Uz galveno izvēlni (uzklikšķināt uz „ieiet”)
Tieša piekļuve lapas saturam (nospiediet ievadīšanas taustiņu)
Citu tīmekļa vietņu saraksts (uzklikšķināt uz „ieiet”)

NOT FOUND !Jonathan Hill

Uzklausīšana

 

Jonathan Hill

Atbildības joma: Finanšu stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība
 
3. diena , trešdiena 1 oktobris 2014 - 13:30 , Brisele  
 
Atbildīgie par uzklausīšanu
 Atbildīgās komitejas  Pieaicinātie
 
Jautājumi un atbildes
 
1. Vispārējā kompetence, gatavība strādāt Eiropas Savienības labā un personiskā neatkarība

Kādi Jūsu profesionālās kvalifikācijas un personiskās pieredzes aspekti ir visbūtiskākie, lai kļūtu par komisāru un sekmētu visas Eiropas intereses, jo īpaši jomā, par kuru Jūs būsiet atbildīgs? Kas Jūs motivē? Kā Jūs veicināsiet Komisijas stratēģiskās programmas īstenošanu?


Kādas garantijas Jūs varat sniegt Eiropas Parlamentam, apliecinot savu neatkarību, un kā Jūs nodrošināsiet, lai Jūsu iepriekšējā, tagadējā un turpmākā darbība neradītu šaubas par Jūsu spējām pildīt pienākumus Komisijā?


Aptuveni pusi savas profesionālās karjeras esmu strādājis privātajā sektorā un otru pusi – valdībā, vispirms, 80. un 90. gados par padomnieku, un vēlāk, sākot no 2010. gada, par ministru. Darbojoties uzņēmējdarbībā, es iepazinos ar grūtībām, kādas rodas, konkurences apstākļos izveidojot un attīstot mazo uzņēmējdarbību. Esot padomnieka amatā, es strādāju ar dažādiem ekonomikas un sociālajiem jautājumiem, sākot no cīņas ar bezdarbu un nodarbinātības veicināšanas, līdz pat risinājumu meklēšanai urbānajām, iekšpilsētas problēmām. Esot ministra amatā, manā pārziņā bija pēdējo gadu desmitu laikā lielākās strukturālās reformas izglītības jomā. Pēdējā laikā es strādāju Lielbritānijas valdības Ministru kabinetā, vadīju Lordu palātu – Lielbritānijas parlamenta augšpalātu. Viens no Lordu palātas galvenajiem uzdevumiem ir tiesību aktu kvalitātes uzlabošana, veicot grozījumus. Kā cilvēks, kura pienākumos ietilpa Lordu palātas iepazīstināšana ar valdības tiesību aktu izstrādes programmu, esmu pārliecināts, ka tiesību aktu kontrolei ir liela nozīme gan to izstrādes posmā, gan pēc pieņemšanas. Arī Lordu palāta ir Parlaments, kura darbība ir balstīta vienprātībā, liekot lietā tā locekļu dažādās zināšanas un veidojot apvienības, balstoties uz partiju piederību. Manuprāt, es esmu uzskatāmi strādājis tieši tādā veidā. Vienprātības veidošana ir komisāru darba neatņemama sastāvdaļa, jo viņu uzdevums ir pastāvīgi sekmēt nevis savas, savas partijas vai savas valsts, bet gan Eiropas intereses.


Šāda pieredzes kombinācija liecina, ka es saprotu nodarbinātības un izaugsmes nozīmi, raugoties no praktiskā viedokļa, un ka es spēju veikt smagas un sarežģītas reformas politiskā vidē. Darbojoties politikā, esmu noformulējis turpmāk uzskaitītos principus, kurus es piemērotu savā darbā. Lai taptu labs regulējums, ir nepieciešams nodrošināt konsekvenci, pārredzamību un taisnīgumu. Mums būtu jādod zināma vara indivīdiem, nodrošinot pēc iespējas pilnvērtīgāku informāciju un paplašinot izvēles iespējas. Noteikumiem jābūt pārdomātiem un rūpīgi izvērtētiem pirms un pēc to stāšanās spēkā. Kad tie ir spēkā, tie būtu pareizi jāīsteno, jāpiemēro, kā arī būtu jānodrošina nopietnas sankcijas par to neizpildi.


