Uz galveno izvēlni (uzklikšķināt uz „ieiet”)
Tieša piekļuve lapas saturam (nospiediet ievadīšanas taustiņu)
Citu tīmekļa vietņu saraksts (uzklikšķināt uz „ieiet”)

NOT FOUND !Christos Stylianides

Uzklausīšana

 

Christos Stylianides

Atbildības joma: Humānā palīdzība un krīžu pārvarēšana
 
2. diena , otrdiena 30 septembris 2014 - 18:00 , Brisele  
 
Christos Stylianides (Kipra)
Christos Stylianides
 
Atbildīgie par uzklausīšanu
 Atbildīgās komitejas  Pieaicinātie
 
Jautājumi un atbildes
 
1. Vispārējā kompetence, gatavība strādāt Eiropas Savienības labā un personiskā neatkarība

Kādi Jūsu profesionālās kvalifikācijas un personiskās pieredzes aspekti ir visbūtiskākie, lai kļūtu par komisāru un sekmētu visas Eiropas intereses, jo īpaši jomā, par kuru Jūs būsiet atbildīgs? Kas Jūs motivē? Kā Jūs veicināsiet Komisijas stratēģiskās programmas īstenošanu?


Kādas garantijas Jūs varat sniegt Eiropas Parlamentam, apliecinot savu neatkarību, un kā Jūs nodrošināsiet, lai Jūsu iepriekšējā, tagadējā un turpmākā darbība neradītu šaubas par Jūsu spējām pildīt pienākumus Komisijā?


Eiropa ir redzējums, politisks un sociāls modelis, par kuru esmu degsmīgi iestājies savas politiskās darbības laikā. Ticu, ka ES vērtību un principu aizstāvēšana pasaulē sekmēs pozitīvas pārmaiņas mūsu kontinentā un aiz tā robežām.


Atbalstīt savas valsts dalību Eiropas Savienībā bija pašsaprotami. Pirms tam gadiem ilgi biju iesaistījies pilsoniskās sabiedrības kustībās un uzņēmies politiskas saistības, kā rezultātā kļuvu par vienu no kustības "Politiskā modernizācija" dibinātājiem; tā bija pirmā politiskā nevalstiskā organizācija, kas atbalstīja Kipras iestāju ES.


Jūtos ļoti pagodināts par izvirzīšanu komisāra amatam humānās palīdzības un krīžu pārvaldības jomā un apzinos, ka līdz ar šo portfeli uzņemos lielu atbildību.


Vēl nesenā vēsturē mana valsts ir daudzkārt saņēmusi ārkārtas palīdzību un sajutusi solidaritāti. Esmu pieredzējis, kādas grūtības un ciešanas abām Kipras kopienām radīja karš. Humānās katastrofas nevienu nešķir ne pēc tautības, ne reliģiskās piederības. Šāda dzīves pieredze ir vairojusi manu apņemšanos aizstāvēt cilvēku pamatbrīvības un visu cilvēku tiesības uz cilvēka cienīgu dzīvi.


Ja tikšu apstiprināts par Komisijas locekli, izmantošu pieredzi, kas gadu gaitā gūta, pildot Kipras parlamenta deputāta un valdības locekļa pienākumus.


Man bija uzticēti Kipras Ārlietu un Eiropas lietu parlamentārās komitejas priekšsēdētāja vietnieka pienākumi, un 2012. gadā tiku ievēlēts par EDSO Parlamentārās asamblejas prezidija locekli. Septiņu gadu laikā, būdams EDSO Parlamentārās asamblejas loceklis, piedalījos daudzās tās misijās un biju aculiecinieks vairākām krīzēm. Lai reaģētu tamlīdzīgās ārkārtas situācijās, ir ne tikai jāspēj ātri un efektīvi atrisināt sarežģīts loģistikas uzdevums. Ir arī jāsaglabā cieņa pret cilvēciskajām vajadzībām un ciešanām.


Būdams valdības runasvīrs, pārliecinājos, ka vienmēr un it īpaši krīzes situācijās ir svarīgi spēt paļauties uz spēcīgām komandām un partnerībām, kas laika gaitā veidotas auglīgā un atklātā saziņā.


