Uz galveno izvēlni (uzklikšķināt uz „ieiet”)
Tieša piekļuve lapas saturam (nospiediet ievadīšanas taustiņu)
Citu tīmekļa vietņu saraksts (uzklikšķināt uz „ieiet”)

NOT FOUND !Cecilia Malmström

Uzklausīšana

 

Cecilia Malmström

Atbildības joma: Tirdzniecība
 
1. diena , pirmdiena 29 septembris 2014 - 14:30 , Brisele, 4Q2  
 
Cecilia Malmström (Zviedrija)
Cecilia Malmström
 
Atbildīgie par uzklausīšanu
 Atbildīgās komitejas  Pieaicinātie
 
Jautājumi un atbildes
 
1. Vispārējā kompetence, gatavība strādāt Eiropas Savienības labā un personiskā neatkarība

Kādi Jūsu profesionālās kvalifikācijas un personiskās pieredzes aspekti ir visbūtiskākie, lai kļūtu par komisāru un sekmētu visas Eiropas intereses, jo īpaši jomā, par kuru Jūs būsiet atbildīga? Kas Jūs motivē? Kā Jūs veicināsiet Komisijas stratēģiskās programmas īstenošanu?


Kādas garantijas Jūs varat sniegt Eiropas Parlamentam, apliecinot savu neatkarību, un kā Jūs nodrošināsiet, lai Jūsu iepriekšējā, tagadējā un turpmākā darbība neradītu šaubas par Jūsu spējām pildīt pienākumus Komisijā?


Iepriekšējos 25 sava darba mūža gadus esmu veltījusi Eiropas lietām. Pirms uzņēmos iekšlietu komisāres pienākumu pildīšanu, septiņus gadus biju Eiropas Parlamenta deputāte un trīs ar pusi gadus biju Zviedrijas Eiropas lietu ministre.


Lielā mērā visā savā darbā motivāciju esmu smēlusies no jaunības pieredzes. Es uzaugu Francijā, un bērnībā man bija iespēja iegūt draugus no dažādām Eiropas vietām. Jau agri sapratu, ka daudziem maniem skolasbiedriem pagātne ir atšķirīga no manējās; viņu vectēvi vai citi piederīgie atdusas zem kāda no baltajiem krustiem kapos Normandijā vai Elzasā, kuros pabiju kopā ar vecākiem. Domāju, ka šajos gados pieauga mana izpratne par to, ka ne visur Eiropas mūsdienu vēsture ir bijusi tikpat miera pilna kā Zviedrijā. Astoņdesmito gadu beigās kādu laiku pavadīju Barselonā un Katalonijā, kur ieguvu sapratni par Franko režīma šausmām un Spānijas integrācijas Eiropas Kopienā nozīmību. Tas viss mani pārliecināja iesaistīties Eiropas integrācijas procesā.


Savu profesionālo karjeru sāku ar akadēmisko darbu Gēteborgas universitātē, kur biju pētniece Eiropas politikas jomā un šā priekšmeta pasniedzēja Eiropas studiju programmā. Doktora disertāciju rakstīju politikas zinātnē par Eiropas politiku. Biju arī viena no amatpersonām, kas piedalījās kampaņā par labvēlīgu balsojumu 1994. gada Zviedrijas referendumā par pievienošanos ES.


Strādājot par Eiropas Parlamenta deputāti no 1999. līdz 2006. gadam, manas uzmanības centrā bija ārlietu, cilvēktiesību, ES paplašināšanās un konstitucionālie jautājumi. Divus gadus strādāju arī Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības (IMCO) komitejā. Pildot Zviedrijas Eiropas lietu ministres pienākumus, mans galvenais uzdevums bija sagatavot un koordinēt 2009. gada Zviedrijas ES Prezidentūru, taču biju atbildīga arī par citiem horizontāliem jautājumiem. Mana prioritāte bija iesaistīšanās dialogā ar pilsoņiem, pilsonisko sabiedrību un pašvaldību deputātiem ar mērķi rosināt diskusijas par Eiropas jautājumiem.


Pildot iekšlietu komisāres pienākumus, pēdējos piecus gadus esmu veltījusi tam, lai Eiropā saglabātu atvērtību un drošību. Viens no šajā jomā paveiktajiem darbiem ir jaunā kopējā Eiropas patvēruma sistēma, kas balstīta uz solidaritāti un pamattiesību ievērošanu. Drošības jomā esmu pastiprinājusi cīņu pret organizēto noziedzību, piemēram, cilvēku tirdzniecību, kibernoziedzību, korupciju, un centusies apvienot Eiropu kopīgā darbā, lai novērstu terorismu.