Runājot par manu motivāciju, šajā amatā man būtu iespēja aktīvi piedalīties jaunievēlētā priekšsēdētāja Junkera noteikto trīs svarīgāko ES problēmjautājumu risināšanā. Pirmkārt, politiskais un demokrātiskais problēmjautājums. Līdzdalības rādītāji šā gada maijā notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās bija neapmierinoši. Neskatoties uz kandidātu un partiju centieniem, 18 no 28 dalībvalstīm vēlētāju aktivitāte samazinājās. Sabiedrības uzticības līmenis valdībai un politiķiem ir rekordzems. Vajadzētu pievērsties šo problēmjautājumu risināšanai. Otrkārt, ekonomikas problēmjautājums. Kā stimulēt Eiropas ekonomiku, lai veicinātu tai nepieciešamo izaugsmi un ieguldījumus, jo īpaši laikā, kad mēs saskaramies ar jauniem ekonomikas problēmjautājumiem globālā mērogā? Kā risināt bezdarba problēmu, kura skar miljoniem cilvēku, it sevišķi jauniešus, un tādējādi izraisa plašu sociālo atstumtību? Mūsu darbam Eiropas institūcijās vajadzētu būt vērstam uz lielākas labklājības nodrošināšanu nākamajām paaudzēm, radot spožākas nākotnes iespējas. Tas nozīmē dinamisma atjaunošanu Eiropas ekonomikā, lai tā atkal kļūtu par paraugu pārējai pasaulei. Protams, šie problēmjautājumi ir savā starpā saistīti. Radot jaunas darbvietas, veicinot izaugsmi un ieguldījumus, kā arī nodrošinot mūsu iedzīvotājiem reālus ieguvumus, mēs varam vairot uzticēšanos mūsu iestādēm un ES kopumā. Treškārt, jaunā Komisija sāk darbu laikā, kas ir nozīmīgs ES un Apvienotās Karalistes attiecībās. Kontinentā, kas kādreiz bija sašķelts, Eiropas Savienība ir nodrošinājusi mieru, labklājību, brīvību un tiesiskumu, vienotu tirgu, kuru veido 500 miljoni iedzīvotāju, un satvaru taisnīguma un konkurences sekmēšanai, iespēju mūsu iedzīvotājiem strādāt un ceļot visā ES, un, iegūstot lielāku teikšanu pasaules līmenī, iespēju veikt darījumus Eiropas mērogā. Tās ir tikai dažas no jomām, kurās Eiropas Komisijai ir izšķiroša loma, un notikumi pie ES austrumu robežas mums par to regulāri atgādina. Es labprāt sniegtu savu ieguldījumu pārliecības stiprināšanā, ka Apvienotā Karaliste kā valsts ir spēcīgāka, ja tā ir spēcīgākas ES sastāvā.


Tāpēc esmu lepns, ka mani ir izraudzījušies Žana Kloda Junkera Komisijas locekļa amatam, un gandarīts, ka man piedāvātais portfelis ļaus man tieši risināt izaugsmes un nodarbinātības problēmjautājumus. Šo uzdevumu es pildīšu ar diviem grupas vadītājiem šajā pašā jomā – priekšsēdētāja vietniekiem Jirki Katainenu un Valdi Dombrovski un komisāru Pjēru Moskovisī. Mums ir jāpalīdz veicināt spēcīgu un noturīgu ekonomikas atveseļošanos, nozīmīgus ieguldījumus visās ekonomikas jomās un starptautiskās konkurētspējas atjaunošanu.


