Uz galveno izvēlni (uzklikšķināt uz „ieiet”)
Tieša piekļuve lapas saturam (nospiediet ievadīšanas taustiņu)
Citu tīmekļa vietņu saraksts (uzklikšķināt uz „ieiet”)

NOT FOUND !Valdis Dombrovskis

Uzklausīšana

 

Valdis Dombrovskis

Atbildības joma: Eiro un sociālais dialogs - Priekšsēdētāja vietnieks
 
5. diena , pirmdiena 6 oktobris 2014 - 14:30 , Brisele  
 
Valdis Dombrovskis (Latvija)
Valdis Dombrovskis
 
Atbildīgie par uzklausīšanu
 Atbildīgās komitejas  Pieaicinātie
 
Jautājumi un atbildes
 
1. Vispārējā kompetence, gatavība strādāt Eiropas Savienības labā un personiskā neatkarība

Kādi Jūsu profesionālās kvalifikācijas un personiskās pieredzes aspekti ir visbūtiskākie, lai kļūtu par komisāru un sekmētu visas Eiropas intereses, jo īpaši jomā, par kuru Jūs būsiet atbildīgs? Kas Jūs motivē? Kā Jūs veicināsiet Komisijas stratēģiskās programmas īstenošanu?


Kādas garantijas Jūs varat sniegt Eiropas Parlamentam, apliecinot savu neatkarību, un kā Jūs nodrošināsiet, lai Jūsu iepriekšējā, tagadējā un turpmākā darbība neradītu šaubas par Jūsu spējām pildīt pienākumus Komisijā?


No 2009. gada marta līdz 2014. gada janvārim man bija gods pildīt Latvijas Republikas ministru prezidenta pienākumus trijās secīgajās valdībās. Es stājos amatā brīdī, kad Latvijā norisinājās dziļākā ekonomikas krīze Eiropas Savienībā. Manu valdību prioritāte bija iespējami ātri un pārliecinoši atjaunot ekonomikas izaugsmi un vairot darbvietas. Pateicoties strukturālajām reformām un valsts finanšu sistēmas stabilizēšanai, Latvija izkļuva no dziļas ekonomikas un sociālās krīzes, kļūstot par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām Eiropā. Citi svarīgi faktori, kas sekmēja šo pavērsienu, bija ekonomikas stimulēšanas pasākumi (īpaši ES finansējuma paātrināta izmantošana) un papildu sociālās drošības tīkla izveide ar mērķi risināt krīzes sociālās sekas. Turklāt Latvija sekmīgi izpildīja Māstrihtas kritērijus un šogad pievienojās eirozonai. Gatavojoties eiro ieviešanai, mēs apliecinājām uzticību Eiropas projektam un eiro nākotnei laikā, kad daudzi to apšaubīja. Šajos procesos netiktu gūti panākumi, ja par ārkārtīgi sensitīviem ekonomiskās un sociālās politikas lēmumiem nerisinātos ciešs dialogs ar sociālajiem partneriem un citām ieinteresētajām personām. Efektīvs sociālais dialogs bija viens no galvenajiem faktoriem, kas tajos grūtajos laikos pārliecināja lielāko Latvijas sabiedrības daļu akceptēt nepopulāros lēmumus.


Turklāt kā Eiropadomes loceklis aktīvi piedalījos lēmumu pieņemšanā, kas bija saistīti ar eirozonas krīzi un ES finanšu un ekonomikas pārvaldības sistēmas stiprināšanu.


Pirms tam biju Eiropas Parlamenta deputāts (2004.–2009. gadā), Budžeta komitejas loceklis un Ekonomikas un monetārās komitejas locekļa aizstājējs. Šogad mani otro reizi ievēlēja Eiropas Parlamentā. Trīs reizes (2002., 2010. un 2011. gadā) esmu ievēlēts Latvijas Republikas Saeimā.


Pirms Latvija pievienojās Eiropas Savienībai, no 2002. gada līdz 2004. gadam biju Latvijas Republikas finanšu ministrs. Esmu bijis arī Vispasaules jauno līderu foruma biedrs, kas notiek Pasaules ekonomikas foruma satvarā (2005.–2010. gads).


Uzskatu, ka šī ilgā politiskā pieredze, kas gūta daudzās valsts iekšējās un ES politikas jomās, sniedz man padziļinātas zināšanas par to, kā darbojas Eiropas Savienība. Līdz ar to man ir vajadzīgā pieredze, lai, kļūdams par Eiropas Komisijas locekli, sniegtu līdzvērtīgu ieguldījumu sociālajā, ekonomikas un monetārajā politikā un jo īpaši lai risinātu ekonomikas un monetārās savienības uzdevumus, saglabātu vienotās valūtas stabilitāti un veicinātu ekonomikas un fiskālās politikas konverģenci ar sociālo un darba tirgus politiku Eiropas Savienībā. Ja Eiropas Parlaments mani apstiprinās komisāra amatā, cītīgi strādāšu, lai vienotās valūtas stabilitātes un makroekonomikas pārvaldības mērķi būtu saskaņā ar sociālo taisnīgumu un sociālo iekļautību.


