Uz galveno izvēlni (uzklikšķināt uz „ieiet”)
Tieša piekļuve lapas saturam (nospiediet ievadīšanas taustiņu)
Citu tīmekļa vietņu saraksts (uzklikšķināt uz „ieiet”)

NOT FOUND !Karmenu Vella

Uzklausīšana

 

Karmenu Vella

Atbildības joma: Vide, jūrlietas un zivsaimniecība
 
1. diena , pirmdiena 29 septembris 2014 - 14:30 , Brisele, 2Q2  
 
Jautājumi un atbildes
 
1. Vispārējā kompetence, gatavība strādāt Eiropas Savienības labā un personiskā neatkarība

Kādi Jūsu profesionālās kvalifikācijas un personiskās pieredzes aspekti ir visbūtiskākie, lai kļūtu par komisāru un sekmētu visas Eiropas intereses, jo īpaši jomā, par kuru Jūs būsiet atbildīgs? Kas Jūs motivē? Kā Jūs veicināsiet Komisijas stratēģiskās programmas īstenošanu?


Kādas garantijas Jūs varat sniegt Eiropas Parlamentam, apliecinot savu neatkarību, un kā Jūs nodrošināsiet, lai Jūsu iepriekšējā, tagadējā un turpmākā darbība neradītu šaubas par Jūsu spējām pildīt pienākumus Komisijā?


Esmu bijis Maltas parlamenta deputāts gandrīz 40 gadus. Šajā laikā esmu ieņēmis vairākus amatus valdībā, to vidū ir infrastruktūras, rūpniecības un tūrisma ministra amati. Esmu strādājis vairākos vadošos amatos gan publiskajā, gan privātajā sektorā un darbojies banku, viesnīcu un tūrisma nozarē.


Man ir praktiska pieredze darbā, kur nepieciešama apņēmīga politiskā līderība, vadības un sarunu vešanas prasmes, kā arī spēja izvirzīt mērķus un tos sasniegt. Pavisam nesen kā Maltas tūrisma ministrs es biju atbildīgs par valsts vissvarīgāko ekonomikas nozari. Tā ir daudzšķautnaina joma, kurā bija vajadzīga mana mijiedarbība un sadarbība ar visdažādāko ieinteresēto personu loku. Arī pieredze privātajā sektorā ir nostiprinājusi manu pārliecību, ka nepieciešams plānot uz priekšu, rīkoties efektīvi un izvairīties no pārmērīgas regulēšanas un birokrātijas.


Jūras nozaru izaugsme un zaļā ekonomika būs galvenās jomas, uz kurām balstīsies uz izaugsmi, darbvietām un taisnīgumu vērstā konkurētspējīgā Eiropa, kādu jaunievēlētais priekšsēdētājs Ž.K. Junkers ieskicējis Parlamentā, gan tāpēc, ka šīs nozares radīs darbvietas, gan tāpēc, ka tās var potenciāli mazināt Eiropas atkarību no importētajiem resursiem Uzskatu, ka pieredze valsts ministra amatā ir mani sagatavojusi tiem grūtajiem uzdevumiem, kas gaidāmi šajā darbā. Esmu bijis ministrs valdībā, kurai ilgtspēja un vides aizsardzība ir svarīga rīcībpolitikas joma, un manā ministra darbā tūrisma nozarē tā ir bijusi absolūti nepieciešama. Acīmredzamu iemeslu dēļ manai valstij zivsaimniecība ir bijusi centrālā politikas nozare, tāpēc pilnībā apzinos vajadzību līdzsvarot jūras vides aizsardzības intereses ar zvejniecības nozares ilgtspēju. Runājot par jūras nozari, visa mana iepriekšējā darba pieredze ministra amatā un privātajā sektorā ir noderīga zilās ekonomikas attīstības darbam un sadarbībai ar kolēģiem visā Komisijā, lai šā mērķa sasniegšanai palielinātu sinerģiju ar visiem saistītajiem politikas virzieniem.


Esmu pārliecināts eiropietis, kas ir balsojis par savas valsts pievienošanos Eiropas Savienībai un kas nesenā pagātnē bijis ministrs eiropeiski noskaņotajā valdībā, kuru vadīja bijušais Eiropas Parlamenta deputāts. Visā manā politiskajā dzīvē esmu vadījies pēc vienām un tām pašām vērtībām un principiem, ko uzskatu par fundamentāli eiropeiskiem: tie ir demokrātija, solidaritāte, vīriešu un sieviešu līdztiesība, cilvēka cieņa, diskriminācijas nepieņemamība un sociālā tirgus ekonomika.


