Uz galveno izvēlni (uzklikšķināt uz „ieiet”)
Tieša piekļuve lapas saturam (nospiediet ievadīšanas taustiņu)
Citu tīmekļa vietņu saraksts (uzklikšķināt uz „ieiet”)

NOT FOUND !Günther Oettinger

Uzklausīšana

 

Günther Oettinger

Atbildības joma: Digitālā ekonomika un sabiedrība
 
1. diena , pirmdiena 29 septembris 2014 - 18:30 , Brisele, 4Q2  
 
Jautājumi un atbildes
 
1. Vispārējā kompetence, gatavība strādāt Eiropas Savienības labā un personiskā neatkarība

Kādi Jūsu profesionālās kvalifikācijas un personiskās pieredzes aspekti ir visbūtiskākie, lai kļūtu par komisāru un sekmētu visas Eiropas intereses, jo īpaši jomā, par kuru Jūs būsiet atbildīgs? Kas Jūs motivē? Kā Jūs veicināsiet Komisijas stratēģiskās programmas īstenošanu?


Kādas garantijas Jūs varat sniegt Eiropas Parlamentam, apliecinot savu neatkarību, un kā Jūs nodrošināsiet, lai Jūsu iepriekšējā, tagadējā un turpmākā darbība neradītu šaubas par Jūsu spējām pildīt pienākumus Komisijā?


Jaunievēlētā priekšsēdētāja Junkera politiskajās pamatnostādnēs izklāstītās stratēģiskās programmas pirmie divi elementi ir vērienīgā nodarbinātības, izaugsmes un ieguldījumu tiesību aktu pakete un savienots digitālais vienotais tirgus. Kā digitālās ekonomikas un sabiedrības komisārs es varu sniegt ieguldījumu abās šajās prioritārajās jomās.


Savu karjeru esmu sācis kā parlamenta deputāts Bādenes-Virtembergas parlamentā, un no 1991. līdz 2005. gadam biju Kristīgo demokrātu savienības (KDS) parlamentārās grupas vadītājs šajā parlamentā. Pēc tam piecus gadus biju šīs federālās zemes ministru prezidents. Tā kā katra federālā zeme pati atbild par kultūras jautājumiem, es nodarbojos ar dažādiem kultūras un mediju politikas aspektiem. Pēc tam savā politiskajā partijā no 1999. līdz 2006. gadam es biju Plašsaziņas līdzekļu politikas komitejas priekšsēdētājs un no 2006. līdz 2010. gadam – plašsaziņas līdzekļu politikas ekspertu grupas priekšsēdētājs. Tādējādi man ir labas zināšanas par dažādām ieinteresētajām personām šajā nozarē, esmu iepazinies ar viņu apsvērumiem un darbības veidiem, zinu, ko viņi sagaida no politikas veidotājiem, un esmu iemācījies panākt kompromisus gan šajā nozarē, gan arī ar citām nozīmīgām ieinteresētajām personām.


Bādenē-Virtembergā ir izveidojušies un ienākuši daudzi IT uzņēmumi, no kuriem viens ir kļuvis par pasaules līderi biroja programmatūras jomā, un pētniecības iestādes veic nozīmīgus IT pētījumus. Tomēr tikpat svarīgi ir tas, ka šajā reģionā daudzi dažāda lieluma uzņēmumi darbojas arī tradicionālākās nozarēs, kas nevarētu attīstīties bez izpratnes par digitālo ieguldījumu to produktos, ražošanā un pakalpojumos, kā arī bez digitālā ieguldījuma integrācijas šajos uzņēmumos. Šā reģiona labklājība tādējādi ir atkarīga no mijiedarbības starp digitāliem un nedigitāliem uzņēmumiem, un tas man ir ļāvis agri saprast, cik svarīgi ir sekmēt tehnoloģijas un inovācijas attīstību un cik svarīgi ir šo jomu potenciālie ieguvumi iedzīvotājiem un sabiedrībai kopumā.


Savā līdzšinējā amatā kā enerģētikas komisārs esmu pārliecinājies par to, cik liela nozīme ir digitālajai jomai mūsu ekonomikā – sākot no IT lietojumprogrammām, kas tiek izmantotas modelēšanā un prognozēšanā enerģētikas nozarē, līdz viedtīkliem, kas rada lielāku stabilitāti.


