Uz galveno izvēlni (uzklikšķināt uz „ieiet”)
Tieša piekļuve lapas saturam (nospiediet ievadīšanas taustiņu)
Citu tīmekļa vietņu saraksts (uzklikšķināt uz „ieiet”)

NOT FOUND !Maroš Šefčovič

Uzklausīšana

 

Maroš Šefčovič

Atbildības joma: Transports un kosmosa politika
 
2. diena , otrdiena 30 septembris 2014 - 18:00 , Brisele  
 
Maroš Šefčovič (Slovākija)
Maroš Šefčovič
 
Atbildīgie par uzklausīšanu
 Atbildīgās komitejas  Pieaicinātie
 
Jautājumi un atbildes
 
1. Vispārīgā kompetence, gatavība strādāt Eiropas Savienības labā un personiskā neatkarība

Kādi Jūsu profesionālās kvalifikācijas un personiskās pieredzes aspekti ir visbūtiskākie, lai kļūtu par komisāru un sekmētu visas Eiropas intereses, jo īpaši jomā, par kuru Jūs būsiet atbildīgs? Kas Jūs motivē? Kā Jūs veicināsiet Komisijas stratēģiskās programmas īstenošanu?


Kādas garantijas Jūs varat sniegt Eiropas Parlamentam, apliecinot savu neatkarību, un kā Jūs nodrošināsiet, lai Jūsu iepriekšējā, tagadējā un turpmākā darbība neradītu šaubas par Jūsu spējām pildīt pienākumus Komisijā?


Kopš pabeidzu starptautisko attiecību studijas un 1990. gadā iestājos diplomātiskajā dienestā, esmu apmēram 20 gadus bijis aktīvi iesaistīts ES lietās. Esmu sīkumos iepazinis ES iestādes, it īpaši — piecus gadus strādājot par Slovākijas pastāvīgo pārstāvi ES, kam sekoja manas pilnvaras par izglītību un kultūru atbildīgā Komisijas locekļa amatā Barrozu I Komisijas beigu posmā, un tagad — pēdējos piecos gados, kad biju Komisijas loceklis un priekšsēdētāja vietnieks, kas atbild par iestāžu attiecībām un administrāciju. Lai iegūtu demokrātisku mandātu, es sekmīgi kandidēju 2014. gada EP vēlēšanās Slovākijā.


Pašreizējā pilnvaru laikā mans darbs bija virzīts uz Lisabonas līguma īstenošanu un Eiropas civildienesta modernizēšanu. Tam vajadzīgs labs darbs komandā kopā ar pārējiem kolēģijas locekļiem, jo iestāžu attiecību jautājumi īpaši skar daudzus politikas jautājumus. Esmu vienmēr bijis ieinteresēts kolēģijas darbā un aktīvi piedalījies diskusijās par galvenajām iniciatīvām — šādu praksi esmu nodomājis turpināt arī ar jaunajām pilnvarām, lai virzītu uz priekšu Komisijas stratēģisko programmu. Mana atbildība par administratīvo reformu un personāla jautājumiem kopumā ir ļāvusi man arī iegūt plašas zināšanas par iekšējiem noteikumiem un darba paņēmieniem. Pilnvaru laikā Komisijā mani galvenie principi bijuši ciešas attiecības un konstruktīva sadarbība ar Eiropas Parlamentu. Komisijas vārdā risināju sarunas par pamatnolīgumu ar Eiropas Parlamentu un ieviesu strukturālo dialogu starp šīm iestādēm. Esmu regulāri apmeklējis Parlamentu — ne tikai plenārsēdēs un komitejās, kas atbild par man uzticētajām politikas jomām, bet arī Komiteju priekšsēdētāju konferencē un Priekšsēdētāju konferencē, un esmu intensīvi attīstījis divpusējos kontaktos ar godājamajiem Parlamenta deputātiem. Es uzskatu to par priekšnoteikumu veiksmīgai darbībai un ceru turpināt šo ļoti vērtīgo pēdējo gadu pieredzi visā nākamajā pilnvaru termiņā.


Kā Komisijas pārstāvis Vispārējo lietu padomē (GAC) turklāt esmu uzturējis ciešas darba attiecības ar dalībvalstīm dažādos Eiropas jautājumos, it īpaši — gatavojot Eiropadomes darba kārtību. Regulāri sniedzot informāciju par Komisijas darba programmu un GAC sarunās par jauno finanšu plānu esmu guvis pietiekamu izpratni par galvenajiem budžeta un plānošanas jautājumiem tuvākajos gados. Pašreizējā pilnvaru laikā man bija uzticētas attiecības ar valstu parlamentiem saistībā ar nesen izveidoto Subsidiaritātes mehānismu, kas ir ļoti nozīmīgs arī transporta un kosmosa jomā. Turklāt es pārstāvēju Komisiju sarunās par Eiropas Ārējās darbības dienesta izveidi (un sekojošo pārskatīšanu), kas ļāva man padziļināt un paplašināt lielo ieinteresētību starptautiskos jautājumos.


Pašreizējā pilnvaru termiņa laikā es arī ierosināju un sekmīgi risināju sarunas par tādām būtiskām lietām kā Eiropas pilsoņu iniciatīva, Eiropas politisko partiju priekšlikums, Vienotā pieeja aģentūrām, kopīgā vienošanās par deleģētajiem aktiem un pārredzamības reģistrs, kas, manuprāt, ir pierādījušas manu ciešo apņemšanos veicināt Eiropas vispārējas intereses jomās, kas ir svarīgas arī transporta un kosmosa sfērai. Ne mazāk svarīgi ir tas, ka daudzās šās Komisijas diskusijas un lēmumi par ekonomikas un finanšu krīzi, kuros es aktīvi piedalījos, man ir skaidri parādījuši, ka ir būtiski ieguldīt Eiropas infrastruktūrā, ja vēlamies radīt vairāk darba vietu un izaugsmi un saglabāt Eiropas konkurētspēju.


