Uz galveno izvēlni (uzklikšķināt uz „ieiet”)
Tieša piekļuve lapas saturam (nospiediet ievadīšanas taustiņu)
Citu tīmekļa vietņu saraksts (uzklikšķināt uz „ieiet”)

NOT FOUND !Johannes Hahn

Uzklausīšana

 

Johannes Hahn

Atbildības joma: Eiropas kaimiņattiecību politika un paplašināšanās sarunas
 
2. diena , otrdiena 30 septembris 2014 - 13:30 , Brisele  
 
 
Atbildīgie par uzklausīšanu
 Atbildīgās komitejas  Pieaicinātie
 
Jautājumi un atbildes
 
1. Vispārējā kompetence, gatavība strādāt Eiropas Savienības labā un personiskā neatkarība

Kādi Jūsu profesionālās kvalifikācijas un personiskās pieredzes aspekti ir visbūtiskākie, lai kļūtu par komisāru un sekmētu visas Eiropas intereses, jo īpaši jomā, par kuru Jūs būsiet atbildīgs? Kas Jūs motivē? Kā Jūs veicināsiet Komisijas stratēģiskās programmas īstenošanu?


Kādas garantijas Jūs varat sniegt Eiropas Parlamentam, apliecinot savu neatkarību, un kā Jūs nodrošināsiet, lai Jūsu iepriekšējā, tagadējā un turpmākā darbība neradītu šaubas par Jūsu spējām pildīt pienākumus Komisijā?


Jau piecus gadus esmu komisārs un šajā laikā savu apņēmību strādāt Eiropas interesēs un savu neatkarību esmu pierādījis gan ar manis pieņemtajiem lēmumiem, gan ar savu politisko ietekmi.


Mana pašreizējā portfeļa ietvaros esmu sācis un pārraudzījis vērienīgu reģionālās politikas reformu. Esmu palīdzējis Eiropas reģioniem pretoties krīzei laikā, kad publiskie ieguldījumi ievērojami saruka gandrīz visās Eiropas daļās. Komisija, cieši sadarbojoties ar Eiropas Parlamentu, manā vadībā ar konkrētām darbībām (piemēram, pārplānošana, līdzfinansējuma līmeņa samazināšana) parādīja, ka Eiropas iestādes var rīkoties elastīgi un noteikti, kas nāk par labu Eiropas pilsoņiem. Strādājot partnerībā ar Eiropas Parlamentu un dalībvalstīm, mēs šo politiku pārvērtām par Eiropas galveno ieguldījumu instrumentu, tādējādi īstenojot plašākus stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus. Tas bija iekļaujošs process, kurā iesaistījās pilsoniskā sabiedrība, uzņēmumi, sociālie partneri un visu līmeņu politiskie pārstāvji. Strukturālās reformas un laba pārvaldība – kas ir būtiski nosacījumi kopējo Eiropas mērķu sasniegšanai – bija mūsu darba pamatprincipi.


Es saskatu skaidri saikni starp manu pašreizējo portfeli un manu atbildību nākotnē Eiropas kaimiņattiecību un paplašināšanās sarunu komisāra amatā. Viens no pieredzes galvenajiem aspektiem, ko pārņemšu manā jaunajā amatā, ir tas, kā ar konkrētiem projektiem un stratēģiskiem ieguldījumiem panākt ekonomikas attīstību un integrāciju. Manu pilnvaru laikā mūsu makroreģionālo stratēģiju ietvaros mēs atradām jaunu reģionālās sadarbības veidu, kurā jau iesaistās Rietumbalkāni un dažas austrumu kaimiņreģiona valstis.


Mani motivē Eiropas Savienības pārveidojošā spēka un dažādo instrumentu izmantošana ar mērķi uzlabot cilvēku dzīvi, viņu izredzes un labklājību. ES tika izveidota, lai ar ciešāku integrāciju veicinātu mieru. Ja mani apstiprinās šajā amatā, tas būs mans uzdevums attiecībā uz partneriem aiz ES robežām.


Visā manā profesionālajā un politiskajā karjerā Eiropa un Eiropas Savienība vienmēr ir veidojušas plašāku mana darba ietvaru. Jau no paša manas politiskās darbības sākuma es ļoti atbalstu ideju par vienotu Eiropu bez robežām.