Jaunajā Kolēģijā man kā humānās palīdzības un krīžu pārvaldības komisāram būs cieši jāsadarbojas ar Augsto pārstāvi/Priekšsēdētāja vietnieku (AP/PV) un starptautiskās sadarbības un attīstības komisāru. Gaidot apstiprinājumu, ar cerībām raugos uz šādu rosinošu dialogu, kurā mums katram būs jāsniedz ieguldījums, lai veidotu Eiropas ārpolitikas tēlu. Lai veidotu tādu Eiropu, kas, ievēlētā priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera vārdiem runājot: “būtu darbības centrā, lai tā virzītos uz priekšu, uzvarētu, aizsargātu, pastāvētu un būtu paraugs pārējām valstīm.” Šādā daudzbalsībā humānās palīdzības komisāram būs jāpanāk, ka tiek sadzirdēta arī viņa balss, lai ES arī turpmāk pasaulē bezpartejiski pārstāvētu cilvēcību, solidaritāti un cieņu.


Pildot Komisijas locekļa pienākumus, neveikšu nekādu rīcību, kas varētu apšaubīt manu neatkarību vai kompromitēt manu pienākumu izpildi. Vadīšos pēc Savienības līgumiem, mandāta, ko man devis jaunievēlētais Komisijas priekšsēdētājs, Eiropas Parlamenta lēmumiem, kā arī Komisāru rīcības kodeksa. Esmu aizpildījis savu interešu deklarāciju, tā ir publiski pieejama, un, ja būs izmaiņas, tā tiks atjaunināta.


Visus šos gadus esmu pārredzami un atklāti strādājis, ievērojot augstākos rīcības standartus. Esmu apliecinājis, ka rīkojos drosmīgi un nevilcinoties iestājos par saviem principiem. Arī turpmāk tā rīkošos, nepieļaujot kompromisus.

 
 
2. Pienākumu izpilde un sadarbība ar Eiropas Parlamentu

Kā Jūs vērtētu savu lomu, kļūstot par Komisāru kolēģijas locekli? Kādā ziņā Jūs uzskatītu sevi par atbildīgu Parlamenta priekšā un būtu gatavs atskaitīties tam par savu vai Jūsu pakļautībā esošo departamentu darbu?


Ko konkrēti esat gatavs apņemties darīt, lai uzlabotu pārredzamību, veidotu ciešāku sadarbību un īstenotu efektīvus pasākumus saistībā ar Parlamenta nostājām un pieprasījumiem iesniegt likumdošanas priekšlikumus? Vai saistībā ar plānotajām iniciatīvām vai jau notiekošajām procedūrām esat gatavs sniegt Parlamentam informāciju un dokumentus tāpat kā Padomei?


Ja tikšu apstiprināts par Kolēģijas locekli, pildīšu savus pienākumus ciešā sadarbībā ar pārējiem Komisijas locekļiem. Cieši sadarbošos ar Augsto pārstāvi/Priekšsēdētāja vietnieku un citiem ārējo attiecību komandas locekļiem tā, lai efektīvi koordinētu mūsu rīcību un uz vietas gūtu konkrētus rezultātus.


Tāpat esmu apņēmies cieši sadarboties ar Eiropas Parlamentu, jo mums nepieciešams apvienot centienus, lai apmierinātu humānās palīdzības augošās vajadzības.


Eiropas Parlaments pārstāv pilsoņus. Šogad es pats tiku ievēlēts tagadējā Parlamentā, un ļoti labi apzinos tā nozīmi. Komisijas pārskatatbildība Parlamenta un mūsu pilsoņu priekšā nav tikai koncepcija – tā ir arī nepieciešamība, kurai jāvirza mūsu kolektīvā rīcība.


Esmu pārliecināts, ka Eiropas Parlaments būs svarīgs partneris, kas mana portfeļa jomās virzīs mūsu darbu. Esmu cieši apņēmies veidot atvērtas, pārredzamas un uzticamas attiecības ar Parlamenta deputātiem un īpaši ar Attīstības komiteju. Attiecības ar jums balstīsies uz īstenu dialogu un savstarpēju apmaiņu ar idejām un informāciju.