Pieredze man ir likusi saprast, ka nekad nekas nav perfekts un ka vienmēr ir iespējams ieviest izmaiņas, kas var uzlabot ierasto lietu kārtību. Ja mani apstiprinās šajā amatā, ceru, ka šādu pieeju varēšu īstenot arī kā Komisijas loceklis, strādājot kopā ar jums un meklējot tādus risinājumus gaidāmajām problēmām, kas palielinās atbalstu no pilsoņu puses un stiprinās ES leģitimitāti viņu acīs


Lai to paveiktu, uzskatu, ka ļoti svarīgi ir Komisijai pilnībā īstenot savu Līgumu sargātājas lomu. Paturot to prātā, es apņemos balstīt savus lēmumus uz Savienības vispārējām interesēm un rīkoties neatkarīgi, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 3. punkta noteikumiem, Līguma par Eiropas Savienības darbību 245. panta noteikumiem un Komisijas locekļu rīcības kodeksu. Es neprasīšu un nepieņemšu norādījumus ne no vienas valsts valdības vai iestrādes,  struktūras, biroja vai subjekta. Būšu lojāls Savienībai un vēl vairāk tās pilsoņiem, kurus jūs pārstāvat.


Es arī apņemos izvairīties no stāvokļa vai situācijas, kas varētu radīt interešu konfliktu ar manu pienākumu pildīšanu. Esmu pienācīgi aizpildījis savu interešu konflikta neesības deklarāciju, kas ir publiski pieejama, un apņemos to atjaunināt, tiklīdz radīsies kādas izmaiņas, un informēt Komisijas priekšsēdētāju, ja manu pienākumu izpildes gaitā varētu rasties potenciāls interešu konflikts.

 
 
2. Pienākumu izpilde un sadarbība ar Eiropas Parlamentu

Kā Jūs vērtētu savu lomu, kļūstot par Komisāru kolēģijas locekli? Kādā ziņā Jūs uzskatītu sevi par atbildīgu Parlamenta priekšā un būtu gatavs atskaitīties tam par savu vai Jūsu pakļautībā esošo departamentu darbu?


Ko konkrēti esat gatavs apņemties darīt, lai uzlabotu pārredzamību, veidotu ciešāku sadarbību un īstenotu efektīvus pasākumus saistībā ar Parlamenta nostājām un pieprasījumiem iesniegt leģislatīvas iniciatīvas? Vai saistībā ar plānotajām iniciatīvām vai jau notiekošajām procedūrām esat gatavs sniegt Parlamentam informāciju un dokumentus tāpat kā Padomei?


Jaunievēlētais priekšsēdētājs ir paudis skaidru apņemšanos pastiprināt koleģialitāti un komandas darbu Komisijā, un es labprāt īstenošu šo nostāju praksē, lai pārvarētu slēgtā trauka mentalitāti un virzītos uz jaunu pieeju Komisijas darbam, kurā par svarīgāko jāizvirza rezultāti un mērķu sasniegšana. Pilnā mērā koncentrējoties uz man uzticēto jomu, es vienlaikus aktīvi sekošu līdzi lēmumu pieņemšanas procesam attiecībā uz politikas iniciatīvām, kuras izvirzīs mani Kolēģijas kolēģi, un līdzdarbošos tajā. Ceru izveidot labas attiecības ar visiem maniem Kolēģijas kolēģiem un savā darbā cieši sadarbošos ar viņiem, ieskaitot priekšsēdētāja vietniekus un priekšsēdētāju Ž. K. Junkeru.


Mans portfelis pēc definīcijas nozīmē arī to, ka es veidošu īpaši ciešas attiecības ar daudziem maniem kolēģiem, kuru portfeļi ir cieši saistīti ar manējo. Man būs ciešas darba attiecības ar priekšsēdētāja vietniekiem A. Bratušeku un J. Katainenu, kuriem palīdzēšu īstenot viņu jomas projektus, un arī ar Augsto pārstāvi un priekšsēdētāja vietnieci F. Mogerīni un Komisijas locekļiem, kas atbild par ārējām attiecībām, jo mani pienākumi ietver arī starptautisku dimensiju, savukārt jūrlietu politikas jomā sagaidu īpaši ciešu sadarbību ar K. Muedešu un K. Krecu.


Mana apņemšanās īstenot komandas darbu un sadarbību attieksies ne tikai uz Komisiju. Lai nostiprinātu Eiropas Savienības demokrātisko leģitimitāti, es uzskatu, ka man kā komisāram ir jāinformē abas lēmējiestādes par manu darbu un uzskatiem un jāiesaista tās. Uzskatu, ka Parlamenta ieguldījums ir svarīgs likumdošanas procesa aspekts. Rīcībpolitika, kas rodas sadarbībā un dialogā ar Parlamentu, vienmēr būs labāka. Pats bijis parlamenta loceklis gandrīz četru gadu desmitu garumā, es atzinīgi vērtēju Eiropas Parlamenta lomu demokrātijas, leģitimitātes, atbildības un pārredzamības nodrošināšanā. Tāpēc būtu dabiski man kā Komisijas loceklim izveidot ciešas darba attiecības ar Parlamenta locekļiem.