Reģionālā politika ir joma, kurā man bija jāstrādā un jāiesaistās gandrīz katrā Komisijas politikas jomā (no enerģētikas līdz transportam, no sociālās politikas līdz pētniecībai, no vides politikas līdz makroekonomikas politikai). Šī pieredze man noteikti lieti noderēs Komisijā, kur galvenais mērķis ir komandas darbs un spēja veicināt vienotu redzējumu, lai īstenotu Eiropas prioritātes, un jo īpaši kaimiņattiecību politikā un paplašināšanās sarunās, kur mūsu instrumentu un politikas koordinēšana ir ārkārtīgi svarīga maksimālas ietekmes sasniegšanai.


Pats par sevi saprotams, ka es savus pienākumus un darbu Eiropas Komisijas locekļa amatā veikšu pilnīgi neatkarīgi, tāpat kā esmu to darījis pēdējos piecus gadus, rīkojoties vienīgi Eiropas kopējās interesēs. Es turpināšu izvairīties no jebkādām situācijām, kas varētu radīt šaubas par manu neatkarību vai objektivitāti.


Es pilnībā apzinos savas saistības saskaņā ar Līgumu un esmu cieši apņēmies ievērot augstākos ētikas standartus, kas paredzēti Līgumā un Komisāru rīcības kodeksā. Mana interešu deklarācija ir pilnīga un pieejama sabiedrībai, un, ja būs izmaiņas, par kurām jāziņo, tā tiks atjaunināta.

 
 
2. Pienākumu izpilde un sadarbība ar Eiropas Parlamentu

Kā Jūs vērtētu savu lomu, kļūstot par Komisāru kolēģijas locekli? Kādā ziņā Jūs uzskatītu sevi par atbildīgu Parlamenta priekšā un būtu gatavs atskaitīties tam par savu vai Jūsu pakļautībā esošo departamentu darbu?


Ko konkrēti esat gatavs apņemties darīt, lai uzlabotu pārredzamību, veidotu ciešāku sadarbību un īstenotu efektīvus pasākumus saistībā ar Parlamenta nostājām un pieprasījumiem iesniegt likumdošanas priekšlikumus? Vai saistībā ar plānotajām iniciatīvām vai jau notiekošajām procedūrām esat gatavs sniegt Parlamentam informāciju un dokumentus tāpat kā Padomei?


Kā esmu to pierādījis pēdējo piecu gadu laikā, es pilnībā atbalstu koleģialitāti, kas ir Komisijas darbības galvenais princips. Tā ir pamats līdzsvarotiem un rūpīgi apsvērtiem lēmumiem, kuros ņemti vērā lēmumu pieņemšanas procesa dažādie aspekti un dažādi viedokļi un pieejas. Tā nodrošina mūsu politikas un priekšlikumu saskaņotību.


Komisijas kā kolēģijas kopējās kompetences ietvaros es esmu politiski atbildīgs par mana ģenerāldirektorāta rīcību un gatavs atskaitīties par to. Labas attiecības starp ģenerāldirektorātu, manu biroju un mani balstās uz lojalitāti, savstarpēju cieņu un uzticību, pārredzamību un atklātu informācijas plūsmu starp dienestiem un politisko līmeni. Tas ir obligāts priekšnosacījums manu pienākumu pildīšanai.


Es pilnībā apzinos saistības, kas paredzētas Līgumos, lai nodrošinātu Eiropas Komisijas locekļu neatkarību. Es pilnībā atbalstu mūsu jauno apņemšanos – tā noteikta jaunievēlētā priekšsēdētāja politikas pamatnostādnēs – nodrošināt pārredzamību. Es apņemos publiskot visus kontaktus un sanāksmes, kurās par jebkādiem jautājumiem saistībā ar ES politikas veidošanu un īstenošanu tikšos ar profesionālām organizācijām vai pašnodarbinātām personām.


Esmu apņēmies veicināt mūsu partnerību ar citām iestādēm, jo īpaši ar Eiropas Parlamentu. Izpratne par mūsu 28 dalībvalstīm, ko esmu ieguvis manu pašreizējo pilnvaru ietvaros, būs nenovērtējama pieredze ne tikai politiskā ziņā, bet arī attiecībā uz pilsoņu informēšanu par plašākiem Eiropas mērķiem.