Plašāk runājot, kā Kolēģijas loceklis es strādāšu jaunievēlētā priekšēdētāja Junkera grupā, lai nodrošinātu mūsu prioritāšu, kurām Eiropas Parlaments ir paudis stingru atbalstu, īstenošanu kopumā. Neatkarības sakarā – es izprotu attiecīgās Līgumu iedaļas un pilnībā tās ievērošu. Protams, es respektēšu zvērestu, ko es nodošu Eiropas Savienības Tiesas priekšā. Jo īpaši, es ievērošu augstos ētikas standartus, kas noteikti LES 17. panta 3. punktā un LESD 245. pantā, kā arī Komisāru rīcības kodeksā. Kā liecina mana interešu deklarācija, man nav interešu konflikta. Es apstiprinu, ka mana interešu deklarācija ir aizpildīta un publiski pieejama, un, ja attiecīgie apstākļi mainīsies, es to atjaunināšu. Neskatoties uz to, ka Lordu palātas locekļus amatā ieceļ uz mūžu, es veikšu nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu prombūtnes atvaļinājumu uz laiku, kamēr esmu Eiropas komisāra amatā. Pilnvaru laikā es izvairīšos no jebkādām nostājām vai situācijām, kas varētu radīt šaubas par manu neatkarību, objektivitāti vai pieejamību Komisijai. Es pilnībā atbalstu mūsu jauno apņemšanos – tā noteikta jaunievēlētā priekšsēdētāja politikas pamatnostādnēs – nodrošināt pārredzamību. Es apņemos publiskot visus kontaktus un sanāksmes, kurās par jebkādiem jautājumiem saistībā ar ES politikas veidošanu un īstenošanu tikšos ar profesionālām organizācijām vai pašnodarbinātām personām. Es uzstāšu uz Pārredzamības reģistra svarīgo lomu. Savas nākotnes sakarā – es pagaidām nezinu, ko darīšu, kad beigsies jaunās Komisijas pilnvaru laiks. Taču es uzskatu, ka noteikumi attiecībā uz darbu, kādu drīkst ieņemt pēc Komisijas pilnvaru laika, ir būtiski, un es vēlreiz apstiprinu, ka es pilnībā atbalstu noteikumus par interešu konfliktu. Es apņemos pildīt gan pēc burta, gan gara, visus noteikumus, kurus par piemērotiem uzskata pašreizējā Komisija, kā arī tos, par kuriem vienosies turpmāk.

 
 
2. Pienākumu izpilde un sadarbība ar Eiropas Parlamentu

Kā Jūs vērtētu savu lomu, kļūstot par Komisāru kolēģijas locekli? Kādā ziņā Jūs uzskatītu sevi par atbildīgu Parlamenta priekšā un būtu gatavs atskaitīties tam par savu vai Jūsu pakļautībā esošo departamentu darbu?


Ko konkrēti esat gatavs apņemties darīt, lai uzlabotu pārredzamību, veidotu ciešāku sadarbību un īstenotu efektīvus pasākumus saistībā ar Parlamenta nostājām un pieprasījumiem iesniegt likumdošanas priekšlikumus? Vai saistībā ar plānotajām iniciatīvām vai jau notiekošajām procedūrām esat gatavs sniegt Parlamentam informāciju un dokumentus tāpat kā Padomei?