Esmu cieši pārliecināta, ka tikai spēcīga Eiropa var piepildīt savu pilsoņu cerības, risinot ikdienišķus uzdevumus un ceļot spēcīgu kopīgu nākotni. Ja manu kandidatūru apstiprinās, tas būs liels pagodinājums sasniegt rezultātus tirdzniecības jomā, sadarbojoties ar Komisijas kolēģiem, Eiropas Parlamentu, Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un dalībvalstīm.


Pildot Eiropas komisāres un — pirms tam — valdības ministres un Eiropas Parlamenta deputātes pienākumus, manas finanšu un organizatoriskās saistības ir rūpīgi pārbaudītas. Ļoti labi apzinos, kādas prasības ir noteiktas komisāram, un esmu aizpildījusi finansiālo interešu deklarāciju. Apzinos arī Līgumā paredzētos pienākumus attiecībā uz ētikas standartiem, neatkarību un godīgumu, pilnībā tiem piekrītu un apņemos tos pildīt. Darīšu visu iespējamo, lai izvairītos no nostājas vai situācijas, kas ļautu apšaubīt manu godīgumu un neatkarību, pildot komisāres pienākumus. Savu pilnvaru laikā pilnībā ievērošu Komisāru rīcības kodeksā minētās saistības.

 
 
2. Pienākumu izpilde un sadarbība ar Eiropas Parlamentu

Kā Jūs vērtētu savu lomu, kļūstot par Komisāru kolēģijas locekli? Kādā ziņā Jūs uzskatītu sevi par atbildīgu Parlamenta priekšā un būtu gatava atskaitīties tam par savu vai Jūsu pakļautībā esošo departamentu darbu?


Ko konkrēti esat gatava apņemties darīt, lai uzlabotu pārredzamību, veidotu ciešāku sadarbību un īstenotu efektīvus pasākumus saistībā ar Parlamenta nostājām un pieprasījumiem iesniegt likumdošanas priekšlikumus? Vai saistībā ar plānotajām iniciatīvām vai jau notiekošajām procedūrām esat gatava sniegt Parlamentam informāciju un dokumentus tāpat kā Padomei?


Ja manu kandidatūru apstiprinās, mans uzdevums, pildot tirdzniecības komisāres pienākumus, būs pilnībā uzņemties atbildību par savu rīcību, priekšlikumiem un iniciatīvām, nepārkāpjot koleģialitātes principu. Koncentrējoties saviem amata pienākumiem, saskatu arī nepieciešamību uzturēt ciešu saikni ar pārējo kolēģijas locekļu darbu.


Ļoti atbalstu ievēlētā priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera vērienīgo ieceri nojaukt barjeras starp dažādām Komisijas politikas jomām. Pildot iekšlietu komisāres pienākumus, esmu sākusi projektus ar mērķi stiprināt sadarbību starp dažādiem Komisijas dienestiem. Pie tādām iniciatīvām kā iekšējās drošības stratēģija un ES kiberdrošības stratēģija ir kopīgi strādājuši vairāki Komisijas ģenerāldirektorāti un EĀDD. Ceru arī turpmāk izmantot šādu pieeju savā jaunajā amatā, cieši sadarbojoties ar Augsto pārstāvi/Komisijas priekšsēdētāja vietnieci Federiku Mogerīni un priekšsēdētāja vietnieka amata kandidātu Jirki Katainenu. Tirdzniecības jomas specifika nosaka, ka ir jāsadarbojas ar citām politikas jomām, lai panāktu vislabākos rezultātus.


Ja tikšu apstiprināta, esmu apņēmusies īstenot regulāru, auglīgu un konstruktīvu sadarbību īpaši ar Starptautiskās tirdzniecības (INTA) komiteju, kā arī ar Eiropas Parlamentu kopumā. Apzinos, ka tādēļ būs nepieciešama mana klātbūtne komitejas sēdēs un plenārsēdēs. Gandrīz piecus gadus pildot komisāres un septiņus gadus — deputātes pienākumus, esmu ieguvusi plašus sakarus un labas zināšanas par Eiropas Parlamenta darbu. Domāju arī, ka dziļi izprotu Parlamenta specifiskās vajadzības. Kā komisāre un vadītāja centīšos nodrošināt pārskatāmu mana biroja un ģenerāldirektorāta sadarbību, kā arī sadarbību ar citiem kolēģiem un viņu attiecīgajiem ģenerāldirektorātiem un to darbiniekiem.