Transports un kosmoss Eiropai ir svarīgas politikas jomas, kurās liela nozīme ir starpiestāžu, starpvalstu un starpnozaru dimensijai. Ņemot vērā iepriekš minēto, uzskatu, ka man ir nepieciešamā kvalifikācija un pieredze, lai kļūtu par Komisijas locekli uz jauno pilnvaru periodu un darbotos Eiropas vispārējās interesēs, it īpaši šajā jomā.


Es pilnībā apzinos un esmu pilns apņēmības ievērot Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 3. punkta un Līguma par Eiropas Savienības darbību 245. un 339. panta noteikumus un Komisijas locekļu rīcības kodeksu, kas paredz pamatgarantijas Komisijas locekļu neatkarībai un viņu darbības ētikas principus. Proti, es nepieņemšu nekādus norādījumus ne no vienas valdības vai citas struktūras, atturēšos no jebkādas rīcības, kas nebūtu savienojama ar maniem pienākumiem, savu pilnvaru laikā neuzņemšos nekādu citu algotu vai nealgotu darbu un ievērošu pienākumu rīkoties godīgi un apdomīgi, pēc amata pilnvaru beigām pieņemot amatus vai priekšrocības. Esmu sagatavojis savu interešu deklarāciju, kā to paredz Komisāru rīcības kodekss, un izmaiņu gadījumā esmu gatavs to regulāri papildināt. Visbeidzot, vēlos uzsvērt, ka iepriekšējā un tagadējā Eiropas Komisijas locekļa pilnvaru laikā es esmu pilnībā ievērojis ES līgumu burtu un garu, kā arī pienākumu rīkoties Eiropas interesēs.

 
 
2. Pienākumu izpilde un sadarbība ar Eiropas Parlamentu

Kā Jūs vērtētu savu lomu, kļūstot par Komisāru kolēģijas locekli? Kādā ziņā Jūs uzskatītu sevi par atbildīgu Parlamenta priekšā un būtu gatavs atskaitīties tam par savu vai Jūsu pakļautībā esošo departamentu darbu?


Ko konkrēti esat gatavs apņemties darīt, lai uzlabotu pārredzamību, veidotu ciešāku sadarbību un īstenotu efektīvus pasākumus saistībā ar Parlamenta nostājām un pieprasījumiem iesniegt likumdošanas priekšlikumus? Vai saistībā ar plānotajām iniciatīvām vai jau notiekošajām procedūrām esat gatavs sniegt Parlamentam informāciju un dokumentus tāpat kā Padomei?


Koleģialitāte ir vadošais princips un pamatakmens, kas nodrošina labi funkcionējošu Komisiju, un to Komisijā esmu visādā ziņā ievērojis pašreizējo un iepriekšējo pilnvaru laikā. Būdams kolēģijas loceklis, es pirmām un galvenām kārtām būšu atbildīgs par tām jomām, ko man uzticēs jaunievēlētais priekšsēdētājs. Savus pienākumus pildīšu, pilnībā sadarbojoties ar pārējiem Komisijas locekļiem un saskaņā ar jaunievēlētā Komisijas priekšsēdētāja politikas pamatnostādnēm un darba metodēm. Neskarot koleģialitātes principu, attiecībā uz man pakļautajiem dienestiem esmu gatavs uzņemties politisko atbildību par to darbību manas kompetences jomā. Attiecības starp maniem darbiniekiem, dienestiem un mani pašu balstīsies uz lojalitāti, uzticēšanos, pārredzamību, abpusēju informācijas plūsmu un palīdzību.


Ja mani apstiprinās par Komisijas locekli, es vēlos, pilnībā respektējot pārējo locekļu pienākumus, dot savu ieguldījumu Komisijas lēmumu pieņemšanas procesā un cik vien iespējams plaši dalīties pieredzē, zināšanās un idejās ar mērķi panākt vislabāko iespējamo rezultātu Eiropas vispārējo interešu labā. Īpaši vēlos nodrošināt, lai mūsu politikas pamatā būtu vienprātība ES mērogā, kas panākta partnerībā ar Eiropas Parlamentu un pārējām ES iestādēm. Esmu gatavs kopā ar pārējiem Komisijas locekļiem pilnībā uzņemties atbildību par pieņemtajiem lēmumiem.


