Uz galveno izvēlni (uzklikšķināt uz „ieiet”)
Tieša piekļuve lapas saturam (nospiediet ievadīšanas taustiņu)
Citu tīmekļa vietņu saraksts (uzklikšķināt uz „ieiet”)

NOT FOUND !Tibor Navracsics

Uzklausīšana

 

Tibor Navracsics

Atbildības joma: Izglītība, kultūra, jaunatne un pilsonība
 
3. diena , trešdiena 1 oktobris 2014 - 18:00 , Brisele  
 
Tibor Navracsics (Ungārija)
Tibor Navracsics
 
Atbildīgie par uzklausīšanu
 Atbildīgās komitejas  Pieaicinātie
 
Jautājumi un atbildes
 
1. Vispārējā kompetence, gatavība strādāt Eiropas Savienības labā un personiskā neatkarība

Kādi Jūsu profesionālās kvalifikācijas un personiskās pieredzes aspekti ir visbūtiskākie, lai kļūtu par komisāru un sekmētu visas Eiropas intereses, jo īpaši jomā, par kuru Jūs būsiet atbildīgs? Kas Jūs motivē? Kā Jūs veicināsiet Komisijas stratēģiskās programmas īstenošanu?


Kādas garantijas Jūs varat sniegt Eiropas Parlamentam, apliecinot savu neatkarību, un kā Jūs nodrošināsiet, lai Jūsu iepriekšējā, tagadējā un turpmākā darbība neradītu šaubas par Jūsu spējām pildīt pienākumus Komisijā?


Es nāku no skolotāju ģimenes un arī pats esmu universitātes profesors, tādēļ esmu īpaši gandarīts, ka man ir uzticēts izglītības, kultūras, jaunatnes un pilsonības portfelis. Esmu cieši pārliecināts, ka jaunieši ir nākotne un ka izglītība ir galvenais pīlārs, kas ir pamatā Eiropas "dēmosa" veidošanai, pamatojoties uz savstarpēju sapratni, sabiedrībai, kurā katrs var atpazīt sevi.


Mana iesaistīšanās jomās, ko aptver šis portfelis, ir ilgstoša, es esmu plānojis un ierosinājis vairākas darbības šajā jomā. Viena no tām ir starptautiskais konkurss "Competition through Rights", kas notika Eiropas Pilsoņu gada ietvaros 2013. gadā. Konkursa pamattēma bija Eiropas Savienības Pamattiesību harta, un tā mērķis bija informēt Eiropas pusaudžus par to, kā darbojas ES, ko nozīmē būt eiropietim un kādas ir Eiropas pilsoņu tiesības. Iniciatīva iesaistīja aptuveni 600 skolēnus no vairāk nekā 100 skolām četrās Centrāleiropas valstīs: Ungārijā, Horvātijā, Slovākijā un Slovēnijā. Konkurss notika četrās kārtās un ilga visu mācību gadu, un skolēniem 15 līdz 17 gadu vecumā tajā bija radoši un sarežģīti uzdevumi; šie uzdevumi ne tikai iedvesmoja skolēnus izmantot to iepriekšējās zināšanas par ES, bet arī ļāva tiem izprast, ko nozīmē būt īstiem ES pilsoņiem: apzināties savas tiesības, tiekties uz integrāciju un būt atvērtiem dažādām kultūrām un cilvēkiem.


Pārraugot Ungārijas kultūras institūtu tīklu, esmu guvis nepastarpinātu pieredzi, kā kultūra var sekmēt publisko diplomātiju. Es pārraudzīju tīklu kopumā, atvēru jaunus kultūras institūtus Stambulā, Pekinā, Zagrebā un Belgradā, un sāku sagatavošanas darbus institūtiem Ļubļanā un Baku. Papildus tam es personīgi atklāju vairākus grāmatu gadatirgus, tostarp Belgradā, Sofijā, Varšavā un Maskavā.