Ticība Eiropas projektam mani motivēja kļūt par eiro un sociālā dialoga jomas priekšsēdētāja vietnieku. Esmu pārliecināts, ka Eiropa, kas izvirza augstākus mērķus un ir lietpratīgāka, ir labākais risinājums nākotnes ģeopolitiskajiem un ekonomikas uzdevumiem, ar kuriem mūsu valstis saskaras 21. gadsimtā. Kopā mums jākļūst stiprākiem. Tomēr nedrīkstam nenovērtēt risināmo uzdevumu svarīgumu. Uzskatu, ka apstiprināšanas gadījumā es varētu dalīties vērtīgā politiskajā pieredzē un pamatīgā zinātībā ar jauno kolēģiju.


Attiecībā uz stratēģiskās programmas īstenošanu ievēlētā Komisijas priekšsēdētāja Ž. K. Junkera politiskajās pamatnostādnēs ir izklāstīti vairāki skaidri noteikti prioritārie projekti. Ja mani apstiprinās priekšsēdētāja vietnieka amatā, mans uzdevums būs vadīt un koordinēt visas Komisijas darbu cita starpā saistībā ar Ekonomikas un monetārās savienības pašreizējo reformu, eiro stabilitāti, publisko finanšu sistēmu stabilitāti un sociālo taisnīgumu, kas ir vajadzīgo strukturālo reformu pamatā. Lai izstrādātu saskaņotu politiku un gūtu rezultātus, vairāku komisāru komandai savā ikdienas darbā būtu neatlaidīgi jāpievēršas prioritātēm. Uzskatu, ka es šajā sakarībā varētu veikt būtisku ieguldījumu.


Esmu pārliecināts, ka prioritārie projekti laika gaitā var mainīties, ņemot vērā jaunos apstākļus Eiropā un ārpus tās. Eiropas Komisijas stratēģiskās programmas pielāgošana ir ievēlētā priekšsēdētāja prerogatīva. Savas kompetences jomā es būtu pilnībā gatavs sniegt viņam atbalstu šajā uzdevumā, piedaloties dialogā ar ES iestādēm, tostarp ar Eiropas Parlamentu, un ieinteresētajām personām ekonomikas un sociālajā jomā.


Apņemos pilnībā ievērot Līgumā paredzētos pienākumus attiecībā uz neatkarību un integritāti, objektivitāti un pieejamību, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 3. punktā un Līguma par Eiropas Savienības darbību 245. pantā. Svinīgi apsolu ievērot ētikas standartus, kas izklāstīti minētajos pantos un Komisāru rīcības kodeksā.


Saskaņā ar Komisāru rīcības kodeksa noteikumiem esmu aizpildījis un nodevis atklātībai savu interešu deklarāciju. Izmaiņu gadījumā nekavējoties atjaunināšu deklarāciju.


Apņemos arī izvairīties no nostājas vai situācijas, kas varētu likt apšaubīt manu neatkarību, objektivitāti un pieejamību Komisijai.


Atturēšos no citiem sabiedriskiem amatiem un iesaistīšanās citā apmaksātā vai neapmaksātā profesionālajā darbībā. Apņemos nekavējoties informēt Komisijas priekšsēdētāju, ja radīsies situācija, kurā, pildot manus oficiālos pienākumus, būtu iespējams interešu konflikts.

 
 
2. Pienākumu izpilde un sadarbība ar Eiropas Parlamentu

Kā Jūs vērtētu savu lomu, kļūstot par Komisāru kolēģijas locekli? Kādā ziņā Jūs uzskatītu sevi par atbildīgu Parlamenta priekšā un būtu gatavs atskaitīties tam par savu vai Jūsu pakļautībā esošo departamentu darbu?


Ko konkrēti esat gatavs apņemties darīt, lai uzlabotu pārredzamību, veidotu ciešāku sadarbību un īstenotu efektīvus pasākumus saistībā ar Parlamenta nostājām un pieprasījumiem iesniegt leģislatīvās iniciatīvas? Vai saistībā ar plānotajām iniciatīvām vai jau notiekošajām procedūrām esat gatavs sniegt Parlamentam informāciju un dokumentus tāpat kā Padomei?