Pēc sarunām Komisijas vārdā par pašreizējo pamatnolīgumu ar Eiropas Parlamentu, pilnībā apzinos un esmu dziļi pārliecināts, ka ir vajadzīga vienlīdzīga attieksme pret abiem likumdevējiem. Tajā ne tikai saskatu juridisku prasību saistībā ar parasto likumdošanas procedūru, bet uz to raugos arī kā Komisijas loceklis, kurš tieši atbild ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu priekšā. Tādēļ es vēlos nodrošināt konstruktīvu politisko dialogu ar Eiropas Parlamentu un tā komitejām, pamatojoties uz atklātību, pārredzamību, savstarpēju uzticēšanos, regulāru ziņošanu un informācijas apmaiņu, lai Eiropas Parlaments varētu efektīvi īstenot savas demokrātiskās kontroles tiesības. Es vēlētos apstiprināt pilnīgu atbalstu jaunievēlētā priekšsēdētāja iecerei veicināt īpašas attiecības starp Eiropas Parlamentu un Komisiju, un esmu gatavs, tāpat kā visu pašreizējo pilnvaru laiku, saglabāt regulāru strukturālo dialogu ar komitejām, personiski piedalīties svarīgās triloga sarunās un cieši sadarboties ar Eiropas Parlamentu uz pamatnolīguma pamata. Tas sevišķi attiecas uz intensīvu un ciešu attiecību izveidošanu un uzturēšanu ar abām manam portfelim radniecīgajām komitejām (TRAN un ITRE), kur es vēlos turpināt savu praksi atsaukties uz ielūgumiem apmeklēt visas komiteju sanāksmes, uzturēt regulāru un nepastarpinātu informācijas apmaiņu ar Parlamenta komiteju priekšsēdētājiem, būt atvērts divpusējām sanāksmēm un tiešai saziņai ar visiem komiteju locekļiem, kā arī sniegt laicīgu un skaidru informāciju un reaģēt uz viedokļiem, kas tiek pausti šais sanāksmēs. Šajā sakarā es pilnībā atbalstu pamatnolīguma noteikumus, kas liek Komisijai trīs mēnešu laikā sniegt rakstiskas atbildes uz Eiropas Parlamenta rezolūcijām. Tāpat pilnībā atbalstu jaunievēlētā priekšsēdētāja apņemšanos īpašu uzmanību veltīt Parlamenta pieprasījumam pēc tiesību aktu priekšlikumiem saskaņā ar LESD 225. pantu.


Pašreizējā pilnvaru laikā, kad esmu priekšsēdētāja vietnieks, kas atbild par iestāžu attiecībām un administrāciju, manā pārziņā ir bijusi arī Komisijas pārredzamības iniciatīva. Šajā sakarā esmu dziļi pārliecināts un apzinos, ka pārredzamība ir svarīga attiecībās ar Eiropas Parlamentu. Tāpēc esmu apņēmies pilnīgi īstenot plaša mēroga pamatnolīguma noteikumus par attiecībām starp Eiropas Parlamentu un Komisiju saistībā ar pārredzamību un informācijas plūsmu starp abām iestādēm. Turklāt joprojām esmu pilns apņēmības sekmēt plašākus Komisijas centienus, ko esmu veicinājis savu pašreizējo pilnvaru laikā: uzlabot pārredzamību vispārības priekšā un nodrošināt pēc iespējas plašāku apspriešanos politikas veidošanas procesā. Es pilnībā atbalstu jaunievēlētā priekšsēdētāja Junkera aicinājumu pēc lielākas pārredzamības attiecībā uz saziņu ar ieinteresētajām personām un lobistiem, kas izklāstīts viņa politikas pamatnostādnēs. Es apņemos publiskot kontaktus un tikšanās ar arodorganizācijām vai pašnodarbinātajiem, kas saistītas ar visiem jautājumiem, kuri attiecas uz ES politikas izveidi un īstenošanu.

 
 
Transporta un tūrisma komitejas jautājumi

3. Eiropas vienotās transporta telpas un ES satelītu navigācijas sistēmu izveides pabeigšana


Kādas konkrētas leģislatīvas un neleģislatīvas iniciatīvas Jūs plānojat ierosināt, lai pabeigtu transporta iekšējā tirgus izveidi un izveidotu patiesu Eiropas vienoto transporta telpu visiem transporta veidiem (Eiropas vienotā dzelzceļa telpa, Eiropas vienotā gaisa telpa, Eiropas jūras transporta telpa bez šķēršļiem u. c.)? Kā Jūs panāksiet, lai, atverot transporta tirgus un veicot autotransporta kabotāžu, vienlaikus radītu jaunas darbavietas, nodrošinātu kvalitatīvu nodarbinātību un darba apstākļus, novērstu sociālo dempingu, nodrošinātu augstiem standartiem atbilstošus pakalpojumus un uzlabotu ES transporta uzņēmumu (jo īpaši MVU) drošību un konkurētspēju? Kā Jūs iesakāt atrisināt krasās transporta infrastruktūras atšķirības Savienībā un nepietiekamo savienojamību daudzās ES teritorijās? Kādus pasākumus esat paredzējis, lai stimulētu ieguldījumus, nodrošinātu transporta infrastruktūras efektīvāku finansēšanu un veicinātu Eiropas transporta tīklu attīstību? Vai Jūs varat mūs pārliecināt, ka Komisija rūpīgi un pastāvīgi novērtēs Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta īstenošanu un saskaņā ar regulu piemēros principu "izmanto vai zaudē"? Kādu Jūs redzat Eiropas kosmosa politikas nākotni un kāds ir Jūsu viedoklis par ES satelītu navigācijas programmās paredzēto izvietošanas un izmantošanas posmu savlaicīgu īstenošanu? Kādai, Jūsuprāt, vajadzētu būt ES transporta un kosmosa aģentūru turpmākajai lomai un pilnvarām, īstenojot Savienības politiku šajās jomās?


Eiropas vienotā transporta telpa tautsaimniecībai ir būtiska, jo tā veicina rūpniecības konkurētspēju un nodrošina pilsoņu mobilitāti visā Eiropā. Sakarā ar priekšsēdētāja amata kandidāta Junkera politikas pamatnostādnēm viena no manām prioritātēm būs iekšējā tirgus pabeigšana.