Ja mani apstiprinās Komisijas locekļa amatam, uzņemšos pilnu politisko atbildību par savu darbu un rīcību un par to dienestu darbībām, kas būs manā pārziņā, neskarot koleģialitātes principu.


Mans galvenais mērķis ir dot ieguldījumu Eiropas tuvināšanā tās pilsoņiem. Lai to sasniegtu, manuprāt, nepieciešama auglīga sadarbība ar Eiropas Parlamentu, kas ir ES iestāde, kurā tieši pārstāvēti mūsu pilsoņi. Šajā ziņā es pilnībā ievērošu Pamatnolīgumu par attiecībām starp Eiropas Parlamentu un Komisiju. Runājot par pēcpasākumiem saistībā ar Eiropas Parlamenta nostājām un pieprasījumiem, es piemērošu Pamatnolīguma noteikumus un savas kompetences jomās nodrošināšu, ka Komisija atbild uz Parlamenta rezolūcijām vai saskaņā ar LESD 225. pantu izteiktajiem lūgumiem 3 mēnešu laikā pēc to pieņemšanas. Šajā ziņā es atbalstu un pilnībā ievērošu jaunievēlētā priekšsēdētāja Ž. K. Junkera pausto apņemšanos, ka nākamā Komisija nekādā ziņā neatstās bez ievērības ziņojumus par tiesību aktu priekšlikumiem.


Es apņemos ar Parlamenta locekļiem veidot atklātas un pārredzamas attiecības, kuru pamatā ir savstarpēja cieņa un visaptveroša informācijas apmaiņa, lai Parlaments un tā komitejas varētu īstenot savus leģislatīvos un pārbaudes pienākumus. Manas durvis Parlamenta locekļiem vienmēr būs atvērtas. Šajā saistībā es atkārtoti uzsveru, ka apņemos plaši konsultēties ar Parlamentu ļoti agrīnos likumdošanas procedūras posmos un būšu pieejams regulāru sanāksmju rīkošanai ar koordinatoriem, ziņotājiem un komiteju locekļiem. Tā kā pats esmu bijis parlamenta deputāts, tad zinu, ka tā nav papildu greznība — tas ir fundamentāli nepieciešams tam, ko vēlos sasniegt kā Komisijas loceklis.


Turklāt es apņemos gan komitejās, gan plenārsēdē informēt Eiropas Parlamentu tādā pašā mērā kā Padomi. Uzskatu, ka tas ir obligāti, jo gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir likumdevējas iestādes. Tas arī ir viens no pamatprincipiem, uz kuru balstās mūsu Savienības būve, jo tā ir dalībvalstu un cilvēku savienība. Lai ko mēs Savienībā darītu, mums ir vienādā mērā jārespektē šie divi pīlāri, kas nodrošina mūsu darba leģitimitāti. Visbeidzot, tas ir nepieciešams, ja vēlamies sasniegt jaunievēlētā Komisijas priekšsēdētāja Ž. K. Junkera solījumu no jauna iedzīvināt Kopienas metodi.

 
 
Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas jautājumi

3. Komisāra prioritātes


Kādas būs komisāra galvenās prioritātes, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību, augstu vides aizsardzības līmeni un vides kvalitātes uzlabošanu Savienībā? Kādus konkrētus leģislatīvos un neleģislatīvos pasākumus Jūs plānojat ierosināt, lai šīs prioritātes atbalstītu ES un dalībvalstu līmenī, un saskaņā ar kādu grafiku tas notiks?


Mans galvenais pienākums būs turpināt pilnveidot zaļās izaugsmes pieeju vides rīcībpolitikā, lai uzlabotu vides aizsardzību, sargātu cilvēka veselību un veicinātu ekonomikas izaugsmi ar vismazāko regulatīvo slogu, kā tas paredzēts normatīvās atbilstības programmā (REFIT). Vides aizsardzība un mūsu konkurētspējas saglabāšana iet rokrokā, un nākotnē mēs padarīsim izaugsmi un ieguldījumus ilgtspējīgākus, nekā tie ir bijuši pagātnē. Šajā ziņā attiecīgo pamatu nodrošina Vispārējā Savienības vides rīcības programma līdz 2020. gadam (7. VRP), jo tajā ir izklāstīts plāns virzībai uz iekļaujošu zaļo ekonomiku, kurā vienlaikus paredzēta mūsu dabas bagātību un mūsu iedzīvotāju veselības aizsardzība.