Ja mani apstiprinās amatā, kā eiro un sociālā dialoga jomas priekšsēdētāja vietniekam jaunajā Komisijā man būs uzticētas koordinēšanas un pārstāvēšanas pilnvaras. Cieši sadarbošos ar pārējiem priekšsēdētāja vietniekiem un vairākiem komisāriem, lai nodrošinātu saskaņotu, efektīvu un savstarpēji pastiprinošu rīcību sociālās un ekonomikas politikas jomā. Mans mērķis būs apvienot šīs abas politikas jomas kā spēcīgas ES sociālās tirgus ekonomikas svarīgākos elementus. Mans uzdevums būs darboties kā katalizatoram, moderatoram un vidutājam Komisijā un dialogā ar ieinteresētajām personām. Mans mērķis ir īstenot kopējo Komisijas programmu manas atbildības jomās. Meklēšu sinerģijas, atbalstīšu savstarpēji pastiprinošas iniciatīvas un nodrošināšu, ka darbības, kas ir pretrunā mūsu kopīgajām prioritātēm, tiek koriģētas. Uzskatu, ka pieredze, ko esmu guvis, būdams ministru prezidents, palīdzēs izpildīt minētos uzdevumus.


Šajos centienos gribētu rēķināties ar Parlamenta atbalstu. Vēlos izveidot ļoti ciešas darba attiecības ar Parlamentu un tā komitejām. Esmu pārliecināts, ka tas, ka ar Latvijas pilsoņu tiešu politisko atbalstu esmu ievēlēts par Eiropas Parlamenta deputātu, nodrošinās atbalstu maniem centiem. Regulāri apmeklēšu plenārsēdes un komiteju sanāksmes un būšu pieejams neformālām apspriedēm; divpusējos kontaktos regulāri sazināšos ar EP deputātiem, īpaši ar attiecīgo Parlamenta komiteju priekšsēdētājiem. Apliecinu, ka pilnībā atbalstīšu ievēlētā priekšsēdētāja nodomu pastiprināt abu iestāžu īpašās attiecības. Esmu pieņēmis zināšanai ievēlētā priekšsēdētāja ieteikumu “iesaistīties politiskā, nevis tehnokrātiskā dialogā ar Eiropas Parlamentu”.


Īstenošu savas pilnvaras pārvaldīt un organizēt Komisijas pārstāvēšanu savā atbildības jomā tādā veidā, lai palielinātu Komisijas politisko dalību komiteju sanāksmēs un trīspusējās sarunās. Uzskatu, ka Komisijas jaunajai darba metodei un priekšsēdētāja vietnieku koordinēšanas lomai būtu jānodrošina būtiska pievienotā vērtība Eiropas Parlamenta un Komisijas īpašajām attiecībām.


Eiropas Parlaments pārstāv Eiropas Savienības pilsoņus, un tādējādi tas ir būtisks leģitimitātes avots. Komisija ir atbildīga Eiropas Parlamenta priekšā un ir atkarīga no tā politiskā atbalsta. Ja tikšu apstiprināts, es kā Komisijas loceklis pilnā mērā uzņemšos šo atbildību. Neskarot koleģialitātes principu, piekrītu uzņemties personisku politisku atbildību par man uzticētajām jomām saskaņā ar Pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām.


Attiecībā uz turpmākiem pasākumiem, kas saistīti ar Parlamenta nostājām, nodrošināšu, ka tām tiek pievērsta vislielākā uzmanība. Komisijas un abu likumdevēju kopīga izpratne ir būtisks sekmīgas politikas programmas elements. Apņemos apspriesties par Parlamentā paustajiem viedokļiem personiski, un savas atbildības jomās ņemt tos vērā Komisijas darbā. Piemērošu pamatnolīguma noteikumus un savas atbildības jomās nodrošināšu, ka Komisija reaģē uz Parlamenta rezolūcijām vai pieprasījumiem, kas iesniegti saskaņā ar LESD 225. pantu, triju mēnešu laikā no to pieņemšanas. Šajā sakarībā es pilnībā atbalstu ievēlētā priekšsēdētāja Ž. K. Junkera apņemšanos un piekrītu tai, proti, ka nākamā Komisija īpašu uzmanību pievērsīs leģislatīvo iniciatīvu ziņojumiem.


Rakstiski reaģējot triju mēnešu termiņā, ņemšu vērā to, kā virzās iekšējie sagatavošanās darbi un diskusijas Komisijas kolēģijā, un vajadzību pēc plašas apspriešanās ar ieinteresētajām personām un pēc rūpīga ietekmes novērtējuma, kas atspoguļo mūsu kopīgo izpratni par tiesību aktu kvalitātes un pareizas normatīvās vides svarīgumu.


Visbeidzot, pats par sevi saprotams, ka es, ievērojot pamatnolīguma noteikumus, atbalstu un apņemos pilnībā īstenot principu par vienlīdzīgu attieksmi pret Eiropas Parlamentu un Padomi attiecībā uz piekļuvi sanāksmēm vai informācijas apriti.