Ja mani apstiprinās par Komisijas locekli, domāju strādāt trīs līmeņos.


Pirmkārt, nodrošināšu jau pieņemto tiesību aktu un neleģislatīvo dokumentu pienācīgu un laicīgu īstenošanu, veidojot dialogu ar dalībvalstu iestādēm, ieinteresētajām personām, sociālajiem partneriem un vispārību, arī, ja nepieciešams, liekot lietā visus likumīgos līdzekļus, kas ir Komisijas rīcībā. ES tiesību aktu pareiza piemērošana nav apspriežama.


Otrkārt, aktīvi sadarbošos ar Eiropas Parlamentu un Padomi, lai panāktu to iesniegto likumdošanas priekšlikumu ātru pieņemšanu, kuru mērķis ir pilnveidot vai koriģēt iekšējā tirgus noteikumus —minēšu kaut divējus: 4. dzelzceļa tiesību aktu paketē un Eiropas vienotās gaisa telpas paketē iekļautos.


Treškārt, es arī apsvēršu, vai ir vajadzīgi turpmāki priekšlikumi, piemēram, lai vienkāršotu spēkā esošo tiesību kopumu, likvidējot joprojām pastāvošos tehniskos šķēršļus un reglamentējošos ierobežojumus, vai lai atbalstītu novatorismu, ja tie palīdz radīt efektīvāku transportu un vienotu Eiropas transporta telpu. Lai ko es ierosinātu, tiks ņemta vērā tiesiskā regulējuma vidiskā, ekonomiskā un sociālā ietekme. Šie aspekti ir izšķirīgi, lai regulējums būtu pieņemams pilsoņiem.


Vēlos kopā ar jums būvēt jaunu vienotu transporta stratēģiju. Tādēļ iedziļināšos 2011. gada Baltās grāmatas par transportu īstenošanā un kopā ar jums un jaunieceltajiem Komisijas locekļiem pārspriedīšu tās pārskatīšanu.


Ikviens jauns tiesību akta priekšlikums ir jāsagatavo, pamatojoties uz pilnīgu izvērtējumu, padziļinātām konsultācijām ar ieinteresētajām personām, un tajā pienācīgi jāņem vērā dalībvalstīs gūtā pieredze un kārtīga ietekmes novērtējuma secinājumi. Šādos novērtējumos es īpaši uzmanīšos, lai neuzliktu lieku, nevajadzīgu regulatīvo slogu dalībvalstu pārvaldes iestādēm, pilsoņiem un uzņēmumiem (it īpaši MVU). Ja mani apstiprinās, es šajā aspektā cieši sadarbošos ar pārējiem Komisijas locekļiem un sevišķi ar priekšsēdētāja vietnieku, kurš atbild par labāku regulējumu. Bez tam es pievērsīšu īpašu uzmanību pasākumu sociālekonomiskajai ietekmei, ieskaitot darba vietu radīšanu un drošību, un subsidiaritātes aspektiem —vai tiesību akti ES līmenī ir visefektīvākais instruments.


Tirgus atvēršana ir nevis pašmērķis, bet efektivitātes optimizēšanas līdzeklis, kas ieliek pamatu izaugsmes un nodarbinātības iespējām, īpaši koncentrējoties uz transporta pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti mūsu pilsoņu, strādājošo un saimnieciskās darbības veicēju labā. Jaunos priekšlikumos sistemātiskāk jāiekļauj pārskatīšanas klauzulas ar sociālās ietekmes starpposma novērtējumu, lai mazinātu negatīvās sekas.


Tajā pašā laikā, ja mani apstiprinātu, vēlos transporta nozarē attīstīt noteikumu ievērošanas kultūru un uzlabot sociālo tiesību aktu izpildes darbību efektivitāti un konsekvenci, lai novērstu pēc iespējas zemāku standartu noteikšanu, saglabātu vispārējas nozīmes pakalpojumus, un nodrošināt, ka darbinieki ir pilnībā informēti par savām tiesībām saskaņā ar ES tiesību aktiem, lai novērstu sociālo dempingu.


Es stiprināšu sociālo dialogu, kas ir efektīvs mehānisms prasmju, kvalifikācijas un darba apstākļu uzlabošanai jomā, kur darbaspēks noveco un grūti nākas piesaistīt gados jaunus darba meklētājus. Es vēlos palīdzēt darbu transporta nozarē padarīt pievilcīgāku, it īpaši jauniešu acīs.


Līdztekus labi izstrādātiem iekšējā tirgus noteikumiem Eiropas vienotajai transporta telpai ir vajadzīga moderna transporta infrastruktūra. Šajā ziņā Eiropas transporta tīkla (TEN-T) pamatnostādnes un Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (CEF) ir skaidri formulēts pamats rīcībai. CEF līdzekļi būtu galvenokārt jānovirza stratēģiskos ieguldījumos, kas rada pievienoto vērtību ES ekonomikā. Šie ieguldījumi vienlaikus ir svarīgs virzītājspēks, kas veicina inovāciju Eiropā. Papildu ieguldījumus vajadzētu galvenokārt virzīt uz prāvākiem pārrobežu projektiem un galvenajiem traucēkļiem TEN-T multimodālo pārvadājumu koridoros — jomām, kurās dalībvalstis ir bijušas mazāk ieinteresētas ieguldīt. Inovācijas un tīklu izpildaģentūrai (INEA) jāsniedz ekspertu zināšanas un kvalitatīva programmu pārvaldība infrastruktūrai, pētniecības un inovācijas projektiem transporta jomā, kā arī enerģētikā un telesakaros. Es vēlos darīt galu infrastruktūras saskaldītībai un atsevišķu tās posmu trūkumam, it īpaši uz robežām, un pabeigt visas Eiropas mēroga tīklu izveidi. Šiem ieguldījumiem būtu arī jāatbalsta intelektiskas satiksmes vadības sistēmas un loģistika, kas ļauj optimāli izmantot esošo infrastruktūru. Tagad ir pienācis laiks ieviest apstiprināto darba plānu katram koridoram, pabeigt projektus un attiecīgi sadalīt līdzekļus, lai paātrinātu to izpildi. Ir laiks rīkoties un nodrošināt pilsoņiem un uzņēmumiem ieguvumu īsāku, drošāku un stabilāku braucienu veidā.