Lai veicinātu pilsoniskumu, es pārraudzīju Ungārijas ES prezidentūras programmu tieslietu jomā, kurā galvenā uzmanība tika vērsta uz cilvēcisko faktoru un ES pilsoņiem nolūkā veidot cilvēkiem draudzīgu Eiropas Savienību, kas ir tuva saviem pilsoņiem. Ja jāmin viena konkrēta manis atbalstīta iniciatīva, vēlos minēt Eiropas palīdzības dienesta numuru 116, kas ir viens no Eiropas rīkiem cīņai pret bērnu bezvēsts pazušanu un seksuālo izmantošanu; ar šā palīdzības dienesta numura starpniecību var paziņot par bezvēsts pazudušiem bērniem, tas sniedz ieteikumus bērniem un vecākiem un sekmē izmeklēšanu un pārrobežu sadarbību. Es centos īstenot šo ārkārtīgi svarīgo iniciatīvu, aicinot dalībvalstis, kurās palīdzības dienesta numurs 116 vēl nedarbojās, iesaistīties šā numura aktivēšanā bez kavēšanās.


Īpaši sensitīvajā sociālās un kultūras integrācijas jomā es palīdzēju nodrošināt, ka tiek pieņemta ES programma attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām. Tas bija vēsturiski nozīmīgs sasniegums, jo tā bija pirmā reize, kad ES dalībvalstis vienojās par stratēģisku programmu, kuras mērķis ir uzlabot romu populācijas situāciju. Programma ir pamats, ko dalībvalstis izmanto, izstrādājot valsts stratēģijas romu integrācijai, galvenokārt pievēršoties uzlabojumiem tādās jomās kā izglītība, nodarbinātība, veselības aprūpes nodrošināšana un mājokļi.


Šis portfelis mani īpaši motivē tādēļ, ka katra tajā ietvertā politikas joma un programma tieši un pozitīvi ietekmē Eiropas iedzīvotāju dzīvi. Manā skatījumā neviens cits uzdevums nav tik steidzams kā uzdevums nodrošināt jauniešiem prasmes, kas tiem nepieciešamas, lai pilnībā īstenotu to iespējas mūsdienu pasaulē.


Mans mērķis ir veicināt Komisijas stratēģiskās programmas īstenošanu, palielinot izglītības nozīmi un tās ieguldījumu darbvietu, izaugsmes un konkurētspējas programmā, ko ierosinājis jaunievēlētais priekšsēdētājs. Kultūra joprojām ir viena no Eiropas stiprajām pusēm; mūsu mākslinieki, radošie darbinieki un dizaineri rada izcilu saturu, ko augstu vērtē visā pasaulē. Mūsu uzdevums tagad ir nodrošināt, ka šī nozare var pilnībā izmantot digitālās revolūcijas sniegtās priekšrocības. Mūsu jaunatne vairāk nekā jebkura cita grupa ir cietusi no ekonomiskās krīzes ietekmes; mūsu pienākums ir sniegt tiem rīkus, lai viņi varētu izpausties visās sabiedriskās dzīves daļās.


Labāka regulējuma izveidei, labāka līdzekļu izlietojuma sekmēšanai, ES ietekmes palielināšanai un politikas fragmentācijas novēršanai ir nepieciešama ne tikai stingra politiska apņemšanās, bet arī spēcīga pierādījumu bāze, tādēļ manā pārziņā Kopīgais pētniecības centrs sniegs ievērojamu ieguldījumu Komisijas stratēģiskās programmas īstenošanā, palīdzot nodrošināt, ka ES politikas pamatā ir pamatoti zinātniski pierādījumi. Vēlos pilnveidot šo lomu, piedaloties projektu grupu darbā, ko vadīs priekšsēdētāja vietnieki, kā arī proaktīvi sadarbojoties ar citiem komisāriem.