 
 
Ekonomikas un monetārās komitejas jautājumi

Eiro un sociālais dialogs


3. Ekonomiskās un monetārās savienības sarežģījumu risināšana


Vai Jūs esat pārliecināts, ka Eiropas pārvaldības sistēma ir pietiekama, lai nākotnē būtu iespējams izvairīties no maksājumu bilances problēmām un valsts parāda krīzēm un lai varētu nodrošināt ilgtspējīgu izaugsmi un nodarbinātību? Kāds ir Jūsu viedoklis par ekonomiskās un monetārās savienības nākotni, un kā Jūs nodrošinātu Kopienas metodes ievērošanu visos ar eiro saistītajos jautājumos un pilnīgu Eiropas Parlamenta iesaisti? Kāda būs Komisijas loma, ja atkal būs nepieciešams palīdzēt kādai smagās grūtībās nonākušai valstij?  Ko var mācīties no trijotnes pieredzes?  Kā Jūs plānojat īstenot ieteikumus, ko Eiropas Parlaments sniedzis savā ziņojumā par trijotni?


Reaģējot uz krīzi, ir veikti nozīmīgi pasākumi, lai novērstu trūkumus ekonomikas un monetārās savienības uzbūvē, tostarp ievērojami stiprināta ekonomikas pārvaldība un budžeta uzraudzība, īpaši izmantojot Eiropas pusgada satvaru ES dalībvalstu ekonomikas un fiskālās politikas koordinēšanai un ieviešot finanšu palīdzības mehānismus. Ir būtiski, lai ES iestādes un dalībvalstis pilnībā īstenotu izveidoto satvaru. Strukturālo reformu īstenošana un stabilas valsts finanses ir būtiski elementi, lai uzlabotu nosacījumus ieguldījumiem un nodarbinātībai. Turpmāk jāiegulda papildu darbs, lai uzlabotu ekonomikas un monetārās savienības uzbūvi, padarot to noturīgāku un saskaņotāku.


Komisijas pamatuzdevums nākamajā piecu gadu pilnvaru termiņā būs ekonomikas un monetārās savienības pilnveidošana, un savā darbā es ņemšu vērā Komisijas plānu padziļinātas un patiesas ekonomikas un monetārās savienības izveidei, “četru priekšsēdētāju ziņojumu” un Komisijas paziņojumu par EMS sociālo dimensiju.


Saskaņā ar apņemšanos, ko pauda ievēlētais Komisijas priekšsēdētājs Ž. K. Junkers, nākamā pilnvaru termiņa pirmajā gadā stingri saskaņā ar Kopienas metodi es veikšu sagatavošanas darbu un nākšu klajā ar leģislatīvām un neleģislatīvām iniciatīvām ekonomikas un monetārās savienības padziļināšanai.


Pirmais elements starp šīm iniciatīvām būs “sešpakas” un “divpakas” tiesību aktu pārskatīšana, paturot prātā nepieciešamību saglabāt stabilitāti, ko tie nodrošinājuši pastiprinātas ekonomikas pārvaldības jomā.


Otrkārt, es pētītu, kā veicināt un paātrināt vajadzīgās strukturālās reformas dalībvalstīs. Tas ietver viedokļu apmaiņu par to, kā labāk īstenot iecerētās reformas un kā ilgākā termiņā veicināt turpmākās strukturālās reformas. Lai nostiprinātu Eiropu kā pievilcīgu vietu darbam un ieguldījumiem, mums ir vajadzīgi labi funkcionējoši darbaspēka, kapitāla un preču tirgi un pozitīva uzņēmējdarbības vide. Mēs varētu pētīt arī papildu finanšu stimulu iespēju, kas rosinātu reformas, un ilgākā termiņā un vajadzības gadījumā — iespēju veidot īpašu eirozonas fiskālo spēju.


Treškārt, strādāšu arī pie priekšlikuma par efektīvāku ekonomikas un monetārās savienības ārējo pārstāvību. Visbeidzot, lai iesaistītu pilsoņus un nodrošinātu iespējami plašāku atbalstu ekonomikas un monetārās savienības attīstībai un pilnveidošanai, par politikas izstrādes neatņemamu sastāvdaļu jākļūst komunikācijai.


Pēc manām domām, lai atbalstītu vienoto valūtu, vēl vairāk jāstiprina un jāpilnveido ekonomikas un monetārā savienība; vienlaikus visā Eiropas Savienībā būtu jāstiprina vispārējā konverģence. Ieguvumu taisnīga sadale monetārajā savienībā ir cieši saistīta ar politikas satvariem, kas novērš pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības uzkrāšanos un veicina sekmīgu makroekonomikas korekciju. Pareiza ekonomikas politika, kuras pamatā ir strukturālās reformas un piesardzīga fiskālā rīcība, pēdējos gados jau ir palīdzējušas mazināt maksājumu kontu iekšējo nelīdzsvarotību, un tās darbojas kā drošības līdzeklis pret valsts parāda krīzēm.