Efektīvu un ilgtspējīgu Eiropas transporta tīklu izveidošana un uzturēšana prasa prāvus ieguldījumus, kurus nevar sagādāt ar Eiropas, valstu vai pašvaldību budžeta asignējumiem. Mums vajadzēs par sviru izmantot privātā sektora līdzekļus un veidot projektus tā realizācijai. Lai papildus piesaistītu 300 miljardu eiro ieguldījumu, par ko paziņoja jaunievēlētais priekšsēdētājs Junkers, būs vajadzīga novatoriska domāšana. Daļai no risinājuma, lai maksimāli palielinātu sviras efektu, jābūt publiskā un privātā finansējuma apvienošanai konkrētos projektos vai projektu kopās. Komisija sniegs atbalstu, lai nodrošinātu, ka valsts un Eiropas līmenī pastāv nepieciešamie reglamentējošie nosacījumi, kas veicina ieguldījumus, palielina līdzekļu apguves spēju un sekmē privātos ieguldījumus, nodrošinot lielāku juridisko drošību un ieguldītāju pieejamību.


Es arī vēlos koordinēt turpmāko darbu ar galvenajiem partneriem, kā Eiropas Investīciju banka un valstu vai reģionu attīstības bankas, kam ir vērtīgas ekspertu zināšanas projektu sagatavošanā un īstenošanā. Mums arī jāpalielina sinerģija starp Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumentu un Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESIF), it īpaši Kohēzijas fondu, šos fondus vairāk koncentrējot uz Eiropas transporta tīkliem, lai paātrinātu integrētā tīkla attīstību. Ne mazāk svarīgi ir tas, ka Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumentam ir jāpaliek uzticīgam savam principam finansēt tikai gatavākos projektus, kas rada patiesu Eiropas pievienoto vērtību. Tas nozīmē ne tikai līdzekļu piešķiršanu konkursa kārtā, bet arī to atņemšanu nepietiekami sagatavotiem vai nepietiekami sekmīgiem projektiem („izmanto vai zaudē”).


Arī Eiropas kosmosa politikai ir jābūt instrumentam, kas veicina inovāciju un ļauj Eiropas pilsoņiem, valsts iestādēm un uzņēmumiem gūt labumu no kosmosa lietojumiem. Tas ir stratēģiski svarīgi gan Eiropas Savienībai, gan dalībvalstīm, pilsoņiem un uzņēmumiem, ja vēlamies arī turpmāk palikt starp noteicējiem pasaules arēnā. Manas prioritātes būs veicināt Eiropas konkurētspēju un autonomiju kosmosa nozarē, ieskaitot piekļuvi kosmosam, un turpināt ieviest un pilnā mērā izmantot Galileo un Copernicus. Attiecībā uz jau pilnībā darbojošos Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienestu (EGNOS) domāju rast iespējas aizsākt tā nākamo darbības posmu un to pakāpeniski paplašināt ģeogrāfiskā ziņā.


Manā pārziņā būtu attiecības ar četrām decentralizētām aģentūrām (Eiropas Aviācijas drošības aģentūra EASA, Eiropas Jūras drošības aģentūra EMSA, Eiropas Dzelzceļa aģentūra ERA un Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas aģentūra GSA jeb GNSS aģentūra) un diviem kopuzņēmumiem (Eiropas vienotās gaisa telpas gaisa satiksmes pārvaldības pētniecības un izstrādes kopuzņēmums SESAR un Shift2Rail), kuru darbības saistītas ar transporta un kosmosa politiku. Šīm aģentūrām ir būtiska nozīme drošībā, tiesību kopuma īstenošanā un īpašu pakalpojumu sniegšanā. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas saskaņotajiem principiem vienotajai pieejai ES decentralizēto aģentūru jautājumā es tiekšos paaugstināt manā pārziņā esošo aģentūru darba efektivitāti, lai sekmētu drošu, aizsargātu un efektīvu transporta sistēmu Eiropā.


4. Transports iedzīvotājiem


Kā Jūs plānojat uzlabot transporta pakalpojumu kvalitāti, pieejamību, uzticamību un intermodalitāti? Kādus pasākumus Jūs esat paredzējis īstenot, lai popularizētu sabiedrisko transportu un starpmodālo biļešu tirdzniecību, nemotorizēto kustību un intelektiskās transporta sistēmas? Kā Jūs veicināsiet transporta lietojumprogrammu efektīvu attīstību atbilstoši Galileo un EGNOS sistēmām? Kādas konkrētas iniciatīvas Jūs īstenosiet, lai sekmētu mobilitāti pilsētās un risinātu problēmas saistībā ar transporta plūsmas pārlieku noslogotību un nepietiekamu infrastruktūras jaudu? Kādus pasākumus esat paredzējis, lai atjaunotu tos reģionālos pārrobežu dzelzceļa savienojumus, kuri ir demontēti vai netiek izmantoti? Kā Jūs nodrošināsiet visu transporta veidu pasažieru, tostarp personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām, tiesību efektīvu aizsardzību, kā arī spēkā esošo tiesību aktu saskaņotu un efektīvu īstenošanu? Kādas konkrētas saistības esat apņēmies izpildīt, lai transporta nozarē uzlabotu dažādu transporta veidu (autotransporta, dzelzceļa, ūdens un gaisa transporta) drošumu un drošību?


