Uz galveno izvēlni (uzklikšķināt uz „ieiet”)
Tieša piekļuve lapas saturam (nospiediet ievadīšanas taustiņu)
Citu tīmekļa vietņu saraksts (uzklikšķināt uz „ieiet”)

NOT FOUND !Miguel Arias Cañete

Uzklausīšana

 

Miguel Arias Cañete

Atbildības joma: Klimata politika un enerģētika
 
3. diena , trešdiena 1 oktobris 2014 - 18:00 , Brisele  
 
Jautājumi un atbildes
 
1. Vispārējā kompetence, gatavība strādāt Eiropas Savienības labā un personiskā neatkarība

Kādi Jūsu profesionālās kvalifikācijas un personiskās pieredzes aspekti ir visbūtiskākie, lai kļūtu par komisāru un sekmētu visas Eiropas intereses, jo īpaši jomā, par kuru Jūs būsiet atbildīgs? Kas Jūs motivē? Kā Jūs veicināsiet Komisijas stratēģiskās programmas īstenošanu?


Kādas garantijas Jūs varat sniegt Eiropas Parlamentam, apliecinot savu neatkarību, un kā Jūs nodrošināsiet, lai Jūsu iepriekšējā, tagadējā un turpmākā darbība neradītu šaubas par Jūsu spējām pildīt pienākumus Komisijā?


Visas savas politiskās karjeras laikā esmu cieši iesaistījies Eiropas Savienības pilnveidošanā. Trīspadsmit gadus darbojos Eiropas Parlamenta Budžeta komitejā, Lauksaimniecības komitejā un Zivsaimniecības komitejā, turklāt man ir bijis tas gods būt arī abu pēdējo komiteju priekšsēdētājam. Šo gadu laikā esmu aktīvi iesaistījies Eiropas Parlamenta ikdienas darbībā, cenšoties panākt vienošanos un vienprātību gan savā politiskajā grupā, gan sadarbībā ar citām politiskajām grupām, vienmēr tiecoties uz lielāku ES integrāciju.


Esmu gandarīts par izdevību no iekšpuses pieredzēt un sekmēt Eiropas Parlamenta lomas nostiprināšanos ES iestāžu sistēmā un Parlamenta pastāvīgos centienus uzlabot Eiropas Savienības demokratizācijas un pārredzamības līmeni, nostiprinot tā pienākumus secīgās Līgumu reformās.


Pēc tam četri gadi Spānijas lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas aprites ministra amatā man sniedza padziļinātas zināšanas par abu leģislatīvo struktūru dinamiku un ļāva saprast, cik svarīgi ir vienoties par visai Eiropai svarīgiem jautājumiem un rast par tiem vienprātību.


Turklāt, tā kā četrus gadus biju Spānijas Parlamenta Kongresa un Senāta jauktās komitejas priekšsēdētājs un apmeklēju Eiropas lietu komiteju konferences (COSAC) sanāksmes, apzinos vajadzību iesaistīt valstu parlamentus Eiropas Savienības integrācijas procesā un to, kāda nozīme ir subsidiaritātes principa garantētai ievērošanai.


Visbeidzot, darbs lauksaimniecības, pārtikas aprites un vides ministra amatā pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā man ļāvis saprast ne vien to, ka Eiropas Parlamentam un Padomei pastiprināti jāsadarbojas leģislatīvajā procesā, bet arī to, cik svarīga ir Eiropas Komisijas loma ierosmes radīšanā un domstarpību novēršanā.


Man ir plaša pieredze gan leģislatīvās varas, gan izpildvaras orgānos, un es šo pieredzi izmantošu, kā komisārs objektīvi un neitrāli rīkojoties Eiropas kopīgajās interesēs.


Manā atbildības jomā īpaši noderēs Spānijas vides ministra amatā uzkrātā pieredze, it sevišķi pieredze, kas saistīta ar Kioto protokola (2008–2012) saistību izpildes nodrošināšanu un to jauno emisijas samazinājumu mērķrādītāju sasniegšanas mehānismiem, kuri noteikti Eiropas enerģētikas un klimata pārmaiņu paketē un Kioto protokola otrajā saistību periodā. Šajā jautājumā mana nostāja ir bijusi nelokāma.


Atbalstot Eiropas Komisiju, esmu piedalījies Dohas un Varšavas samitos par klimata pārmaiņām, un šī pieredze man ir sniegusi plašas zināšanas par starptautisko sarunu norises mehānismiem Apvienoto Nāciju Organizācijas kontekstā; tā neapšaubāmi noderēs Parīzes samita sarunās 2015. gadā.


Ja Parlaments nolems apstiprināt manu kandidatūru, būšu pagodināts šajos izšķirīgajos gados palīdzēt sasniegt Eiropas Savienības mērķus šajā jomā. Eiropas Savienība ir Eiropas vētrainajā vēsturē nepieredzēti veiksmīgs projekts. Tai varam pateikties par mieru, cilvēktiesību ievērošanu, brīvību un ekonomisko labklājību. Tomēr tagad mūs skārusi krīze. Mums jāatgūst Eiropas pilsoņu uzticība un jāpanāk, ka mums uzticas arī tie, kuri Eiropas projektā ir vīlušies. Eiropas Parlamentam, Padomei un it sevišķi Komisijai būs jāpieliek lielas pūles, lai savu rīcībpolitiku orientētu uz galvenajām problēmām, kas skar sabiedrību, un stiprinātu demokrātisko leģitimitāti.