Pagājušajā gadā ir sākts darbs, lai stiprinātu EMS sociālo dimensiju. Ekonomikas pārvaldības instrumentos ir iekļauts ekonomisko un sociālo rādītāju kopums, kas ļauj gūt labāku izpratni par sociālajiem un bezdarba riskiem un precīzāk noteikt tendences sociālajā jomā. Tas būs nepieciešams, lai pilnībā izmantotu šādu satvaru.


Ir panākts progress attiecībā uz Eiropas Parlamenta iesaistīšanu eirozonas jautājumos, taču būtu jāapsver vēl citi pasākumi. Piemēram, jaunajā starpvaldību pārvaldības nolīgumā attiecībā uz Eiropas Stabilitātes mehānismu un Līgumā par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību nav ietverti noteikumi, kuri paredz pilnīgu pārbaudi, ko veic Eiropas Parlaments. Saskaņā ar plānu padziļinātas un patiesas Ekonomikas un monetārās savienības izveidei Komisija ierosina Kopienas satvarā integrēt Eiropas Stabilitātes mehānismu un citus starpvaldību nolīgumus. Šajā sakarībā rodas vairāki sarežģīti juridiski un politiski jautājumi, un tos nevar atrisināt īstermiņā, bet esmu apņēmies sasniegt minēto mērķi gaidāmajā pilnvaru termiņā.


Programmām, kas izstrādātas, lai palīdzētu grūtībās nonākušām valstīm, novērsa haotisku saistību nepildīšanu un ierobežoja problēmu izplatīšanos. Pamatojoties uz gūtajām atziņām, gaidāmajā pilnvaru termiņā centīšos līdzsvarot to, kādā veidā grūtībās nonākušām eirozonas valstīm piešķir uz nosacījumiem balstītu stabilitātes atbalstu, ja tāda vajadzība radīsies nākotnē. Šis darbs ietvers “trijotnes” pilnvaru pārskatīšanu, ieskaitot iespēju laika gaitā to aizstāt ar demokrātiski leģitīmāku un pārskatāmāku struktūru, kura būtu balstīta Eiropas iestādēs, ar pastiprinātu parlamentāro kontroli gan Eiropas, gan dalībvalstu līmenī. Es piekrītu ievēlētajam priekšsēdētājam Ž. K. Junkeram, ka turpmāk vienmēr liela uzmanība jāpievērš sistemātiskam novērtējumam par ierosināto programmas pasākumu iespējamo sociālo un ekonomisko ietekmi. Papildus fiskālās ilgtspējas novērtējumiem sociālās ietekmes novērtējumu sagatavošanai vajadzētu kļūt par neatņemamu sastāvdaļu uz nosacījumiem balstīta stabilitātes atbalsta programmās eirozonas dalībvalstīm.


4. Fiskālās politikas un ekonomikas politikas konverģence


Kā Jūs izmantosiet savas pilnvaras, lai uzlabotu dalībvalstu atšķirīgās fiskālās politikas un ekonomikas politikas konverģenci gan eirozonā, gan ārpus tās nolūkā mazināt makroekonomikas nelīdzsvarotību un nepieļaut, ka dažās dalībvalstīs vērojamai virzībai uz atveseļošanos pretsvars ir ekonomikas tendences citās dalībvalstīs? Vai Jūs plānojat ierosināt jaunu pasākumu, ar ko īstenot četru priekšsēdētāju darbu un Komisijas plānu patiesas ekonomiskās un monetārās savienības izveidei?


Saskaņā ar mandātu, ko man paredzējis ievēlētais priekšsēdētājs Ž. K. Junkers, ja tikšu apstiprināts komisāra amatā, virzīšu Komisijas darbu saistībā ar Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu, kas ir mūsu pamatinstruments konverģences veicināšanai un makroekonomisko nelīdzsvarotību mazināšanai, cieši un savlaicīgi koordinējot dalībvalstu fiskālo un ekonomikas politiku. Pildot minēto uzdevumu, cieši sadarbošos ar pārējiem komisāriem, īpaši ar nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitātes komisāri un ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas lietu komisāru. Mūsu centienu kopīgais mērķis būs izstrādāt līdzsvarotus politikas ieteikumus dalībvalstīm, kuros ņemti vērā ekonomikas, nodarbinātības un sociālie aspekti. Esmu pārliecināts, ka mans devums Eiropas pusgada īstenošanas koordinēšanā palīdzēs uzlabot saskaņotību starp fiskālo, ekonomikas un sociālo politiku un sekmēs ekonomikas un sociālās politikas ciešāku koordināciju gan eirozonā, gan ārpus tās.


Saskaņā ar mandātu pārraudzīšu un koordinēšanu ekonomikas politikas koordinēšanas ikgadējā cikla īstenošanu. Turklāt strādāšu pie tā, lai racionalizētu un stiprinātu ar Eiropas pusgadu saistīto darbu. Īpašu uzmanību veltīšu ekonomikas pārvaldības daudzpusīguma stiprināšanai un dalībvalstu salīdzinošajai izvērtēšanai, lai tādā veidā palielinātu līdzdalību valsts līmenī, kas ir būtiska, lai uzlabotu īstenošanu un stiprinātu demokrātisko pārskatatbildību.