Tirdzniecības politikā ir izteikta demokrātiskas kontroles nepieciešamība. Ir jānodrošina, lai Eiropas Parlamentam un Padomei būtu pieejama visa attiecīgā informācija, vienlaikus nodrošinot, ka Komisija, Parlaments un dalībvalstis var pildīt savus attiecīgos pienākumus šajā jomā. Pamatnolīgums ir labs pamats pārredzamībai un informācijas apmaiņai starp Komisiju un Eiropas Parlamentu. Vēlos pārrunāt ar INTA komiteju, kā varētu vēl vairāk uzlabot pārredzamību un pieejamību (skat. arī manu atbildi uz 3. jautājumu).


Plašākā nozīmē šā gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas atkal apliecināja steidzamu nepieciešamību iesaistīt pilsoņus un pilsonisko sabiedrību Eiropas politikas veidošanā. Pārredzamība ir svarīgs aspekts, lai iegūtu uzticēšanos un leģitimitāti. Strādājot par komisāri, kas atbild par migrācijas un drošības jautājumiem, svarīga mana darba daļa ir bijusi regulāra un plaša spektra saziņa ar pilsonisko sabiedrību. Būdama deputāte un ministre, iesaistījos dialogā ar sabiedrību, īpaši ar studentiem, nevalstiskajām organizācijām un arodbiedrību pārstāvjiem, kā arī ar uzņēmējiem. Arī turpmāk plānoju strādāt līdzīgi, it īpaši saprotot to, ka tirdzniecība ir joma, kurā Komisijai ir jānodrošina, lai tiktu risināti gan sociālo partneru, gan pilsoniskās sabiedrības interešu grupām svarīgie jautājumi.


Tas, protams, īpaši attiecas uz pašreizējām sarunām ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Citējot ievēlētā priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera politikas pamatnostādnēs pausto apņemšanos: "savstarpēja izdevīguma un pārredzamības garā Komisija risinās sarunas par samērīgu un līdzsvarotu tirdzniecības nolīgumu ar Amerikas Savienotajām Valstīm". Viņš uzsver, ka neļaus "apmaiņā pret brīvo tirdzniecību upurēt Eiropas drošuma, veselības, sociālās un datu aizsardzības standartus vai mūsu kultūras daudzveidību." Un viņš skaidri liek saprast, ka raudzīsies, "lai ES dalībvalstu tiesu jurisdikciju neierobežotu īpaši režīmi ieguldītāju strīdu izšķiršanai. Arī šajā kontekstā jāievēro tiesiskums un vienlīdzības princips likuma priekšā." Es pilnībā atbalstu šo ievēlētā priekšsēdētāja pieeju un to ievērošu notiekošajās sarunās, kuru darba kārtībā ir šis jautājums. Tas būs jāatrisina.


Strādājot Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejā, biju viena no galvenajām atbildīgajām personām par Regulu 1049/2001 par publisku piekļuvi dokumentiem. Pildot komisāres pienākumus, esmu sākusi publiskot lielāko daļu savas korespondences Komisijas tīmekļa vietnē. Ievēlētais priekšsēdētājs Žans Klods Junkers savā pilnvaru aprakstā rakstīja: "Vēlos, lai mēs visi savās attiecīgajās tīmekļa vietnēs publiskotu visu saziņu un rīkotās sanāksmes ar profesionālajām organizācijām un pašnodarbinātajām personām par ikvienu jautājumu, kas saistīts ar ES politikas veidošanu un īstenošanu." Plānoju turpināt to darīt savā jaunajā amatā. Pārredzamība, administratīvā reforma un laba pārvaldība ir tās vērtības un principi, kurus savas politiskās karjeras laikā vienmēr esmu aizstāvējusi, un esmu pārliecināta, ka pārskatāmība ļauj sasniegt augstāku efektivitāti un palielina pārskatatbildību.


Runājot par pasākumu īstenošanu saistībā ar Parlamenta nostājām un pieprasījumiem, es piemērošu Pamatnolīguma noteikumus un savās atbildības jomās pārliecināšos, ka Komisija rīkojas atbilstoši Parlamenta lēmumiem vai pieprasījumiem, kas iesniegti saskaņā ar LESD 225. pantu, triju mēnešu laikā pēc to pieņemšanas. Šajā sakarībā es pilnībā atbalstu ievēlētā priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera apņemšanos attiecībā uz to, ka nākamā Komisija veltīs īpašu uzmanību normatīvajiem patstāvīgajiem ziņojumiem.