Esmu cieši pārliecināts, ka Kolēģijas locekļa amatā liela nozīme ir komandas darbam un vienprātības panākšanai. Komisijas darbā koleģialitātei vajadzētu būt svarīgam elementam. Jaunievēlētais priekšsēdētājs Žans Klods Junkers ir noteicis jaunās Kolēģijas darbību, jo īpaši attiecības starp priekšsēdētāja vietniekiem un komisāriem. Es atbalstu šo jauno pieeju plašākai sadarbībai. Uzskatu, ka tā palīdzēs novērst fragmentāciju, kas, iespējams, patlaban pastāv, un nodrošinās spēku apvienošanu. Iespējams, vissvarīgākais jaunās pieejas aspekts ir tas, ka tai vajadzētu mums palīdzēt koncentrēties uz jaunievēlētā priekšsēdētāja Junkera noteiktajām galvenajām prioritātēm. Es atbalstu viņa pausto vēlmi: lai Komisijai “būtu plašāks un tālejošāks tvērums lielos jautājumos, bet mazāks un pieticīgāks sīkumos.” Ja mani apstiprinās komisāra amatam, papildus Kolēģijas kolektīvajai atbildībai es uzņemšos politisko atbildību par visām darbībām, kas būs manā pārziņā. Es cieši un pastāvīgi sadarbošos ar Eiropas Parlamentu, jo īpaši ar Ekonomikas un monetāro lietu komiteju un tās priekšsēdētāju Galtjeri kungu, taču arī arī visām citām komitejām, kuras ir saistītas ar manā pārziņā esošajām jomām. Es strādāšu atvērti un pārredzami, lai mēs varētu sadarboties, pamatojoties uz savstarpēju uzticēšanos un paļāvību. Es vēlētos, lai man būtu iespēja regulāri apmeklēt Ekonomikas un monetāro lietu komitejas sanāksmes nolūkā uzturēt līdzīga veida strukturētu politisko dialogu, ko priekšsēdētāja vietnieks Barnjē ir veiksmīgi attīstījis. Es arī apņemos personīgi piedalīties svarīgajās trīspusējās sarunās. Lai varētu efektīvi veikt demokrātisko uzraudzību, es nodrošināšu, ka ierēdņi manā birojā un Finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu savienības ģenerāldirektorātā ievēro vienādus principus. Informācijas apmaiņai un sadarbībai vajadzētu palīdzēt mums nodrošināt to, ko no mums cer sagaidīt Eiropas iedzīvotāji. Tas palīdzēs arī izstrādāt pārskatatbildīgu, tiesisku, efektīvu un augstas kvalitātes ES lēmumu pieņemšanas procesu. Es piemērošu visus Pamatnolīguma noteikumus. Vienlīdzīga attieksme pret Eiropas Parlamentu un Padomi ir ne tikai juridiska prasība, bet būtisks politisks priekšnosacījums. Attiecībā uz jaunu likumdošanas priekšlikumu procedūrām es nevaru vienpusēji apņemties ierosināt kādu konkrētu likumdošanas priekšlikumu. Jaunās Komisijas programma, kā to izklāstījis jaunievēlētais priekšsēdētājs Žans Klods Junkers, būs Kolēģijas kā viena veseluma darba rezultāts. Attiecībā uz Eiropas Parlamenta nostājām un pieprasījumiem jomās, kuras ir manā pārziņā, es pārliecināšos, ka Komisija atbild uz Parlamenta rezolūcijām vai saskaņā ar LESD 225. pantu izteiktajiem lūgumiem trīs mēnešu laikā pēc to pieņemšanas. Šajā saistībā es atbalstu jaunievēlētā priekšsēdētāja Junkera apņemšanos un pilnībā pievienojos tai, proti, ka jaunā Komisija īpašu uzmanību pievērsīs likumdošanas iniciatīvu ziņojumiem. Visbeidzot es nodrošināšu, ka, lai ko es darītu, es paturēšu prātā, ka par savu rīcību man būs jāatskaitās tieši ievēlētiem Eiropas Parlamenta deputātiem.

 
 
Ekonomikas un monetārās komitejas jautājumi

3. Finanšu pakalpojumi un Banku savienība


Kādiem vajadzētu būt galvenajiem politiskajiem mērķiem attiecībā uz turpmāko finanšu nozares regulējumu Komisijas nākamajā pilnvaru laikā? Drīzumā būs pabeigta Banku savienības izveide, un tas ir viens no svarīgākajiem projektiem eurozonas nākotnei. Kā Jūs vērtējat Banku savienību, un kādi būs nākamie soļi, lai pabeigtu Banku savienības izveidi?