Lai palīdzētu Eiropas Savienībai šajā ceļā uz zaļo un ilgtspējīgo izaugsmi, es pilnībā iesaistīšos resursu efektivitātes dienaskārtības virzīšanā. Tas nozīmēs arī to, ka būs jānovērtē situācija saistībā ar aprites ekonomikas tiesību aktu paketi, lai nodrošinātu, ka tā ir saskaņā ar mūsu darbvietu un izaugsmes dienaskārtību un plašākiem mērķiem vides jomā.


Rīcība visos līmeņos tiks īstenota ar galveno mērķi aizsargāt mūsu dabas kapitālu un ekosistēmu pakalpojumus, kurus tas nodrošina. Tāpēc pievērsīšu pienācīgu uzmanību Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas īstenošanai. Daudz kas jau ir sasniegts, un es plānoju iesniegt pamatīgu vidusposma novērtējumu par paveikto stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu sasniegšanā, arī starptautiskā līmenī. Biotopu un Putnu direktīva ir ES bioloģiskās daudzveidības politikas galvenie elementi. Esmu apņēmības pilns nodrošināt to, lai pašreizējā derīguma pārbaude šajā jomā sniegtu pamatīgu, pārredzamu un uz datiem balstītu novērtējumu, kas ļaus mums izvērtēt, vai pastāv iespējas apvienot šos tiesību aktus modernākā tiesību aktā.


Ūdens aizsardzības konceptuālā plāna īstenošana palīdzēs sasniegt labu stāvokli, kādam būtu jāatbilst mūsu saldūdeņiem, piekrastes ūdeņiem un jūras ekosistēmām, tomēr šajā jomā Savienības teritorijā vēl aizvien ir daudz darāmā. Mana pilnvaru termiņa beigās iecerētā Ūdens pamatdirektīvas novērtēšana un Jūras stratēģijas pamatdirektīvas novērtēšana parādīs, vai ir vajadzīgas izmaiņas mūsu saskaņoto rīcībpolitikas mērķu pilnīgai sasniegšanai. Resursu izmantošana un ekosistēmu veselīgums veicina pilna zaļās un zilās izaugsmes potenciāla atraisīšanu, un, tā kā būšu atbildīgs arī par zivsaimniecību un jūrlietām, plānoju izmantot iespējamo sinerģiju.


7. VRP mērķis ir pasargāt mūsu iedzīvotājus no problēmām, kas saistītas ar vidi, un no veselības apdraudējuma. Īstenojot Tīrā gaisa tiesību aktu paketi, varētu novērst aptuveni 60 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu un sniegt aptuveni 3 miljardus eiro vērtu tiešo saimniecisko labumu sabiedrībai. Viena no manām tūlītējām prioritātēm būs panākt, lai Eiropas pilsoņi varētu baudīt šo ieguvumus. Šā iemesla dēļ es noskaidrošu situāciju attiecībā uz sarunām par Gaisa stratēģiju, jo gribu būt pārliecināts, ka mēs vēršamies pret pareiziem gaisa piesārņojuma avotiem ar pareiziem instrumentiem. Šis novērtējums kalpos par pamatu nākamajos sarunu posmos.


Ir aplēsts, ka līdz 2020. gadam 80 % Eiropas iedzīvotāju dzīvos pilsētu teritorijā vai to tuvumā, tāpēc pilsētas joprojām būs vides problemātikas centrā. Tā kā bieži vien vides problēmas pilsētās ir vienādas, esmu iecerējis izvērtēt, kuras iniciatīvas varētu būt visiedarbīgākās tam, lai atbalstītu informācijas apmaiņu starp pilsētām par inovācijām un paraugpraksi.


"Rio+20" konferencē tika apstiprināts, ka vides problēmas arvien vairāk ir savstarpēji saistītas. Tāpēc es turpināšu dot savu ieguldījumu pasaules centienos sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus un stiprināt vides un okeānu starptautiskās pārvaldības arhitektūru.


4. Kvalitāte, pārredzamība un tiesību aktu priekšlikumu īstenošana


Kā Jūs personiski nodrošināsiet tiesību aktu priekšlikumu labu kvalitāti, uz Jums un Jūsu dienestiem vērsto lobēšanas darbību pilnīgu pārredzamību un konsekventu un līdzsvarotu apspriešanos ar visām iesaistītajām personām? Kā Jūs nodrošināsiet, ka ES tiesību akti tiek īstenoti vienlīdz stingri visās dalībvalstīs, tostarp lietderīgi tiek izmantoti ES finansiālie līdzekļi, kā arī piemērots princips "piesārņotājs maksā"? Kā Jūs nodrošināsiet, ka vides apsvērumi tiek iekļauti visās politikas jomās gan ES, gan dalībvalstu līmenī?