Eiropas pusgada reforma, protams, ir cieši saistīta ar centieniem turpināt EMS pilnveidošanu. Piemēram, satvarā, kas attiecas uz “sešpakas” tiesību aktu gaidāmo pārskatīšanu un diskusijām par papildu instrumentiem ekonomikas uzraudzības sistēmā, centīšos uzlabot svarīgāko ekonomikas politikas reformu plānu un citu uzlabojumu ex ante koordinēšanu. Kontekstā ar turpmākajiem pasākumiem attiecībā uz EMS nākotni apsvēršu to, kā racionalizēt spēkā esošo ES ekonomikas uzraudzības sistēmu, kas apvieno lielu skaitu sarežģītu sekundāro tiesību aktu un starpvaldību uzraudzības pasākumu un par ko komunicēt ir sarežģīti.

 
 
Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas jautājumi

5. Darba metodes


Kā, Jūsuprāt, nākamā pilnvaru termiņa laikā attīstīties eiro un sociālā dialoga jomas priekšsēdētāja vietnieka loma? Kā Jūs izmantosiet savas tiesības ietekmēt iniciatīvas, ko iesniegs nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitātes komisāre? (Sk. darba apraksta vēstuli, ko Jums adresējis Žans Klods Junkers: “Principā Komisijas darba programmā vai kolēģijas darba kārtībā es jaunu iniciatīvu iekļaušu vien tad, ja to būs ieteicis kāds no priekšsēdētāja vietniekiem, to pamatojot ar labiem argumentiem un skaidru izklāstu, kas saskan ar politikas pamatnostādņu prioritātēm.”) Kā Jūs uzlabosiet Eiropas Parlamenta iesaisti deleģēto aktu izstrādē, jo īpaši attiecībā uz informēšanu par ekspertu sanāksmēm un piekļuvi tām? Vai apņematies uzlabot sekundāro tiesību aktu un komiteju procedūras dokumentu pārsūtīšanu?


Uzskatu, ka eiro un sociālā dialoga jomas priekšsēdētāja vietnieka loma ir reāls apliecinājums pārmaiņām, kuras apsolījis ievēlētais priekšsēdētājs, lai līdzsvarotu ekonomikas un sociālos jautājumus un stiprinātu sociālā dialoga nozīmi.


Es darīšu visu iespējamo, lai konsolidētu, papildinātu un vienkāršotu ekonomikas pārvaldības sistēmu, tādējādi padarot to sociāli leģitīmāku. Ciešā sadarbībā ar attiecīgajiem komisāriem vadot Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu, nodrošināšu, ka vienotās valūtas un valsts finanšu stabilitātes mērķi ir papildinoši. Svarīgs elements manā mandātā ir ekonomikas un monetārās savienības pilnveidošana, ko es centīšos panākt, balstoties uz veikto sagatavošanas darbu — īpaši Komisijas plānu un “četru priekšsēdētāju ziņojumu” — un pilnībā ņemot vērā Eiropas sociālo dimensiju.


Kā eiro un sociālā dialoga jomas priekšsēdētāja vietnieks ciešā sadarbībā ar nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitātes komisāri centīšos dot jaunu impulsu sociālajam dialogam ES līmenī. Esmu pārliecināts, ka tas ir būtisks EMS sociālās dimensijas elements un ES sociālās tirgus ekonomikas neatņemama sastāvdaļa. Manā pieejā svarīgākais ir saturs — reāla viedokļu apmaiņa starp sociālajiem partneriem, kuras rezultātā iedzīvotāji iegūs konkrētus rezultātus.


Kā eiro un sociālā dialoga jomas priekšsēdētāja vietnieks cieši sadarbošos ar darbvietu, izaugsmes, ieguldījumu un konkurētspējas jomas priekšsēdētāja vietnieku un vairākiem komisāriem, tostarp ar nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitātes komisāri. Ievērojot pieredzi, ko guvu, pildot ministru prezidenta pienākumus, es vēlētos darboties kā koordinators un vidutājs, atbalstīt pārējo komisāru darbu un nodrošināt, ka kolēģija pilda apņemšanās, kas iekļautas ievēlētā priekšsēdētāja politiskajās pamatnostādnēs. Saskaņā ar mandātu es sevišķi vēlētos nodrošināt atbilstošu saskaņotību un līdzsvaru starp sociālajiem un ekonomikas jautājumiem.