Pamatojoties uz savu pieredzi pēdējos piecos gados un biežo saziņu ar likumdevējiem un citiem svarīgiem dalībniekiem Briselē, es ceru izveidot Eiropas digitālo vienoto tirgu kopā ar Eiropas Parlamentu un Padomi. Man ir stingra apņēmība panākt, lai šī nozīmīgā politikas joma izvirzītos priekšplānā un lai Eiropa turpinātu būt viena no vadošajām ekonomikām šajā jomā pasaulē. Esmu pārliecināts, ka, tikai novēršot nacionālo sadrumstalotību un izveidojot patiesu Eiropas tirgu, mēs gūsim panākumus.


Pildot savus pienākumus enerģētikas jomā iepriekšējā Komisijas sastāvā, es guvu pozitīvu pieredzi koleģiālā darbā ar visu Komisiju. Es vienmēr esmu respektējis ES līgumu burtu un garu un tāpat arī pienākumu rīkoties Eiropas interesēs. Kopš sāku strādāt Komisijā, man nav bijis citu amatu un darbu. Apņemos arī nākamajos piecos gados pilnībā ievērot Līgumā noteiktās saistības attiecībā uz neatkarību, integritāti, objektivitāti un pieejamību, kā definēts Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 3. punktā un Līguma par Eiropas Savienības darbību 245. pantā. Es svinīgi apsolu ievērot ētikas standartus, kas noteikti minētajos pantos un Komisāru rīcības kodeksā.


Esmu nodrošinājis, lai Komisāru rīcības kodeksā paredzētā obligātā interešu deklarācija būtu pilnībā pabeigta un pieejama. Ja radīsies būtiskas izmaiņas, es apņemos to papildināt un par to nekavējoties informēt jaunievēlēto priekšsēdētāju.


Savos iepriekšējos piecos darba gados Komisijā esmu rūpīgi ieklausījies daudzās ieinteresētajās personās, kuru vidū, protams, ir valdības, Eiropas Parlamenta deputāti, pilsoniskā sabiedrība, rūpniecības nozare un citas ieinteresētās personas. Esmu lepns, ka klausoties varēju izkristalizēt savu skatījumu, kuru pēc tam apspriedu ar kolēģiem komisāriem. Domāju, ka tas ir redzams manā iepriekšējā darbībā. Es, protams, turpināšu strādāt pilnīgi pārredzami un ievērošu jaunos noteikumus, kurus jaunievēlētais priekšsēdētājs Junkers izklāstījis savās politiskajās pamatnostādnēs.


Es apņemos izvairīties no jebkuras nostājas vai situācijas, kuras dēļ varētu apšaubīt manu neatkarību, objektivitāti un gatavību strādāt Komisijas labā. Es arī informēšu jaunievēlēto priekšsēdētāju Junkeru par jebkādu situāciju, kas varētu radīt interešu konfliktu manu pienākumu pildīšanas laikā.

 
 
2. Pienākumu izpilde un sadarbība ar Eiropas Parlamentu

Kā Jūs vērtētu savu lomu, kļūstot par Komisāru kolēģijas locekli? Kādā ziņā Jūs uzskatītu sevi par atbildīgu Parlamenta priekšā un būtu gatavs atskaitīties tam par savu vai Jūsu pakļautībā esošo departamentu darbu?


Ko konkrēti esat gatavs apņemties darīt, lai uzlabotu pārredzamību, veidotu ciešāku sadarbību un īstenotu efektīvus pasākumus saistībā ar Parlamenta nostājām un pieprasījumiem iesniegt likumdošanas priekšlikumus? Vai saistībā ar plānotajām iniciatīvām vai jau notiekošajām procedūrām esat gatavs sniegt Parlamentam informāciju un dokumentus tāpat kā Padomei?


Ja tikšu apstiprināts komisāra amatā, es uzņemšos pilnu atbildību par to Komisijas dienestu darbību, kas strādās manā pakļautībā. Attiecības manu darbinieku vidū un starp dienestiem tiks balstītas uz uzticēšanos, integritāti, cieņu un augstiem ētikas standartiem.