Rosinot debates par jautājumiem, kas skar pilsoņus, parādot lēmumu veidotāju darbu Briselē un demonstrējot, kā ES darba kārtības jautājumi tiešā veidā dod labumu pilsoņiem, mēs varam panākt, lai par Eiropas jautājumiem vairāk diskutētu dalībvalstīs. Tas ir īpaši svarīgi tirdzniecības jomā, kurā satraukumu nereti rada pārprasti politikas mērķi, tādēļ šādi pārpratumi ir jānovērš.


Manuprāt, šāda pieeja ir vienīgais veids, kā palielināt Savienības leģitimitāti. Ja manu kandidatūru apstiprinās, es turpināšu strādāt, lai panāktu, ka ES priekšlikumi un lēmumi būtu vēl ērtāk un vienkāršāk lietojami. Turpināšu arī veidot dialogu ar dažādām iedzīvotāju grupām un pilsonisko sabiedrību visā Eiropā.

 
 
Starptautiskās tirdzniecības komitejas uzdotie jautājumi

3. Starpiestāžu aspekti, tostarp sarunu dokumentu pieejamība


a) Informācijas pieejamība


Ko komisāra amata kandidāte oficiāli apņemas darīt, lai vienmēr, un jo īpaši pēc Starptautiskās tirdzniecības (INTA) komitejas pieprasījuma, pilnībā informētu INTA komiteju par ES tirdzniecības vispārējiem aspektiem, piemēram, stāvokli katrās sarunās par tirdzniecību vai investīcijām, kurās piedalās ES, tostarp PTO pasākumos, PTO ministru konferencēs un antidempinga un kompensācijas lietās?


Vai komisāra amata kandidāte oficiāli apņemas nodrošināt visiem INTA komitejas locekļiem piekļuvi visiem ierobežotai lietošanai paredzētiem sarunu dokumentiem, jo īpaši ņemot vērā Tiesas 2014. gada 3. jūlija spriedumu (lietā C-350/12)?


Visā savas politiskās karjeras laikā – kā EP deputāte, ministre un komisāre – vienmēr esmu bijusi cieši pārliecināta par pārredzamības nozīmi. Tikpat cieši esmu pārliecināta arī par demokrātiskas kontroles nepieciešamību tirdzniecības politikā. Tas attiecas uz visiem ES tirdzniecības politikas aspektiem, ieskaitot mūsu vērienīgo daudzpusējo un divpusējo sarunu programmu. Esmu pārliecināta, ka mana priekšgājēja un Tirdzniecības ģenerāldirektorāta iedibinātā prakse ir sekmējusi Eiropas Parlamenta informētību par notiekošo tirdzniecības politikā. Tā ir nodrošinājusi iespēju Komisijai un Parlamentam pildīt savus uzdevumus tirdzniecības jomā un ļāvusi sasniegt labākus politiskos rezultātus.


Ja manu kandidatūru apstiprinās, turpmākajos gados turpināšu šo praksi un balstīšos uz to, kad tas nepieciešams.


Plānoju Jūs informēt, aktīvi un regulāri piedaloties Jūsu darbā gan Starptautiskās tirdzniecības komitejas ietvaros, gan plenārsēdēs. Esmu gatava regulāri ierasties INTA komitejas sanāksmēs, lai sniegtu jaunāko informāciju par notiekošo tirdzniecības politikā. Tas pats attiecas uz maniem augstākā līmeņa darbiniekiem, kuri arī turpmāk regulāri un pēc vajadzības ieradīsies INTA komitejas sanāksmēs vai neformālos pasākumos, piemēram, neformālās tehniskajās, informatīvajās vai uzraudzības grupu sanāksmēs.


Runājot par INTA komitejas uzraudzības grupām, uzskatu, ka praksi, kas iedibināta attiecībā uz transatlantiskās tirdzniecības un ieguldījumu partnerības (TTIP) sarunām — pirms un pēc katras sarunu kārtas informēt TTIP uzraudzības grupu, varētu piemērot plašāk arī citās tirdzniecības sarunās.