Tāpat kā jaunievēlētais priekšsēdētājs Junkers norādīja 15. jūlija runā, kurā ierosināja plašāku un vērienīgāku savienību pamatjomās un noteica desmit prioritārās darbības jomas, arī es uzskatu, ka tikai spēcīga un vienota Eiropas Savienība var attaisnot iedzīvotāju cerības un reaģēt uz Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātos atspoguļotajām problēmām, un mums jāparūpējas, lai iedzīvotāji iesaistītos sabiedrības iniciatīvu izstrādē. Izveidot iekšējo enerģijas tirgu, kas nodrošinātu drošību, ilgtspēju un konkurētspēju, sasniegt vērienīgos mērķus, ko esam izvirzījuši cīņā pret klimata pārmaiņām, uzņemties vadošu lomu nākamā gada sarunās Parīzes samitā — tie visi ir grūti izpildāmi uzdevumi, bet to izpilde būs ieguldījums Eiropas Savienības stiprināšanā.


Visās Komisijas darbības jomās es rīkošos kā kolēģijas loceklis, pilnībā ievērojot Komisijas priekšsēdētāja noteiktās politikas pamatnostādnes.


Pašlaik esmu Eiropas Parlamenta deputāts, un esmu iesniedzis ekonomisko interešu deklarāciju, kas minēta Komisāru rīcības kodeksā. Turklāt es pilnībā atbalstu Līguma par Eiropas Savienības darbību 245. pantu, kas nosaka, ka Komisijas locekļiem jāatturas no jebkuras rīcības, kas nav saderīga ar viņu pienākumiem, un ka amata pilnvaru laikā tie nedrīkst uzņemties nekādu citu algotu vai nealgotu darbu.


Es rūpīgi ievērošu Komisāru rīcības kodeksu gan amata ieņemšanas laikā, gan pēc pilnvaru beigām. Esmu deklarējis visus savus aktīvus un finansiālās intereses, gan arī savas sievas aktīvus un finansiālās intereses, kā arī sniedzis informāciju par viņas profesionālo darbību.


Es nekad nerisināšu tādus sava portfeļa jautājumus, kuros varētu būt ieinteresēts vai nu es personiski, vai mana ģimene vai kuri varētu būt manās finansiālajās interesēs, tādējādi apdraudot manu neitralitāti. Saskaroties ar šādu situāciju, es nekavējoties par to informēšu Komisijas priekšsēdētāju.


Vairāk nekā sešus gadus es biju ministrs Spānijas valdībā, un šajā laikā es ne reizi nepieņēmu lēmumu jautājumos, kuros varētu būt tieši vai netieši ieinteresēts, un gadījumos, kad, manuprāt, varēja rasties šaubas par manu neitralitāti, es atturējos iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā atbilstoši attiecīgajai Spānijas tiesību sistēmas kārtībai.

 
 
2. Pienākumu izpilde un sadarbība ar Eiropas Parlamentu

Kā Jūs vērtētu savu lomu, kļūstot par Komisāru kolēģijas locekli? Kādā ziņā Jūs uzskatītu sevi par atbildīgu Parlamenta priekšā un būtu gatavs atskaitīties tam par savu vai Jūsu pakļautībā esošo departamentu darbu?


Ko konkrēti esat gatavs apņemties darīt, lai uzlabotu pārredzamību, veidotu ciešāku sadarbību un īstenotu efektīvus pasākumus saistībā ar Parlamenta nostājām un pieprasījumiem iesniegt likumdošanas priekšlikumus? Vai saistībā ar plānotajām iniciatīvām vai jau notiekošajām procedūrām esat gatavs sniegt Parlamentam informāciju un dokumentus tāpat kā Padomei?


Tā kā savas politiskās karjeras laikā esmu bijis gan Spānijas parlamenta deputāts, gan Eiropas Parlamenta deputāts, gan arī valdības loceklis, es zinu, ka būtisks sekmīgas darbības priekšnoteikums ir sadarbība. Tāpēc es uzskatu, ka, lai izstrādātu integrētas, labi pamatotas un saprotamas iniciatīvas, kas sniedz acīmredzamus rezultātus, Komisāru kolēģijai jāstrādā kā spēcīgai komandai, sadarbojoties pāri portfeļu robežām.


Es centīšos kolēģijā panākt šādu sadarbību, nodrošinot ar manu portfeli saistīto rīcībpolitiku efektīvu īstenošanu un faktiskās izpildes apsekošanu kolaboratīvā veidā. Esmu stingri apņēmies cieši sadarboties ar priekšsēdētāja vietnieci Enerģētikas savienības lietās un pārējiem Komisijas locekļiem, kopīgi veidojot Enerģētikas savienību ar nākotnē vērstu klimata pārmaiņu politiku. Es arī pēc iespējas centīšos ar savu kolēģi koordinēt klimata politikas un enerģētikas pasākumus un iniciatīvas, lai nodrošinātu saskaņotu, pamatotu un efektīvu pieeju. Esmu arī apņēmies īpašu uzmanību veltīt prioritārajām jomām, kurām pievērsties mani aicinājis jaunievēlētais Komisijas priekšsēdētājs Junkers, un dot ieguldījumu Komisijas darbā citās politikas jomās, palīdzot veidoties lietderīgām sinerģijām, kas spēcinātu Komisijas darbību kopumā.