Ja mani apstiprinās Komisijas locekļa amatā, es nodrošināšu, ka ikviens jauns priekšlikums, kas tiks iesniegts pieņemšanai Komisijā, pirms tam būs ticis izstrādāts saskaņā ar labāka regulējuma principiem un ka tam jo īpaši būs veikta pilnīga vērtēšana, rūpīgs ekonomiskās, sociālās un vidiskās ietekmes novērtējums, pienācīgi ņemot vērā subsidiaritātes un proporcionalitātes principus. Manas rīcībpolitikas izstrādes pieejas neatņemama daļa būs plaša apspriešanās ar iesaistītajām personām un sabiedrību un tai sekojoša rezultātu publiskošana. Mūsu jau tā daudzpusīgā zināšanu bāze tiks pilnveidota arī turpmāk, lai mums būtu stabili un pārliecinoši dati, uz kuriem balstīsies mūsu veiktie pasākumi.


Priekšsēdētāja Ž. K. Junkera politiskajās nostādnēs ir ietverta jauna apņemšanās par pārredzamību. Es pilnībā atbalstu šo jauno apņemšanos. Ievērojot šīs nostādnes, es apņemos nodrošināt, ka informācija par manām sanāksmēm un kontaktiem ar profesionālām organizācijām vai pašnodarbinātajām personām par visiem jautājumiem, kas attiecas uz ES politikas veidošanu un īstenošanu, tiks publiskota internetā.


Vides politika ir labi atspoguļota pašreizējā REFIT dienaskārtībā, un derīguma pārbaude jau ir veikta vairākās svarīgās jomās, konkrētāk, ūdens un atkritumu jomā. Es turpināšu šo darbu, proti, veikšu vairāku vides tiesību aktu iesākto novērtēšanu un derīguma pārbaudi, cenšoties vienmēr nodrošināt plašu apspriešanos un secinājumus pamatot ar uzticamiem datiem. Es aktīvi vadīšu visu manā kompetencē ietilpstošo tiesību aktu darbības novērtēšanu, lai panāktu, ka tie ir derīgi savam nolūkam un paredzētos mērķus sasniedz ar minimālām izmaksām un minimālu regulatīvo slogu.


Mēs visu laiku saskaramies ar grūto uzdevumu nodrošināt to, lai standarti, kas ir izstrādāti ES vides politikas trīsdesmit gadu gaitā, tiktu efektīvi transponēti un pareizi piemēroti visās dalībvalstīs, tādējādi dodot labumu visai sabiedrībai. Vislielāko uzmanību veltīšu iespējami efektīvai, konsekventai, pārredzamai un pārnozariskai vides tiesību aktu īstenošanai. Es izmantošu divējādu pieeju — veicināšu atbilstību tiesību aktiem partnerībā ar dalībvalstīm, bet vienlaikus izstrādāšu jaunas sadarbības metodes un papildu instrumentus. Tomēr nevilcināšos izmantot pilno Komisijas tiesību piemērošanas instrumentu klāstu, lai nodrošinātu atbilstību tiesību aktiem, arī atbilstību principam "piesārņotājs maksā". Mana pilnvaru termiņa pirmajā pusē programmas REFIT ietvaros es plānoju iesniegt ziņojumu par to, cik iedarbīga ir Direktīva par atbildību vides jomā, un minētais princips tiks aplūkots šajā novērtējumā.


Vides apsvērumu integrēšana citās politikas jomās ir Līgumā noteiktā prasība, un tā ir nepieciešama arī, ja vēlamies pārveidot savu tautsaimniecību par zaļo ekonomiku. Stratēģijas "Eiropa 2020" un Eiropas semestra izpildes veicināšana papildus vides mērķu integrēšanai Savienības finansējuma instrumentos būs mana darba centrālais uzdevums, un šajā jomā es cieši sadarbošos ar pārējiem Komisijas locekļiem. Ar vidi saistītie ex-ante nosacījumi — par kuriem jau ir panākta vienošanās — citās politikas jomās, sevišķi kohēzijas un lauksaimniecības politikas jomā un it īpaši šo politikas pasākumu īstenošanā, palīdzēs nodrošināt, ka līdzekļi tiek tērēti lietderīgāk un ilgtspējīgāk un ka tiek ievēroti vides tiesību akti.

 
 
Zivsaimniecības komitejas jautājumi

Zivsaimniecības komiteja no Karmenu VELLAS — komisāra amata kandidāta, kurš būs atbildīgs par kopējo zivsaimniecības politiku (KZP), — vēlas saņemt skaidras un izsmeļošas atbildes uz turpmāk izklāstītajiem jautājumiem par KZP īstenošanu.


