Eiropas Parlamenta
darbiba: 1999.-2004.
gada sasniegumi

 
Eiropas Parlaments
ES reforma
Paplašināšanās
Pilsoņu tiesības
Tieslietas un iekšlietas
Ārlietas
Vide / Patērētāju aizsardzība
Transports /
Reģionālā politika
Lauksaimniecība / Zivsaimniecība
Ekonomika un finanšu politika
Lisabonas stratēģija
Finanšu pakalpojumi
Eiropas Centrālās Bankas demokrātiska pārraudzība
Transnacionālie maksājumi
Sociālā un darba politika / Veselības aizsardzība
Iekšējais tirgus / Industrija / Enerģētika / Zinātne
 

EPP-ED PSE Group ELDR GUE/NGL The Greens| European Free Alliance UEN EDD/PDE


Lisabonas stratēģija - konkurētspējīgāka Eiropa ar vairāk un labākām darba vietām

2000. gada martā Lisabonas augstākā līmeņa sanāksmē ES valdību vadītāji vienojās par jaunu stratēģisku mērķi Eiropas Savienībai - līdz 2010. gadam padarīt to par viskonkurētspējīgāko ekonomisko spēku pasaulē. Kopš tā laika Eiropas Parlaments ir apstiprinājis virkni ekonomiku regulējošu tiesību aktu, lai galvenokārt atvērtu tirgu dažādām precēm un pakalpojumiem. Tomēr kopumā Eiropas Parlamenta deputāti centās ar dažādiem pasākumiem regulēt liberalizāciju, lai aizsargātu patērētājus, darbiniekus, apkārtējo vidi un galvenos sabiedriskos pakalpojumus.

Lisabonas augstākā līmeņa sanāksmē valdību vadītāji pasludināja mērķi padarīt ES par "viskonkurētspējīgāko un visdinamiskāko uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē, kas ir spējīga uz pastāvīgu ekonomisko kāpumu, vairāk un labākām darba vietām un ciešāku sociālo saliedētību". Lai īstenotu šo plānu, ko vēlāk nosauca par Lisabonas stratēģiju, bija jādarbojas dažādās jomās, kas aptvēra iekšējo tirgu, informācijas sabiedrību, pētniecību, izglītību, strukturālās reformas ekonomikā, stabilu valūtu, un kompleksas makroekonomiskās politikas piemērošanu, kas savukārt veicinātu attīstību un ilgtspējīgas valsts finanses. Vairums šo jomu ir savstarpēji saistītas: ilgtspējīgas valsts finanses veicina attīstību un tādējādi rada jaunas darba vietas, bet zemāks bezdarba līmenis nozīmē mazākus sociālās nodrošināšanas izdevumus, kas savukārt uzlabo valsts finanšu stāvokli.

Kad Eiropas Parlaments pirmo reizi apsprieda Lisabonas mērķus, sākotnēji deputātiem attiecībā uz liberalizāciju nebija vienota viedokļa. Daudzi aicināja vairāk uzmanības pievērst jaunu darba vietu radīšanai, apkārtējās vides jautājumiem un sabiedrības trūcīgākās daļas vajadzībām. Citi apgalvoja, ka jaunas darba vietas radīšoties tieši attīstības rezultātā, un tādēļ aicināja īstenot strukturālas reformas uzskatīdami, ka pārāk liela strādājošo aizsardzība varētu dot pretēju rezultātu. Beigu beigās Parlaments izvēlējās vidusceļu un grozīja Eiropas Komisijas likumdošanas iniciatīvas, lai atrastu līdzsvaru starp dažādajām interesēm.

Daudzi pasākumi, par ko vienojās Lisabonā, nebija saistīti ar likumdošanu bet ar starpvaldību sadarbību un balstījās uz dalībvalstu savstarpēju koordināciju un salīdzinošo novērtēšanu, kur Komisija un Eiropas Parlaments darbojās tikai kā novērotāji. Tomēr citiem bija nepieciešami Kopienas tiesību akti, kuru pieņemšanā Parlaments kā viens no likumdevējiem spēlēja galveno lomu.

Darba vietu radīšana

Darba vietu radīšana bija Lisabonas galvenais mērķis, lai gan uzskatīja, ka tam vajadzētu notikt ekonomiskās izaugsmes rezultātā, ko izraisītu paaugstināta konkurētspēja, strukturālā reforma un samazināts birokrātisko procedūru daudzums. Eiropas valdībām vajadzēja atbalstīt labāko praksi un apmainīties viedokļiem par daba vietu radīšanu. Taču šajā jomā nebija plānots izstrādāt nozīmīgus tiesību aktus.