Esmu atkāpies no ministra amata, lai pilnībā koncentrētos uz sagatavošanās darbiem Eiropas komisāra amatam. Ja tikšu apstiprināts komisāra amatā, es apņemšos nodrošināt, ka dalībvalstis pilnībā ievēro ES vērtības un acquis.


Es pilnībā atbalstu jaunievēlētā priekšsēdētāja politikas pamatnostādnēs noteikto jauno apņemšanos – nodrošināt pārredzamību. Es apņemos publiskot visus kontaktus un sanāksmes, kurās tikšos ar iestādes nepārstāvošām ieinteresētajām personām.


Es pilnībā apzinos pienākumus, kas Līgumā noteikti attiecībā uz komisāru neatkarību. Es pilnībā apņemos ievērot visaugstākos ētikas standartus, kā noteikts LES 17. panta 3. punktā un LESD 245. pantā un Komisāru rīcības kodeksā. Esmu aizpildījis interešu deklarāciju un atjaunināšu to, ja tas būs nepieciešams manu pilnvaru laikā. Es vēlos uzsvērt, ka attiecībā uz jaunajām politikas jomām, kas man ir uzticētas, nepastāv interešu konflikts. Es stingri ievērošu visas Komisāru rīcības kodeksā ietvertās prasības.

 
 
2. Pienākumu izpilde un sadarbība ar Eiropas Parlamentu

Kā Jūs vērtētu savu lomu, kļūstot par Komisāru kolēģijas locekli? Kādā ziņā Jūs uzskatītu sevi par atbildīgu Parlamenta priekšā un būtu gatavs atskaitīties tam par savu vai Jūsu pakļautībā esošo departamentu darbu?


Ko konkrēti esat gatavs apņemties darīt, lai uzlabotu pārredzamību, veidotu ciešāku sadarbību un īstenotu efektīvus pasākumus saistībā ar Parlamenta nostājām un pieprasījumiem iesniegt likumdošanas iniciatīvas? Vai saistībā ar plānotajām iniciatīvām vai jau notiekošajām procedūrām esat gatavs sniegt Parlamentam informāciju un dokumentus tāpat kā Padomei?


Jaunievēlētais priekšsēdētājs Ž. K. Junkers ir izvirzījis vērienīgus jaunus principus Eiropas Komisijas darbībai, proti, komisāri sadarbosies ciešāk, lai sasniegtu skaidri definētus kopīgus mērķus, pamatojoties uz koleģialitātes principu. Es darīšu visu iespējamo, lai atbalstītu šo procesu.


Jaunievēlētais priekšsēdētājs Ž. K. Junkers arī uzsvēra, ka Eiropas Komisijai politisko leģitimitāti piešķir Eiropas Parlaments. Apstiprināšanas gadījumā man būs īpaša atbildība Eiropas Parlamenta un tā komiteju priekšā. Eiropas Savienības tiesību aktu nelielais skaits manā atbildības jomā nebūt nemazina šo atbildību.


Es atbalstu jaunievēlētā priekšsēdētāja nodomu stiprināt īpašās attiecības ar Eiropas Parlamentu un esmu gatavs cieši sadarboties ar Eiropas Parlamentu, pamatojoties uz pamatnolīgumu.


Es apņemos personīgi veidot konstruktīvu politisko dialogu ar Eiropas Parlamentu un visām komitejām par jautājumiem mana portfeļa ietvaros un apņemos to veikt atklāti un pārskatāmi, tostarp regulāri sniedzot ziņojumus un apmainoties ar informāciju. Es nodrošināšu, ka visi ieinteresētie Eiropas Parlamenta deputāti nepastarpināti saņem attiecīgās publikācijas un ziņojumus par mūsu darbu.


Jaunievēlētais priekšsēdētājs Ž. K. Junkers savās politikas pamatnostādnēs uzsver nepieciešamību uzlabot pārredzamību attiecībā pret iedzīvotājiem un Eiropas Parlamentu. Es varu apliecināt Eiropas Parlamentam, ka es pilnībā atbalstu šo pieeju.