Kā esmu pierādījis manās attiecībās ar Eiropas Parlamentu un tā godātajiem deputātiem, esmu apņēmies turpināt mūsu atklāto un konstruktīvo politisko dialogu par jebkādiem jautājumiem, kas attiecas uz manu portfeli.


Attiecībā uz Eiropas Parlamenta nostājām un pieprasījumiem es piemērošu Pamatnolīguma noteikumus un jomās, par kurām būšu atbildīgs, nodrošināšu, ka Komisija uz Parlamenta nostājām un pieprasījumiem, kas iesniegti, pamatojoties uz LESD 225. pantu, sniegtu atbildi 3 mēnešu laikā pēc to pieņemšanas. Šajā saistībā es atbalstu jaunievēlētā priekšsēdētāja Junkera apņemšanos un pilnībā pievienojos tai, proti, ka jaunā Komisija īpašu uzmanību pievērsīs likumdošanas iniciatīvu ziņojumiem.


Esmu jūsu rīcībā, lai ar atbildīgo komiteju regulāri apmainītos viedokļiem par esošajām un plānotajām iniciatīvām un iesniegtu gada progresa ziņojumus un stratēģijas dokumentus uzreiz pēc to pieņemšanas kolēģijā un pirms prezentēšanas preses pārstāvjiem. Es regulāri rakstveidā jūs informēšu par manām vizītēm mūsu partnervalstīs un esmu gatavs bieži piedalīties sanāksmēs ar Ārlietu komitejas biroju, grupu koordinatoriem un ziņotājiem, lai apspriestu Parlamenta nostāju un dalītos ar informāciju. Galvenais aspekts manā darbā būs jūsu starpparlamentārās sanāksmes ar partnervalstu parlamentiem. Šīs sanāksmes ir lieliska iespēja stiprināt ES attiecības ar valstu parlamentiem, un es tajās piedalīšos ikreiz, kad to ļaus laiks un vieta.

 
 
Ārlietu komitejas jautājumi

3. Starpiestāžu sadarbība


Vai varat apņemties nodrošināt labāku tās informācijas plūsmu (informācijas veids, sniegšanas biežums un saturs), ko sniedz ES delegācijas paplašināšanās valstīs un kaimiņvalstīs (ietverot politiskos ziņojumus), lai nodrošinātu pienācīgu parlamentāro kontroli? Ko Jūs darīsiet, lai nodrošinātu, ka šai komitejai tiek proaktīvi un sistemātiski nodrošināta konkrēta informācija par visiem sarunu posmiem un starptautisko nolīgumu parakstīšanu un īstenošanu? Kā Jūs plānojat palīdzēt šai komitejai veikt minēto nolīgumu īstenošanas uzraudzību?


Es pilnībā atzīstu, ka jūsu darbam ir jābalstās uz faktiem, novērtējumiem un ziņojumiem, ko iesniedz Eiropas Komisija un ES delegācijas. Es iesaistīšos pastāvīgā dialogā ar Eiropas Parlamentu, lai informētu jūs par notikumu attīstību kaimiņvalstīs un pirmspievienošanās valstīs un mūsu attiecībām ar tām, tostarp par starptautisko nolīgumu sagatavošanu un īstenošanu.


Mana komanda un es nodrošināsim, lai uz visām vēstulēm, rakstiskiem jautājumiem un citiem paziņojumiem no Eiropas Parlamenta deputātiem laikus tiktu sniegtas visaptverošas atbildes. Es došu norādes maniem dienestiem turpināt apmainīties ar ES delegāciju ziņojumiem, kas saistīti ar pievienošanās procesu, un kopā ar Augsto pārstāvi / priekšsēdētāja vietnieci strādāšu pie tā, kā labāk nodrošināt regulāru informācijas plūsmu atbilstoši iedibinātajai praksei un nolīgumiem. Attiecībā uz starptautiskajiem nolīgumiem un pievienošanās sarunām es nodrošināšu, lai Parlaments tiktu regulāri informēts un tam būtu iespēja paust savu viedokli un sniegt ieteikumus visos posmos – šo uzdevumu es, protams, uztveršu ļoti nopietni.


Esmu apņēmies nodrošināt pienācīgu parlamentāro kontroli un regulāri sniegt jums visaptverošu un savlaicīgu informāciju par manu darbu.


