti intensīvajā sadarbībā ar mūsu austrumu un dienvidu kaimiņiem, esmu ticies ar viņu līderiem un nesis Eiropas vēsti viņu pilsoņiem.

Eiropas Parlaments vienmēr ir iestājies par nepārtrauktu paplašināšanos. Labs piemērs, kas liecina par ES pozitīvo ietekmi, ir Rietumbalkāni, kur karam un savstarpējai agresijai ir pienācis gals.

Sava amatu pilnvara laika otrajā pusē es centīšos turpināt nostiprināt mūsu parlamentāro diplomātiju.  Esmu pārliecināts, ka mūsdienās mēs vairs nevaram nošķirt iekšpolitiku no ārpolitikas. Iekšējais tirgus un eiro ietekmē pasauli tikpat lielā mērā kā mūsu tirdzniecības un attīstības politika.  

Mums jārada kopēja ārpolitika, lai saistībā ar globālo pārvaldību mēs spētu labāk sadarboties ar ASV un jaunattīstības valstīm.

Jāapzinās, ka mums ir ļoti lielas iespējas pārliecināt citus un ka mēs spējam palīdzēt pārveidot sabiedrības, lai tuvinātu tās Eiropas demokrātijas, miera un pārticības ideāliem.  

Nākotne

Godātie kolēģi!

Alvins Toflers reiz teicis: "Mūsu morālais pienākums ir nevis apturēt nākotni, bet to veidot... virzot mūsu likteni uz humānismu un padarot pāreju uz kaut ko jaunu pēc iespējas nesāpīgāku."

Nesenā ekonomikas un finanšu krīze bija smags trieciens. Aiz muguras ir grūts posms, bet mums jāsaprot, ka šī krīze ir arī iespēja veikt reformas.

Kļūst skaidrs, ka šis grūtais uzdevums nav paveicams ar valstu stratēģijām vien.  Jāsaskaņo rīcība, lai apkopotu spēkus.  Tieši tāpēc mums ir stratēģija "ES 2020".  Īstena Eiropas ekonomikas pārvaldība mums pašreiz vajadzīga vairāk nekā jebkad agrāk.  Mums nepieciešama īsta ekonomikas savienība, nevis tikai monetārā savienība.

Pašlaik mēs strādājam ar daudziem ārkārtīgi svarīgiem tiesību aktu projektiem, piemēram, ekonomiskās pārvaldības paketi, riska ieguldījumu fondu direktīvu, kredītreitinga aģentūru un atvasināto instrumentu regulu.  Mums jānodrošina pareizi tiesību akti, ja gribam panākt spēcīgāku, konkurētspējīgāku un finansiāli stabilāku ES.

Dārgie draugi!

Finanšu krīze mums visiem ir iemācījusi, ka solidaritāte bez atbildības nav iedomājama un ka ES var sniegt risinājumus, kas tās iedzīvotājiem sniedz pievienoto vērtību.

Kā deputāti mēs esam līdzatbildīgi par Savienības budžetu un apzināmies, ka pašreizējā ekonomikas gaisotnē mums ar savu finansējumu jārīkojas mērķtiecīgi, vienlaikus izpētot, kā labāk izmantot kopējos līdzekļus, kur vairāk ietaupīt un kā prasmīgāk pārvaldīt finanses.

Esmu pārliecināts, ka ar nākamā gada budžetu un nākamo daudzgadu finanšu shēmu ir jāatbalsta modernizācija un ka ir pilnībā jāizmanto Savienības potenciāls, lai mēs kļūtu konkurētspējīgāki un radītu jaunas darba vietas.

Eiropieši no mums to gaida. Ar finansējumu jāsaglabā līdzsvars starp vienotā tirgus, inovācijas, infrastruktūras un lauksaimniecības vajadzībām un jāsedz uzdevumi, kas mums risināmi saskaņā ar Lisabonas līgumu.

Galavārdi

Ja mēs, eiropieši, ticam Eiropai, mums jānotic arī pašiem sev. Lai kliedētu šaubas par Eiropas Savienību, ir jāatgriežas pie tās pirmsākumiem, un tad mēs sapratīsim, ka miers, stabilitāte, pārticība un atvērta sabiedrība nebūt nav pašsaprotamas lietas. Ja mēs neiegrožosim populismu un neaizsargāsim savas pamatvērtības - brīvību un solidaritāti visiem -, atkal var notikt kas bīstams un neiedomājami baiss.

No diskusijām man kļuvis skaidrs, ka ES ir iestājusies uzticības krīze, taču tam tā nevajadzētu būt.  Eiropa ir modelis, kas aiz mūsu robežām tiek apbrīnots un cienīts. Nebaidīsimies būt eiropieši, būsim lepni par savu kopienas metodi, kas nodrošinājusi sešdesmit miera gadus un apvienojusi mūsu kontinentu!  

Mūsu paaudze ir uzaugusi sašķeltā kontinentā. Mūsu bērnu paaudze raugās uz atvērtajām robežām, kopīgo drošību un kopējo tirgu kā pašsaprotamām lietām. Taču vēstures notikumi varēja pavērsties arī citādi. Mūsu politiskie priekšgājēji izvēlējās pareizo ceļu. Tagad ir mūsu varā, kāds būs 21. gadsimts Eiropā un pasaulē.