To darot, es noteikti lūgšu politikas veidošanā iesaistīties arī Eiropas Parlamentu un tā specializētās komitejas, lai Parlaments varētu efektīvi īstenot savu demokrātisko pārraudzību. Esmu apņēmības pilns veidot konstruktīvu politisko dialogu ar Parlamentu — dialogu, kura pamatā būtu atklātība, pārredzamība, savstarpēja uzticēšanās, regulāra ziņošana un informācijas apmaiņa. Nopietni plānoju par Enerģētikas savienību atbildīgās priekšsēdētāja vietnieces vadībā piedāvāt pārstāvēt Komisiju Eiropas Parlamentā, citās ES iestādēs un starptautiskā līmenī, uzņemoties pilnīgu politisko atbildību par savu darbību un manā pakļautībā esošo dienestu darbību šajā jomā, neskarot koleģialitātes principu. Centīšos par savu darbību informēt visu ES un it sevišķi Eiropas Parlamentu.


Eiropas Parlamentam ir būtiska loma vērienīgu Savienības klimata un enerģētikas rīcībpolitiku stimulēšanā. Parlaments ir ne tikai viens no likumdevējiem, bet arī — kā ievēlēts pilsoņu pārstāvis — svarīga un tieša saikne starp pilsoņiem un ES iestādēm. Tā kā gandrīz 13 gadus esmu bijis ievēlēts EP deputāts, es labi apzinos šo būtisko Eiropas Parlamenta lomu. Es pievienojos tā pastāvīgajiem centieniem padziļināt ES demokrātisko leģitimitāti. Tāpēc apsolu stiprināt sadarbību ar Eiropas Parlamentu un attiecīgajām specializētajām komitejām, konkrētāk, ENVI un ITRE. Es uzskatu, ka iestāžu sadarbība ir priekšnoteikums ES sekmīgai darbībai un ES lēmumu pieņemšanas procesa efektivitātei, leģitimitātei un labai pārvaldībai. Tāpēc politikas veidošanas un likumdošanas procesā mana prioritāte ir nodrošināt pastāvīgu, pārredzamu, atklātu un strukturētu dialogu ar Parlamentu un EP deputātiem gan politiskā, gan praktiskā līmenī. To atspoguļo šīs trīs manas apņemšanās.


Pirmkārt, es aktīvi centīšos panākt jūsu atbalstu, iesaistoties arī personiski. Es katrā ziņā izrādīšu iniciatīvu saziņā ar deputātiem un būšu gatavs apmainīties ar informāciju par svarīgākajiem jautājumiem. Es arī noteikti regulāri apspriedīšos ar attiecīgajām komitejām, proti, ENVI un ITRE. Paļaujos uz to, ka šīs komitejas stimulēs vērienīgu, nākotnē vērstu politiku, kas ļaus atrisināt gaidāmos nozīmīgos uzdevumus. Es personiski piedalīšos svarīgās trialoga sarunās, kā paredzēts jaunievēlētā Komisijas priekšsēdētāja Junkera pamatnostādnēs.


Otrkārt, es panākšu, ka Klimata politikas un Enerģētikas ģenerāldirektorāti ņem vērā Parlamenta viedokli, ir pastāvīgi gatavi sniegt informāciju deputātiem un savstarpēji apmainās ar viedokļiem. Tā tas būs ne vien likumdošanas procedūras ietvaros, bet arī laikā, kad dienesti spriež par politikas izstrādi — piemēram, gaidāmajās diskusijās par ilgtspējīgas Enerģētikas savienības koncepciju —, vai attiecībā uz starptautiskajām sarunām klimata pārmaiņu jomā.


Treškārt, es parūpēšos, lai jomās, par kurām būšu atbildīgs, tiktu skrupulozi ievērots Pamatnolīgums par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām, it sevišķi pamatnolīguma noteikumi par pārredzamību un informācijas apriti starp abām iestādēm. Tas jo sevišķi attiecas uz deleģētajiem un īstenošanas aktiem, kā arī starptautiskām sarunām. Es nodrošināšu, ka pret Parlamentu un Padomi attiecas vienādi, kā paredzēts pamatnolīgumā, un ka Parlamenta nostājas un leģislatīvās iniciatīvas pieprasījumi tiek pienācīgi ievēroti. Regulāri būšu Eiropas Parlamenta un tā komiteju rīcībā — uzskatu, ka komisāram tas ir obligāti, jo kā kolēģijas locekļi komisāri ir atbildīgi tiešās vēlēšanās ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu priekšā.

 
 
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas jautājumi

3. Komisāra prioritātes


Kādi ir Jūsu galvenie prioritārie mērķi klimata politikas un enerģētikas jomā? Cik ilgā laikā Jūs plānojat šos prioritāros mērķus sasniegt? Kādus konkrētus normatīvus un nenormatīvus priekšlikumus plānojat iesniegt, un kāds ir plānotais to iesniegšanas grafiks?