Lai nodrošinātu nemitīgu informācijas apmaiņu, plānoju cik vien bieži iespējams piedalīties Parlamenta plenārsēdēs. Tāpat esmu gatavs ierasties attiecīgo komiteju sanāksmēs tik bieži, cik būs nepieciešams, un ar deputātiem dalīties pieredzē par visiem jautājumiem, kas ir manā kompetencē. Kas attiecas uz pasākumiem saistībā ar Eiropas Parlamenta nostājām un pieprasījumiem, piemērošu pamatnolīguma noteikumus, un jomās, par kurām atbildu, pārliecināšos, ka Komisija uz Parlamenta rezolūcijām un pieprasījumiem, kas pamatoti ar LESD 225. pantu, reaģē triju mēnešu laikā pēc to pieņemšanas. Šajā kontekstā es atbalstu un pilnībā apstiprinu ievēlētā priekšsēdētāja Ž. K. Junkera pausto apņemšanos par to, ka Komisija turpmāk pievērsīs īpašu uzmanību likumdošanas iniciatīvas ziņojumiem.


Komisijas darba programmas (saistībā ar manu portfeli) un ECHO gadskārtējās darba stratēģijas prezentācija būs vēl viena iespēja apmainīties viedokļiem par mūsu prioritātēm un rīcības īstenošanu. Ziņošana par ECHO humānās palīdzības operācijām un mūsu budžeta izpildi notiktu regulāri. Es gādāšu par to, lai deputāti tiktu informēti par mūsu rīcību un saņemtu pilnīgu informāciju (piemēram, ECHO detalizētus krīzes pārskatus vai faktu lapas). Jums turklāt sniegšu savu vērtējumu par konkrēto situāciju, kas mums palīdzēs labāk izprast stāvokli humānās palīdzības jomā. Nodrošināšu to, lai Eiropas Parlaments tiktu pienācīgi informēts un uzklausīts tā viedoklis jautājumos, kas attiecas uz politiku un likumdošanas ierosmēm. Jums sniegšu visus būtiskos dokumentus saskaņā ar noteikumiem Pamatnolīgumā par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām. Pārredzamība ir jaunās Komisijas prioritāte. Es pilnībā atbalstu jaunievēlētā priekšsēdētāja politikas pamatnostādnēs pausto apņemšanos panākt lielāku pārredzamību, un šo principu apņemos attiecināt uz sevi, savu kabinetu, kā arī manā kompetencē esošajiem dienestiem.


Vēlos turpināt to konstruktīvo dialogu, ko veiksmīgi izveidojāt ar manu priekšteci un kas vainagojās ar stabilu un auglīgu sadarbību starp mūsu iestādēm. Esmu pārliecināts, ka sadarbība ir izšķirīga, lai uzlabotu to, kā mūsu rīcība ietekmē visneaizsargātākos cilvēkus.

 
 
Attīstības komitejas jautājumi

3. Jaunas grūtības un humānās palīdzības principi


Nesenas izmaiņas, kas pamatīgi ietekmējušas to, kā pasaule ar humāno palīdzību reaģē uz dabas katastrofām un konfliktiem, ir, piemēram, klimata pārmaiņas, iedzīvotāju skaita pieaugums, urbanizācija, ūdens trūkums, globālas ekonomikas pārmaiņas, jaunu humānās palīdzības sniedzēju izveidošanās un tehnoloģiju attīstība, kā arī ciešāka ES ārpolitikas integrācija un bažas par militāru darbību un drošības politikas interešu ietekmi uz humāno palīdzību. Tajā pašā laikā ES tiecas uz lielāku ES ārpolitikas papildināmību, saskaņotību un konsekvenci, un aizvien vairāk uzmanības tiek pievērsts ES krīžu pārvarēšanas spēju nostiprināšanai ar nesen izveidoto ES vispārējo pieeju.


Kā Jūs panāksiet, ka ES humānās palīdzības politika joprojām paliek balstīta uz vajadzībām un atbilst humānās palīdzības principiem — cilvēcībai, neitralitātei, objektivitātei un neatkarībai —, nevis kļūst par instrumentu ārpolitikas mērķu sasniegšanai? Kā komisāra amata kandidāts ir iecerējis risināt minētās grūtības, gatavojoties pirmajam Pasaules humānās palīdzības samitam, kas notiks 2016. gada maijā Stambulā, Turcijā?