Kaimiņattiecību politika ir ES ārpolitikas stūrakmens. Kāds, Jūsuprāt, ir Jūsu un Komisijas priekšsēdētāja vietnieka/ Savienības augstā pārstāvja uzdevumu sadalījums kaimiņattiecību politikas jautājumos? Ko Jūs plānojat darīt, lai nodrošinātu ES ārpolitikas saskaņotību un uzlabotu politikas izstrādi?


Kā sacīja jaunievēlētais priekšsēdētājs Junkers, “jaunā Augstā pārstāve pildīs savus Komisijas priekšsēdētāja vietnieces pienākumus pilnā apmērā. Jo īpaši viņa Komisāru grupā ārējās darbības jautājumos vadīs un koordinēs visu komisāru darbu saistībā ar ārējām attiecībām, lai izstrādātu kopīgu pieeju.” Es pilnībā atbalstu šos kopīgos centienus un cieši koordinēšu savu darbu ar Augsto pārstāvi / priekšsēdētāja vietnieci un citiem komisāriem, lai nodrošinātu, ka ES ārpolitikas pieeja ir pilnīgi konsekventa. Īpašu uzmanību es veltīšu aspektiem, kas ir saistīti ar tuvināšanu ES acquis.


Esmu apņēmies pēc iespējas ciešāk sadarboties ar jauno Augsto pārstāvi / priekšsēdētāja vietnieci, lai rastu pragmatiskus veidus daudzo problēmu, ar kurām saskaramies, kopīgai risināšanai. Esmu arī gatavs pārstāvēt jauno Augsto pārstāvi / priekšsēdētāja vietnieci jomās, kas ir Komisijas kompetencē.


Ņemot vērā Eiropas Kaimiņattiecību instrumenta un Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta juridiskajā pamatā ietvertos noteikumus, vai varat apstiprināt, ka Komisija pieņems grozošus deleģētos aktus pēc termiņa vidusposma pārskatīšanas, lai apstiprinātu vai grozītu šo instrumentu pielikumos definētās prioritātes? Kā Jūs plānojat iesaistīties stratēģiskajā dialogā ar šo komiteju?


Es ar prieku piedalīšos stratēģiskajā dialogā par šiem jautājumiem ar Eiropas Parlamentu.


Esmu pilnībā apņēmies pildīt saistības, kas paredzētas Eiropas Kaimiņattiecību instrumenta (“EKI”) un Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (“IPA II”) regulā, tostarp tās, kas saistītas ar pilnvarām pieņemt deleģētos aktus. Pēc termiņa vidusposma pārskatīšanas ziņojuma publicēšanas un pamatojoties uz tajā ietvertajiem ieteikumiem, es ierosināšu kolēģijai pieņemt deleģēto aktu, lai grozītu EKI un IPA II regulas attiecīgos pielikumus.


Esmu arī rūpīgi ņēmis vērā apņemšanās, ko pieņēmusi priekšsēdētāja Barrozu vadītā otrā Komisija un kas ir daļa no vispārējā kompromisa starp iestādēm attiecībā uz IPA un EKI regulu. Gatavojot termiņa vidusposma pārskatīšanu par minēto instrumentu īstenošanu un pirms jebkādu jaunu vai ievērojami pārskatītu stratēģiska rakstura plānošanas dokumentu prezentēšanas EKI un IPA spēkā esamības laikā es piedalīšos stratēģiskajā dialogā ar Eiropas Parlamentu.


Mūsu stratēģiskais dialogs pirms vidusposma pārskatīšanas sagatavošanas būs svarīga iespēja izvērtēt attīstību pirmajos trīs gados un arī vajadzības gadījumā apsvērt attiecīgajos II pielikumos ietverto prioritāšu sarakstu iespējamos pielāgojumus.


Attiecībā uz manu iesaistīšanos stratēģiskajā dialogā esmu apņēmies uzturēt konstruktīvas attiecības ar Eiropas Parlamentu. Es ar prieku uzturēšu un pēc iespējas stiprināšu iestāžu saistības attiecībā uz dialogu.


Jo īpaši es atzinīgi vērtētu iespēju veidot skaidrāku saikni starp mūsu diskusijām politiskos jautājumos un apspriedēm par mūsu finansiālās palīdzības izmantošanu.