Manus darba pienākumus ir skaidri norādījis Eiropas Komisijas jaunievēlētais priekšsēdētājs. Ja mani apstiprinās komisāra amatam, es par Enerģētikas savienību atbildīgās priekšsēdētāja vietnieces vadībā palīdzēšu veidot Eiropas Enerģētikas savienību ar nākotnē vērstu klimata pārmaiņu politiku.


Ņemot vērā aktuālos ģeopolitiskos notikumus, viena no manām pirmajām prioritātēm būs atrisināt enerģijas piegādes drošības jautājumus. Mums jāapvieno un jādiversificē savi resursi, jāsavieno infrastruktūra un jāpārdomā, kā vislabāk apvienot arī sarunu risināšanas spēju. Dalībvalstīm būtu jāvar ātri pārslēgties uz citiem piegādes kanāliem, lai nodrošinātu, ka gāzes krājumi ir pilni, un vajadzības gadījumā varētu izmantot enerģijas reversās plūsmas. Es plānoju īstenot ES enerģētiskās drošības stratēģijā paredzētos īstermiņa un vidēja termiņa pasākumus, tostarp pārskatīt Gāzes piegādes drošības regulu un izvērtēt gāzes kopīgas iegādes iespējas.


Viena no manām galvenajām klimata politikas un enerģētikas prioritātēm būs palīdzēt īstenot klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030. gadam, par kuru valstu vadītāji, visticamāk, vienosies Eiropadomes sanāksmē oktobrī, un panākt sekmīgu iznākumu starptautiskajās sarunās par klimata pārmaiņām. 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvara galvenie mērķrādītāji, kas paredz samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru energoresursu sadalījumā un uzlabot energoefektivitāti, sekmēs pāreju uz mazoglekļa ekonomiku, nodrošinot konkurētspējīgu un finansiāli pieejamu enerģiju visiem patērētājiem, radot jaunas izaugsmes un darbvietu rašanās iespējas un sniedzot enerģijas piegādes drošību, kā arī mazinot visas ES atkarību no importa. Svarīgu energoinfrastruktūras projektu īstenošanu un ES finansējuma lietderīgu un efektīvu izmantošanu es orientēšu tā, lai atbalstītu investīcijas energotīklos, atjaunojamos energoresursos, energoefektivitātē un mazoglekļa tehnoloģijās, piemēram, oglekļa dioksīda uztveršanā un uzglabāšanā.


Es uzskatu, ka mums jārīkojas ātri, lai izpildītu daudzos darba uzdevumus atbilstoši jaunievēlētā priekšsēdētāja darba apraksta vēstulei klimata politikas un enerģētikas komisāra amata kandidātam. Neapsteidzot gaidāmās Komisijas likumdošanas darbu, jau tagad varu sniegt zināmu ieskatu tajā, kādas leģislatīvās iniciatīvas es plānoju ierosināt savu pilnvaru sākumposmā par Enerģētikas savienību atbildīgās priekšsēdētāja vietnieces vadībā.


Manu pilnvaru laikā tiks izvirzīti vairāki jauni leģislatīvo aktu priekšlikumi, kas izriet no klimata un enerģētikas politikas satvara 2030. gadam.


Gatavojos darboties vairākās klimata politikas jomās. Attiecībā uz ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS) par savu galveno prioritāti uzskatu sadarbību ar Eiropas Parlamentu un Padomi ar mērķi pieņemt izvirzīto leģislatīvā akta priekšlikumu, kas paredz izveidot ETS tirgus stabilitātes rezervi. Tirgus stabilitātes rezerve uzlabos oglekļa tirgus stabilitāti un tā noturību pret satricinājumiem. Otrkārt, lai vajadzīgajā apmērā samazinātu emisijas, būs jāpalielina ikgadējais koeficients, ar kuru aprēķina maksimālo atļauto emisiju apjomu. Bezmaksas kvotu piešķiršana ir ļāvusi efektīvi novērst oglekļa emisiju pārvirzi. Kamēr citas lielās tautsaimniecības nesāks īstenot līdzīgus pasākumus, pašreizējai politikai līdzīga politika (tostarp labāka, precīzāk mērķorientēta kvotu bezmaksas piešķiršana) būs vajadzīga arī pēc 2020. gada, lai nodrošinātu Eiropas energoietilpīgo nozaru konkurētspēju. Šie divi aspekti ir ETS direktīvas pamatā attiecībā uz 2030. gadu.


Es plānoju arī sagatavot leģislatīvā akta priekšlikumu attiecībā uz ETS neiekļauto nozaru 2030. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju mērķrādītāju sadalījumu, lai līdzsvarotu izmaksas un ieguvumus un panāktu pūļu taisnīgu sadalījumu dalībvalstīm atbilstoši Eiropadomes norādījumiem, pārskatīt Atjaunojamo energoresursu direktīvu, nodrošinot pastiprinātu sadarbību un lielākus atjaunojamo energoresursu tirgus, sakārtot energoefektivitātes tiesisko regulējumu, tostarp ēku energoefektivitāti, un citus ar pārvaldību saistītus 2030. gada satvara aspektus.