Attiecībā uz likumdošanas jautājumiem apzinos, ka atšķirība starp deleģētajiem un īstenošanas aktiem un dažādiem kontroles mehānismiem pēdējos gados likumdošanas procesā ir izraisījusi domstarpības starp iestādēm. Tas attiecas uz visām iestādēm, un mums ir jāsadarbojas, lai rastu šo jautājumu kopīgus risinājumus, kas būtu saskaņā ar Līgumu. Notiek viedokļu apmaiņa par to, kā nodrošināt lielāku līdzdalību un pārredzamību. Es pilnībā atbalstu šos centienus. Uzskatu, ka Komisijā tie jāaplūko horizontālā līmenī, jo tie attiecas uz visām jomām un skar starpiestāžu jautājumus. Manuprāt, pateicoties pirmā priekšsēdētāja vietnieka lomai, jaunajai Komisijai ir vislabākās iespējas risināt minētos jautājumus.


Savas atbildības jomās nodrošināšu, lai tiktu pilnībā ievērotas Komisijas pašreizējās apņemšanās saskaņā ar kopējo vienošanos par deleģētajiem aktiem un pamatnolīgumu ar Parlamentu. Tas sevišķi attiecas uz apņemšanos sagatavot deleģētos aktus, veikt atbilstīgu un pārredzamu apspriešanos ekspertu līmenī un nodrošināt, ka Parlaments un dalībvalstis saņem attiecīgo informāciju. Tas arī nozīmē, ka tiek pilnībā ievēroti pamatnolīguma noteikumi attiecībā uz Parlamenta ekspertu piedalīšanos ekspertu grupu sanāksmēs. Esmu pārliecināts, ka Komisijai vienmēr vajadzētu būtu gatavai atbildēt uz Parlamenta jautājumiem vai paustajām bažām. Attiecībā uz īstenošanas aktiem ir spēkā skaidrs un visaptverošs tiesiskais regulējums (Regula (ES) 182/2011/EK), un pārredzamība tiek nodrošināta, izmantojot komitoloģijas reģistru.


6. Prioritātes


Kādas būs galvenās prioritātes, kurām plānojat pievērsties savā darbā, ņemot vērā sociālo un nodarbinātības krīzi, jo īpaši jauniešu bezdarbu, kas skar vairākas dalībvalstis? Ko Jūs darīsiet, lai uzlabotu Eiropas pusgada sociālo un nodarbinātības dimensiju un sociālo partneru iesaisti ekonomikas pārvaldības jomā? Kā Jūs nostiprināsiet Eiropas Parlamenta lomu ekonomikas pārvaldības procesā? Kā Jūs veicināsiet sociālo dialogu un sociālo partneru lomu Eiropas Savienībā kopumā? Kādas konkrētas leģislatīvās un neleģislatīvās iniciatīvas nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitātes jomā Jūs kopā ar komisāres amata kandidāti Mariannu Teisenu plānojat iesniegt, un kāds ir plānotais to iesniegšanas grafiks?


Viena no galvenajām ievēlētā priekšsēdētāja Ž. K. Junkera un viņa komisijas prioritātēm ir darbvietu radīšana, kas tiks nodrošinātas, palielinot ieguldījumus un stiprinot konkurētspēju. Lai šo prioritāti īstenotu, es cieši sadarbošos ar darbvietu, izaugsmes, ieguldījumu un konkurētspējas jomas priekšsēdētāja vietnieku un attiecīgajiem komisāriem.


Bezdarba, tostarp jauniešu bezdarba, jautājuma risināšanai nepieciešama visaptveroša pārnozaru rīcība, ieskaitot ieguldījumus cilvēkkapitālā, pievilcīgas uzņēmējdarbības vides radīšanu un iekšējā tirgus stiprināšanu, kas Eiropas Savienībā piesaistītu ieguldījumus un radītu darbavietas. Šajā sakarībā es cieši sadarbošos ar nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitātes komisāri.


Ieguldījumi cilvēkkapitālā, nodrošinot kvalitatīvu izglītību, palīdzot studentiem apgūt pareizās prasmes, pielāgojot pašreizējā un nākotnes darba tirgus vajadzības un veicinot vienmērīgu pāreju no skolas uz darbu, ir ļoti svarīgi elementi nodarbināmības uzlabošanai. Šajā sakarībā mums jāpanāk, lai t. s. “garantija jauniešiem”, ko atbalsta Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva, būtu efektīva un nodrošinātu rezultātus. Tam būs nepieciešama cieša sadarbība starp visām ieinteresētajām personām.


Tāpat, lai mazinātu nabadzību un sociālo atstumtību, ir svarīgi uzlabot sociālās aizsardzības sistēmu efektivitāti, ieguldīt bērnos un jauniešos un paredzēt tādus pabalstus, kas sekmē pašatbildību un ir pielāgoti cilvēku vajadzībām. Turklāt pasākumi, kas veicina iekļaujošus darba tirgus, kuros novērš diskrimināciju un citus šķēršļus cilvēku līdzdalībai darba tirgū, aizvien vairāk veicina nodarbinātības izaugsmi. Lai atbalstītu nepieciešamās reformas, būtu jāveicina ES politikas pamatnostādņu īstenošana un ES fondu izmantošana.