Kopējais mērķis bija līdz 2010. gadam palielināt iedzīvotāju nodarbinātības līmeni līdz 70%, ar starpposma mērķi līdz 2005. gadam sasniegt 67% robežu - mērķus, ko pašreizējos apstākļos, šķiet, nebūs viegli sasniegt. Tomēr kopš 1999. gada ir izveidots vairāk par 6 miljoniem darbvietu, nodarbinātības līmenis no 62,5% 1999. gadā pieauga līdz 64,3% 2002. gadā. Ilgtermiņa bezdarbs no 4% 1999. gadā saruka līdz 3% 2002. gadā. Vairākās rezolūcijās Parlaments uzsvēra, ka šajā jomā ir jāiegulda lielāki pūliņi, it īpaši lai saskaņotu darbu ar ģimenes dzīvi un tādējādi iedrošinātu sievietes doties strādāt. Patiešām, Lisabonā nospraustais papildu mērķis bija paaugstināt sieviešu nodarbinātības līmeni no 51% 1999. gadā (salīdzinājumā ar 61% nodarbinātu vīriešu) līdz 60% 2010. gadā. Patiesībā sieviešu stāvoklis darba tirgū ir labāks par plānoto. Diemžēl to pašu nevar teikt par vecāka gadu gājuma darbiniekiem (vecuma grupā no 55 līdz 64 gadiem). Šai iedzīvotāju grupai nospraustais nodarbinātības līmeņa mērķis 2010. gadam bija 50%, bet 2002. gadā strādāja tikai 40,1%.

Iekšējais tirgus

Lisabonas stratēģijas galvenā sastāvdaļa ir pabeigts un pilnībā darboties spējīgs vienots Eiropas tirgus. Par izšķirošo pasākumu ekonomiskās attīstības veicināšanai uzskatīja likvidēt šķēršļus konkurencei un ļaut citu dalībvalstu uzņēmumiem ar vienlīdzīgām tiesībām iekļūt vietējos tirgos. Pēdējo piecu gadu laikā Parlaments ir pieņēmis tiesību aktus, kas atvēra vairākus tirgus: ierobežojumus elektrības un gāzes piegādei pilnībā atcels no 2007. gada, pakāpeniski ieviesīs lielāku konkurenci pasta pakalpojumu jomā, garantējot vieglo pasta sūtījumu saglabāšanu kā vispārēju pakalpojumu, un ierobežojumus dzelzceļa kravu pārvadājumu jomā sāks atcelt no 2006. gada. Parlamenta pilnvaru laikā ir atjaunināti publiskā iepirkuma noteikumi, lai palielinātu konkurenci, un sagaida, ka šo darbību rezultātā samazināsies sabiedrisko pakalpojumu un piegādes līgumu cenas. Ir panākts progress vienotas Eiropas gaisa telpas pārvaldes izveidē, kam vajadzētu samazināt kavēto lidojumu skaitu. Tomēr Parlaments noraidīja priekšlikumus pieļaut konkurenci ostu pakalpojumu sniegšanā, jo tas varētu kaitēt darba drošībai un nodarbinātībai.

Finanšu pakalpojumi

Produktīvi un pārredzami finanšu tirgi rada labāku kapitāla izvietojumu, un tas veicina izaugsmi. Lisabonā izskanēja aicinājums vairāk integrēt ES valstu finanšu tirgus, un no tā laika Parlaments ir pieņēmis virkni tiesību aktu dažādās jomās, tai skaitā arī par vienotu pasi vērtspapīru un akciju izlaidējiem, par konkurences palielināšanu starp bankām un biržām, kas tirgojas ar akcijām, vienotus noteikumus pret biržas darbinieku spekulācijām biržā un tirgus manipulācijām, atcelti ierobežojumi ieguldījumiem pensiju fondos, par mazākuma kapitāla daļas turētāju interešu aizsardzību kontrolpaketes pirkšanas laikā, kā arī prasību nodrošināt pārskatāmību uzņēmumu izsoļu laikā.

Uzņēmējdarbībai labvēlīga vide

Uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides izveidošana, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, (MVU) bija vēl viena no Lisabonas stratēģijas sastāvdaļām. Dalībvalstīm vajadzēja dalīties ar labāko pieredzi un censties samazināt ar jaunu uzņēmumu izveidi saistītās izmaksas un birokrātiju. Šajā jomā Parlamenta iespējas ir ierobežotas. Tomēr Eiropas Parlamenta deputāti atbalstīja pūliņus palīdzēt MVU un uzstāja, lai to vajadzības ņemtu vērā atbilstošajos tiesību aktos, piemēram, atvieglot šiem uzņēmumiem iespēju konkurēt valsts iepirkumu konkursos vai arī piekļūt līdzekļiem, ko ES ir atvēlējusi pētniecībai. Panāca vienošanos par ES tiesību aktu, kas ļaus vieglāk ieviest intelektuālā īpašuma tiesības. Šobrīd tiek strādāts pie tiesību aktu, kas regulēs ar datoru palīdzību veiktu izgudrojumu patentēšanu. Tas vienlaicīgi veicinās radošo darbu un inovācijas, kā arī palielinās uzņēmumu tiesību aizsardzību, ieguldot līdzekļus jaunu lietojumprogrammu izstrādāšanā.