Esmu apņēmies cieši sadarboties ar kolēģiem komisāriem, lai mēs kā kolēģija kopā varētu sasniegt mērķus, kas izvirzīti jaunievēlētā priekšsēdētāja politiskajās pamatnostādnēs un katram komisāram sagatavotajā uzdevumu aprakstā. Kopā ar priekšsēdētāja vietnieku digitālā vienotā tirgus jautājumos es sagatavošu turpmākos pasākumus, kas jāīsteno ceļā uz savienoto digitālo vienoto tirgu. Es sniegšu ieguldījumu darbā, ko veic priekšsēdētāja vietnieks darbvietu, izaugsmes, ieguldījumu un konkurētspējas jautājumos, un palīdzēšu izveidot vidi, kas nepieciešama ieguldījumu veicināšanai, Eiropas rūpnieciskā pamata atbalstīšanai, kā arī tā konkurētspējas palielināšanai. Kopā ar priekšsēdētāja vietnieci budžeta un cilvēkresursu jautājumos es padarīšu Eiropas Komisiju atvērtāku un efektīvāku, labāk izmantojot digitālās tehnoloģijas. Lai nodrošinātu labāka regulējuma principu piemērošanu, es veidošu ciešas sadarbības attiecības ar pirmo priekšsēdētāja vietnieku, kas atbild par labāku regulējumu, iestāžu attiecībām, tiesiskumu un Pamattiesību hartu.


Tā kā iepriekš esmu bijis parlamenta deputāts, es pilnība izprotu gaidas, kas jums varētu būt attiecībā uz Eiropas Komisiju. Es varu jums apliecināt, ka – tāpat kā iepriekšējos piecos gados – esmu apņēmības pilns savu pilnvaru laikā strādāt ar godātajiem deputātiem atklāti un pārredzami, bet par konkrētām saistībām, protams, lems visa kolēģija kopā. Man jau ir bijusi privilēģija saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru strādāt gan ar Parlamentu, gan ar Padomi saistībā ar svarīgiem dokumentiem enerģētikas jomā, un es apņemos stingri ievērot vienlīdzīgu attieksmi pret abiem likumdevējiem saskaņā ar Pamatnolīguma noteikumiem.


Pienākumus enerģētikas jomā es uzņēmos 2010. gadā un ar prieku piedalījos dialogā ar daudzām ieinteresētajām personām. Es vienmēr uzskatu par prioritāru sadarbību ar Parlamentu un attiecīgajām tā komitejām, un iepriekš sadarbība notika galvenokārt ar Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas (ITRE) komiteju un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma (ENVI) komiteju, strādājot ar enerģētikas dokumentiem. Nākotnē ceru tikpat konstruktīvi regulāri sadarboties ar ITRE, Kultūras un izglītības (CULT), Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības (IMCO), Juridisko (JURI) un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu (LIBE) komitejām.


Ceru balstīties uz iepriekšējo mijiedarbību un jau no paša pilnvaru sākuma nodibināt stabilas darba attiecības, kuru pamatā ir savstarpēja uzticēšanās, regulāras tikšanās un informācijas un viedokļu apmaiņa. Tas ļaus Parlamentam iekļaut Komisijas apsvērumus tā darba programmā un īstenot Komisijas demokrātisku pārraudzību.


Es vēlos, lai man būtu labas attiecības ar attiecīgajām komitejām, priekšsēdētājiem un deputātiem, kas palīdzētu efektīvi un ātri sasniegt mūsu kopīgos mērķus. Tā ir daļa no mijiedarbības, par ko jau runājis jaunievēlētais priekšsēdētājs, un esmu cieši apņēmies veikt savu uzdevuma daļu un būt pieejams attiecīgajām komitejām un godātajiem deputātiem.

 
 
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas jautājumi

3. Prioritātes


Kādi ir prioritārie mērķi, kurus Jūs esat izvirzījis savu pienākumu ietvaros, ņemot vērā uzsvaru uz darbvietām, izaugsmi, konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību? Cik ilgā laikā Jūs plānojat šos prioritāros mērķus sasniegt? Kādus konkrētus normatīvus un nenormatīvus priekšlikumus plānojat iesniegt un kāds ir plānotais to iesniegšanas grafiks? Kā Jūs personīgi nodrošināsiet likumdošanas priekšlikumu kvalitāti, lobēšanas darbību (ar kurām vēršas pie Jums un Jūsu dienestiem) pilnīgu pārredzamību un pastāvīgu un līdzsvarotu apspriešanos ar visām ieinteresētajām personām, ņemot vērā arī vajadzību veikt rūpīgu ietekmes novērtējumu?


Pirms runāju par prioritātēm, atgādināšu jaunievēlētā priekšsēdētāja Junkera politiskajās pamatnostādnēs pausto: “Lai ieviestu pārmaiņas, Komisijai ir jābūt atvērtai reformu veikšanai.”


