Eiropas Parlamenta
darbiba: 1999.-2004.
gada sasniegumi

 
Eiropas Parlaments
ES reforma
Paplašināšanās
Pilsoņu tiesības
Eiropas pilsonība
Pamattiesību harta
Cilvēktiesības
Publiska pieeja dokumentiem
Jaunu cilvēku izglītība
un mobilitāte
Tieslietas un iekšlietas
Ārlietas
Vide / Patērētāju aizsardzība
Transports /
Reģionālā politika
Lauksaimniecība / Zivsaimniecība
Ekonomika un finanšu politika
Sociālā un darba politika / Veselības aizsardzība
Iekšējais tirgus / Industrija / Enerģētika / Zinātne
 

EPP-ED PSE Group ELDR GUE/NGL The Greens| European Free Alliance UEN EDD/PDE


Erasmus - ielūgums uz ceļojumu

Programma Erasmus dienas gaismu ieraudzīja 1987. gadā, kad 3 000 studentiem radās iespēja doties papildināt savu izglītību kādas citas Eiropas valsts augstskolā. Piecpadsmit gadus vēlāk, 2002. gadā, stipendiātu skaits ir pārsniedzis miljonu. Tas nozīmē arvien jaunus panākumus šajā iniciatīvā, kuru vienmēr ir atbalstījis Eiropas Parlaments un kurai vispārējās Socrates programmas ietvaros radušies pēcnācēji: Comenius, Grundtvig, Lingua, Minerva,... Deputāti vienmēr ir centušies paplašināt šo programmu mērķus un palielināt to līdzekļus.

Kādā Barselonas dzīvoklī vienu gadu kopā pavada septiņi dažādu tautību studenti: francūzis, itālietis, britiete, dānis, vācietis, spāniete un beļģiete. Viņi tur pavada savu pēdējo augstskolas mācību gadu, pateicoties studentu apmaiņas programmai Erasmus. Izveidojas maza Eiropas kopiena - ar savām kultūras atšķirībām, saviem pārpratumiem un savu kopīgo. Tādu ainu mums tēlo franču režisora Sedrika Klapiša uzjautrinošā filma "Eirokokteilis" ("Auberge Espagnole"), parādot ļoti konkrētu studentu Eiropas piemēru, viņu atvērtību citām valodām un kultūrām.

Programmas Erasmus mērķis ir ne vien veicināt augstskolu studentu, bet arī pasniedzēju mobilitāti, izstrādāt un īstenot mācību programmas, intensīvos kursus, daudznozaru aktivitātes, noteiktu priekšmetu mācīšanu citās valodās. Erasmus ir arī attīstījis Eiropas Kredītvienību sistēmu (ECST), kuras mērķis ir atvieglot citās dalībvalstīs pavadītu mācību periodu atzīšanu. Šī sistēma veicina studentu mobilitāti, jo, iegūstot diplomus, ļauj šos periodus ņemt vērā.

Sokrāta aizbildniecībā

1987. gadā uzsāktā Erasmus programma kopš 1995. gada ir iekļauta plašākā "Socrates" izglītības programmā, kas sniedzas pāri Savienības robežām un apvieno trīsdesmit dažādas valstis: piecpadsmit esošās dalībvalstis, desmit kandidātvalstis, Bulgāriju un Rumāniju, trīs Eiropas Ekonomikas zonas valstis (Islandi, Norvēģiju un Lihtenšteinu) un, drīzumā, Turciju. Socrates ietver ne vien Erasmus, bet arī programmu Comenius vidusskolas izglītībai, Grundtvig - mūžizglītībai, Lingua - valodu apmācībai, un Minerva - tālmācībai un informācijas tehnoloģijām.

Visi šie Eiropas līmeņa pasākumi papildina valstu politikas saskaņā ar subsidiaritātes principu: valsts izglītības politikas un programmas - valstu kompetencē, savstarpējas sadarbības un diplomu atzīšanas, studentu un pasniedzēju mobilitātes, informācijas un pieredzes apmaiņas veicināšana - Savienības kompetencē; tas viss ir ietverams idejā par Eiropas augstākās izglītības telpas izveidošanu nākotnē. Šajā jomā Parlaments lēmumu pieņem kopīgi ar Padomi, tas, ir, valdībām, un darīt savu balsi dzirdamu.