4. Kaimiņattiecību politikas satvars


Vai Jūs uzskatāt, ka pašreizējais politikas satvars, kas aptver 16 valstis no Marokas līdz Ukrainai, joprojām ir aktuāls, ņemot vērā dažādās perspektīvas attiecībā uz šo valstu politisko stabilitāti, drošību, kā arī to spēju un vēlēšanos veikt reformas? Kādas konkrētas iniciatīvas Jūs piedāvāsit, lai veiktu kaimiņattiecību politikas reformu, un kādus turpmākus pasākumus Jūs plānojat veikt, lai ņemtu vērā Eiropas Parlamenta rezolūcijas par šo jautājumu?


Kopš laika, kad pirms desmit gadiem tika sākta Eiropas kaimiņattiecību politika (“EKP”), mūsu kaimiņu reģionos ir notikušas būtiskas pārmaiņas. Lai gan EKP 2011. gadā tika pārskatīta, reaģējot uz Arābu pavasari, tomēr nestabilitāte kaimiņu reģionos, jo īpaši Ukrainā, Sīrijā un Lībijā, liecina par nepieciešamību veikt papildu izmaiņas. Jaunievēlētais priekšsēdētājs Junkers man lūdza jaunā pilnvaru termiņa pirmajā gadā izvērtēt situāciju un ierosināt turpmāko virzību, un es šo uzdevumu uzskatu par būtisku un steidzamu.


Neatkarīgi no šo pārdomu rezultāta es uzskatu, ka mūsu rīcībai kaimiņu reģionos, kura balstīta uz Eiropas interesēm un vērtībām, EKP joprojām sniedz plašu un visaptverošu satvaru, kurš nodrošina visu ES ārējās darbības politisko instrumentu saskaņotību un uzsver augsto vērtību, kādu ES piešķir attiecībām ar tuvākajiem partneriem.


Ja mani apstiprinās šajā amatā, mana prioritāte būs nodrošināt, lai EKP labāk atbilstu tās mērķim un lai tā efektīvāk veicinātu Eiropas drošības un vērtību saglabāšanu. Lai to panāktu, ir skaidrs, ka EKP ir jāturpina pielāgot un mērķtiecīgāk vērst uz mūsu kaimiņu individuālajām situācijām un vajadzībām.


EKP ir jākļūst elastīgākai. Mūsu kaimiņvalstis ir pārāk atšķirīgas, tādēļ nevar piemērot vienādu pieeju visām. EKP ir jāspēj ātrāk un efektīvāk reaģēt uz krīzēm. Politikai ir jādarbojas ne tikai attiecībā uz konkrētām valstīm, bet arī uz konkrētām jomām, lai nodrošinātu, ka mums ir pareizie rīki, lai gūtu panākumus visos svarīgākajos jautājumos, tostarp enerģētikā, brīvajā tirdzniecībā un migrācijā, īpašu uzmanību pievēršot labai pārvaldībai. Savienībai ir jāpilda solījumi, ja tos pilda mūsu partneri, bet tai ir jābūt arī skaidrai stratēģijai par to, kā saglabāt mūsu ietekmi uz partneriem, kuri nepilda solījumus vai konkrētajā brīdī neievēro Eiropas vērtības. Visbeidzot, EKP ir jāpieļauj lielāka kopīga atbildība ar katru partnervalsti par divpusējām attiecībām. Es gribētu, lai būtu vairāk iesaistīšanās vietējā līmenī un tiktu stiprināta uzņēmumu un pilsoniskās sabiedrības loma.


Es cieši sadarbošos ar Augsto pārstāvi / priekšsēdētāja vietnieci jautājumā par izmaiņām, kas ir nepieciešamas, lai pielāgotu EKP mūsdienu pasaulei. Es cieši iesaistīšu Eiropas Parlamentu šajā procesā un priecāšos par intensīvu dialogu, lai nodrošinātu, ka Eiropas Parlamenta zinātība, kas atspoguļota tā rezolūcijās par šo jautājumu, tiek izmantota pilnībā. Vispārējais mērķis joprojām ir skaidrāks par skaidru, proti, veidot pēc iespējas ciešākas politiskās saites un ekonomisko integrāciju, kas ir ES un tās partneru kopīgajās interesēs.


Cik lielā mērā Jūs ieviestu turpmāku politikas dažādošanu (politiskajā, finanšu u.c. aspektos), pamatojoties uz vajadzībām, nopelniem un Eiropas Savienības prioritātēm? Uz kurām valstu grupām (gan dienvidu, gan austrumu kaimiņreģionos) Jūs paredzētu attiecināt politikas dažādošanu? Kā Jūs nodrošinātu nosacījuma par cilvēktiesību ievērošanu īstenošanu kaimiņattiecību politikā?