Es uzskatu, ka tas ir ļoti būtiski attiecībā uz mūsu tiesību aktu priekšlikumu kvalitāti. Kvalitāte ir saistīta ar pārredzamību un atklātību. Publiskā sektora reforma ir politiska nepieciešamība, ja vēlamies panākt izaugsmi un mazināt pastāvošo plaisu starp ES un iedzīvotāju gaidām. Komisijai jābūt avangardā, jākļūst par piemēru un jāstrādā kopā ar dalībvalstīm un Parlamentu. Atklāta pārvalde jau ir kļuvusi par realitāti vairākās dalībvalstīs, un es esmu cieši apņēmies pilnībā izmantot digitālās tehnoloģijas, lai sekmētu publiskā sektora modernizāciju un veicinātu lielāku pārredzamību, līdzdalību, labāku sadarbspēju un lielāku atvērtību attiecībā uz sadarbības veidiem ar ieinteresētajām personām.


ES iestādēm jāuzņemas vadošā loma pārmaiņu strukturēšanā, un pašlaik mums ir nepieciešama ilgstoša un plaša saruna starp daudzām dažādām pusēm. Lai izveidotu šo digitālo sabiedrību, mēs nevaram atļauties mazas sarunas par sīkiem aspektiem nelielos forumos. Mums ir nepieciešama plaša vienprātība par to, kā virzīties uz priekšu tādās jomās kā interneta pārvaldība. Esmu pārliecināts, ka mēs varam sapulcināt cilvēkus pie sarunu galda un panākt vienprātību pat tādos iepriekš neatrisināmos jautājumos kā autortiesības.


Attiecībā uz politikas prioritātēm mana aktuālākā prioritāte būs, iesaistoties projekta grupā, kuru vada un koordinē priekšsēdētāja vietnieks darbvietu, izaugsmes, ieguldījumu un konkurētspējas jautājumos, sniegt ieguldījumu darbvietu, izaugsmes un ieguldījumu tiesību aktu paketē, kas tiks iesniegta pirmajos trijos mūsu pilnvaru mēnešos.


Es koncentrēšos uz atbalstu tādas augstas kvalitātes digitālā tīkla infrastruktūras izvēršanai, kas ir pamatā visām ekonomikas nozarēm visā Eiropā, un tas tiks panākts, strādājot ar dalībvalstīm pie nosacījumu uzlabošanas ieguldījumiem, kā arī nodrošinot, lai ES kļūtu par katalizatoru publiskajiem un privātajiem ieguldījumiem. Vienlaikus tiks sniegts līdzvērtīgs atbalsts digitālajai reindustrializācijai, plašāk un ātrāk integrējot digitālās inovācijas visos produktu, procesu un pakalpojumu veidos.


Es izvirzīšu ilgtermiņa stratēģiskus mērķus, lai panāktu tiesisko noteiktību telekomunikāciju nozarē un radītu piemērotu normatīvo vidi, kas veicinātu ieguldījumus un inovāciju.


Šajā sakarībā es uzskatu, ka telekomunikāciju un radiofrekvenču spektra piešķiršanas noteikumu saskaņošana varētu radīt vajadzīgos apstākļus Eiropai konkurēt pasaules mērogā. Es pilnībā atbalstu Parlamenta mērķi nodrošināt, lai mobilos telefonus varētu lietot visā Eiropā, nemaksājot viesabonēšanas maksu. Drīzā laikā izdarot secinājumus par telesakaru vienotā tirgus paketi, šis Parlaments gan panāks ātru progresu attiecībā uz vienoto tirgu, gan pavērs iespējas vērienīgākiem likumdošanas pasākumiem ceļā uz savienotu digitālo vienoto tirgu. Ar prieku uzzināju, ka prezidentvalsts Itālija nesen ir nākusi klajā ar kompromisa tekstu par telesakaru vienoto tirgu un ka Parlamenta priekšsēdētāju konference ir apstiprinājusi, ka tā iekļaus telesakaru vienoto tirgu šajā likumdošanas periodā. Es konstruktīvi sadarbošos ar Padomi un Parlamentu, lai panāktu drīzu pieņemšanu.


