|
Efektīvākiem finanšu tirgiem ir izšķiroša nozīme Eiropas ekonomikas nākotnē. Dažu pēdējo gadu laikā Eiropas Parlaments apstiprinājis virkni tiesību aktu, kas paredzēti finanšu pakalpojumu nozaru integrēšanai visā ES, vienlaicīgi mēģinot sasniegt divus dažādus mērķus - konkurences veicināšanu šajā jomā un labāku ieguldītāju aizsardzību. Parlaments uzmanīgi uzklausīja gan nozares, gan patērētāju pārstāvju viedokļus, un šī pieeja galu galā nodrošināja līdzsvarotu un darboties spējīgu tiesību aktu tapšanu.
Integrētiem Eiropas finanšu tirgiem būtu jānāk par labu uzņēmējdarbībai, ieguldītājiem un patērētājiem. Uzņēmumiem būs vieglāk piesaistīt kapitālu citās dalībvalstīs, un darbiniekiem būs iespēja iesaistīties pensiju fondā, ko pārvalda uzņēmums citā dalībvalstī. Lielākas konkurences rezultātā kapitāls kļūs lētāks, kas savukārt veicinās reālās ekonomikas izaugsmi un nodarbinātības līmeņa paaugstināšanos. Taču šai tirgus atvēršanai jābūt cieši saistītai ar stingrākas uzraudzības un regulējoša mehānisma izveidi, lai izvairītos no tirgus nestabilitātes un krāpšanas. Paredzams, ka ES finanšu tirgu integrēšanas rezultātā desmit gadu laikā IKP pieaugs par 1,1% (130 miljardiem eiro) un nodarbinātība - par 0,5%. Vērtspapīru tirgu apvienošanai būtu par 0,5% jāsamazina kapitāla cena.
1999. gada maijā, Parlamenta mudināta, Komisija iesniedza rīcības plānu finanšu pakalpojumu sniegšanai, kas ietvēra 42 pasākumus ar mērķi apvienot dalībvalstu finanšu tirgus vienotā Eiropas tirgū. Eiropadomes sanāksmē Lisabonā par plāna ieviešanas termiņu tika noteikts 2005. gads, un gandrīz visi pasākumi pēc tam ir īstenoti. Parlaments atbalstīja tirgus atvēršanas centienus, vienlaicīgi aicinot stingrāk aizsargāt ieguldītājus. Vienā gadījumā - uzņēmumu pārņemšanas (kontroles iegūšanas) piedāvājumos - Parlaments panāca pilnīgu priekšlikuma pārskatīšanu, noraidot pirmo projektu, kurā pēc tā domām nebija pietiekoši ņemtas vērā sekas, ko tas izraisītu atsevišķās dalībvalstīs, īpaši Vācijā.
Šī jaunā tiesību akta iespaids jau ir jūtams. Finanšu nozarē sākusies racionalizācija un restrukturizācija. Pieaugusi pārrobežu tirdzniecība, un finanšu iestādes palielinājušas savu klātbūtni citās dalībvalstīs. Plašākas iespējas ieguldīt un uzkrāt līdzekļus ir samazinājušas uzņēmumu atkarību no banku aizdevumiem.
Cīņa ar iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu darījumos
Viena no Parlamenta apstiprinātajām direktīvām bija izstrādāta, lai novērstu finanšu tirgu manipulēšanu, piemēram, ieguldījumu rīkojumu iesniegšanu ar mērķi radīt nepatiesu iespaidu par pieprasījumu vai melīgas informācijas vai baumu izplatīšanu cenu ietekmēšanas nolūkos. Direktīva arī aizliedz cilvēkiem, kuru rīcībā ir iekšējā informācija, veikt darījumus ar finanšu instrumentiem, kuru cenu šī informācija varētu ietekmēt. Šie noteikumi, kas dalībvalstīm jāievieš līdz 2004. gada oktobrim, ir ļoti svarīgi, lai palielinātu ieguldītāju uzticību atvērtākam finanšu sektoram.
Citas direktīvas mērķis ir atvieglot uzņēmumiem kapitāla piesaisti citās dalībvalstīs, ieviešot vērtspapīru emitentiem vienu visai Eiropai kopīgu dokumentu ("pasi"), tādējādi panākot, ka vienā ES valstī atzīts uzņēmuma emisijas prospekts ir spēkā arī citās. Lai līdz minimumam samazinātu ierobežojumus, Parlaments nodrošināja, ka šī direktīva pieļauj izņēmumus attiecībā uz maziem uzņēmumiem - prasības neattiecina uz akciju piedāvājumiem, kas mazāki par 2,5 miljoniem eiro gadā. Pēc Parlamenta pieprasījuma arī augstas vērtības obligāciju emitentiem būs atļauts brīvi izvēlēties regulatoru. Dalībvalstīm šī direktīva jāievieš līdz 2005. gada jūlijam.