Lai nodrošinātu pilsoņiem efektīvus, uzticamus un drošus transporta pakalpojumus, visai transporta ķēdei ir jākļūst vairāk orientētai uz klientu un novatoriskākai. Tāpēc, ja mani apstiprinās, es veicināšu pasažieru pārvadājumu tirgu tālāku atvēršanu, kur vien ir liecības par to, ka konkurences trūkums izraisa augstas cenas un zemu kvalitāti, taču pienācīgi ņemot vērā sociālos aspektus, sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu un vajadzību nodrošināt augstu drošības līmeni. Es arī centīšos panākt, lai visiem pilsoņiem būtu mobilitātes iespējas par pieņemamu cenu, īpašu uzmanību pievēršot cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Es uzskatu, ka sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumam ir liela nozīme, ja to piemēro bez diskriminācijas un piedāvājot vislabāko cenas un vērtības attiecību.


Ja vēlamies pārvarēt tagadējo izkliedēto mobilitātes piedāvājumu, kas lielākajā daļā reģionu nenoliedzami ir par labu personisko automobiļu izmantošanai, mums ir jāsāk domāt par mobilitāti kā par labi savienotu pakalpojumu virkni, kuri tiek sniegti ar dažādiem transporta veidiem un piegādāti tieši klientiem. Tikai starpmodāla pieeja ar lietotāju centrā ļaus optimāli izmantot pastāvošās transporta jaudas un uzlabot klientu ceļošanas kvalitāti. Tādēļ, ja mani apstiprinās, es strādāšu, lai veicinātu tīklisku pieeju, kas pilnīgi integrētu grafikus un biļešu pārdošanu.


Intelektiskās transporta sistēmas (ITS) kļūst aizvien nozīmīgākas mobilitātes veicināšanā multimodālās transporta ķēdēs: tās padara transportu ilgtspējīgāku un drošāku, uzlabo loģistikas efektivitāti un labāk pārvalda satiksmi, mazinot sastrēgumus. Es arī izmantošu ITS potenciālu, it īpaši pilsētas mobilitātes jomā, palīdzot izstrādāt pamatnosacījumus aptverošākām multimodālās pārvietošanās informācijas, plānošanas un biļešu pārdošanas sistēmām pasažieriem un universālām autotransporta satiksmes reāllaika informācijas sistēmām. Esmu paredzējis strādāt ciešā sadarbībā ar ieinteresētajām personām, lai Eiropas Savienībā ITS tiktu ne tikai izstrādātas un eksportētas, bet arī ierīkotas, ņemot vērā savstarpējas izmantojamības, sistēmas drošības, datu aizsardzības un privātuma jautājumus. Es uzskatu, ka mums jāizveido tiesiskais regulējums un jāveicina vispārības atbalsts.


Jautājumā par GNSS (Globālās navigācijas satelītu sistēmas) lietojumiem, kas jau pastāv, sevišķi telesakariem, aviācijai un lauksaimniecībai, esmu iecerējis ierosināt visaptverošu rīcības plānu, kas visos transporta veidos balstītos uz EGNOS (Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienestu) un Galileo. Rīcības plānā varētu iekļaut regulējumu vai citus pasākumus, lai atbalstītu Galileo un EGNOS izmantošanu. Es arī centīšos izmantot sinerģiju starp pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” kosmosa un transporta daļām. Zināma loma transporta drošībā un aizsargātībā būs Copernicus, un pirmos soļus jau ir spērusi Eiropas Jūras drošības aģentūra, integrējot esošos darbības pakalpojumus ar jauniem Copernicus lietojumiem, lai uzlabotu jūras uzraudzību.


Pašreizējā situācija ar izplatītu satiksmes pārslogotību un piesārņojumu pilsētās ilgtermiņā nav ilgtspējīga. Tādēļ, pilnībā ievērojot subsidiaritātes principu, es piešķiršu īpašu nozīmi pašvaldību darbspējas atbalstīšanai, lai padarītu pilsētas mobilitāti ilgtspējīgāku, it sevišķi, pieņemot ilgtspējīgas pilsētas mobilitātes plānus, un radītu lielāku sinerģiju starp dažādām finansēšanas programmām. Lai uzlabotu pilsētas teritoriju pieejamību, tālāk jāattīsta nemehanizēti pārvietošanās veidi, piemēram, riteņbraukšana un iešana kājām. Šim nolūkam ir labāk jāaizsargā visneaizsargātākie satiksmes dalībnieki. Mobilitātes pakalpojumu piedāvājumam, it īpaši sabiedriskajā transportā, visā ES jākļūst pievilcīgākam.


Dzelzceļa transporta jomā mums ir jānodrošina, ka atbilstīgie ES tiesību akti uz pārrobežu savienojumiem attiecas tādā pašā mērā kā uz dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumiem atsevišķās dalībvalstīs. Būs jāveicina infrastruktūras pārvaldītāju pārrobežu sadarbība.