5. Institucionālie aspekti


Kā sekas izmaiņām, ko ieviesa Lisabonas līguma spēkā stāšanās, veidojās daži konflikti starp EP un Padomi (īpaši attiecībā uz daudzgadu atjaunošanas plāniem un/vai zivju krājumu pārvaldību) un starp Padomi un Komisiju (par pilnvaru deleģēšanu Komisijai vai īstenošanas pilnvaru piešķiršanu tai).


Kā, ņemot vērā secinājumus, ko izstrādājusi iestāžu darba grupa daudzgadu plānu jautājumos, komisāra amata kandidāts paredz aktīvi sekmēt Parlamenta un Padomes konflikta atrisināšanu, izmantojot, piemēram, pārskatītu vai jaunu daudzgadu plānu iesniegšanu tuvākajā nākotnē?


Katrai iestādei ir sava loma konstruktīvas sadarbības veidošanā, un šāda sadarbība būs prioritāte visā manā pilnvaru termiņā. Attiecībā uz daudzgadu plāna darba grupas paveikto vēlos pasvītrot, ka šajā ziņā ir gūta viena ļoti pozitīva atziņa: pastāvīgs un atklāts dialogs iestāžu starpā ir vislabākais un visrezultatīvākais ceļš. Es nodrošināšu, ka darbs daudzgadu plānu jomā notiek raitāk un ir saskaņā ar vienošanos, ko panāca darba grupas locekļi. Mans mērķis ir panākt, lai plāni būtu viegli saprotami un orientēti uz rezultātiem. Tāpat ir svarīga apspriešanās ar ieinteresētajām personām un dalībvalstīm un visjaunāko zinātnisko ieteikumu izmantošana. Pirmais plāns, ko grasos ierosināt ļoti drīz, ir paredzēts Baltijas jūras zvejniecībām, taču tiek gatavoti citi jauni plāni, piemēram, daudzgadu plāns Ziemeļjūras zvejniecībām.


Vai komisāra amata kandidāts nolūkā noteikt deleģēto un īstenošanas aktu praksē īstenojamu nošķīrumu ir gatavs kopā ar Padomi iesaistīties turpmākās sarunās ar EP, lai vienotos par kopīgu izpratni attiecībā uz LESD 290. un 291. panta interpretēšanu un izmantošanu, kā arī paveiktā darba kontroli?


Ja Eiropas Parlaments apstiprinās Komisijas sastāvu, priekšsēdētāja vietnieks Franss Timmermanss vadīs starpiestāžu apspriedes par LESD 290. un 291. panta interpretēšanu. Kā Kolēģijas loceklis centīšos dot pozitīvu ieguldījumu šajā darbā un veicināt kopīgu izpratni par šo jautājumu.


Vai komisāra amata kandidāts personīgi apņemsies panākt, ka pareizi tiek īstenots 218. panta 10. punkts par pienākumu Eiropas Parlamentu "nekavējoties un pilnībā informēt visos procedūras posmos"?


218. panta 10. punkta pilnīga īstenošana būs prioritāte visā mana pilnvaru termiņa garumā, un es došu norādījumus manā pārziņā esošajiem dienestiem stingri pildīt mūsu pienākumus šajā jautājumā. Es pilnībā atbalstu jaunievēlētā priekšsēdētāja apņemšanos "iedvest jaunu elpu" īpašajā partnerībā ar Parlamentu. Parlaments arī turpmāk saņems visus dokumentus, kas tam būtu jāsaņem, vienlaicīgi ar Padomi. Es apsolu regulāri nākt uz komitejas sanāksmēm, arī uz tām, kas saistītas ar starptautiskām sarunām. Labprāt uzklausīšu jūsu ieteikumus par to, kā vēl vairāk uzlabot mūsu dialogu.


6. KZP reforma


Attiecībā uz galvenajām problēmām, kas saistītas ar reformētās KZP īstenošanu, Parlaments starp citiem jautājumiem kā nozīmīgākās prioritātes ir uzsvēris tehniskos pasākumus, reģionalizāciju, nepieciešamību nodrošināt zivsaimniecības produktu patērētājiem labāku informāciju, cīņu pret NNN zveju un partnerattiecību nolīgumus zivsaimniecības nozarē.


Kā komisāra amata kandidāts ir iecerējis tehnisko pasākumu noteikumos un normās ieviest vienkāršošanu un elastīgumu? Vai komisāra amata kandidāts paredz ierosināt vienu kopēju sistēmu vai atšķirīgas sistēmas dažādiem jūras baseiniem?


Pašreizējo tehnisko pasākumu pārskatīšana apstiprina, ka spēkā esošie noteikumi ir pārāk sarežģīti, detalizēti un grūti īstenojami un piemērojami praksē. Apspriešanās apstiprina, ka mums nepieciešama lielāka reģionalizācija, vairāk uz rezultātiem balstītu pieeju, vienkāršošana un nevajadzīgā sloga mazināšana zvejniekiem. Viena no tūlītējām prioritātēm ir pieņemt priekšlikumu par jauniem tehniskajiem pasākumiem. Šim priekšlikumam būtu jānosaka redzējums, ar kuru saskaņā būtu jānotiek tiesību aktu pieņemšanai kopējās zivsaimniecības politikas jomā.