Transporta emisiju samazināšanu nodrošinās papildu darbs pie autotransportlīdzekļu energoefektivitātes uzlabošanas, respektīvi, stingrāku standartu noteikšana. Energoefektivitāti uzlabos arī visas transporta sistēmas pakāpeniska pārveide — dažādu transporta veidu labāka integrācija, plašāks neautoceļu alternatīvu izmantojums, labāka satiksmes plūsmu pārvaldība ar intelektiskām transporta sistēmām, plašas inovācijas, kā arī jaunu spēkiekārtu un navigācijas tehnoloģiju un alternatīvo degvielu izmantojums. Par Enerģētikas savienību atbildīgās priekšsēdētāja vietnieces vadībā es visās šajās iniciatīvās cieši sadarbošos ar transporta un kosmosa politikas komisāru.


Visi transporta veidi, tostarp gaisa un jūras transports, jāiesaista siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā. Jau sagatavotais Komisijas priekšlikums, kas paredz monitorēt tādu lielu kuģu emisijas, kuri izmanto ES ostas, ir pirmais solis ceļā uz jūras transporta nozares siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu. Šis priekšlikums tiks apspriests ar Parlamentu un Padomi manu amata pilnvaru laikā.


ES arī vajadzētu aktīvāk izmantot pētniecības un inovācijas politiku, lai atbalstītu pāreju uz mazoglekļa ekonomiku. Lai to panāktu, es plānoju cieši sadarboties ar pētniecības, zinātnes un inovācijas komisāru.


Visbeidzot, mūsu klimata pārmaiņu mērķus varēs sasniegt tikai tad, ja klimata pārmaiņas kļūs par motīvu, kas caurvīs visas ES politikas jomas. Klimatam ir liela nozīme gandrīz visos Komisijas darba aspektos, un es vēlos sadarboties ar visiem Komisijas kolēģiem — tāpat kā Eiropas Parlamentu un citiem —, lai nodrošinātu, ka klimata politikai tiek atvēlēta būtiska loma visās citās Komisijas rīcībpolitikās un ES rīcībpolitiku pielāgošanā klimata pārmaiņu apstākļiem.


Attiecībā uz citām enerģētikas politikas iniciatīvām neatliekama prioritāte ir enerģijas piegādes drošība, un, lai to panāktu, ir vajadzīgs labi savienots un integrēts iekšējais enerģijas tirgus, ko veidotu visām dalībvalstīm kopīgs regulējums un infrastruktūru savienošana. Ja vēlamies nepieļaut cenu nekontrolētu kāpumu, garantēt drošas piegādes un panākt enerģētikas nozares ilgtspējīgu darbību, mums katrā ziņā jānodrošina brīva gāzes un elektroenerģijas plūsma Enerģētikas savienības robežās. Pilnīgi integrēts konkurences tirgus enerģētikas jomā varētu novērst cenu nekontrolētu kāpumu, stimulēt investīcijas un tādējādi ievērojami sekmēt darbvietu radīšanu un izaugsmi Eiropas Savienībā. Šajā kontekstā svarīga nozīme ir energoefektivitātei — tā sekmētu gan darbvietu radīšanu un izaugsmi nozarē, gan arī nodrošinātu finansiāli pieejamas cenas patērētājiem. Mums būs jāapzina un jāizraugās infrastruktūras projekti, kuriem veltīt visvairāk uzmanības, jāizsver nepieciešamība papildināt pašreizējo tiesisko regulējumu un ļoti rūpīgi jāuzrauga esošo tiesību aktu īstenošana.


Vēl viena svarīga prioritāte ir ekonomiskās izaugsmes un darbvietu radīšanas neizmantotais potenciāls enerģētikas un klimata nozarē. Kā uzsvēris jaunievēlētais priekšsēdētājs Junkers, ES vajadzētu kļūt par pasaules mēroga līderi atjaunojamo energoresursu jomā un izvirzīt ambiciozus energoefektivitātes mērķus, lai līdz 2030. gadam sasniegtu 30 % mērķrādītāju. Tas ir svarīgi ne tikai enerģijas piegādes drošības un atbildīgas klimata politikas aspektā, bet arī no rūpniecības politikas viedokļa, ja vēlamies, lai Eiropas uzņēmumiem un mājsaimniecībām būtu droši pieejama enerģija par samērīgu cenu un lai zaļās izaugsmes potenciāls tiktu izmantots pilnvērtīgi. Tāpēc par Enerģētikas savienību atbildīgā priekšsēdētāja vietniece un es, sadarbojoties ar priekšsēdētāja vietnieku darbvietu, izaugsmes, ieguldījumu un konkurētspējas lietās, sniegsim ieguldījumu darbvietu, izaugsmes un ieguldījumu paketē, ar ko plānots nākt klajā pirmajos trīs mūsu pilnvaru mēnešos.


Šajā jomā būs cieši jāsadarbojas arī ar dalībvalstīm, lai panāktu, ka tajās ir investīciju lēmumu pieņemšanai labvēlīgi apstākļi, un nodrošinātu, ka ES ir publiskā un privātā sektora ieguldījumu katalizators.