Informācijas sabiedrība

Vēl viens Lisabonas stratēģijas pilārs ir attīstīt informācijas sabiedrību, kas palīdzētu veidot uz zināšanām balstītu ekonomiku un radītu jaunas darba vietas jomās ar spēcīgu izaugsmes potenciālu. Šajā sasaukumā Parlaments pieņēma tiesību aktus, lai palielinātu konkurenci telekomunikāciju ražošanā un paplašinātu interneta lietošanu. Pašreizējā situācija ir jau diezgan labvēlīga, jo atbilstoši Eiropas Komisijas pētījumiem produktivitātes līmenis Eiropas telekomunikāciju rūpniecībā ir par 15% augstāks nekā ASV. Tomēr pilnībā integrētiem un liberalizētiem telekomunikāciju tirgiem vajadzētu nodrošināt lietotājiem -gan privātajiem, gan uzņēmumiem - zemākas izmaksas un arī cenas, tādējādi samazinot arī maksu par interneta pieslēgumu. Nākamie tiesību akti veicina interneta lietošanu, izveidojot domēna nosaukumu ".eu", kā arī risina surogātpasta problēmu un atvieglo iepirkšanos internetā.

Kompleksa politika

Vēl vien plašs jautājums ir "kompleksā makroekonomiskā politika", tas ir, kā vislabāk līdzsvarot ekonomiskās politikas instrumentus, lai panāktu izaugsmi. Eiropas Parlaments atbalstīja Eiropas Centrālās bankas neatkarību un cenu stabilizācijas mērķi, kuriem būtu jākalpo par pamatu ilgtspējīgai izaugsmei. Tomēr Eiropas Parlamenta deputāti ir noskaņoti kritiski pret šīs kompleksās politikas fiskālo daļu, jo ES līmenī nav fiskālās politikas, un ES valdības burtiski izrāda necieņu pret Stabilitātes un izaugsmes paktu, kas ir noteikumu kopums par valsts izdevumiem. Vidējais ES valstu gada deficīts 2003. gadā bija 2,7%, daļēji to ietekmēja sliktais ekonomiskais stāvoklis. Pieaug arī vidējais valsts parāds, kas sastāda 64,1% no IKP. Saskaņā ar Parlamenta sniegto informāciju, IKP pieauguma tempu samazinājums rodas no tā, ka vairumā dalībvalstu netiek veikta strukturālā reforma. Eiropas Parlamenta deputāti ir norūpējušies arī par nesekmīgajiem centieniem investēt valsts izdevumus peļņu nesošos pasākumos, kā par to vienojās Lisabonā, un pietiekami samazināt nodokļu slogu darbaspēkam.

Parlaments pastāvīgi atbalsta Stabilitātes un izaugsmes paktu, un Eiropas Parlamenta deputāti ieteica ieviest ātrās brīdināšanas sistēmu, kam jānostrādā ne tikai straujas izaugsmes laikā, bet arī ekonomikas palēninājuma peridos, kuru rezultātā pieaug valsts budžeta deficīts. Deputātu domas dalās par to, vai pielietot "zelta likumu", kas nosaka, ka daži investīciju veidi nav jāņem vērā, aprēķinot budžeta deficītu; nesenajā balsojumā šo noteikumu noraidīja tikai ar nelielu balsu pārsvaru.

Pētniecība un izglītība

Izglītība un pētniecība atstāj vislielāko iespaidu uz izaugsmi un nodarbinātību. Kā ES vadītāji Lisabonā sacīja: "ieguldījumiem cilvēkresursos un aktīvas un dinamiskas labklājības valsts attīstīšanai" ir izšķirošā nozīme uz zinātnes atziņām balstītas ekonomikas izveidē. Tas nozīmē, ka dalībvalstīm ir jānosprauž mērķis palielināt ieguldījumus cilvēkresursos un piešķirt augtāku prioritātes līmeni izglītībai mūža garumā, jo labākas prasmes veicina nodarbinātību. Tomēr kopumā ES tiesību akti šo jomu neregulē. Tā vietā tika veikta vienīgi salīdzinošā novērtēšana, un rezultāti nav spoži. ES iegulda augstākajā izglītībā 1,1% no IKP, salīdzinājumā ar ASV ieguldītajiem 3%. Šīs atšķirības lielā mērā rodas no privātā kapitāla trūkuma, jo valstu ieguldījumu līmenis ir līdzīgs. Palielinās pieaugušo skaits, kam ir augstākā izglītība, tomēr atpalicība no Amerikas vēl arvien ir izteikta. Un jauniešu līmenis, kas pamet skolu bez jebkādas kvalifikācijas (2003. gadā 18,1%) vēl arvien ir tālu no nospraustā mērķa - 10% 2010. gadā.