 
 
Kultūras un izglītības komitejas jautājumi

3. Jūsu pilnvaru joma


Kā Jūs definētu Jums piedāvāto pilnvaru darbības jomu


Kā jūs personīgi nodrošinātu, ka šīs pilnvaru jomas dažādās sastāvdaļas tiek pilnībā ņemtas vērā horizontālā līmenī visās attiecīgajās ES politikas jomās, kā tas ir skaidri paredzēts LESD 167. panta 4. punktā? Kā Jūs varētu garantēt, ka kultūras politikas jomas netiks pakļautas ekonomiskām un tirdzniecības interesēm?


Kā Jūs censtos nodrošināt konsekvenci un sinerģiju starp politikas darbībām, kas tiek īstenotas dažādajās Jums uzticētajās jomās? Kā Jūs panāktu ciešu sadarbību ar komisāriem, kuri atbildīgi par jautājumiem, kas tieši skar Jūsu pilnvaru jomas, lai nodrošinātu saskaņotu un visaptverošu pieeju, jo īpaši izglītības un apmācības jomā? Jaunajā pilnvaru sadalījumā programma ,,Radošā Eiropa” ir sadalīta tā, ka MEDIA un kultūras apakšprogrammas tagad atrodas divu komisāru atbildības jomās. Kā Jūs panāktu ciešu sadarbību ar komisāra amata kandidātu Etingeru kopumā un konkrēti saistībā ar šīs programmas starpnozaru daļu?


Kāda, Jūsuprāt, varētu būt Eiropas pievienotā vērtība šajās konkrētajās darbības jomās?


Jaunievēlētais priekšsēdētājs Ž. K. Junkers uzdevumu aprakstā 10. septembrī manu darbu izglītības, kultūras, jaunatnes un pilsonības jomā pieteica ekonomikas un finanšu krīzes un tās dziļās ietekmes uz sabiedrību un jo īpaši jaunatni kontekstā. Es ar gandarījumu uztvēru stingro uzsvaru, kas tiek likts uz izglītību un inovāciju visā Komisijas politiskajā programmā.


Lai īstenotu šo uzdevumu, es strādāšu kopā ar pārējiem komisāriem, Eiropas Parlamentu, politikas veidotājiem, ieinteresētajām personām un pilsoņiem, lai nodrošinātu, ka izglītības, kultūras, jaunatnes, pilsonības un sporta politika stiprina iedzīvotāju prasmes, jaunradi, uzņēmējdarbību un pašizpausmi; lai nodrošinātu, ka šī politika veicina iesaistīšanos sabiedrībā un spēju pieņemt pārmaiņas, tādējādi uzlabojot Eiropas sociālo kohēziju, dinamismu un spēju konkurēt pasaules mērogā.


Komisijas sastāvā es atbalstīšu priekšsēdētāja vietnieku darbu, proti, darbvietu, izaugsmes, ieguldījumu un konkurētspējas jomā, digitālā vietotā tirgus jomā un eiro un sociālā dialoga jomā. Palīdzot priekšsēdētāja vietniekiem izvirzīt mērķus, kas noteiks mūsu steidzamāko darbu aprises turpmākajiem gadiem, es nodrošināšu, ka visi mana portfeļa aspekti tiek ievēroti horizontālā līmenī Komisijas darbā.


Es uzskatu, ka kultūra ir būtiska Eiropas identitātes izjūtai un kohēzijai; tā mums atgādina, ka Eiropa vienmēr ir bijusi un būs kopiena ar kopīgām vērtībām. Tādēļ mums nekad nevajadzētu to iemainīt pret citiem politikas mērķiem. Turklāt kultūras nozīmīgums šobrīd pieaug, jo mēs sākam saprast tās unikālo spēju izplatīt Eiropas vērtības un radošumu visā pasaulē. Es to uzskatu par personīgu prioritāti - strādāt kopā ar pārējiem komisāriem, lai nodrošinātu, ka kultūra saglabā šo unikālo lomu.