Cita tiesību akta - direktīvas par ieguldījumu pakalpojumiem - mērķis ir radīt likvīdu, konkurētspējīgu un caurskatāmu pasūtījumu izpildes tirgu, piemēram, akciju pirkšanai un pārdošanai. Bankām vai ieguldījumu sabiedrībām būs iespējams iekšēji vai arī pret pašu kapitālu realizēt pirkšanas un pārdošanas uzdevumus, neiesaistoties regulētā tirgū. Tādās valstīs kā Lielbritānija, kur tas jau ir atļauts, lielas iestādes un ieguldījumu sabiedrības iekšēji realizē 15 - 30% darījuma uzdevumu. Šī tirgus atvēršana cieši saistīta ar stingrākām prasībām cenu caurskatāmībai. Parlaments palīdzēja sākotnējo priekšlikumu padarīt skaidrāku, to piemērojot dažādām tirgus situācijām, nošķirot profesionālos un mazumtirdzniecības klientus un nosakot izņēmumus attiecībā uz darījumiem, kas saistīti tikai ar izpildi.
Direktīva par caurskatāmību nosaka obligātās prasības informācijai, kas jāpublicē visiem publiskajā apgrozībā esošiem uzņēmumiem Eiropas mērogā. Tā mērķis ir veicināt ieguldītāju uzticēšanos uzņēmumiem, kuru akcijas tirgo citās valstīs, un tas ir būtiski, lai sekmētu pārrobežu finanšu investīcijas. Uzņēmumu gada pārskatos būs iekļauti revidentu pārbaudīti finanšu pārskati, vadības ziņojums un par informāciju atbildīgās personas paziņojums. Pusgada pārskati arī ir obligāti, taču tiem nav izvirzītas tik stingras prasības kā gada pārskatiem. Pēc Parlamenta lūguma kvartāla atskaites nebūs obligātas.
Uzņēmumu pārņemšanas piedāvājumi - divas iespējas
Šīs direktīvas mērķis bija ieviest standartizētas prasības visai Eiropai akciju kontrolpaketes ieguvei publiskā apgrozībā esošos uzņēmumos. Direktīvā iekļauta vienota taisnīgas cenas definīcija, kā arī stingri noteikumi attiecībā uz informāciju. Mazākuma kapitāla daļas turētāju aizsardzība ir viens no galvenajiem jautājumiem.
Šai direktīvai ir gara priekšvēsture. Pēc vairāk nekā 12 gadus ilgušām pārrunām Parlaments 2001. gadā ar minimālu balsu pārsvaru noraidīja vienošanos ar Padomi, kurā nebija ņemtas vērā lielās atšķirības uzņēmējdarbības tiesībās dažādās dalībvalstīs. Deputāti, kas balsoja pret direktīvu, uzskatīja, ka kompromiss nenodrošina visiem vienādus spēles noteikumus. Direktīva ierobežoja aizsardzības pasākumus, kas ir parasta prakse dažos tirgos, piemēram, Vācijā, vietā sniedzot paplašinātās balsstiesības, kas izplatītas Ziemeļvalstīs un var darboties kā de facto aizsardzības pasākums.
Pēc tam, kad tās pirmā direktīva bija noraidīta, Komisija nāca klajā ar jaunu priekšlikumu, kas joprojām neatbilda Parlamenta prasībām un kuru būtiski mainīja deputātu un Padomes pārrunu rezultātā. Beidzamajā kompromisa variantā, kas apstiprināts 2003. gada decembrī, ņemtas vērā atšķirības dalībvalstu tiesību aktos un tirgū pieņemtajā praksē un tām atļauts nepiemērot atsevišķas normas. Praksē tas nozīmē, ka dalībvalstis var atļaut uzņēmumiem saglabāt aizsardzības pasākumus. Direktīvā skarts arī paplašināto balsstiesību jautājums, ko Komisija nebija iekļāvusi.
Nākamais solis ceļā uz ieguldītāju aizsardzību bija direktīva par finanšu konglomerātu konsultatīvu uzraudzību. Tā novērsīs trūkumu esošajā tiesību aktā, kurā nav runāts par darījumiem šādas grupas ietvaros. Jaunie noteikumi ierobežos risku šādiem konglomerātiem nonākt finansiālas grūtībās, ar konglomerātu domājot uzņēmumus, kuriem vismaz 40% aktīvu veido dalība citās sabiedrībās. Daži no tiem pieder pie lielākajām finanšu grupām pasaulē, un krīze atstātu iespaidu ne vien uz atsevišķiem ieguldītājiem, bet arī uz visu finanšu nozari. Direktīva pirmoreiz jāpiemēro norēķiniem finanšu gadā, kas sāksies 2005. gada 1. janvārī.
Citas direktīvas mērķis ir radīt iekšējo tirgu starpniecībai apdrošināšanas jomā. No 2003. gada decembra apdrošināšanas aģentam, kas reģistrēts vienā dalībvalstī, ir tiesības pārdot savus pakalpojumus arī citās dalībvalstīs. Pašlaik 50% apdrošināšanas polišu pārdod starpnieki, bet tikai retais no tiem piedāvā savus pakalpojumus ārpus savas valsts robežām.
Visbeidzot, gūti panākumi attiecībā uz uzņēmumu pensiju shēmu iekšējo tirgu. Saskaņā ar direktīvu, kam jāstājas spēkā 2005. gada vidū, pensiju fonds, kas reģistrēts vienā dalībvalstī, varēs pārvaldīt citā valstī dibināta uzņēmuma pensiju plānus bez tālākas reģistrācijas nepieciešamības. Tā rezultātā, piemēram, daudznacionālu uzņēmumu darbiniekiem būs viegli ņemt līdzi savas pensijas no vienas valsts uz otru.
|