Parlaments ar visu dalībvalstu piekrišanu apstiprināja mērķi veltīt 3% no IKP pētniecībai un attīstībai, bet Eiropas Parlamenta deputātiem nav pilnvaru, lai īstenotu šo uzdevumu. Patiesībā maz kas ir sasniegts - ES pētniecībai tērē tikai 1,9% no IKP salīdzinājumā ar 2,9% ASV un 3% Japānā.

Tomēr ES ir kopīga pētniecības programma, kurai tērē nepilnus 4% no Kopienas budžeta. Parlaments palīdz nospraust finansējuma līmeni šai vairāku gadu programmai un vienmēr ir uzstājis, lai tai piešķirtu vairāk līdzekļu. EP arī lemj, kādām jābūt šīs programmas galvenajām pētniecības jomām. Eiropas Parlamenta deputāti atbalstīja pūliņus veicināt zinātnieku un studentu apmaiņu ar Erasmus Mundus programmas palīdzību un uzlaboja tiesību aktus par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu visā ES teritorijā, lai atvieglotu profesionāliem darbiniekiem iespēju stādāt citā dalībvalstī. Pagaidām ir iestrēguši mēģinājumi ieviest Eiropas Kopienas patentu, kas veicinātu pētniecību, vienkāršojot patentēšanas procedūru.

Secinājumi

Visumā darba ražīgums, rēķinot uz vienu cilvēku, vēl joprojām atpaliek no ASV līmeņa, lai gan lielā mērā to ietekmē eiropiešu vēlme pēc vairāk brīva laika un garākām brīvdienām. Runājot par produktivitāti vienas stundas laikā, atšķirība starp ES un ASV nav tik liela un ir pēdējos gados ir zem 5%. Bet galvenās bažas rada fakts, ka ražīguma līmenis pieaug lēnāk nekā tas notiek ASV, tādējādi starpība arvien palielinās. Pēc Komisijas datiem iemesls tam ir mazāks jauno tehnoloģiju pielietojums un nepietiekams investīciju līmenis. Eiropas Parlamenta deputāti ir izteikuši bažas arī par vispārējo tendenci investīciju jomā - privātās investīcijas 2002. gadā samazinājās līdz 17,2% no IKP salīdzinājumā ar 18,3% 2000. gadā. Valsts investīcijas kā procenti no IKP (2003. gadā 2,4% no IKP) arī samazinās (1970. gadā tie bija 3,8%) un tagad ir krietni zem ASV līmeņa (3,3% 2003. gadā).

Vienā no pēdējām rezolūcijām Parlaments kritizēja kavēšanos īstenot Lisabonas stratēģiju un aicināja dalībvalstis "koordinēti strādāt, lai īstenotu strukturālas reformas". Vēl Eiropas Parlamenta deputāti aicināja "nekavējoties mobilizēt privātā sektora investīcijas pētniecībai un attīstībai", kas balstītos uz spēcīgu valsts pētniecības bāzi, kurai ir ciešas saites ar rūpniecību. Parlaments uzskata, ka līdz Lisabonai vēl ejams tāls ceļš.



  
Zinotaji:
  
Publiskais iepirkums, pakalpojumu un darba ligumi: Stefano Zappala' (EPP-ED, I)
Intelektuala ipašuma tiesibas: Janelly Fourtou (EPP-ED, F)
Ar datoriem izstradato izgudrojumu patentešanas iespejas: Arlene McCarthy (PES, UK)
Profesionalo kvalifikaciju savstarpeja atzišana: Stefano Zappala' (EPP-ED, I)
Valsts finanses Ekonomikas un monetaraja savieniba 2003. gada: Roberto Felice Bigliardo (UEN, I)
Ekonomikas politikas visparejas pamatnostadnes: Christa Randzio-Plath (PES, D)
  
"Oficialais Vestnesis" - galigie tiesibu akti:
  
Publiskais iepirkums, pakalpojumu un darba ligumi - Parlamenta pienemtais teksts
Intelektuala ipašuma tiesibas - Parlamenta pienemtais teksts
Ar datoriem izstradato izgudrojumu patentešanas iespejas - Parlamenta pienemtais teksts
Profesionalo kvalifikaciju savstarpeja atzišana - Parlamenta pienemtais teksts
Valsts finanses Ekonomikas un monetaraja savieniba 2003. gada - Parlamenta pienemtais teksts
Ekonomikas politikas visparejas pamatnostadnes - Parlamenta pienemtais teksts

 

 

 
  Publishing deadline: 2 April 2004