Mana darba izejas punkts ir bezprecedenta finanšu krīze, kas sākās 2008. gadā un noveda pie dziļas un pamatīgi postošas ekonomiskās lejupslīdes, iznīcinot miljoniem darbvietu Eiropā un izraisot plašu sociālo atstumtību. Darbības, ko Eiropas Savienības veica tūlīt pēc krīzes, bija būtiskas, lai stabilizētu finanšu sistēmu, mīkstinātu krīzes smagākās sekas un mazinātu krīzes atkārtošanās risku. Šīs veiksmīgās darbības, manuprāt, nebūtu notikušas bez vadošās lomas, ko bija uzņēmusies Eiropas Komisija kopumā un jo īpaši priekšsēdētāja vietnieks Barnjē, Eiropas Parlaments un šī komiteja. Tātad, ja mani apstiprinās, mans pirmais uzdevums būs turpināt darbu finanšu sistēmas stabilizēšanas jomā un nodrošināt, ka mums ir pienācīgi regulēta finanšu pakalpojumu nozare, kas darbojas visas ekonomikas un Eiropas iedzīvotāju interesēs. Nevar atgriezties laikā, kas bija pirms krīzes, kad cilvēki nezināja, kur slēpjas risks vai kur tas briest, un kad finanšu iestāžu nespēja galu galā bija jākompensē Eiropas nodokļu maksātājiem. Tajā pašā laikā jaunievēlētais priekšsēdētājs Žans Klods Junkers man ir noteicis ļoti skaidru politisko mērķi: piedalīties mūsu kopīgās programmas īstenošanā, kas paredz sekmēt nodarbinātību un izaugsmi, izveidojot kapitāla tirgu savienību. Mana pieeja ir vienkārša: sadarbībā jo īpaši ar priekšsēdētāja vietnieku Jirki Katainenu, kā arī ar Kolēģijas locekļiem es darīšu visu iespējamo, lai nodrošinātu finanšu sistēmas drošumu un izturību un ka tā darbojas Eiropas interesēs, atraisot un attīstot pareizos ieguldījumu stimulus, jo īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Es vēlos, lai tās piedāvājumā ir droši, labi regulēti un pārredzami finanšu produkti.


Pēdējo piecu gadu laikā mēs nepieciešamības kārtā esam piedzīvojuši apjomīgas regulatīvās pārmaiņas, kas veiktas milzīgā ātrumā. Mēs esam pieredzējuši reglamentējošās un uzraudzības sistēmas pilnīgu pārskatīšanu. Tas bija ievērojams sasniegums, īpaši tāpēc, ka tas bija jāpaveic pašā krīzes karstumā. Tagad mēs uzsākam jaunu posmu. Lai gan mums joprojām jābūt uzmanīgiem attiecībā uz jaunu risku parādīšanos mūsu sistēmā un jābūt gataviem veikt nepieciešamās darbības, ir maz ticams, ka nākamo piecu gadu laikā mums būs jāpieņem līdzīgs likumdošanas apjoms. Tādēļ darbs, ko ir paveikusi pašreizējā Komisija, nodrošina skaidru satvaru jaunajai Komisijai: regulējumam jābūt stabilam un stingram. Tādējādi par prioritāti tiks noteikta īstenošana, izpilde un novērtējums. Ja šajā procesā parādīsies liecības par to, ka mēs esam kļūdījušies, tad mums nebūtu jābaidās veikt ātrus un efektīvus pielāgojumus, par kuriem mēs, protams, vispirms formālā un neformālā veidā konsultētos ar abām iestādēm pēc vajadzības. Visās mūsu darbībās, jo īpaši ņemot vērā problēmjautājumus nodarbinātības un izaugsmes jomā, ar kuriem saskaras Eiropa, mums ir jānodrošina sarežģītais līdzsvars starp efektīvu regulējumu un finansējuma palielināšanu mūsu ekonomikā. Konkrētāk, es pievērsīšos šādiem uzdevumiem:


- Īstenošana: tas būs tūlītējs uzdevums, kas tiks veikts ar deleģēto aktu un īstenošanas aktu palīdzību, Eiropas uzraudzības aģentūrām sniedzot būtisku ieguldījumu.


- Izpilde: es pārliecināšos par noteikumu izpildi un stingri vērsīšos pret gadījumiem, kad tas netiek darīts.


– Drošas un noturīgas finanšu shēmas pabeigšana: dažās jomās būs nepieciešams arī pabeigt finanšu reformu, lai novērstu atlikušos galvenos riska avotus. Par dažiem svarīgiem Komisijas priekšlikumiem, ko ir izstrādājusi pašreizējā Komisija, joprojām norit sarunas, piemēram, par banku strukturālo reformu, etaloniem, maksājumu pakalpojumu paketi (tostarp par mobilajiem maksājumiem) un naudas tirgus fondiem, kuriem ir svarīga loma tā dēvētās paralēlās banku sistēmas jomā. Paralēlās banku sistēmas regulēšanu apsprieda arī G20 valstu un valdību vadītāji. Es piedalīšos šajās apspriedēs, lai noteiktu stingrus starptautiskus standartus, kas būs jāīsteno ES līmenī. Viena no manām svarīgākajām prioritātēm būs turpināt darbu, lai izstrādātu regulējumu nebanku finanšu institūciju, jo īpaši centrālo darījumu partneru, atveseļošanai un noregulējumam.