Humānā palīdzība ir solidaritātes apliecinājums visneaizsargātākajam personām, lai kāda būtu to ādas krāsa vai reliģiskā pārliecība, un tā sniedzama bez nosacījumiem, vadoties pēc cilvēcības, neitralitātes, objektivitātes un neatkarības principiem. Tie ir arī Līguma un Eiropas konsensa par humāno palīdzību principi un mērķi. Tie ir Savienības ārpolitikas sastāvdaļa. Ar šo mandātu humānā palīdzība darbojas citādāk nekā ārpolitikas, ekonomikas un drošības politikas instrumenti, jo tā reaģē uz vajadzībām un tiecas glābt dzīvības, nevis īstenot ārpolitikas intereses.


Humānā palīdzība tiek sniegta lielu krīžu gadījumos, kuri parādās virsrakstos. Tomēr esmu apņēmies sniegt palīdzību aizmirsto krīžu gadījumos, tādos, kur iedzīvotāju ciešanas nav sabiedrības uzmanības lokā. Komisija darīs visu, kas ir tās spēkos, lai apmierinātu vajadzības, lai kur tās rastos.


Pilnībā atbalstu ES vispārējo pieeju, kas attiecas uz konfliktiem un katastrofām, un arī ārpolitiku kopumā. Visi instrumenti — no analīzes līdz rīcībai — jāliek lietā kopā. Tomēr jārespektē katra instrumenta mandāts. Ja tikšu apstiprināts par Komisijas locekli, aizstāvēšu "piedalīšanās un nepiedalīšanās" pieeju: ES humānās palīdzības sniedzēji kā konstruktīvi partneri “piedalās” nestabilitātes analīzē, tādu programmu izstrādē, kas vērstas uz izturētspējas palielināšanu, un nestabilitātes un nabadzības cēloņu novēršanā, dialogā par militāro darbību, kas nenodara kaitējumu, līdzekļu izmantošanā civilā vadībā utt. Humānās palīdzības sniedzēji savukārt “nepiedalās” ārpolitikas vai drošības mērķu īstenošanā, jo viņi tieši iesaistās, lai glābtu dzīvības katastrofu un konfliktu gadījumā. Humānās palīdzības principu ievērošana ir veiksmes atslēga, jo tad, ja netiek saglabāta neitralitāte un neatkarība, tiek apdraudēta palīdzības sniegšana upuriem, īpaši konfliktsituācijās, un tādēļ var tikt zaudētas dzīvības.


Globālas tendences apstiprina, ka humānās katastrofas un konflikti izceļas arvien biežāk. Pasaules humānās palīdzības sammits (WHS) radīs iespēju uzlabot humānās palīdzības sistēmas funkcijas un tiekties pēc tā, lai daudzie dalībnieki, kas pašreiz piedāvā palīdzību, bet to ne vienmēr sniedz iespējami efektīvi, kļūtu apņēmīgāki. Lielākajā daļā civilizāciju vērtību un ticības pamatu pamats ir nesavtīga palīdzība visneaizsargātākajiem, sievietēm un bērniem un no mājām izraidītajiem. Ar nepacietību gaidu pasaules humānās palīdzības sammitu, ko vadīs Turcija – ievērojama humānās palīdzības sniedzēja –, jo tā būs iespēja rosināt izpratni par šo kopīgo mantojumu.


Kopā ar dalībvalstīm un partneriem humānās palīdzības jomā, kā arī Eiropas Parlamentu, aplūkošu iespējas, kā sammitā sniegt vislabāko ieguldījumu. Tam lieti noderētu Komisijas un dalībvalstu pieredze, ko tās guvušas kā līdzekļu devējas un politikas svarīgas veidotājas, kam ir plaša zinātība par darbību. Vēlams, lai mūsu nostājā atspoguļotos WHS Eiropas konsultāciju rezultāti, kuru norise paredzēta 2015. gada februārī Budapeštā. Komisija pēc devīzes “profilakse ir labāka nekā ārstēšana” tāpat gādās, lai šajos rezultātos tiktu pienācīgi atspoguļota katastrofu riska mazināšana un mērķis veidot izturētspējīgākas kopienas.