Turklāt uzņēmējdarbības vides kvalitātes uzlabošana, samazinot administratīvo un normatīvo slogu, kas bieži vien gulstas uz uzņēmumiem, un uzlabojot valsts pārvaldes efektivitāti un tiesu sistēmas, veicinās ekonomikas izaugsmi un palīdzēs cilvēkiem atrast darbu. Esmu pārliecināts, ka visi komisāri, strādājot komandā, spēs piedāvāt papildinošas, savstarpēji pastiprinošas un integrētas iniciatīvas. Es pievērsīšu īpašu uzmanību nodarbinātības, izaugsmes un ieguldījumu tiesību aktu paketei, kas ir jaunās Komisijas svarīgākā prioritāte.


Uzskatu, ka viena no svarīgākajām nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitātes komisāres prioritātēm ir palīdzēt jauniešiem iegūt pienācīgas darbvietas, veicināt darba ņēmēju brīvu pārvietošanos un nostiprināt iedzīvotāju prasmju līmeni. Mums jānodrošina, lai, veidojot politiku, tiktu pienācīgi ņemti vērā nodarbinātības un sociālie apsvērumi. Komisijas darba programmā būtu jāuzsver cīņa pret sociālo atstumtību un nabadzību. Lai mērķtiecīgi risinātu augošo plaisu starp bagātajiem un trūcīgajiem Eiropā, ir vajadzīgs jauns politisks stimuls.


Vadot Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada darbu, es centīšos līdzsvarot sociālo, ekonomikas un nodarbinātības dimensiju. Tas cita starpā nozīmē, ka ir pilnībā jāizmanto informācija, kas ietverta attiecīgajā datu apkopojumā par nodarbinātību un sociālajiem aspektiem, un jāpadziļina zināšanās par katru valsti un vēl vairāk jāuzlabo politikas pamatnostādnes par strukturālajām reformām. Runājot par konkrētu politiku, lai palīdzētu dalībvalstīm novērst bezdarbu, Komisijai būs arī turpmāk jāveicina vajadzīgās reformas tajās, lai darba tirgi kļūtu atsaucīgāki, atvērtāki un iekļaujošāki un darba tirgus politika — mērķtiecīgāka un efektīvāka, lai tādējādi Eiropas Savienībā radītu vairāk darbvietu. Turklāt politiskie pasākumi jākoncentrē uz šādām jomām: prasmju neatbilstības problēma, pāreja no izglītības uz darba dzīvi, pasākumi, kas palīdz uzņēmumiem pieņemt darbā vairāk cilvēku un veicina uzņēmējdarbību.


Turklāt vēlos pilnībā izmantot priekšsēdētāja vietnieka pilnvaras, lai stiprinātu sociālo dialogu un vairāk iesaistītu sociālos partnerus ekonomikas pārvaldības un Eiropas pusgada jomā. Būtu aktīvi jāizmanto pašreizējās sociālā dialoga struktūras. Plānoju veicināt tehniska līmeņa sociālo dialogu Sociālā dialoga komitejā un iztirzāt aktuālos jautājumus Nodarbinātības un sociālo lietu komitejā. Rezultāti tiks iestrādāti ar Eiropas pusgadu saistītajā darbā. Attiecībā uz politiskā līmeņa sociālo dialogu, pirms tiek pieņemts gada izaugsmes apsekojums, es vēlētos regulāri apspriesties par ekonomiskajām un sociālām prioritātēm trīspusējā sociālo lietu sanāksmē un ar sociālajiem partneriem (Komisija to jau ir ierosinājusi 2013. gadā).


Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads ir kolektīvs darbs, ko kopīgi veic Eiropas Savienības iestādes un dalībvalstis, un šajā sakarībā es vēlos cieši sadarboties ar Eiropas Parlamentu. Uzskatu, ka Eiropas Parlamenta loma ir ļoti būtiska.


Ja mani apstiprinās komisāra amatā, es vēlētos veicināt pilnīgu ekonomikas dialoga izmantošanu, kura ietvaros norit apspriedes starp Eiropas Parlamentu, Padomi, Komisiju, Eiropadomi un Eirogrupu. Piedalīšos diskusijās par Komisijas gada izaugsmes apsekojumu un aktīvi sadarbošos ar Parlamentu saistībā ar problēmjautājumiem, kurus valsts līmenī būs noteikusi Komisija, kā arī saistībā ar Komisijas novērtējumu par konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanu. Eiropas pusgada laikā es vēlos veicināt aktīvu Komisijas līdzdalību parlamentu sadarbības sanāksmēs starp Eiropas Parlamenta un dalībvalstu parlamentu pārstāvjiem.