Lai šīs prioritātes iedzīvinātu darbībās, es, sadarbojoties ar priekšsēdētāja vietnieci Enerģētikas savienības lietās un priekšsēdētāja vietnieku darbvietu, izaugsmes, ieguldījumu un konkurētspējas lietās, arī parūpēšos, lai Komisijas izvirzītajā darbvietu, izaugsmes un ieguldījumu paketē attiecībā uz Eiropas konkurētspējas stiprināšanu un investīciju stimulēšanu būtu pilnībā ņemtas vērā arī klimata politikas un enerģētikas prioritātes. To darot, es jau no komisāra pilnvaru pirmās dienas cieši sadarbošos ar pārējiem kolēģijas locekļiem un iesaistīšos atklātā un pārredzamā dialogā ar Eiropas Parlamentu, nodrošinot dalībvalstu aktīvu iesaistīšanu un panākot, ka tīklos, atjaunojamos energoresursos, energoefektivitātē un energoinfrastruktūrā investējamie līdzekļi tiek ātri un efektīvi izmantoti privātā sektora investīciju piesaistei. Ir svarīgi, lai šī pakete būtu arī signāls, kas apliecina mūsu apņemšanos aktīvāk izmantot pētniecības un inovācijas politiku, lai atbalstītu pāreju uz mazoglekļa ekonomiku. Šis darbs tiks veikts pašos pirmajos jaunās Komisijas pilnvaru mēnešos.


4. Likumdošanas priekšlikumu kvalitāte un pārredzamība


Kā Jūs personīgi nodrošināsiet likumdošanas priekšlikumu kvalitāti, lobēšanas darbību (ar kurām vēršas pie Jums un Jūsu dienestiem) pilnīgu pārredzamību un pastāvīgu un līdzsvarotu apspriešanos ar visām ieinteresētajām personām, ņemot vērā arī vajadzību veikt rūpīgu ietekmes novērtējumu?


Es uzskatu, ka tiesību aktu kvalitāte lielā mērā ir atkarīga no politiskajiem lēmumiem, kas mums jāpieņem, — lēmumiem, kuru pieņemšanai ir vajadzīgs pastāvīgs, pārredzams, atklāts un strukturēts dialogs ar Eiropas Parlamentu, it sevišķi komiteju līmenī. Šajā aspektā Eiropas Parlaments ir galvenais balsts, kas var nodrošināt pozitīvo ietekmi, kuru mums jātiecas panākt ar katru tiesību aktu. Eiropas Parlaments piešķir demokrātisko leģitimitāti visas ES darbībai kopumā, un tas ir jo sevišķi svarīgi klimata politikas un enerģētikas jomā. Es plānoju paplašināt Komisijas un Eiropas Parlamenta politisko partnerību, ko jaunievēlētais priekšsēdētājs ierosināja savās politikas pamatnostādnēs, jau no paša Komisijas pilnvaru sākuma sadarbojoties ar attiecīgajām Eiropas Parlamenta komitejām.


Es nodrošināšu, ka viens no galvenajiem mūsu politiskās darba kārtības uzdevumiem ir izveidot noturīgu enerģētikas savienību ar nākotnē vērstu klimata politiku, jo tas ir nenovērtējams rīks ilgtspējīgas izaugsmes un darbvietu radīšanas sekmēšanā Eiropas Savienībā. Es parūpēšos, lai pirms ikvienas jaunas iniciatīvas izvirzīšanas tiktu rūpīgi izvērtēta tās iespējamā ekonomiskā, sociālā un vidiskā ietekme. Lai to panāktu, es apspriedīšos ar pārējiem kolēģijas locekļiem un cieši sadarbošos ar priekšsēdētāja vietnieci Enerģētikas savienības lietās un priekšsēdētāja vietnieku labāka regulējuma, iestāžu attiecību, tiesiskuma un Pamattiesību hartas lietās. Lai Eiropas Savienība manā kompetences jomā darbotos efektīvi, es vienlaikus nodrošināšu, ka politikas veidošanas pamatā arī turpmāk būs kvalitatīvi ietekmes novērtējumi, lūdzot tos sagatavot manā pakļautībā esošajiem ģenerāldirektorātiem, lai atbalstītu labāka regulējuma principu. Manas jomas politikas priekšlikumu pamatā būs rūpīgas un plašas sabiedriskās apspriešanas ar visām ieinteresētajām personām, un regulāri tiks veikta vispusīga izvērtēšana politikas izstrādes atbalstam. Šajā sakarā liela nozīme arī turpmāk būs ciešai sākumposma sadarbībai ar citiem Komisijas dienestiem citās kompetences jomās, arī dienestu līmenī. Esmu arī nodomājis pastiprināti izvērtēt pašreizējos tiesību aktus, lai noskaidrotu, cik labi tie darbojas, un apzinātu izdevības pārorientēt to darbības jomas, samazināt regulatīvo slogu un vienkāršot esošās tiesību normas.


Visbeidzot: kas attiecas uz pārredzamību, es Komisijas priekšsēdētāja vadībā kopā ar pārējiem kolēģijas locekļiem intensīvi strādāšu pie starpiestāžu nolīguma par lobistu obligāto reģistru, kas aptvers Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju. Es iesaistīšos Komisijas vispārējos centienos panākt, ka sabiedrībai tās darbība ir pārredzamāka, un uzsvērt apspriešanu nozīmi politikas veidošanas procesā. Visa likumdošanas procedūras kontekstā notikusī saziņa ar ieinteresētajām personām un lobistiem, kas būs saistīta ar manu darbību klimata politikas un enerģētikas komisāra statusā, tiks publiskota. Tas pats attieksies uz manā pakļautībā esošo dienestu darbu.