Man kā tādas projektu grupas dalībniekam, kuru vada un koordinē priekšsēdētāja vietnieks digitālā vienotā tirgus jautājumos, tas ļaus darba pirmajos sešos mēnešos, pamatojoties uz galveno šķēršļu novērtējuma rezultātiem, izstrādāt vērienīgus likumdošanas pasākumus ceļā uz savienotu digitālo vienoto tirgu. Parlaments savā izpētes ziņojumā šogad konstatēja, ka nedigitālas Eiropas izmaksas ir EUR 340 miljardi, un es ļoti vēlos panākt šā potenciāla atraisīšanu.


Līdzšinējā Komisija ir nākusi klajā ar priekšlikumiem, kuru mērķis ir palīdzēt Eiropai atrisināt jaunās drošības problēmas, ko rada jaunas norises tehnoloģiju attīstībā. Es uzskatu, ka mēs varam ātri pabeigt sarunas par tīklu un informācijas drošību, lai padarītu Eiropu uzticamāku un drošāku tiešsaistē, iedzīvotājiem un uzņēmumiem ļaujot pilnībā izmantot digitālās ekonomikas sniegtās priekšrocības. .


Pēdējais izstrādes procesā esošais tiesību akts, kuru es ļoti vēlos virzīt uz priekšu, ir ierosinātā direktīva par tīmekļa pieejamību.


Raugoties 2015. gadā, mana prioritāte likumdošanas ziņā būs atbalstīt priekšsēdētāja vietnieku, kurš atbild par digitālo vienoto tirgu, un komisāri, kura atbild par tieslietām, patērētājiem un dzimumu līdztiesību, 2015. gadā paredzētajā sarunu noslēgšanā par vērienīgo Datu aizsardzības regulu. Tas ļaus sagatavot E-privātuma direktīvas reformu.


Ir skaidrs, ka nepieciešami turpmāki pūliņi autortiesību jomā, lai pabeigtu veidot digitālo vienoto tirgu. Esmu pārliecināts, ka, pamatojoties uz sagatavošanas darbu, kas veikts līdzšinējās Komisijas vadībā, jaunās Komisijas pilnvaru sākumposmā mēs kopā varam sagatavot mērķtiecīgu priekšlikumu par autortiesību reformu, kurā tiktu ņemtas vērā jaunās tehnoloģijas, jauni lietojumi un jauni tirgus apstākļi, un kura nodrošinātu taisnīgu atlīdzību autoriem, vienlaikus atbalstot inovāciju, un ļautu radošajām industrijām izmantot digitālā vienotā tirgus potenciālu, vienlaikus paplašinot patērētāju izvēli pāri valstu robežām.


Es uzskatu, ka atrodos labā situācijā, lai palīdzētu attīstīt radošās industrijas un veiksmīgu Eiropas plašsaziņas līdzekļu un satura nozari, kas spēj uzrunāt jaunu auditoriju, pielāgoties digitalizācijas laikmetam un uzplaukt savienotā digitālajā vienotajā tirgū. Saturs nav saistīts tikai ar izklaidi. Te ir runa arī par tādu programmatūru un lietojumprogrammām, kas darbina "Industry 4.0". Eiropas programmatūras nozare ir pasaules līmeņa nozare. Piemēram, gan "Boeing", gan "Airbus" projektē savas lidmašīnas, izmantojot "Dassault Systems" izstrādāto programmatūru.


Ja tikšu apstiprināts komisāra amatā, es centīšos sekmēt digitālo rūpniecisko inovāciju, mēģinot panākt digitālo inovāciju plašāku un ātrāku integrāciju visu veidu produktos, procesos un pakalpojumos visā Eiropā, koncentrējoties uz netehnoloģiskām nozarēm un MVU. 85 % no maniem darbiniekiem strādā ar pētniecības un inovācijas jautājumiem, un 90 % no līdzekļiem, kurus es pārvaldu, tiek ieguldīti pētniecībā un inovācijā.


Ceru, ka Parlaments mani atbalstīs ne tikai daudzgadu finanšu shēmas un pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" starpposma pārskatīšanās, bet arī nodrošinot, ka jūsu pārstāvētajos vēlēšanu apgabalos, reģionos, kurus jūs pārzināt vislabāk, pētījumus var pārvērst konkrētos sasniegumos, kas palīdzēs nodarbināt mūsu jaunatni un padarīt rūpniecību konkurētspējīgāku.


Visbeidzot, es strādāšu kopā ar Augsto pārstāvi/ priekšsēdētāja vietnieci attiecību veidošanā ar stratēģiskajiem partneriem, lai izveidotu vispārēju interneta pārvaldības struktūru, kas būtu likumīga, pārredzama, pārskatatbildīga, ilgtspējīga un iekļaujoša.