– Kapitāla tirgu savienības izveide: atbilstoši Žana Kloda Junkera politikas pamatnostādnēm es strādāšu pie kapitāla tirgu savienības izveides. Šai iniciatīvai būtu jāattiecas uz visu Savienību un jānodrošina mums dziļāks, drošāks un integrētāks kapitāla tirgus ar lielāku likviditāti, kurš var labāk darboties ekonomikas interesēs un mazināt mūsu atkarību no banku sniegtā finansējuma. Attiecībā uz vispiemērotāko veidu virzībai uz priekšu mēs apspriedīsimies ar visām pusēm, tostarp, protams, ar Parlamentu. Tas būs jāsāk ātri, jo steidzami ir jāpalielina un jādažādo finansējums mūsu ekonomikai.


– Starptautiskā dimensija: es strādāšu pie starptautisko standartu un principu konsekventas īstenošanas visās attiecīgajās jurisdikcijās. Mums ir jānovērš nepilnības, kas var radīt riskus finanšu stabilitātei, un jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi pasaules mērogā. Es centīšos padziļināt regulatīvo sadarbību ar ASV finanšu pakalpojumu jomā jo īpaši tādēļ, lai izvairītos no tā, ka uzņēmumiem ir jāievēro divi līdzīgi, bet ne identiski noteikumu kopumi. Līdzīgs darbs mums ir jāveic arī ar citām G20 valstīm un citām jurisdikcijām, jo īpaši ar tām, kurās ir svarīgi finanšu tirgi.


Manuprāt, Banku savienība ir pierādījums tam, ka vissarežģītākajās situācijās ir iespējams panākt vienprātību, ja mēs visi cenšamies sasniegt vienu un to pašu mērķi un esam gatavi kompromisam augstāko mērķu labā. Banku savienība pirmām kārtām ir būtiska eirozonas stabilitātei, bet – ņemot vērā ES finanšu tirgu savstarpējo saistību – arī visām 28 dalībvalstīm. Finanšu stabilitāte ir nodarbinātības un izaugsmes priekšnosacījums. Banku savienība tagad kļūst par realitāti. Ar Vienotā uzraudzības mehānisma un Vienotā noregulējuma mehānisma regulu tika ieviesti nepieciešamie rīki efektīvai uzraudzībai un noregulējumam Banku savienībā. Eiropas Centrālā banka 4. novembrī pilnībā uzņemsies savu vienotās uzraudzītājas iestādes lomu. Visaptverošais novērtējums par 120 lielākajām bankām eirozonā ļaus Eiropas Centrālajai bankai pabeigt sagatavošanos. Tiek veidota arī vienotā noregulējuma valde. Eiropas Parlaments tiks pilnībā iesaistīts šajā procesā saskaņā ar Vienotā noregulējuma mehānisma regulu. Komisija ir izveidojusi īpašu darba grupu, lai palīdzētu sagatavošanās darbos. Vienotais noregulējuma fonds tiks pilnībā finansēts no banku iemaksām. Tiek veikts sagatavošanās darbs deleģētā un īstenošanas akta pieņemšanai, un es zinu, ka šī komiteja ir iesaistīta pilnībā. Turpmākais darbs ir mana prioritāte. Joprojām ir daudz darāmā attiecībā uz publiskajiem atbalsta mehānismiem. Tas sekmēs Vienotā noregulējuma mehānisma uzticamību un stiprinās to. Lai to īstenotu, es cieši sadarbošos ar manu kolēģi Pjēru Moskovisī, Eiropas Parlamentu un Padomi. Visbeidzot, ir svarīgi paturēt prātā, ka Banku savienība ir balstīta un vienotu noteikumu kopumu, kas ir ieviests, lai nodrošinātu, ka attiecībā uz uzraudzību un noregulējumu visā ES tiek ievēroti vienādi pamatprincipi. Eiropas Banku iestāde visās 28 dalībvalstīs nodrošina piemērotu koordinēšanu banku jautājumos. Es cieši sadarbošos ar Eiropas Banku iestādi, tāpat kā to darīja priekšsēdētāja vietnieks Barnjē.