5. Koordinācija un sadarbība


Ja Jūs būsiet par klimata politiku un enerģētiku atbildīgais komisārs, kā Jūs koordinēsiet darbu ar tiem Komisijas priekšsēdētāja vietniekiem, kuru vadītās darba grupas ietilpst Jūsu politikas jomā, un ar citiem komisāriem Jūsu vadītajās darba grupās, un kā Jūs nodrošināsiet pastiprinātu sadarbību ar attiecīgajām Parlamenta komitejām?  


Jaunā Komisija ir apņēmusies stiprināt komisāru koleģialitāti un darbības saskaņotību, kā arī pilnvērtīgi izmantot saistīto politikas jomu sinerģiju potenciālu. Es darīšu visu iespējamo, lai atbalstītu šīs svarīgās pārmaiņas.


Klimata un enerģētikas politika skar visu sabiedrību. Ir likumsakarīgi, ka šī politika jāizstrādā un jāpiedāvā partnerībā ar citiem komisāriem un priekšsēdētāja vietniekiem. Tāpēc pastāvīgi būs cieši jāsadarbojas. Es ieņemšu vadošu lomu darbā ar jautājumiem, kas attiecas uz klimatu un enerģētiku, cieši sadarbošos ar pārējiem Enerģētikas savienības projekta darba grupas komisāriem un aktīvi iesaistīšos citu jautājumu risināšanā. Es strādāšu pie tā, lai nākotnē vērsta klimata un enerģētika politika kalpotu par pamatu noturīgas enerģētikas politikas izstrādē un ilgtspējīgas izaugsmes un darbvietu radīšanā. Es parūpēšos par to, lai šīs prioritātes pastāvīgi būtu mūsu politiskās darba kārtības augšgalā. Manās acīs jaunā Komisijas struktūra, kurā priekšsēdētāja vietniekiem ir uzticēta īpaša prioritāru projektu vadīšanas un koordinēšanas loma, ir izdevība, kas jāizmanto, un tā arī nostiprina klimata politikas un enerģētikas portfeļa nozīmi, jo tai vajadzētu nodrošināt, ka šīs politikas jomas tiek integrētas visās attiecīgajās Komisijas rīcībpolitikās.


Jaunievēlētais Komisijas priekšsēdētājs man ir devis lielas pilnvaras izvirzīt ES klimata un enerģētikas politiku priekšplānā. Manas pilnvaras attiecas uz tādiem jautājumiem kā iekšējā enerģijas tirgus izveides pabeigšana, 2030. gada klimata un enerģētikas satvara (tostarp atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes politikas) īstenošana, enerģētiskās drošības un ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) stiprināšana, un mans uzdevums ir arī nostiprināt ES vadošo lomu starptautiskajā klimata politikā, sākot ar 2015. gada starptautisko klimata pārmaiņu konferenci Parīzē. Es uzņemšos pilnīgu atbildību par gaidāmajām iniciatīvām šajās jomās, taču vienlaikus arī cieši sadarbošos un koordinēšu savu darbību ar priekšsēdētāja vietniekiem Enerģētikas savienības lietās un darbvietu, izaugsmes, ieguldījumu un konkurētspējas lietās, kā arī darbojoties priekšsēdētāja vietnieku vadītajās projektu darba grupās. Es sadarbošos arī ar priekšsēdētāja vietnieci Mogerīni un Eiropas Ārējās darbības dienestu, lai klimata politika būtu dienas kārtības augšgalā arī ES attiecībās ar svarīgiem partneriem — gan divpusējās attiecībās, gan visos attiecīgajos forumos.


Esmu pārliecināts, ka Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja (ENVI) un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja (ITRE), kā arī visas citas iesaistītās komitejas arī turpmāk būs uzticami partneri vērienīgas ES klimata un enerģētikas politikas stimulēšanā. Vēlreiz apliecinu, ka esmu apņēmies pastiprināti sadarboties ar Parlamentu un tam atskaitīties.


6. Kontrole un starptautiskās sarunas


Kādus pasākumus Jūs veiksiet, lai sekmētu normatīvo un nenormatīvo procedūru (tostarp deleģēto un īstenošanas aktu sagatavošanas) kontroli attiecīgajās Parlamenta komitejās un šo procedūru īstenošanas uzraudzību (pēckontroli)? Kā Jūs plānojat nodrošināt, ka attiecīgās Parlamenta komitejas tiek pienācīgi informētas par ikvienu Jūsu politikas jomā ietilpstošu starptautisku nolīgumu, paturot prātā saistībā ar TTIP sarunām gūto pieredzi? Kā Jūs plānojat nodrošināt saskaņotu ES nostāju nākamajos starptautiskajos klimata samitos?


Komentārus par manu vispārējo apņēmību ievērot pārredzamību un pārskatatbildību attiecībās ar Parlamentu un jo sevišķi atbildīgajām komitejām sk. atbildē uz 2. jautājumu.