Sinerģija starp dažādām politikas jomām mana portfeļa ietvaros ir labi atspoguļota manā uzdevumu aprakstā, kurā uzsvērta šo jomu uz cilvēkiem vērstā spēcīgā dimensija. Visās mūsu programmās mēs cenšamies sniegt cilvēkiem prasmes, kas tiem nepieciešamas sabiedrībā, kura mainās arvien straujāk, ir multikulturāla un mobila. Visās mūsu programmās mēs atbalstām inovatīvus pārrobežu projektus, kuri izplata zināšanas un jaunas idejas un palīdz attīstīt Eiropas identitātes izjūtu. Un mēs varam skaidri saskatīt mūsu politikas jomu mijiedarbību. Piemēram, jaunatnes politika neformālās mācīšanās jomā atbalstīs manu izglītības politiku, un otrādi; līdzīgi, mans uzdevums sekmēt inovāciju savedīs kopā augstākās izglītības iestādes no visas Eiropas, Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu, Marijas Kirī vārdā nosauktās darbības, vienlaikus ņemot vērā kultūras nozares radošuma kapacitāti un Kopīgā pētniecības centra ieguldījumu. Fakts, ka viena pati programma Erasmus+ atbalsta darbības trīs politikas jomās (izglītība, jaunatne un sports), uzsver to, cik vienota un konsekventa ir mana atbildības joma.


Izmantojot Kopīgā pētniecības centra kompetenci, es vēlos izmantot zinātniskus pierādījumus politikas veidošanas procesā visā Eiropas Savienībā un nodrošināt, ka visu jauno Komisijas priekšlikumu pamatā ir konsekventi un objektīvi pieņēmumi.


Jaunievēlētais priekšsēdētājs Ž. K. Junkers ir noteicis koleģialitāti par galveno Komisijas darbības principu. Es no visas sirds atbalstu viņa pieeju un priecāšos sadarboties un savstarpēji atbalstīt jo īpaši komisāres amata kandidāti Mariannu Teisenu, risinot jaunatnes bezdarba un prasmju jautājumus, kā arī komisāra amata kandidātu Ginteru Etingeru, risinot autortiesību, kultūras un radošo nozaru jautājumus un īstenojot programmu "Radošā Eiropa". Attiecībā uz programmas "Radošā Eiropa" starpnozaru daļu, abi mūsu dienesti jau veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu efektīvu īstenošanu. Vēlos uzsvērt, ka es būtu uzskatījis šos kolēģus par būtiskiem partneriem manā darbā, neatkarīgi no pārmaiņu veikšanas mūsu iekšējā struktūrā. Mūsu cilvēciskā sadarbība vienmēr būs svarīgāka nekā organizācijas struktūras apraksts.


ES pievienotā vērtība manās politikas jomās ir kopā ar dalībvalstīm izstrādāt labus risinājumus kopīgām problēmām un iepazīstināt ar Eiropas Savienību, kura ir vērsta uz iedzīvotājiem, kura atzīst, cik nozīmīga iedzīvotājiem ir izglītība, kultūra, pilsoniskums, sports un jauniešu labklājība, un kura tieši vēršas pie iedzīvotājiem.


4. Jūsu prioritātes


Nosauciet galvenās prioritātes, kuras plānojat īstenot Jums piedāvātajās pilnvaru jomās, ņemto vērā drīzumā paredzēto stratēģijas ,,Eiropa 2020” pārskatīšanu?


Svarīgi, lai tās daudzgadu programmas, kas pieņemtas iepriekšējā sasaukuma laikā (Erasmus +, programmas ,,Radošā Eiropa” apakšprogramma ,,Kultūra” , programma ,,Eiropa pilsoņiem”) tiek īstenotas vislabvēlīgākajos apstākļos, jo īpaši saistībā ar budžetu. Kādus konkrētus pasākumus Jūs plānojat veikt, lai nodrošinātu šo programmu pareizu darbību, un kā Jūs garantētu integrētu pieeju tieši izglītības politikas darbībām? Kādus secinājumus Jūs būtu gatavs izdarīt no šo programmu starpposma novērtējuma, kas paredzēts 2017. gadā, un no EP nostājas šajā jautājumā?