Visos transporta veidos man ļoti svarīga ir pasažieru tiesību efektīva īstenošana, tostarp attiecībā uz cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Es izpētīšu, vai pašreizējais tiesiskais regulējums ir jāprecizē, it īpaši attiecībā uz dzelzceļa transportu, izmantojot skaidrojošas pamatnostādnes vai, ja vajadzīgs, uzlabojot tiesību aktus. Man būtiskas ir arī efektīvas noteikumu izpildes un sūdzību izskatīšanas procedūras; šajā sakarā es nodrošināšu kuģu un autobusu pasažieru tiesību pilnīgu īstenošanu, veicināšu informētību par pamatprincipiem visos transporta veidos un strādāšu, lai tiktu ātri pieņemta pārskatītā aviopasažieru tiesību regula. Turklāt es apsvēršu, kā labāk nodrošināt to pasažieru tiesības, kuri braucienā apvieno dažādus transporta veidus.


Eiropas Savienībai ir drošākā un aizsargātākā transporta sistēma pasaulē. Esmu cieši apņēmies tai saglabāt šīs pozīcijas. Tādēļ es uzstāšu uz tiesisko regulējumu, kas pamatojas uz riska novērtējumu. Manuprāt, tas īpaši attiecas uz aviāciju. Es arī pielāgošu tiesisko regulējumu jaunām tehnoloģijām un uzņēmējdarbības modeļiem, piemēram, distances vadības gaisa kuģiem. Ceļu satiksme ir viens no Eiropas veiksmes stāstiem — negadījumos bojāgājušo skaits ES samazinās katru gadu, neraugoties uz augošo satiksmes apjomu. Tomēr pagājušajā gadā uz ES ceļiem dzīvību zaudēja apmēram 26 000, un dati par 2014. gadu diemžēl liecina par apvērstu tendenci. Ir skaidrs, ka mēs nevaram ignorēt šo nopietno problēmu, tāpēc turpināšu tiekties uz mērķi līdz 2020. gadam uz pusi samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu. Īpaši pievērsīšos infrastruktūras drošībai, profesionālo autovadītāju prasmēm un novatorisku transportlīdzekļa drošības tehnoloģiju veicināšanai. Turklāt es koncentrēšos ne tikai uz bojāgājušo skaita samazināšanu, bet arī uz nopietnām traumām, kas katru gadu iespaido dzīvi tūkstošiem cilvēku.


Drošāku un aizsargātāku infrastruktūru un tehnoloģiju izstrāde veicinās ES finansētā pētniecība, ko veic SESAR (Eiropas vienotās gaisa telpas gaisa satiksmes pārvaldības pētniecības un izstrādes kopuzņēmums), Shift2Rail un citi projekti, kuri tiek finansēti no „Apvāršņa 2020” un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta un pelna visplašāko atbalstu. Būs jāapsver profesionālā kvalifikācija un apmācība, it īpaši attiecībā uz jūrniekiem un darbiniekiem autotransporta nozarē, jo tās var būtiski ietekmēt mūsu transporta sistēmas drošību un aizsargātību.


Lielu vietu ierādīšu starptautiskajai sadarbībai, it īpaši ICAO (Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas) un IMO (Starptautiskās jūrniecības organizācijas) ietvaros, kā arī divpusējām un daudzpusējām attiecībām ar svarīgiem tirdzniecības partneriem un nodrošināšu, ka tiek efektīvi ievērotas ES intereses. Būs svarīgi rast līdzsvaru starp starptautisko regulējumu, ES noteikumiem un valstu pienākumiem. Komisijas pārbaudes ir svarīgs instruments, kas nodrošina aviācijas un jūras satiksmes drošību un aizsargātību, un es nodrošināšu, ka tās būs objektīvas, efektīvas un lētas. Visbeidzot, mūsu transporta sistēmas drošības un aizsargātības saglabāšanā izšķirošas ir Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA), Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA) un Eiropas Dzelzceļa aģentūra (ERA). Tāpēc tās visnotaļ atbalstīšu.


5. Ilgtspējīgs transports


Kādas konkrētas iniciatīvas Jūs īstenosiet, lai mazinātu transporta ietekmi uz vidi un lai nodrošinātu, ka visi transporta veidi palīdz cīņā pret klimata pārmaiņām, ņemot vērā to, ka atšķirībā no citām nozarēm siltumnīcefekta gāzu emisijas līmenis transporta nozarē pēdējos gados ir būtiski paaugstinājies? Kādus pasākumus un kādas jaunas tehnoloģijas esat paredzējis izmantot, lai iespējami vairāk mazinātu transporta atkarību no naftas un lai atšķirīgus transporta veidus integrētu ilgtspējīgā transporta sistēmā ar zemu oglekļa dioksīda emisijas līmeni? Kā plānojat panākt principu "piesārņotājs maksā" un "lietotājs maksā" plašāku piemērošanu, ietverot ārējo izmaksu internalizāciju?


Pilsoņiem un uzņēmumiem vajag transportu un mobilitāti. Tam ir liela ietekme uz mūsu vidi. Tajā pašā laikā tas arī piedāvā mūsu politikas jomai iespēju veikt jūtamu ieguldījumu, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju, un ļauj mūsu uzņēmumiem kļūt efektīvākiem, novatoriskākiem un tādējādi ilgtspējīgākiem (“zaļā” izaugsme). Esmu stingri apņēmies samazināt šo ietekmi un padarīt transportu ilgtspējīgāku, sasniedzot īpaši svarīgo mērķi līdz 2020. gadam par 20 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju.