4. Sadarbība/kontrole


Ja Jūs būsiet par digitālo ekonomiku un sabiedrību atbildīgais komisārs, kā Jūs koordinēsiet darbu ar tiem Komisijas priekšsēdētāja vietniekiem, kuru vadītās darba grupas ietilpst Jūsu politikas jomā, un ar citiem komisāriem Jūsu vadītajās darba grupās, un kā Jūs nodrošināsiet pastiprinātu sadarbību ar Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju? Kādus konkrētus pasākumus Jūs veiksiet, lai sekmētu normatīvo un nenormatīvo procedūru (tostarp normatīvo aktu un deleģēto un īstenošanas aktu sagatavošanas) kontroli Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā un šo procedūru īstenošanas kontroli? Kā Jūs plānojat nodrošināt, ka Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja tiek pienācīgi informēta par ikvienu Jūsu politikas jomā ietilpstošu starptautisku nolīgumu, paturot prātā saistībā ar TTIP sarunām gūto pieredzi?


Manas prioritātes politikas jomā tiks virzītas uz priekšu kopā ar priekšsēdētāja vietnieku digitālā vienotā tirgus jautājumos, priekšsēdētāja vietnieku darbvietu, izaugsmes, ieguldījumu un konkurētspējas jautājumos un priekšsēdētāja vietnieci budžeta un cilvēkresursu jautājumos.


Man ir vairāki ļoti svarīgi pienākumi, kuru veikšanai man cieši jāsadarbojas ar šiem kolēģiem. Vispārīgāk runājot, esmu apņēmies cieši sadarboties ar visiem saviem kolēģiem komisāriem, lai mēs kā kolēģija kopā varētu sasniegt mērķus, kas izvirzīti jaunievēlētā priekšsēdētāja politiskajās pamatnostādnēs un katram komisāram sagatavotajā uzdevumu aprakstā.


Kā komisārs, kurš Komisijā atbild par IT, un cieši sadarbojoties ar priekšsēdētāja vietnieci budžeta un cilvēkresursu jautājumos, es sekmēšu tādas savienotas Komisijas izveidi, kurā digitālās tehnoloģijas tiek pilnībā izmantotas efektīvākai politikas īstenošanai, ko veicinātu saziņa ar ieinteresētajām personām, tādu iespēju radīšanai, kas ļautu cilvēkiem efektīvi strādāt, sadarboties un apmainīties ar zināšanām, un administrācijas efektivitātes un produktivitātes uzlabošanai. Īpašu uzmanību pievērsīšu kiberdrošībai: Komisija ir tikko nozīmējusi galveno atbildīgo par informācijas drošību, kura pienākumos ietilpst informācijas drošības stratēģijas izstrāde un īstenošana, un es esmu atbildīgs arī par Datorapdraudējumu reaģēšanas vienību (CERT-EU), kura ir darbojusies jau divus gadus un sekmē kiberdrošību visu ES iestāžu uzdevumā.


Lielas ES tiesību aktu kopuma daļas darbība ir atkarīga no ārējām aģentūrām un sadarbības ar neatkarīgām struktūrām. Es būšu atbildīgs par attiecībām ar divām šādām struktūrām – Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūru (ENISA) un Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes biroju (BEREC). Manas atbildības jomas pienākumu veikšanā man palīdzēs šo četru aģentūru amatpersonas: Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra (EACEA), Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūra (EASME), Inovācijas un tīklu izpildaģentūra (INEA) un Pētniecības izpildaģentūra (REA).


Apņemos strādāt atklāti un pārredzami ar godātajiem deputātiem visos normatīvo aktu, deleģēto un īstenošanas aktu sagatavošanas posmos. Man jau ir bijusi privilēģija saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru strādāt gan ar Parlamentu, gan ar Padomi saistībā ar svarīgiem dokumentiem enerģētikas jomā.


Es turpināšu izmantot proaktīvu pieeju attiecībā uz informācijas apmaiņu ar ITRE komiteju. Tas attiecas arī uz aktuālu informāciju par sarunām saistībā ar starptautiskiem nolīgumiem sadarbībā ar kolēģi, kas atbildīgs par tirdzniecību.