4. Konflikti un civiliedzīvotāju aizsardzība


Lielākajā daļā mūsdienu bruņoto konfliktu ir iesaistīts viens vai vairāki bruņoti nevalstiski dalībnieki, kas cīnās pret valdības spēkiem vai citiem bruņotiem grupējumiem, un no šādas karadarbības cieš civiliedzīvotāji, īpaši bērni. Bruņoti konflikti īpaši smagi skar bērnu fizisko un garīgo attīstību, līdz ar to ilgtermiņā ietekmējot cilvēku drošību un ilgtspējīgu attīstību, un efektīvai humānās palīdzības sniegšanai svarīga ir gan piekļuve neaizsargātām iedzīvotāju grupām, gan palīdzības darbinieku drošība.


Vai humāno palīdzību ir iespējams plānot tā, lai tā palīdzētu atjaunot konfliktu sagrautās valstis un ilgtermiņā panākt politisko stabilitāti, demokrātiju un mieru un lai būtu pienācīgi ņemti vērā galvenie vardarbības cēloņi nestabilās valstīs un konfliktu skartajos reģionos? Kā ES var palīdzēt veicināt starptautisko humanitāro tiesību ievērošanu un humānās palīdzības piekļuvi krīžu skartajiem cilvēkiem? Kā komisāra amata kandidāts ir iecerējis panākt, ka valstis un bruņotie nevalstiskie dalībnieki ievēro starptautiskās humanitārās tiesības un veic īpašus pasākumus civiliedzīvotāju, īpaši bērnu, aizsardzībai?


Eiropas līmenī ir skaidri nodalītas dažādu ārējo attiecību instrumentu darbības jomas. Humānās palīdzības uzdevums ir glābt un nosargāt dzīvību, novērst un atvieglot cilvēku ciešanas un aizsargāt cilvēka izraisītu krīžu vai dabas katastrofu skarto iedzīvotāju grupu integritāti un cilvēka cieņu. Tādēļ runa ir pirmām kārtām par efektīvu reakciju, kas ņem vērā vajadzības. Mana pirmā prioritāte ir, lai tā labi darbotos un būtu pienācīgi strukturēta un finansēta.


Tomēr humānās palīdzības sniedzēji nevar ignorēt konflikta cēloņus. To novēršanai būtiska ir nabadzības mazināšana un ilgtspējīga attīstība. Strādāšu, lai labāk palīdzētu kopienām pārciest badu vai konfliktu un no tā atgūties. Jāvairo iedzīvotāju grupu izturētspēja, lai tās labāk pārvarētu stresa situācijas un vienlaikus kļūtu stabilākas nestabilos apstākļos. Šajā kontekstā es, tāpat kā mans priekštecis, cieši sadarbošos ar starptautiskās sadarbības un attīstības komisāru.


Nestabilitātes jautājuma risināšanai, pirms noticis kāds izšķirīgs pavērsiens, nepieciešama rīcība daudzās frontēs. Tāpēc ES vispārējā pieejā uzstāšu uz labāku agrīno brīdināšanu, lielāku gatavību reaģēt krīžu un konfliktu gadījumos un to sekmīgāku novēršanu, kā arī uz drīzu atjaunotni, stabilizāciju un miera veidošanu. Konfliktu cēloņi, piemēram, resursu ierobežotība un klimata pārmaiņu sekas, jānovērš kopā. Tālab cieši sadarbošos ar AP/VP un pārējiem Komisijas locekļiem, kam uzticēti pienākumi minētajās jomās.