Attiecībā uz deleģēto aktu sagatavošanu es priecātos par Parlamenta ekspertu iesaistīšanos ekspertu grupās, kas aktus izstrādā. Šāda dalība pēc Parlamenta lūguma jau ir paredzēta abu iestāžu pamatnolīgumā. Esmu gatavs atbalstīt šā principa īstenošanu praksē. Manuprāt, lai abu iestāžu partnerība būtu konstruktīva un efektīva, mums jāizmanto labās prakses iestrādes, kas izveidojušās tādās jomās kā energoefektivitāte, un jānodrošina vajadzīgā pārredzamība. Vēlos arī uzsvērt, ka mēs arī turpmāk pirms priekšlikumu piedāvāšanas noturēsim plašas sabiedriskās apspriešanas, piemēram, ekomarķējuma jomā. Tā ir izdevība apmainīties ar viedokļiem arī ar Parlamentu.


Attiecībā uz jau pieņemto ES tiesību aktu īstenošanu es parūpēšos, lai Komisija saglabātu attiecīgajos tiesību aktos ietvertos ziņošanas pienākumus, kas lielākoties ir visai plaši. Vajadzības gadījumā es arī nodrošināšu, ka Komisija reaģē uz informācijas pieprasījumiem, kas ir ārpus minētajiem pienākumiem, un ziņo EP deputātiem mūsu ierastā dialoga kontekstā. Es gribētu vēlreiz apliecināt, ka ES tiesību aktu kopuma īstenošanu un izpildes nodrošināšanu uztveršu tikpat nopietni kā politikas turpmāku izstrādi.


Starptautiskās sarunās ES var panākt visvairāk, ja tā runā vienbalsīgi. Tas attiecas gan uz klimatu, gan uz enerģētiku. Tāpēc mana galvenā prioritāte būs panākt, lai attiecībās ar ārējiem partneriem mums būtu viena nostāja — saskaņota gan starp ES un dalībvalstīm, gan transversāli klimata un enerģētikas jomās, kur iespējama būtiska sinerģija.


Enerģētikas jomā ir daži starptautiski līgumi, kuru puse ir arī Eiropas Savienība, bet es vēlētos, lai tādu turpmāk būtu vairāk. Tas ir svarīgi, ja vēlamies panākt, lai ES, runājot vienā balsī, nodrošinātu enerģijas piegādes un atbalstītu ilgtspējīgas pārmaiņas mūsu energosistēmās. Sarunās par šādiem nolīgumiem es, protams, pilnībā ievērošu attiecīgos Līguma un pamatnolīguma noteikumus. Tas nozīmē, ka visos attiecīgajos gadījumos mēs lūgsim ES Padomei sarunu pilnvaras un nodrošināsim, ka Parlaments ir par procesu pienācīgi informēts.


Starptautiskajās klimata sarunās Durbanā ES izdevās panākt vēsturisku lēmumu 2015. gadā noslēgt jaunu visiem piemērojamu pasaules mēroga nolīgumu tikai tāpēc, ka tā rīkojās kā savienība. ES un tās dalībvalstis ir uzkrājušas vērā ņemamu pieredzi sarunās par "jauktiem" nolīgumiem, tostarp nolīgumiem par klimata pārmaiņām un citiem daudzpusējiem nolīgumiem vides jomā, un koordinācija ES iekšienē darbojas labi un ir pārredzama. Es uzskatu, ka ir ārkārtīgi svarīgi visus procesā iesaistīt jau laikus, lai pirms 2015. gada nolīguma pieņemšanas un parakstīšanas katra dalībvalsts justos par to līdzatbildīga. Tikai tā mēs varam būt droši, ka visi pienācīgi šo nolīgumu ratificēsim (un līdz ar to tas varēs stāties spēkā krietni pirms 2020. gada) un pienācīgi īstenosim to, ko paši būsim apņēmušies.


Lai ES balss klimata jautājumos būtu vienota, ir vajadzīgs arī spēcīgs vairākums Parlamentā un šā vairākuma atbalsts. Jaunu juridiski saistošu pasaules mēroga klimata nolīgumu var ratificēt un īstenot tikai ar Parlamenta piekrišanu. Risinot sarunas ES vārdā, es Parlamentu pastāvīgi informēšu par sarunu norisi. Es labprāt ar visu Parlamentu apspriedīšos par sagatavošanos sarunām un to iznākumiem gan pirms Limas un Parīzes sanāksmēm, gan pēc tām. Es arī turpināšu tradīciju pieaicināt Parlamenta delegāciju svarīgās sarunās un pastāvīgi sniegšu informāciju par to norisi.


Kas attiecas uz kodolenerģiju, Euratom kopiena ir līgumslēdzēja puse visās lielajās starptautiskajās konvencijās, kas noslēgtas Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras paspārnē, un ar trešām valstīm ir noslēgusi vairākus nolīgumus par sadarbību kodolenerģijas jomā. Atbilstoši līdzšinējai praksei, par ko esam vienojušies ar Eiropas Parlamentu, mēs arī turpmāk attiecīgās Parlamenta komitejas informēsim par visiem starptautiskajiem nolīgumiem, par kuriem norit sarunas uz Euratom līguma pamata.