Es centīšos nodrošināt, lai visas attiecīgās komitejas būtu pilnībā informētas par jebkādām būtiskām norisēm tajā pašā laikā, kad Padome. Es labprāt apmeklēšu arī jūsu komitejas regulārās sanāksmes un darīšu visu iespējamo, lai varētu piedalīties arī divpusējās sanāksmēs. Es lūgšu savus sadarbības partnerus jums palīdzēt un sniegt sīku skaidrojumu par normatīvajiem, nenormatīvajiem, deleģētajiem un īstenošanas aktiem, ieskaitot informāciju par to īstenošanu.


Zinu, ka attiecībā uz likumdošanas procesu pēdējos gados deleģēto un īstenošanas aktu nošķiršana ir radījusi zināmas domstarpības starp iestādēm. Tas ir jautājums, kas saistīts ar visu iestāžu kopīgām interesēm, un mums vajadzēs kopīgi strādāt, lai atrastu kopējus, līgumam atbilstošus risinājumus šajā ziņā. Patlaban joprojām tiek spriests, kā nodrošināt lielāku atbildību un pārredzamību. Es pilnībā atbalstu šos centienus. Uzskatu, ka šo jautājumu izskatīšana Komisijā jāvirza horizontālā līmenī, jo tie skar visu komisāru atbildības jomas un visas iestādes.


Manas atbildības jomās mani kolēģi un es nodrošināsim, lai Komisijas tagadējās saistības, kas izriet no kopējās vienošanās par deleģētajiem aktiem un Pamatnolīguma, tiktu pilnībā ievērotas. Tas īpaši attiecas uz saistībām īstenot atbilstošas un pārredzamas apspriešanās ekspertu līmenī deleģēto aktu sagatavošanas procesā un nodrošināt, ka Parlaments un dalībvalstis saņem vajadzīgo informāciju. Tas arī nozīmē, ka tiks pilnībā ievēroti Pamatnolīguma noteikumi attiecībā uz Parlamenta ekspertu dalību ekspertu grupu sanāksmēs. Tam būtu jāatvieglo arī Parlamenta pārbaudes, īpaši deleģēto aktu pārbaudes, kad Parlamentam ir ex-post kontroles tiesības. Attiecībā uz īstenošanas aktiem jārespektē Regulā (ES) Nr. 182/2011 izklāstītie noteikumi un jānodrošina pārredzamība, savukārt vajadzīgo pārredzamību nodrošina komiteju procedūras reģistrs.


 
 
Kultūras un izglītības komitejas jautājumi

5. Atbildības joma


Ar 167. panta 4. punktu paredz visos Savienības politikas virzienos horizontālā veidā ņemt vērā kultūras aspektus. Kā Jūs personīgi nodrošināsiet, ka šī pieeja tiek pienācīgi ņemta vērā politikā un darbībās, kuras Jūs plānojat īstenot? Kā Jūs nodrošināsiet, ka kultūras un radošā nozare, ņemot vērā tās īpašo raksturu, netiek pakļauta vienīgi ekonomiskām interesēm? Saskaņā ar jauno atbildības jomu sadali programma "Radošā Eiropa" ir sadalīta, un apakšprogrammas "MEDIA" un "Kultūra" tagad ietilpst divu dažādu komisāru atbildības jomā. Kā Jūs centīsieties nodrošināt, ka šīs būtiskās programmas īstenošana un pārvaldība notiek saskaņoti un rada sinerģiju? Kā tieši tiks risināti uzdevumi, kas izriet no šīs programmas transversālā rakstura?


Mākslinieciskā jaunrade un kritiskā domāšana ir būtiskas inovācijai mūsdienu digitalizētajā pasaulē. Jau tagad īpaši novatoriski uzņēmumi veido stiprākas saiknes starp māksliniekiem un inženieriem; "Daimler" ir izveidojis laboratoriju, kurā kopā ar māksliniekiem tiek pētīta pilsētas transporta perspektīvas, un tādi prominenti mākslas centri kā BOZAR arvien vairāk izmanto tehnoloģiju. ES digitalizācijas finansēšanas programmas palīdz atbalstīt šādas starpdisciplināras grupas. Pamatprogrammā "Apvārsnis 2020" mēs atbalstām mākslu saistībā ar IKT, piešķirot EUR 6 miljonus 2016.–2017. gadā. Mēs arī mudinām ES finansētus IKT projektus novirzīt 1 % no sava budžeta saiknēm ar mākslu.


Sadarbībā ar savu kolēģi, kas atbild par izglītību, kultūru, jaunatni un pilsoniskumu, es nodrošināšu, ka dažādi manā pārziņā esoši instrumenti tiek mobilizēti kultūras nozares un kultūras un radošo industriju labā.