Dažādošana ir EKP pamatelements, un mums būtu vairāk jāņem vērā situācija katrā valstī. Gruzija, Moldova un Ukraina austrumos un Maroka un Tunisija dienvidos vēlas turpināt reformas un veidot ļoti ciešu saikni ar ES. Es nodrošināšu, ka tās saņem visu nepieciešamo atbalstu piemērotā veidā, lai tās turpinātu politisko un ekonomisko reformu procesu. Panākumi Tunisijā attiecībā uz pāreju uz demokrātiju ir svarīgs piemērs citiem šajā reģionā, kurš parāda, kādu labumu var gūt veikto izvēļu rezultātā. Dažos gadījumos sadarbība ar citām valstīm ir bijusi pieticīgāka, un mums ir jāturpina apsvērt, kā turpmāk veidot attiecības katrā atsevišķā gadījumā.


Manai prioritātei austrumos ir jābūt tam, ka tiek panākta krīzes atrisināšana. Dienvidos ES ir jāatbalsta politisks risinājums krīzei Sīrijā, cieši vērojot arī notikumu attīstību Lībijā.


Visu ES partnerību un sadarbības nolīgumu ar trešām valstīm būtiski elementi ir demokrātija, tiesiskums un cilvēktiesību ievērošana. Cilvēktiesību ievērošanas nosacījumi ir jāizmanto viedi, lai dotu mums lielāku iespēju ietekmēt reformas. Tai ir arī ietekme uz citām jomām, tostarp tirdzniecību, politisko dialogu un migrāciju. Es stiprināšu šos rīkus, paplašinot principu “vairāk par vairāk”, izstrādājot ilgtermiņa stratēģiju Eiropas vērtību veicināšanai un jo īpaši pielāgojot atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai mūsu partnervalstīs.


Ņemot vērā to, ka demokrātijas principu ievērošana un stabila pilsoniskā sabiedrība joprojām ir visu to valstu mērķis, uz kurām attiecas kaimiņattiecību politika, kādi politikas instrumenti, pozitīvas ietekmes mehānismi un atlīdzība, Jūsuprāt, būtu piemērota valstīm, kuras veic reformas īpaši efektīvi?


Pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir ļoti svarīga loma publisko debašu atdzīvināšanā, politiskā ieguldījuma sniegšanā un jaunu iniciatīvu izstrādāšanā. Es tās uzskatu par galvenajiem dalībniekiem demokrātijas un cilvēktiesību, tiesiskuma un labas pārvaldības, kā arī ilgtspējīgas ekonomiskās un sociālās attīstības veicināšanā.


Es cieši sadarbošos ar Eiropas Parlamentu, lai izpētītu veidus, kā vēl vairāk stiprināt pozitīvu ietekmi uz demokrātiju un atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Gaidāmajā pārskatīšanā būtu jāapsver, kā papildus pašreizējiem EKP instrumentiem ES var maksimāli palielināt savu ietekmi, lai atalgotu par labiem panākumiem.


5. Paplašināšanās politikas satvars


Ko Jūs plānojat darīt, lai uzturētu paplašināšanās tempu un noturētu nemainīgā līmenī attiecīgo valstu centienus sagatavoties, lai pievienotos ES?


Izredzes pievienoties ES ir galvenais balsts un reformu virzītājspēks, un mums šī svira jāizmanto gudri. Tajā pašā laikā esmu pārliecināts, ka katrai valstij būtu jāpievienojas ES tikai tad, kad tā ir sagatavojusies pilnībā. Kvalitāte ir svarīgāka par ātrumu. Turklāt, ņemot vērā, ka mūsu pilsoņiem vēl ir jāpierod pie tā, ka pēdējos desmit gados mums ir pievienojušās 13 dalībvalstis, turpmākajos piecos gados paplašināšanās nenotiks.


Es turpināšu darbu pie valstu sagatavošanas, izmantojot paplašināšanās sistēmas, tostarp pievienošanās sarunas un stabilizācijas un asociācijas procesu. Mūsu partneriem ir jāsaprot, ka šāda sagatavošanās prasīs laiku, taču mūsu solījumi paliek spēkā. Ir vajadzīgas pamatīgas reformas, un tās var veikt tikai pakāpeniski un ar mūsu stingru atbalstu.