Kādi būtu konkrētie normatīvie un nenormatīvie priekšlikumi un to attiecīgie termiņi, ko Jūs plānojat iesniegt? Kurās Jūsu pilnvaru jomās šie priekšlikumi tiks izvirzīti?


Es vēlos nodrošināt, ka izglītība paliek stratēģijas "Eiropa 2020" uzmanības centrā. Iekļaujošai un ilgtspējīgai izaugsmei ir nepieciešams modernizēt mūsu izglītības un apmācības sistēmas. Tam, savukārt, nepieciešami pārdomāti dalībvalstu ieguldījumi pat tad, ja šīs valstis konsolidē publiskās finanses. Manā uzdevumu aprakstā priekšsēdētājs Ž. K. Junkers apliecina, ka "Eiropas semestrim būtu jābūt līdzeklim, lai turpinātu modernizēt izglītības sistēmas", un aicina mani panākt progresu, "īstenojot stratēģijas "Eiropa 2020" mērķus izglītības jomā".


Mans ieguldījums stratēģijas "Eiropa 2020" īstenošanā, piedaloties projektu grupu darbā, ko vadīs priekšsēdētāja vietnieka amata kandidāts Jirki Katainens, būs saistīts ar pievēršanos izglītības sistēmu modernizācijai, lai uzlabotu gan to kvalitāti, gan pieejamību visā izglītības procesā. Šā darba pamatā arī turpmāk būs izglītības pamatmērķis, kas atspoguļo abas šīs dimensijas - piekļuves un iekļautības dimensija, lai novērstu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, un nepieciešamība pēc izcilības nolūkā nodrošināt augstāku iedzīvotāju izglītības līmeni. Tam būs nepieciešamas strukturālās reformas, lai panāktu labākus rezultātus ar nelielu budžetu, uzsverot, ka ieguldījumi izglītībā nodrošina izaugsmi, un nodrošinot pietiekamu un ilgtspējīgu izglītības finansējumu kā nepieciešamu pamatu izaugsmei, inovācijai un konkurētspējai. Izglītības un apmācības stratēģiskā programma 2020. gadam, kuras mērķis ir sadarbība, salīdzinoša vērtēšana un savstarpēja mācīšanās, arī turpmāk būs galvenais forums, lai noteiktu uzdevumus izglītības jomā kopā ar dalībvalstīm: es grasos pārskatīt un atjaunināt šo programmu mana pilnvaru termiņa sākumā, lai nodrošinātu, ka tā sniedz efektīvu ieguldījumu stratēģijā "Eiropa 2020".


Es turpināšu sniegt konkrētām dalībvalstīm adresētus mērķtiecīgus ieteikumus attiecībā uz nepieciešamību novērst strukturālus trūkumus šo valstu izglītības politikā. Es cieši sadarbošos ar visiem attiecīgajiem komisāriem, lai panāktu nepieciešamo integrēto pieeju izglītības politikai.


Es strādāšu pie tā, lai pēc iespējas palielinātu kultūras un radošo nozaru ieguldījumu Eiropas stratēģijās darbvietu izveidei un izaugsmei.


Sports ir nozīmīga Eiropas sabiedrības dzīves daļa. Ar ERASMUS+ atbalstu es plānoju savest kopā politikas veidotājus un ieinteresētās personas, lai risinātu starpvalstu problēmas un dalītos ar labāko praksi. Pirmo reizi Eiropas Savienības vēsturē no Savienības budžeta tiks finansēts tautas sports. Manas prioritātes būs atbalstīt daudzus mērķus, izmantojot sportu, tostarp sabiedrības veselību, sociālo iekļaušanu un dzimumu līdztiesību. Es arī centīšos risināt tādas starptautiskas problēmas kā dopings un spēļu rezultātu sarunāšana un palīdzēšu uzlabot pārvaldību. Es turpināšu atbalstīt Eiropas Sporta nedēļu, kas pirmo reizi notiks 2015. gadā.