Taču cilvēka dzīvība un cieņa, īpaši konfliktsituācijās, ir ārkārtīgi apdraudēta. Lai gan spēkā esošais starptautiskais tiesiskais regulējums ir stabils, jo visas valstis ir ratificējušas četras 1949. gada Ženēvas konvencijas, nepietiekama starptautisko humanitāro tiesību (IHL) ievērošana ir viens no lielākajiem draudiem iedzīvotājiem un grūts uzdevums humānas palīdzības sniedzējiem. Tas apgrūtina piekļuvi humānajai palīdzībai un civilo iedzīvotāju, īpaši tādu neaizsargāto grupu kā bērnu, aizsardzību. Tā kā humānās palīdzības sniegšanai nepieciešama valsts piekrišana, radusies problēma to valstu dēļ, kuras patvaļīgi liedz šādu palīdzību sniegt.


Daži nevalstiskie dalībnieki pat neapzinās, kādas ir viņu saistības, kas izriet no starptautiskajām tiesībām; savukārt citi izvēlējušies tās tīšām neievērot. Ir svarīgi atcerēties, ka valstis kopā ar citām konfliktā iesaistītajām pusēm ir tās, kuras pirmās atbild par starptautisko humanitāro tiesību ievērošanu un ievērošanas nodrošināšanu.


Kā humānās palīdzības un krīžu pārvaldības komisārs, ja tikšu apstiprināts, uzskatīšu par savu pienākumu vēl stingrāk iestāties par starptautisko tiesību, tostarp IHL, starptautisko cilvēktiesību un bēgļu tiesību, kā arī humānās palīdzības principu ievērošanu. Uzskatu, ka mans kā Komisijas locekļa pienākums ir runāt to vārdā, kuri nav sadzirdēti. Un, īpaši ar projekta “Miera bērni” palīdzību, vēlos vairot izpratni par konfliktā ierauto ģimeņu un mazo bērnu smago stāvokli. Šo uzdevumu īstenošu apdomīgi, to rūpīgi izsverot attiecībā pret iespējamu atriebību pret civilajiem iedzīvotajiem un humānās palīdzības personāla drošību.


Ciešā sadarbībā ar AP/VP, kas atbild par to, lai tiktu piemērotas ES Pamatnostādnes starptautisko humanitāro tiesību ievērošanas veicināšanai, vēlos gādāt par to, lai ES kļūtu par IHL ievērošanas ceļa zvaigzni. Pasaules humānās palīdzības sammits, kurā viens no galvenajiem diskusiju jautājumiem ir “apmierināt konfliktā esošo cilvēku vajadzības”, būs vēl viena platforma, kur Eiropas Savienībai iestāties par starptautisko humanitāro tiesību ievērošanu.


5. ES finansējums humānajai palīdzībai


Nesenie un pašreizējie konflikti Sīrijā un Gazā ir kļuvuši par pasaulē lielākajām humānajām un drošības katastrofām. Jāmin arī trauslā drošības situācija Kongo Demokrātiskajā Republikā, Centrālāfrikas Republikā un Sudānā. Haiti un Filipīnas vēl tikai atgūstas no nepieredzēta mēroga dabas katastrofām. Humānās palīdzības vajadzības aizvien pieaug. Nesen piedzīvotais ES humānās palīdzības finansējuma trūkums spēcīgi ietekmē krīžu skartos iedzīvotājus.


Kā Jūs plānojat nodrošināt, lai humānās palīdzības maksājumi būtu pietiekami un Komisija 2015. gadā un Jūsu pilnvaru laikā atgrieztos pie humānās palīdzības paredzamas un savlaicīgas finansēšanas un saglabātu konsekventu humānās palīdzības līmeni saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu? Kāda būs Jūsu pieeja attiecībā uz rezervi palīdzībai ārkārtas gadījumos, kas ir izrādījies būtisks instruments reaģēšanai uz pēkšņām katastrofām un konfliktiem, — vai Jūs panāksiet, ka šī rezerve netiek iekļauta EK budžetā un prioritāri tiek atvēlēta humānās palīdzības operācijām?


Pēdējo dažu gadu laikā esam pieredzējuši, ka, arī Eiropas kaimiņvalstīs, ir palielinājies to cilvēku skaits, kuriem nepieciešama humānā palīdzība. Eiropas Savienība ir apliecinājusi savu solidaritāti, un tās humānās palīdzības budžets gan 2012., gan 2013. gadā sasniedza vēsturiskus apjomus — vairāk nekā 1,3 miljardus eiro jaunajās saistībās.