Jaunā, koplēmuma procedūrā pieņemtā kopējā zivsaimniecības politika (KZP) dod ļoti stabilu pamatu ilgtspējības nodrošināšanai. Tā liek uzsvaru uz veselīgiem krājumiem un uz zveju, kas ir atbildīga, nerada atkritumus un ir saudzīga pret jūras ekosistēmu. Es plānoju padarīt jauno tehnisko pasākumu satvaru par vienu no galvenajiem instrumentiem ar zveju saistītu problēmu risināšanai.


Linuma acs izmērs, zvejas aizlieguma noteikšana vai pasākumi jutīgo dzīvotņu aizsardzībai būs jāprecizē saskaņā ar abu likumdevēju izvirzīto mērķi: līdz 2015. gadam vai — kur tas nav iespējams — līdz, vēlākais, 2020. gadam sasniegt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu visiem krājumiem.


Reģionalizācija ir jauns pārvaldības instruments, kas pieredzes gaitā pilnveidosies un uzlabosies. Mēs nodrošināsim apakšreģionos veikto pasākumu konsekvenci un iedarbību. Mēs uzlabosim savu izpratni par zivju populāciju dinamiku un pieliksim visus pūliņus, lai veicinātu sadarbību starp valstīm, kam ir kopīgi krājumi. Tajā pašā laikā jauno noteikumu apspriešanas procesā es nodrošināšu, ka pašreizējo noteikumu īstenošana joprojām ir prioritāte, jo tehniskie pasākumi ir fundamentāli elementi ilgtspējīgas zvejas mērķa sasniegšanai. Tas attieksies ne tikai uz ES valstīm, bet arī uz visiem trešo valstu kuģiem ES ūdeņos.


Vai komisāra amata kandidāts apņemsies veicināt īpaša ES ekomarķējuma ieviešanu zivsaimniecības produktiem? Kādi kritēriji varētu būt šā Eiropas ekomarķējuma pamatā un kādi varētu būt tā galvenie raksturlielumi?


Komisija ir apņēmusies pēc konsultācijām ar ieinteresētajām personām īstenot priekšizpēti par ekomarķējumu, kas attieksies gan uz zivsaimniecības, gan uz lauksaimniecības produktiem. Šis darbs jau ir sācies, un 15. oktobrī notiks pirmā ieinteresēto personu konference, uz kuru aicināts arī Eiropas Parlaments. Ar interesi gaidīšu konsultāciju un izpētes rezultātus, lai mēs būtu informēti debatēs par šo Eiropas patērētājiem svarīgo jautājumu, un es apņemos sarīkot minētās debates nākamajā gadā.


Ņemot vērā pamatregulas 15. pantu, kādus pasākumus komisāra amata kandidāts ierosinās, lai Vidusjūrā novērstu zivju mazuļu paralēlā tirgus veidošanos?


Zivju mazuļi ir krājuma nākotne, un tie Vidusjūrā ir jāaizsargā tikpat lielā mērā kā jebkurā citā Eiropas reģionā. Svarīgi ir nodrošināt, ka tos pirmām kārtām nenoķer, un to mēs varam panākt ar lielāku selektivitāti. Izkraušanas pienākums ir nepārprotami labs stimuls, lai atteiktos no neselektīvas zvejas.


Noteikumi ir skaidri: mazizmēra zivis (kuru izmērs ir zem tā saucamā minimālā saglabāšanas references izmēra) nedrīkst nonākt tirgū tiešam patēriņam pārtikā, tieši tāpēc, lai novērstu stimulus zvejot zivju mazuļus.


Protams, nodrošināt, ka mazizmēra zivis, kas ir jāizkrauj, nenonāk tirgū tiešam patēriņam pārtikā, ir noteikumu ievērošanas jautājums. Taču tas ir arī jautājums par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda piedāvāto atbalstu izstrādāt alternatīvus mazo zivju izmantojumus, jo mazās zivis pat pēc selektivitātes uzlabojumiem tiks noķertas kā piezveja. Tā ir dalībvalstu primāra atbildība, un es plānoju tās atbalstīt šajos centienos, ciktāl tas būs manos spēkos.