Esmu pārliecināts, ka mums vajag dažādus instrumentus, ar ko risināt problēmas, ar kurām saskaramies: tirgū pamatotus un regulatīvus pasākumus, starptautisko sadarbību, kā arī atbalstu inovācijai un jaunām tehnoloģijām.


Mums ir jāstrādā vairāk un labāk, lai sasniegtu siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas mērķus un pārvarētu transporta nozares atkarību no naftas. Tādēļ atbalstīšu energoefektivitātes pasākumus un pāreju uz alternatīvām transporta degvielām. Nozīmīgs ieguldījums satiksmes dekarbonizācijā un emisijas samazināšanā būs Direktīva par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu — ja mums izdosies panākt tās pareizu īstenošanu. Dalībvalstīm ir laikus jānosaka savs politikas satvars un jāizvirza sev vērienīgi tādas infrastruktūras izvēršanas mērķi. Komisija ar tām sadarbosies un tās atbalstīs ar pamatnostādnēm, paraugprakses apmaiņu un ieteikumiem un nodrošinās finansējumu caur Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumentu un “Apvārsni 2020”.


Atkarības no naftas pārvarēšana, pārejot uz dažādām alternatīvajām degvielām, paver milzu iespējas Eiropas rūpniecībai, it sevišķi saistībā ar jaunu dzinēju veidu, alternatīvu degvielu un jaunu transportlīdzekļu koncepciju izstrādi un ieviešanu. Lai mazinātu sastrēgumus, uzlabotu satiksmes plūsmu vadībai un optimizētu multimodālu transportu un loģistikas ķēdes, es uzstāšu uz intelektisko transporta sistēmu (ITS) plašāku izmantošanu, ieskaitot pavadoņos uzstādītās. ES aicināšu to atbalstīt ar efektīvas un labi reaģējošas infrastruktūras projektēšanu. Līdz ar multimodālo koridoru izveidi jaunie Eiropas transporta tīkli dos iespēju dzelzceļu un iekšzemes ūdensceļus vairāk izmantot tālsatiksmei un pārrobežu satiksmei. Gaisa transporta jomā es centīšos uzlabot darbības atdevi mūsu lidostās un Eiropas vienotās gaisa telpas iniciatīvas tālākvirzību.


Starptautiskajai sadarbībai, piemēram, Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) un Starptautiskās jūrniecības organizācijas (IMO) ietvaros, ir būtiska nozīme mūsdienu globalizētajā ekonomikā, ja vēlamies uzlabot transporta ilgtspēju, vienlaikus saglabājot tā konkurētspēju. Ir svarīgi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju kuģniecībā un panākt attīstību saistošu starptautisko standartu noteikšanā kuģu ekoloģiskajiem raksturlielumiem. Es veicināšu ICAO darbu, kas samazina aviācijas radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju. Es uzskatu: lai gan aviācijas nozares izaugsme ir atzinīgi vērtējama, ņemot vērā tās ievērojamo ieguldījumu ekonomikā un pilsoņu mobilitātes veicināšanā, tai ir jābūt ilgtspējīgai arī vides ziņā un jāziedo sava artava cīņā pret klimata pārmaiņām.


Man ir ļoti svarīgi, lai maksa par infrastruktūras izmantošanu labāk atspoguļotu faktisko izmantojumu un ietvertu ārējās izmaksas, kā izmaksas par gaisa piesārņojumu, troksni un sastrēgumiem. Infrastruktūras izmantošanas cenu labākas noteikšanas pamatā jābūt principiem “maksā piesārņotājs” un “maksā lietotājs”.


Autotransportā taisnīgs un efektīvs risinājums ir diferencētas maksas piemērošana atkarā no nobrauktā attāluma (ceļa nodevas). Es pārbaudīšu, vai iniciatīvas šajā jomā ir nepieciešamas un lietderīgas. Ar tirgū balstītiem instrumentiem, kuri ne tikai raida pienācīgus cenu signālus lietotājiem, bet arī rada papildu ieņēmumus, kas jāiegulda infrastruktūrā, tiktu palīdzēts infrastruktūras veidošanai un uzturēšanai. Izstrādājot šādus instrumentus, galvenajiem principiem ir jābūt nediskriminēšanai, proporcionalitātei un virzībai uz savstarpēju izmantojamību. Dzelzceļa infrastruktūras jomā es turpināšu saskaņot sliežu ceļu piekļuves maksas diferencēšanu atbilstoši troksnim, kā arī izstrādāt dzelzceļa saceltā trokšņa mazināšanas stratēģijas. Citās jomās, piemēram, ostās, es veicināšu arī paraugpraksi maksas iekasēšanā atkarā no vides raksturlielumiem.


Papildus infrastruktūras maksai es arī saskatu iespējas pārskatīt nodokļu uzlikšanu transportam, atjaunot tajā līdzsvaru un to ciešāk sasaistīt ar vides raksturlielumiem, it īpaši, lai atbalstītu siltumnīcefekta gāzu izmetes samazinājumu saskaņā ar Komisijas priekšlikumu par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem.


Es ceru uz ciešu sadarbību ar maniem kolēģiem Komisijā, lai varētu nodrošināt visu iespējamo transporta jomas ieguldījumu gan Enerģētikas Savienībā un mūsu turpmākajā klimata politikā, gan Digitālajā Savienībā — divās no desmit Junkera Komisijas politikas prioritātēm.