Runājot par PTO Ministru konferencēm, atbalstu, ka tiek turpināta sekmīgā prakse iekļaut, kad tas iespējams, Parlamenta deputātus ES delegācijā dalībai Pasaules Tirdzniecības organizācijas Ministru konferencēs.


Runājot par rakstiskas informācijas sniegšanu Parlamentam, Komisija turpinās iesniegt Parlamentam visus attiecīgos tirdzniecības politikas dokumentus, arī tos, kuri attiecas uz sarunām, ko iesniedz Padomes Tirdzniecības politikas komitejai. Tomēr būs jāizstrādā precīza kārtība šādas informācijas konfidencialitātes nodrošināšanai gadījumos, kad tā ir slepena un/vai klasificēta. Ar nosacījumu, ka varam piemērotā veidā apmainīties ar šādu ierobežotai lietošanai paredzētu informāciju un ka ir pieejami piemēroti pasākumi šādu dokumentu vai to satura nepamatotas izpaušanas gadījumā, vēlos panākt, lai visi INTA komitejas locekļi varētu iepazīties ar šādiem dokumentiem. Precīza kārtība būs jāapspriež sīkāk, ņemot vērā arī Pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām.


Tirdzniecības aizsardzības jomā, kur Komisijai ir īpašas īstenošanas pilnvaras, esmu gatava pilnībā informēt Eiropas Parlamentu par notiekošo šajā politikas jomā. Tomēr, sniedzot informāciju par konkrētu izmeklēšanu niansēm, ir jāņem vērā mūsu atšķirīgie uzdevumi un fakts, ka ir spēkā stingri noteikumi starptautiskajā un ES līmenī attiecībā uz tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu veikšanu un tirdzniecības aizsardzības pasākumu piemērošanu, īpaši attiecībā uz informācijas konfidencialitāti un iesaistīto pušu tiesību aizsardzību.


b) Provizoriska piemērošana


Vai komisāra amata kandidāte oficiāli apņemas nepieprasīt tirdzniecības nolīgumu, tostarp asociācijas nolīgumos ietverto tirdzniecības sadaļu, provizorisku piemērošanu, pirms Eiropas Parlaments nav sniedzis piekrišanu šiem nolīgumiem?


Pēdējos piecos gados ir izveidojusies prakse provizoriski nepiemērot politiski svarīgus tirdzniecības nolīgumus, pirms Eiropas Parlamentam ir bijusi iespēja sniegt piekrišanu. Tā notika ar Brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Koreju, Daudzpusējo tirdzniecības nolīgumu ar Kolumbiju un Peru un ES un Centrālamerikas Asociācijas nolīgumu.


Lai gan lēmējpilnvaras par provizorisku piemērošanu ir Padomei, nevis Komisijai, piekrītu, ka šī prakse būtu jāturpina. Esmu gatava, ierosinot manā atbildības jomā esošus lēmumus par politiski svarīgu tirdzniecības nolīgumu parakstīšanu, lūgt Padomei atlikt provizorisku piemērošanu līdz brīdim, kad Eiropas Parlaments būs sniedzis piekrišanu. Tomēr, piemērojot šādu praksi, ir vajadzīgs zināms elastīgums, jo vienmēr būs gadījumi, kad konkrēto dokumentu steidzamības vai tehnisko aspektu dēļ nebūs pamatoti atlikt to piemērošanu, gaidot EP piekrišanu. Tā tas bija gadījumā ar asociācijas nolīgumu ar Gruziju un Moldovu provizorisku piemērošanu vai izteikti tehnisku pasākumu gadījumā (piemēram, mūsu starptautisko nolīgumu pielāgošana pēc Horvātijas pievienošanās ES).


Katrā ziņā tādos gadījumos es apņemos informēt INTA komitejas priekšsēdētāju un noskaidrot viņa viedokli šajā jautājumā.


c) Provizoriskais mandāta projekts


Kā komisāra amata kandidāte plāno pilnvērtīgi iesaistīt Eiropas Parlamentu sagatavošanas darbā, kas tiek veikts pirms provizoriska mandāta projekta pieņemšanas sarunām par tirdzniecību un investīcijām ar trešām valstīm?


Pamatnolīgumā starp Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu Komisija ir apņēmusies nekavējoties un pilnībā informēt Eiropas Parlamentu par visiem starptautisku nolīgumu sarunu posmiem un to noslēgšanu, arī par Komisijas nodomu sākt sarunas un par sarunu norāžu definēšanu. Esmu gatava atjaunot šo apņemšanos un gādāšu, lai Jūs tiktu laikus informēti, kad Komisija plānos jaunas sarunas.