Mana portfeļa jauno programmu efektīva īstenošana ir steidzama: šīs programmas ir spēcīgākie rīki mūsu politisko mērķu sasniegšanai. Visas šīs programmas tagad ir efektīvi uzsāktas. Problēma, kas tagad būtu jārisina nekavējoties, ir saistīta ar budžetiem – gan ar maksājumu apropriāciju potenciālo samazināšanu 2014. gada beigās, gan ar saistīto jautājumu par iespējamo budžeta samazinājumu 2015. gadam, ko ierosinājusi Padome. Parlaments ir labi informēts par šīm problēmām, un es pilnībā atbalstu Parlamenta nostāju, ka mums ir jānodrošina šo programmu faktiska īstenošana tādā veidā, kā tās sākotnēji tika iecerētas.


Pēdējos gados Komisija ir sākusi vairākas ļoti nozīmīgas un vērienīgas iniciatīvas, tostarp Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu, jaunu universitāšu multireitingu (U-Multirank) un ES un Ķīnas augsta līmeņa tiešu personisko kontaktu dialogu. Šie projekti jau ir parādījuši milzīgu potenciālu un pirmos rezultātus, bet es plānoju divkāršot mūsu centienus, lai šie projekti būtu vēl ietekmīgāki un redzamāki.


Lai gan pašlaik ir pāragri spriest, kādus secinājumus mēs varēsim izdarīt pēc programmu vidusposma pārskata, tomēr tas noteikti ļaus mums veikt uzlabojumus programmas īstenošanas lietderībā un efektivitātē turpmākajos gados.


Kā to ir apliecinājis jaunievēlētais priekšsēdētājs Ž. K. Junkers, Komisijas darba programma nākamajā gadā būs kolēģijas kopīgā darba rezultāts, kas pamatojas uz politikas vadlīnijām. Likumdošanas pilnvaras izglītības, kultūras, jaunatnes un pilsonības jomā visas paliek dalībvalstu rokās. Esmu pārliecināts, ka ES neleģislatīvie instrumenti arī var būt spēcīgi un efektīvi rīki.


5. Jūsu ieguldījums Eiropas pilsonības attīstībā


Ņemot vērā pienākumus, kas Jums tiktu uzticēti, kā Jūs plānojat dot ieguldījumu Eiropas pilsonības attīstībā, pilnībā ievērojot Pamattiesību hartu? Konkrēti, lai dotu ieguldījumu šajā attīstībā, kādas iniciatīvas Jūs plānojat īstenot izglītības, jaunatnes un sporta, kā arī kultūras mantojuma aizsardzības jomā un kultūru un valodu daudzveidības veicināšanā? Kādus konkrētus pasākumus Jūs veiktu, lai veicinātu demokrātisku līdzdalību un aktīvu pilsoniskumu kā labāko veidu saziņai ar iedzīvotājiem?


Mums jābūt godīgiem un skaidri jānosaka sākuma punkts – sabiedriskās domas viedoklis par ES un tās iestādēm pēdējos gados ir ievērojami pasliktinājies. Politiski šāda attīstība nav ilgtspējīga. Tas tiesa, ka Komisija un Parlaments var darīt tikai nedaudz, lai uzlabotu situāciju, un ka mūsu dalībvalstīm ir visdabiskākā un tiešākā saikne ar to pilsoņiem. Tomēr mēs Briselē varam darīt un mums ir jādara labāk.