Sarunu process sniedz stabilu satvaru ar skaidriem norādījumiem. Es nodrošināšu, ka katra valsts skaidri apzinās, kas no tās tiek prasīts virzībai uz priekšu, un efektīvi koncentrē savus centienus uz vissvarīgākajiem turpmākajiem soļiem. Jo īpaši attiecībā uz galvenajām tiesiskuma daļām es plānoju pastiprināt augsta līmeņa politisko dialogu un iesaisti ar šīm valstīm, un pilnībā izmantot IPA II potenciālu, lai stimulētu reformas. Es centīšos panākt, lai mūsu pieeja būtu vēl konsekventāka, nolūkā parādīt, ka mēs turam savus solījumus. Ir jāpanāk, ka mūs uzskata par uzticamiem, godīgiem un atbalstošiem partneriem.


Eiropas Parlamenta deputātu loma ir ļoti svarīga. Apvienotā parlamentārā komiteja var palīdzēt uzturēt reformu tempu, strādājot ar partneriem paplašināšanās procesā iesaistīto valstu parlamentos.


Kādas turpmākas darbības Jūs plānojat veikt, lai izvērstu sociālekonomisko pārveidi, tostarp attiecībā uz ekonomikas pārvaldību, demokrātiju, tiesiskumu, kas ietver tiesu iestāžu neatkarību, kā arī cīņu pret korupciju paplašināšanās valstīs?


Šie jautājumi ir īpaši svarīgi katras valsts savlaicīgai sagatavošanai tā, lai tā atbilstu Kopenhāgenas kritērijiem un varētu darboties kā pilnvērtīga dalībvalsts.


Attiecībā uz tiesiskumu vissvarīgākais ir tiesu iestāžu neatkarīga un profesionāla darbība. Tāpat būtiska ir organizētās noziedzības un korupcijas apkarošana, pārliecinoši rādītāji attiecībā uz izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un tiesāšanu un piemēroti spriedumi. Pamattiesības ir pilnībā jāievēro praksē, ne tikai tiesību aktos. Ir īpaši svarīgi nodrošināt minoritāšu grupu integrāciju un novērst visu veidu diskrimināciju. Šie jautājumi būs mūsu prioritāte visās valstīs un mūsu gada progresa ziņojumos.


Es vēlētos arī uzlabot veidu, kādā atbalstām valstis, lai tās atbilstu ekonomikas kritērijiem. Mums ir jāapsver ievērojamas izmaiņas pašas ES ekonomikas pārvaldībā un jāizmanto tās kā papildu sviras, lai veicinātu reformas paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs. Mums ir jānosaka darbvietas, izaugsme un ieguldījumi par prioritāti, pastiprinātu uzmanību pievēršot galvenajām strukturālajām reformām. Šajā nolūkā mēs piešķirsim lielāku IPA finansējumu un strādāsim kopā ar starptautiskajām finanšu iestādēm, lai palielinātu mūsu sviras ietekmi uz reformu procesu.


Attiecībā uz demokrātisko pārveidi valstu parlamentiem katrā paplašināšanās procesā iesaistītajā valstī jāieņem galvenā vieta reformu procesā, lai nodrošinātu demokrātisko pārskatatbildību un iekļaušanu. Mēs vēl ciešāk sadarbosimies ar vietējiem pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem, lai nostiprinātu reformas sabiedrībā.


Es vēlos, lai mūsu politiskajā dialogā šiem pamatprincipiem tiktu pievērsta galvenā uzmanība un mūsu palīdzība būtu vērsta galvenokārt uz tiem. Manā darbā īpašu uzmanību veltīšu arī reģionālajai sadarbībai, lai pārvarētu pagātnes atstāto mantojumu.


Kāda konkrēti būtu Jūsu rīcība, ja paplašināšanās valsts veiktu pasākumus vai pieņemtu politikas nostādnes, kas neatbilstu vai nebūtu saderīgas ar ES tiesību aktu kopumu, vērtībām un principiem?