Katrā ziņā, ņemot vērā intensīvo informācijas apmaiņu, ko plānoju ar Jums īstenot, diez vai Jums nāksies piedzīvot šādus pārsteigumus, jo saņemsiet informāciju, sākot no paša agrīnākā jaunu sarunu sagatavošanas procesa posma, piemēram, darbības jomas izpētes un ietekmes novērtējumu posma. Gan Parlamentam, gan Padomei tiks iesniegti dokumenti saistībā ar šādiem procesiem parastajā kārtībā. Tādējādi Parlamentam vajadzētu būt iespējai laikus paust viedokli pirms sarunu sākšanas, lai Komisija un Padome šo viedokli pienācīgi apsvērtu.


Protams, Komisija arī turpmāk informēs Parlamentu par ikvienu ieteikumu, ko tā iesniegs Padomei, lai tā atļautu Komisijai sākt sarunas, kā arī par tam pievienoto sarunu norāžu projektu. Tādējādi INTA komitejai būs iespēja sniegt komentārus vai nu rakstiski, vai slēgtā sanāksmē ar Komisiju. Es arī mudināšu Padomi iesniegt Parlamentam visas sarunu norādes, ko tā pieņem, kad atļauj sākt sarunas par tirdzniecību un/vai ieguldījumiem.


4. Politikas saskaņotība


Raugoties no Jūsu perspektīvas un ņemot vērā Jūsu pienākumus, ko plānojat darīt, lai nodrošinātu tirdzniecības politikas un citu ārējo politiku saskaņotību, ietverot tajā arī nosacītības un noteikumu izpildes aspektus? Kādu stratēģiju Jūs ierosināt izmantot šajā sakarībā, lai atdzīvinātu starptautiskajā tirdzniecībā daudzpusējību?


Ievēlētais priekšsēdētājs Žans Klods Junkers savā pilnvaru aprakstā, ko man atsūtīja, uzstāj, lai Komisija strādātu kā vienota komanda, sadarbojoties starp kompetences jomām, lai izstrādātu integrētas politikas nostādnes, kuras nodrošina skaidrus rezultātus. Tas jāsaprot saistībā ar Līgumiem, kuros prasīts, lai Savienība savā ārējā darbībā vadītos pēc principiem, kas iedvesmojuši tās izveidi.


Es ļoti labi apzinos un arī personīgi augstu vērtēju Līgumos paredzētās vērtības un principus.


Daži no tiem tieši attiecas uz mūsu tirdzniecības politikas formu un saturu, piemēram, lai: "sekmētu starptautisku sistēmu, kuras pamatā ir ciešāka daudzpusēja sadarbība"; "veicinātu visu valstu integrāciju pasaules ekonomikā, arī pakāpeniski atceļot starptautiskās tirdzniecības ierobežojumus". Taču arī citi mērķi un principi joprojām ir būtiski: Eiropas vērtības, demokrātija un cilvēktiesības, miers un stabilitāte, vides aizsardzība, atbalsts katastrofas skartu valstu iedzīvotājiem; un tie būtu jāietver mūsu tirdzniecības politikā. Arī savā pašreizējā iekšlietu komisāres darbā esmu pieredzējusi, ka tirdzniecība ir svarīgs instruments, ar kura palīdzību var uzlabot dzīves apstākļus un novērst nabadzības izraisītu nelikumīgu migrāciju.


Politika un nolīgumi, ko piemērojam, jau ietver šo kopsakarību un šos nosacījumus.


Saskaņā ar ES vispārējo preferenču sistēmu (VPS), piemēram, preferences var atcelt nopietnu un sistemātisku cilvēktiesību un darba tiesību pārkāpumu gadījumā. Saskaņā ar VPS+ sistēmu valstīm, kuras uzņemas saistības un īsteno konkrētas starptautiskās pamatkonvencijas par cilvēktiesībām un darba tiesībām, vides aizsardzību un labu pārvaldību, kā pozitīvs stimuls ir pieejamas papildu preferences.