Tādēļ es grasos pētīt jaunus veidus, izmantojot jaunās tehnoloģijas, lai ilustrētu ikdienas priekšrocības, kas izriet no ES pilsonības. Es arī centīšos atrast cilvēkus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kuri ir atbilstošā pozīcijā, lai komunicētu par ES ar saviem vēlētājiem. Es organizēšu tiešas un atklātas debates ar pilsoņiem, uzklausīšu viņu idejas un bažas, un nodošu šo debašu rezultātus kolēģiem Komisijā. Šajā nolūkā es cieši sadarbošos ar Komisijas preses dienestiem, kā arī ar mūsu pārstāvniecībām dalībvalstīs.


Eiropas pilsonība ietver gan uz tiesībām balstītu Eiropas Savienības pilsonības koncepciju, kā to ieviesa Māstrihtas līgums, gan uz vērtībām balstītu dimensiju, kas atsaucas uz demokrātiju un Pamattiesību hartu un kas aicina pilsoņus aktīvāk iesaistīties un attīstīt kopīgu vērtību izjūtu. Tādēļ es cieši sadarbošos ar komisāres amata kandidāti Veru Jourovu, kas atbildīga par tieslietu portfeli, ko koordinēs pirmais priekšsēdētāja vietnieka amata kandidāts Franss Timmermanss, kurš atbildēs par labāku regulējumu, iestāžu attiecībām, tiesiskumu un Pamattiesību hartu, kā arī ar citiem kolēģiem Komisijā, ja dialogs ar pilsoņiem skars to portfeļus.


Apstiprināšanas gadījumā es turpināšu īstenot programmu "Eiropa pilsoņiem", kas ir instruments, lai veicinātu pilsonisko līdzdalību un piederības sajūtu Eiropas Savienībai. Es arī turpināšu regulāru dialogu ar nozīmīgām Eiropas organizācijām un ideju laboratorijām programmas ietvaros. Mans darbs valodu daudzveidības un daudzvalodības sekmēšanā, kultūru dialoga un kultūru daudzveidības sekmēšanā un iedzīvotāju pastiprinātā iesaistē kultūras mantojuma jautājumos ir saistīts ar kultūru dialoga uzturēšanu, savstarpējās sapratnes veicināšanu un Eiropas identitāti, citiem vārdiem sakot – ar Eiropas pilsonības būtību.


Erasmus+ piedāvā spēcīgu tiešu un netiešu atbalstu pilsonībai. Mācību mobilitāte gan formālajā izglītībā studentiem un mācekļiem, gan neformālajā kontekstā, piemēram, brīvprātīgo darbā un jaunatnes apmaiņas programmās, uzlabo dalībnieku informētību un izpratni par citām kultūrām un palīdz tiem attīstīt Eiropas pilsonības un identitātes izjūtu. "Jean Monnet" pasākumi sekmē akadēmisko izpratni par ES un dialogu starp cilvēkiem un kultūrām. Erasmus+ sporta sadaļa galvenokārt ir vērsta uz tautas sporta kustības atbalstīšanu ar tās spēcīgo uzsvaru uz brīvprātīgu līdzdalību un pozitīvām vērtībām. Jaunatnes jomā Erasmus+ veicina iespēju nodrošināšanu jauniešiem un to aktīvu līdzdalību sabiedrībā, tostarp ES politikas veidošanā. Mans konkrētais mērķis šajā jomā ir attīstīt saziņas platformas ar Erasmus+ atbalstu, lai Komisija piecu gadu laikā varētu sasniegt vienu miljonu jauniešu un sadarboties ar tiem – tā būtu radikāla pārmaiņa līdzdalības demokrātijā.


Līdzīgi arī "Radošā Eiropa", sekmējot kultūras darbu pārrobežu kustību un apmaiņu starp radošajiem darbiniekiem un kultūras profesionāļiem ar atšķirīgām valodas un kultūras saknēm, veicinās dialogu, labāku savstarpējo sapratni un spēcīgāku piederības izjūtu kultūras ziņā bagātajai un daudzveidīgajai Eiropas kultūras ainavai.