4. Finanšu pakalpojumi — eurozona un eurozonai nepiederošās dalībvalstis


Īstenojot Jums uzticētos svarīgos uzdevumus ekonomikas jomā, kādas attiecības paredzat veidot starp eurozonas dalībvalstīm un dalībvalstīm, kas nav eurozonas dalībnieces, vienotā tirgus kontekstā? Lūkojoties no Banku savienības un finanšu pakalpojumu perspektīvas, kā esat iecerējis risināt visnotaļ iespējamās atšķirības un problēmas, kas veidosies starp eurozonu un eurozonā neietilpstošajām dalībvalstīm, un vienlaikus nodrošināt saskaņu starp monetāro savienību un vienoto tirgu?


Mans mērķis būs nosargāt finanšu stabilitāti, turpināt attīstīt finanšu pakalpojumu vienoto tirgu un nodrošināt, lai finanšu sistēma veicinātu izaugsmi un darbvietu radīšanu visā Eiropā. Eirozonas krīze lika būtiski pārskatīt veidu, kādā darbojas monetārā savienība. Daļējs risinājums bija rodams integrētākā pieejā banku uzraudzībai un noregulējumam eirozonā. Tādēļ tika izveidota Banku savienība, un es pilnībā atbalstu to. Banku savienība joprojām ir atvērta visām ieinteresētajām dalībvalstīm. Tās izveide ir būtisks sasniegums, un es, strādājot jo īpaši kopā ar priekšsēdētāja vietniekiem Katainenu un Dombrovski, nodrošināšu, ka tā tiek pareizi īstenota. Banku savienības panākumi ir svarīgi dalībvalstīm, kas nav eirozonas dalībnieces, tāpat kā eirozonas dalībvalstīm. Stabilāka un integrētāka Banku savienība nāk par labu vienotajam tirgum kopumā. Protams, dalībvalstis Banku savienībā var vēlēties turpmāku integrāciju, bet šādai integrācijai arī turpmāk būtu jāsniedz labums vienotajam tirgum kopumā, un ir jāizvairās no vienotā tirgus sadrumstalošanās. Šajā saistībā vienotais noteikumu kopums efektīvi nodrošina to, ka visā ES vienmēr ir jāpiemēro kopīgi noteikumi. Eiropas Komisijas locekļa amatā mans darbs būs vairot uzticību un paļāvību eirozonas valstu un citu valstu starpā, kas ir visas Eiropas Savienības interesēs. Šajā sakarā Eiropas Banku iestādei (EBI) kā aģentūrai, kas izstrādā detalizētus noteikumus un koordinē banku uzraudzību visā ES, joprojām būs izšķiroša nozīme. Tas ietver arī tā dēvēto dubultā vairākuma balsošanas kārtību, ko pieņēmuši abi likumdevēji. Šī kārtība veicina minēto paļāvību un garantē, ka EBI darbā tiek ņemtas vērā visu dalībvalstu intereses. Šī kārtība jau ir spēkā un šajā posmā šķiet, ka tā darbojas pareizi un nerada šķēršļus EBI efektivitātei.


5. Kopienas metode


Kā esat iecerējis garantēt Kopienas metodes ievērošanu, kā arī Eiropas Parlamenta lomu finanšu jomas likumdošanā, tostarp deleģēto/īstenošanas aktu kontrolē, ņemot vērā to, ka Jūsu piederības dalībvalsts neatbalsta pastāvošos Eiropas Savienības tiesību aktus, jo īpaši attiecībā uz prēmiju jautājumu? Kā Jūs ierosinātu rīkoties ar dalībvalstīm, kuras nepakļaujas jaunajiem uzraudzības un noregulējuma noteikumiem vai mēģina izvairīties no šo noteikumu striktas piemērošanas?