Kā, ņemot vērā partnerattiecību nolīgumus zivsaimniecības nozarē, komisāra amata kandidāts plāno uzlabot ES zivsaimniecības, tirdzniecības un attīstības politikas virzienu koordināciju? Vai komisāra amata kandidāts saistībā ar finansiālo ieguldījumu, ko maksā saskaņā ar gandrīz visiem partnerattiecību nolīgumiem zivsaimniecības nozarē, ir iecerējis piedāvāt jaunu formātu finansējuma daļai, kas paredzēta attiecīgo valstu attīstībai?


Partnerattiecību nolīgumi zivsaimniecības nozarē veido tiesisko satvaru, kura mērķis ir nodrošināt, ka ES flotes zvejas darbības ir saudzīgas pret krājumu, vidi un ekosistēmām un nekonkurē ar vietējiem zvejniekiem. ES ir paraugs citiem, jo nevienai citai flotei pasaulē nav noteikti tādi paši pārredzamības un labas pārvaldības standarti trešo valstu ūdeņos.


Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu (IZPN) nesenā reforma ir palielinājusi saskanību ar ārējo attiecību mērķiem (konkrētāk, iekļaujot cilvēktiesību klauzulu) un ar attīstības mērķiem (kā rezultātā, piemēram, atbalsts nozarei tiek sniegts konkrētākā un uz mērķi vairāk vērstā veidā). Es vēlos nodrošināt šo principu ievērošanu visās turpmākajās sarunās. Mums vairāk jāstrādā ar trešām valstīm, lai tās varētu izmantot IZPN kā savas zivsaimniecības labākas pārvaldības instrumentu, liekot uzsvaru uz monitoringu, kontroli un uzraudzību un cīņu ar nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju. Bez šaubām, varētu palielināt sinerģiju ar attīstības instrumentiem, un šajā nolūkā es cieši sadarbošos ar N. Mimicu.


Kāda būs komisāra amata kandidāta stratēģija attiecībā uz valstīm (jo īpaši valstīm Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā), ar kurām ES ir parakstījusi tirdzniecības nolīgumus, taču kuras patlaban ir iekļautas to valstu sarakstā, kas nesadarbojas cīņā pret NNN zveju?


Tā kā pastāv globālas nepilnības zvejas darbību noteikumu izpildē un kontrolē Klusā okeāna reģionā, Eiropas Savienībai ir jānodrošina no šīm valstīm importēto zvejas produktu izsekojamība un likumība. Viens no NNN regulas mērķiem (papildus cīņai ar nelegālu zveju) ir atvieglot legālo tirdzniecību un novērst negodīgu konkurenci, ko rada nelegāli produkti. Šajā ziņā tā neliedz padziļināt likumīgas tirdzniecības attiecības ar attiecīgajām valstīm. ES politika cīņai ar nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju ir noderīgs rīks okeānu globālajā pārvaldībā. Tās līdz šim veiksmīgā īstenošana ir padarījusi ES par pirmrindnieci starptautiskajā mērogā un ir palīdzējusi trešām valstīm īstenot strukturālas izmaiņas to zivsaimniecības pārvaldības rīcībpolitikā. Es drīzumā ziņošu Eiropas Parlamentam un Padomei par NNN regulas īstenošanu, un iesniegšu arī novērtējumu par tās saskanību ar citām ES politikas jomām.


Vai komisāra amata kandidāts varētu paskaidrot, kāpēc par zvejas iespējām, kas saistītas ar kopīgiem zivju krājumiem, un par citiem pārvaldības aspektiem tiek izlemts, risinot ikgadējās sarunas, un tās tiek noteiktas saskaņotajos protokolos, uz kuriem piekrišanas procedūra neattiecas?


Līgumā teikts, ka lēmumu par ikgadējām zvejas iespējām attiecībā uz kopīgiem krājumiem pieņem Padome, pamatojoties uz Līguma 43. panta 3. punktu. Pirms šādu lēmumu pieņemšanas dažkārt notiek apspriedes, kuru rezultātā netiek pieņemti kopīgi pasākumi, kuriem attiecībā uz iesaistītajām pusēm piemistu juridisks spēks. Piemēram, Norvēģijas gadījumā saskaņā ar 1980. gada Zivsaimniecības nolīgumu šādu apspriežu rīkošana un to rezultāti tiek dokumentēti nesaistošā saskaņotajā protokolā, kas nav uzskatāms par starptautisku nolīgumu vai lēmumu Līguma 218. panta nozīmē. Šā iemesla dēļ saskaņotajā protokolā atspoguļotās apspriedes nenorit Padomē, un tādējādi nav vajadzīga Eiropas Parlamenta piekrišana. Faktiski saskaņotos protokolus izmanto abas puses, lai ieteiktu savām iestādēm pieņemt iekšējus pasākumus, kuri izriet no apspriežu secinājumiem. Izrietošie Padomes lēmumi par atbilstošo zvejas iespēju noteikšanu tādējādi ir un paliek autonomi Savienības tiesību akti.