Mēs tagad vienmēr pievēršam uzmanību tam, lai mūsu divpusējos nolīgumos ietvertu ilgtspējīgu attīstību gan sarunu posmā, veicot ilgtspējas ietekmes novērtējumu, gan paša nolīguma saturā, ietverot spēcīgas nodaļas par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību, kurās nodrošinām, lai mūsu partneri uzņemtos saistošas un tiesiski īstenojamas saistības par to, ka tie ievēros vides aizsardzības un darba standartus. Plānoju turpināt šo praksi, rūpīgi uzraudzīt, kā mūsu tirdzniecības partneri īsteno šīs nodaļas, un apspriest šos jautājumus savās regulārajās sanāksmēs ar Eiropas Parlamentu.


Pašreizējā Komisija skaidri parādīja to, ka var pieņemt labi koordinētas iniciatīvas, lai veicinātu šos Savienības ārējās darbības pamatmērķus tirdzniecības politikas jomā, kā to apliecināja, piemēram, koordinētā pieeja Vidusjūras dienvidu reģiona valstīm, Globālās ilgtspējas vienošanās ar Bangladešu vai Komisijas priekšlikums regulai par konfliktu zonās iegūtiem izrakteņiem.


Saskaņā ar ievēlētā priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera pamatprincipiem plānoju strādāt ciešā sadarbībā ar Augsto pārstāvi/Komisijas priekšsēdētāja vietnieci Federiku Mogerīni un citiem kolēģijas kolēģiem, lai maksimāli palielinātu mūsu tirdzniecības politikas pozitīvo ieguldījumu, atbalstot vispārējās prioritātes, un izvairīties no jebkādiem iespējamiem konfliktiem.


Daudzpusējā sadarbība joprojām būs mūsu tirdzniecības, ekonomisko un politisko attiecību pamatā. Plānoju to noteikt par vienu no manām prioritātēm, kā norādīts nākamajā atbildē.


5. Prioritātes un likumdošanas priekšlikumi


Kādas ir komisāra amata kandidātes galvenās prioritātes un kādi konkrēti politiski pasākumi — tostarp likumdošanas priekšlikumi —tiks veikti, lai nodrošinātu, ka atbilstīgi stratēģijai "Eiropa 2020" ar tirdzniecības palīdzību tiek radīta izaugsme un darbvietas, un kā komisāra amata kandidāte plāno iesaistīt Eiropas Parlamentu šo prioritāšu un politikas pasākumu izstrādes procesa agrīnā posmā?


Atceroties, ka ir nepieciešama politikas saskaņotība un spēja izstrādāt integrētu politiku dažādās jomās, pašreizējā sarežģītajā ekonomiskajā kontekstā mūsu tirdzniecības politikas prioritāte būs pilnībā izmantot ārējo izaugsmes avotu potenciālu izaugsmes un nodarbinātības programmas īstenošanai, lai nodrošinātu ilgtspējīgas darbvietas un izaugsmi Eiropas pilsoņiem, MVU un uzņēmumiem. Taču es arī nodrošināšu, lai tas neietekmētu mūsu politikas ieguldījumu pasaules attīstībā un it īpaši attiecībā uz vismazāk attīstītajām valstīm (VAV).


Viena no prioritātēm būs daudzpusējās sadarbības atsākšana un nostiprināšana, jo daudzpusējā sadarbība ES ir ļoti svarīga un tā dod labumu jaunattīstības valstīm. Pēc cerīgajām pazīmēm Bali mēs atkal saskaramies ar grūtībām, kad dažas PTO dalībvalstis atkāpjas no saistībām, ko uzņēmušās Bali. Turpināšu konstruktīvi strādāt, lai panāktu daudzpusējās tirdzniecības vienošanos, kas sekmīgi noslēgtu Dohas Attīstības programmu (DAP) un ļautu mums kopīgi ķerties pie jaunu problēmu un grūtu uzdevumu risināšanas. Vienlaikus mums nevajadzētu domāt, ka grūtības ar DAP liecina par visas PTO sistēmas sabrukumu. Ikdienas darbs komitejās, tirdzniecības politikas pārbaude un strīdu izšķiršana joprojām ir svarīga starptautiskās ekonomikas pārvaldības daļa un notiek daudz efektīvāk nekā jebkurā citā daudzpusējā iestādē. Protams, ar ES konstruktīvo pieeju vien nebūs diezgan, lai nodrošinātu spēcīgu daudzpusēju sistēmu, kas labi darbotos, – būtu jāiesaistās arī citām valstīm.