Kopienas metode ļāva ES veikt pēdējo desmitgažu vērienīgāko finanšu reformu. Tā parādīja, ka var būt ļoti efektīva. Es to pilnībā ievērošu, pildot savu komisāra lomu. Šajā darbā es likšu lietā pieredzi, ko esmu guvis Apvienotās Karalistes Lordu palātas locekļa amatā, kur ikdienas darba pamatā ir vienprātības veidošana, neraugoties uz partiju piederību, un detalizēta tiesību aktu kontrole. Mana galvenā prioritāte ir finanšu reformas īstenošana. Es to veikšu, pilnībā ņemot vērā tiesisko regulējumu un institucionālās prerogatīvas, kas paredzētas Līgumos. Parlamenta un Padomes pieņemtajos tiesību aktos ir ietverts ievērojams skaits deleģēto un īstenošanas aktu. Es nodrošināšu, lai šo pasākumu sagatavošana un pieņemšana atbilstu visaugstākajiem administratīvajiem standartiem un tiesību aktiem. Eiropas uzraudzības iestādēm ir izšķiroša nozīme minēto aktu sagatavošanā, bet Komisijai, protams, ir vispārēja atbildība par šo pasākumu pieņemšanu, kuriem Parlaments un Padome vēlāk var piekrist vai arī noraidīt tos. Otrā līmeņa tiesību aktu īstenošanā ar deleģēto un īstenošanas aktu palīdzību būšu gatavs paskaidrot Parlamentam un Padomei, vai mēs plānojam atkāpties no Eiropas uzraudzības iestāžu priekšlikumiem, un būšu gatavs apspriest to ar jums. Turklāt jebkurā gadījumā es nodrošināšu, lai šis process būtu pilnīgi pārredzams un – pietiekami agrīnā posmā – ļautu iesaistīties Parlamentam, kā tas paredzēts Pamatnolīgumā, nolūkā nodrošināt iekļaujošu īstenošanas procesu. Mums kopīgi jāatrod pieeja, kas vislabāk atbilst pasākumu tehniskajam raksturam, vienlaikus ņemot vērā to ietekmi uz finanšu sistēmas darbību.


Tas pats attiecas arī uz prēmijām. Šis jautājums būs manas kolēģes Jourovas kundzes kompetencē. Kopumā tā ir Komisijas politika – nodrošināt tiesību aktu ievērošanu. Es apzinos, ka Apvienotā Karaliste šajā jautājumā apstrīd Kapitāla prasību direktīvu IV un ir iesniegusi prasību Eiropas Savienības Tiesā. Mūsu iestādes aizstāvēs tiesību aktus ierastajā veidā. Tiklīdz būs pasludināts spriedums, mēs visi to rūpīgi izpētīsim un apsvērsim turpmāko rīcību, kas var būt nepieciešama. Tas notiks Jourovas kundzes vadībā, un to koordinēs priekšsēdētāja vietnieks Timmermanss. Ja kāda dalībvalsts neievēros ES noteikumus vai mēģinās tos apiet, es nodrošināšu, lai pilnībā tiktu izmantoti dažādi pieejamie izpildes līdzekļi. Nepieciešamības gadījumā es atbalstīšu Eiropas uzraudzības iestāžu vadīto izmeklēšanu attiecībā uz ES tiesību aktu iespējamiem pārkāpumiem. Es sekmēšu Komisijas rīcību, pirmkārt, izmantojot EU Pilot procedūras, un, ja nepieciešams, izmantojot oficiālās pārkāpumu procedūras. Kā Līgumu sargātājs es nekavējoties izmantošu minētos pasākumus, ja tiesiskā regulējuma integritāte būs apdraudēta. Kopienas metode ir gan pareizais veids, gan arī visefektīvākais veids, kā rīkoties mūsu sarežģītajā demokrātijā. Eiropas Savienības pēdējie 60 gadi to pierādīja. Eiropadomes iesaistīšana un lielākas lomas piešķiršana valstu parlamentiem stiprināja, bet ne aizstāja pamata trīsstūri, kuru veido Parlaments, Padome un Komisija, kas kopīgi darbojas saskaņā ar tiesiskuma principu.