Mana prioritāte būs aizsargāt un izvērst Eiropas spējas sniegt palīdzību cilvēkiem, kam tā ir vajadzīga. Tam par stabilu pamatu kalpos mūsu daudzgadu finanšu shēma, kas pieņemta pirms gada.


Tomēr ES budžetā pašlaik ir maksājumu trūkums attiecībā pret saistībām. Tas raisa lielas bažas humānas palīdzības jomā: humānās palīdzības pasākumi glābj dzīvības, tādēļ tie ir neatliekami un ir nepieciešami tūlītēji maksājumi. Pēdējo gadu laikā nav bijis atbilstības starp saistību apjomu un maksājumiem. Mūsu palīdzības saņēmēji gaida tūlītēju palīdzību, un mūsu īstenošanas partneriem nepieciešami resursi, lai rīkotos uzreiz. Nolūkā nodrošināt, ka varam finansiāli izpildīt saistības, ko esam uzņēmušies, strādāšu kopā ar Komisijas priekšsēdētāja vietnieci budžeta un cilvēkresursu lietās, kura ļoti labi apzinās mūsu grūtības. Tāpat sadarbosimies, lai ES humānās palīdzības ietekme būtu pēc iespējas lielāka un nodrošinātu tādu budžeta pārvaldību, kas ir pareiza un balstīta uz darbības rezultātiem.


Gādāšu, lai turpmāk būtu pieejami pietiekami daudz līdzekļu:


- pirmkārt, izmantojot visus maksājumiem pieejamos līdzekļus tā, lai pēc iespējas izvairītos no negatīvām sekām uz vietas,


- otrkārt, mobilizējot politisko atbalstu humānās palīdzības specifikai, kuras dēļ nepieciešams, lai maksājumi atbilstu saistībām, kas ārkārtas gadījumos ļautu nodrošināt tūlītēju humānās palīdzības sniegšanu.


Komisija jau šā gada sākumā saņēma pirmos papildu līdzekļus 150 miljonu eiro apmērā maksājumiem. Tas ļāva secīgi uz vietas turpināt ES finansētos humānās palīdzības pasākumus.


Nākamajās nedēļās būs jālemj par svarīgiem priekšlikumiem par pārvedumiem un nākamā gada budžetu:


- budžeta grozījuma Nr. 3/2014 projektā (BGP) Komisija ierosināja jaunus līdzekļus 250 miljonu eiro apmērā maksājumiem humānajai palīdzībai,


- 2015. gada budžeta projektā humānās palīdzības specifika ir ņemta vērā ar priekšlikumu par maksājumiem, kas atbilst saistībām.


Abi priekšlikumi ir jāapstiprina, lai nodrošinātu, ka ir pieejami pietiekami daudz līdzekļu.


Šāda būs mana ilgtermiņa pieeja:


- pirmkārt, atbalstīt humānās palīdzības specifikas atzīšanu ES budžetā. Tam būs nepieciešami saistību līmenim atbilstoši un sistēmiski maksājumi.


- Otrkārt, ar pietiekamām saistībām un maksājumiem saglabāt rezervi palīdzībai ārkārtas gadījumos (EAR) kā elastīgu instrumentu, ko izmantot, lai reaģētu jaunu krīžu un katastrofu gadījumos.


Kas attiecas uz EAR un pārējiem īpašiem instrumentiem, kas ir ārpus daudzgadu finanšu shēmas (DFS), Komisijas nostāja ir nepārprotama: šie instrumenti ir ārpus DFS, kā saistībām, tā maksājumiem.


Šajā saistībā vēlos pateikties Attīstības komitejai par 2015. gada budžeta grozījuma pieņemšanu, kas būtiski paaugstina EAR maksājumu apmēru. Es strādāšu, lai nodrošinātu, ka tas arī kļūst par daļu no budžeta.


Esmu pārliecināts, ka ar jūsu nepārtrauktu atbalstu varam panākt, ka finansējums ES humānajai palīdzībai no jauna kļūst ilgtspējīgs, lai lielāks finansējums, kas paredzēts daudzgadu finanšu shēmā, tādējādi kļūtu par realitāti.