Es izmantošu visus pieejamos rīkus, jo īpaši pievienošanās sarunu programmu, lai mudinātu valstis turpināt virzību pareizajā virzienā. Kritēriju sistēmu 35 sarunu daļās mēs izmantojam, lai mudinātu turpināt pielāgošanu. Jaunākajā sarunu programmā tika ieviesta iespēja apturēt sarunas pārējās daļās, ja palēninās progress tiesiskuma daļās. Visās sarunu programmās ir ietverta klauzula, kas ļauj apturēt vispārējās sarunas, ja tiek vairākkārt nopietni pārkāptas ES vērtības. Valstīm, kas vēl nav iesaistījušās pievienošanās sarunās, stabilizācijas un asociācijas procesā paredzēti mehānismi pasākumu veikšanai, ja ir pārkāptas stabilizācijas un asociācijas nolīgumos paredzētās saistības.


Es turpināšu izmantot Komisijas progresa ziņojumus, lai ziņotu par nepilnībām un izdarītu nepieciešamos secinājumus, tostarp nepieciešamības gadījumā ziņotu par izmaiņām novērtējumos attiecībā uz atbilstību politiskajiem kritērijiem. IPA finansējums būtu jāizmanto vairāk, lai atalgotu tos, kas guvuši vislielākos panākumus.


Preventīva iesaistīšanās arī ir svarīga, un es izmantošu savus politiskos kontaktus, lai nodotu nepārprotamus vēstījumus, ja būs nepieciešams nodrošināt ES principu un vērtību ievērošanu.


Kādus konkrētus priekšlikumus Jūs ierosinātu, lai nodrošinātu paplašināšanās politikas koordinēšanu, saskaņotību un konsekvenci ar citiem ES ārpolitikas instrumentiem?


Es cieši sadarbošos ar Augsto pārstāvi / priekšsēdētāja vietnieci, un mēs strādāsim cieši kopā ar galvenajiem kolēģijas locekļiem, lai nodrošinātu, ka visas ES iekšpolitikas prioritātes tādos jautājumos kā tiesiskums, darbvietas, izaugsme un enerģētika joprojām būtu pilnībā atspoguļotas mūsu Eiropas kaimiņattiecību un paplašināšanās politikā.


Cik liela var būt paplašināšanās politikas un kaimiņattiecību politikas (principi, politikas satvari, finanšu stimuli utt.) mijiedarbība, un cik ļoti šie politikas virzieni var palīdzēt definēt iespējamu starpposma statusu starp paplašināšanās valstīm un kaimiņvalstīm?


Eiropas Savienības stratēģiskās intereses ir veidot attiecības visās jomās ar reģioniem, kas ir tiešā tuvumā. Daudzas strukturālās problēmas, ar ko saskaras pirmspievienošanās valstis un citas kaimiņvalstis, ir līdzīgas, tostarp vajadzība uzlabot pārvaldību, veikt ekonomikas un cita veida reformas.


Līdzīgi var vilkt paralēles ar to, ko ES var piedāvāt partneriem abās minētajās grupās. Piemēram, daudzas saistības, kas paredzētas padziļinātajos un visaptverošajos brīvās tirdzniecības nolīgumos (DCFTA) un asociācijas nolīgumos, kuri nesen noslēgti ar Ukrainu, Moldovu un Gruziju, ir līdzīgas tām saistībām, kas paredzētas stabilizācijas un asociācijas nolīgumos, un dažos gadījumos – arī acquis.


Paziņotā Eiropas kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu ģenerāldirektorāta izveide sniegs papildu iespējas un sinerģiju koordinētākai un stratēģiskākai pieejai gan paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm, gan kaimiņvalstīm, un tajā pašā laikā sniegs labumu no struktūru un politiskās un nozaru zinātības iekšējās koncentrēšanas. Mēs liksim lietā pieredzi, ko guvām, izmantojot mūsu finanšu instrumentus, un turpināsim sniegt tehnisko palīdzību TAIEX ietvaros gan paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm, gan kaimiņvalstīm. Paziņotās pārdomas par EKP sniegs iespēju apsvērt, vai būtu jāizvērtē jauni risinājumi.


Gan paplašinās, gan EKP jomā es centīšos panākt lielāku ES kā galvenā dalībnieka atpazīstamību kaimiņvalstu vidū, labāk skaidrojot mūsu pilsoņiem un partneriem ieguldījumu, ko mēs sniedzam labklājībā un stabilitātē un kas ir mūsu kopējās interesēs.