Radošā nozare jau veido 4 % no ES IKP. Tomēr tā joprojām cieš no IKT tehnoloģiju lēnas ieviešanas, grūtībām ar piekļuvi finansējumam un sadrumstalota tiesiskā regulējuma (ieskaitot attiecībā uz autortiesībām), un tas nozīmē, ka daudzu radošo industriju darbība ir sadrumstalota reģionālā ziņā. Es uzsākšu ES autortiesību noteikumu reformu, un nodrošināšu, ka šie noteikumi sniedz iespējas un stimulē satura nodrošinātājus un izplatītājus, kā arī atraisa satura radītāju radošumu.


Programma "Radošā Eiropa" nav sadalīta; ir tikai viena programmas regula un viena programmas komiteja. Es uzskatu, ka mūsu vispārīgā redzējuma daļa ir nodrošināt, lai katra ES politikas joma gūst labumu no sasniegumiem citās politikas jomās. Esmu pārliecināts, ka šobrīd esmu labākā situācijā nekā mani priekšgājēji, lai varētu atbalstīt kultūru Eiropā kopumā, nevis tikai ar vienas programmas palīdzību. Es gādāšu, lai mani dienesti sniedz ieguldījumu mūsu vispārīgo mērķu sasniegšanā, izmantojot tādus instrumentus un politikas virzienus kā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI), EUropeana, autortiesību un citus intelektuālā īpašuma tiesību noteikumus, rīkus kultūras MVU atbalstam, Nexus balvu, Pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" Atklātu progresīvu inovācijas sistēmu, kas ir paredzēta arī MVU, Pamatprogrammas "Apvārsnis 20202" radošuma programmu, atbalstu plašsaziņas līdzekļiem un to politikai utt.


Attiecībā uz programmas "Radošā Eiropa" transversālo raksturu, mani dienesti un tie kolēģi, kas ir atbildīgi par izglītību, kultūru, jaunatni un pilsoniskumu, jau veic nepieciešamos pasākumus šā aspekta efektīvai īstenošanai.


6. Prioritātes


Kādas ir Jūsu galvenās prioritātes un kā Jūs plānojat garantēt kultūras un radošā satura un darbu aizsardzību un popularizēšanu? Kādas konkrētas normatīvās un nenormatīvās iniciatīvas Jūs plānojat ierosināt audiovizuālajā nozarē, ņemot vērā uzdevumus, ko izvirza pašreizējā plašsaziņas līdzekļu konverģence, un kāds būtu šo iniciatīvu īstenošanas grafiks? Kā tieši Jūs plānojat sagatavot jauno audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu direktīvu (AVMSD) un kādi ir Jūsu mērķi saistībā ar šo direktīvu? Vai Jūs šajā sakarībā apņematies iepazīstināt Eiropas Parlamentu ar sagatavošanas darbiem, piemēram, sākotnējiem pētījumiem, tiklīdz šādi darbi būtu pabeigti?


Eiropai jābūt izaugsmes un nodarbinātības avotam plašsaziņas un satura nozarēs, veidojot vairāk pārrobežu satura un pasaules mērogā veiksmīga radoša satura un radot novatoriskākus projektus un pakalpojumus.


Es vēlētos, lai Europeana kļūtu par galveno Eiropas digitālās kultūras platformu, kurai piekļuvi neietekmētu valstu robežas un kurā varētu izmantot visu veidu kultūras saturu (tekstu, audiovizuālo un vizuālo saturu). EISI līdzekļi apvienojumā ar finansējumu no citiem avotiem, piemēram, dalībvalstīm vai iesaistītajām kultūras iestādēm, palīdzēs sasniegt šo mērķi. Privātā sektora finansējuma piesaistīšana no kultūras pasaules arī pārliecinoši liecinātu par Europeana pievilcību.


Galvenais Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas mērķis ir nodrošināt, lai gan iedzīvotāji, gan uzņēmumi gūst labumu no audiovizuālajiem pakalpojumiem. Direktīva ir palīdzējusi radīt patiesu vienoto tirgu un atvieglot darījumdarbību ES. Raugoties šīs jomas nākotnē un apsverot iespējamus tiesību aktu priekšlikumus, es vadīšos pēc rezultātiem, kas gūti nesenajā apspriešanā par Zaļo grāmatu "Gatavošanās pilnīgi konverģētai audiovizuālajai videi".