Vēl viena prioritāte acīmredzot būs mūsu pašlaik notiekošo sarunu noslēgšana. Īpaši tas attiecas uz sarunām ar ASV un Japānu, kurām jau notiekošās tirdzniecības apjoma dēļ ir potenciāls atraisīt ievērojamu ES ekonomikas izaugsmi. Šajā un citos nolīgumos es nodrošināšu, lai tiktu saglabāti Eiropas augstie drošības, veselības, sociālās un datu aizsardzības standarti un mūsu atbalsts kultūras daudzveidībai.


Nolīgumi ar ASV un Japānu ir svarīgi, taču nav vienīgie svarīgie jautājumi. Viens no galvenajiem jautājumiem, kas mums būs jārisina, ir tas, kā veidosim mūsu ekonomiskās attiecības ar lielajām jaunās tirgus ekonomikas valstīm. Ir skaidrs, ka šo valstu ekonomikas izaugsme var sekmēt Eiropas izaugsmi ar tirdzniecības politikas palīdzību. Jautājums ir, kā mēs varam strukturēt mūsu attiecības ar katru no šīm valstīm, apvienojot divpusējas, plurilaterālas un daudzpusējas attiecības.


Uzskatu, ka mūsu darbs ar divpusējiem un plurilaterāliem nolīgumiem nav pretrunā daudzpusējai sistēmai, bet gan ir starpposma pasākums, kas var sekmēt mūsu pakāpenisku atgriešanos Ženēvā. It īpaši attiecībā uz jauniem noteikumiem, kuri šajos nolīgumos tiek izstrādāti jomās, uz kurām pašlaik neattiecas PTO līgumi, man ir skaidrs, ka šeit mēs varētu dot savu ieguldījumu globālajā diskusijā par daudzpusēju ekonomikas pārvaldību nākotnē.


Sarunas par nolīgumu ir viena lieta. Taču mums ir arī jānodrošina, lai tas darbotos, t. i., lai mūsu uzņēmumi varētu pilnībā izmantot tā radītās priekšrocības. Mums pašlaik ir spēkā vai tiek provizoriski piemēroti, vai drīz stāsies spēkā vairāki brīvās tirdzniecības nolīgumi (BTN). Tāpēc es plānoju intensīvi pievērsties mūsu tirdzniecības nolīgumu īstenošanai. Tirgus pieejamības stratēģija jau nodrošina pamatu labai sadarbībai starp ekonomikas dalībniekiem, Komisiju, ES delegācijām, dalībvalstīm un to vēstniecībām, lai kopīgiem spēkiem atvērtu tirgus un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Es šim darbam pievērsīšu tik daudz politiskās uzmanības, cik prasa tā ekonomiskā nozīme.


Es arī plānoju sadarboties ar priekšsēdētāja vietnieka amata kandidātu Jirki Katainenu, lai izmantotu tirdzniecības politiku kā spēcīgas ārvalstu tiešo ieguldījumu politikas daļu. Eiropa jau ir pasaulē pirmā ārvalstu tiešo ieguldījumu avots un saņēmēja, un arī turpmāk mums vajadzētu būt galvenajam ieguldījumu galamērķim, pateicoties mūsu atvērtajai, labi regulētajai un inovatīvajai ekonomikai.


Es arī cieši sadarbošos ar Augsto pārstāvi/Komisijas priekšsēdētāja vietnieci Federiku Mogerīni, komisāra amata kandidātu Nevenu Mimicu un komisāra amata kandidātu Dimitri Avramopulu, lai nostiprinātu mūsu kopējo stratēģiju ar Āfriku.


Likumdošanas priekšlikumu ziņā pēdējos gados mums ir bijis ļoti daudz darba, jo mums bija jāpielāgo mūsu tirdzniecības politikas instrumenti jaunajai situācijai pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Mana prioritāte būs atbalstīt ierosināto tiesību aktu pieņemšanu. Attiecībā uz jaunām iniciatīvām Komisija plāno 2015. gada otrajā pusē ierosināt priekšlikumus pārskatīt regulu par divējāda lietojuma preču eksporta kontroli. Turpmākajos mēnešos varētu apsvērt arī citas iniciatīvas, ņemot vērā Komisijas vispārējās prioritātes.


Visos tirdzniecības politikas izstrādes un īstenošanas posmos es plānoju pilnībā informēt Eiropas Parlamentu un iesaistīties regulārā un atklātā dialogā ar Jums komitejās.


Es pārskatīšu mūsu vispārējās politikas prioritātes, ņemot vērā iepriekšējos politikas paziņojumus, un ieklausīšos Jūsu viedoklī, kad formulēsim jaunus virzienus.