Tomēr, neskatoties uz augošajiem panākumiem, Erasmus nesasniedz mērķus, kurus sludināja Parlaments, pieņemot lēmumu par programmas Socrates 2000-2006 otro fāzi, ja ņem vērā, ka Eiropas studentu īpatsvars, kuri piedalās Erasmus mobilitātes pasākumos, ir aptuveni 10 %. Programmu pieņēma tikai trešajā lasījumā 2000. gada janvārī. Parlaments vēlējās pilnībā izmantot koplēmuma procedūras iespējas, lai panāktu būtisku budžeta palielinājumu, ko varētu pārskatīt paplašināšanās gadījumā, un vienkāršot administratīvās procedūras. Tā Parlamentam izdevās palielināt budžetu līdz 1 850 eiro laika posmam no 2000. gada līdz 2006. gadam, paredzot pārskatīšanas iespēju paplašināšanās gadījumā. Sākumā Komisijas ierosinātā summa bija tikai 1 400 miljoni, un Padome nevēlējās, lai tā pārsniegtu 1 550 miljonus.

Parlaments ar Komisijas atbalstu centās arī panākt, lai Socrates tieši veicinātu "Eiropas izglītības telpas" izveidi, taču sastopoties ar Padomes pretestību, kurai šāds nosaukums šķita tabu, deputātiem nācās samierināties ar atsauci uz "Eiropas izglītības un apmācības dimensiju".

Boloņas process

1999. gadā divdesmit deviņas Eiropas valstis tomēr ir parakstījušas Boloņas deklarāciju, kuras mērķis ir līdz gadu desmita beigām radīt Eiropas augstākās izglītības telpu. Sistēmu tuvināšana šķiet patiesi nepieciešama, lai Eiropas ekonomika kļūtu par "konkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zināšanām balstīto pasaulē", kā to paredz 2000. gada martā Boloņā Padome pieņemtā Lisabonas stratēģija. Ministri arī ir apņemušies pārveidot augstākās izglītības struktūru atbilstoši 3, 5, un 8 gadu cikliem (attiecīgi bakalaura studijas, maģistratūra un doktorantūra) un darīt nepieciešamo, lai augstākajai izglītībai Eiropā būtu mūsu kultūras un zinātnes tradīciju cienīgs prestižs.

Padome 2001. gadā pieņēma priekšlikumu par personu brīvu kustību. Dalībvalstīm prasīja atcelt juridiskos un administratīvos šķēršļus studentu un pasniedzēju mobilitātei un veicināt Kopienas valodu mācīšanos, kas šo mobilitāti stimulētu. Dalībvalstis arī bija aicinātas veicināt "Eiropas kvalifikāciju telpas" attīstību, kā vienu no līdzekļiem izmantojot ECTS. Visi šie ierosinājumi pilnībā atbilda Parlamenta vēlmēm. Turpretim fiskāla un sociāla rakstura prasības, kuras bija pauduši deputāti, neiekļāva, līdz ar to pastāvot riskam, ka varētu saglabāties noteikti šķēršļi mobilitātei.

Erasmus Mundus

Sasaukuma beigās, 2003. gada oktobrī, Parlamentam bija iespēja spēcīgi ietekmēt jaunas, visai pasaulei atvērtas kopienas programmas uzsākšanu. Pašlaik lielākā daļa studentu, kas piedalās starptautiskās apmaiņas programmās, izvēlas doties uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Erasmus Mundus mērķis uzņemt arvien vairāk studentu Eiropas universitātēs. Stipendijaspiešķirs vairāk nekā 4 000 trešo valstu studentiem (neskaitot Eiropas Brīvās tirdzniecības līguma valstis - Islandi, Lihtenšteinu, Šveici un kandidātvalstis), kuri pabeiguši vismaz vienu augstskolas mācību ciklu, un apmēram tūkstotim pasniedzēju. Deputāti, kas programmu uzņēma ļoti atsaucīgi, izmantoja šo izdevību, lai attīstītu ideju par Eiropas izglītības telpu, un panāca Erasmus Mundus maģistra programmas izveidošanu, kuras mērķis ir dot studentiem iespēju "apceļot" Eiropu, mācoties vairākās universitātēs. Parlaments sarunās ar Padomi arī stingri pastāvēja uz budžetu palielinājumu. Sākumā Komisija ierosināja piešķirt 200 miljonu eiro un Padome - tikai 180 miljonus. Šīs summas Parlaments uzskatīja par nepietiekamām un beigās panāca palielinājumu līdz 230 miljoniem. Programmas mērķis ir ne tikai izveidot starptautisku skatlogu Eiropas izglītībai, bet arī veicināt starpkultūru dialogu un tautu savstarpēju sapratni.



  
Zinotaji:
  
Skolotaju, pasniedzeju, studentu mobilitate: Robert J.E. Evans (PES, UK)
Programma Socrates 2000-2004: Doris Pack (EPP-ED, D)
Programma Erasmus Mundus 2004-2008: Marielle De Sarnez (EPP-ED, F)
  
"Oficialais Vestnesis" - galigie tiesibu akti:
  
Skolotaju, pasniedzeju, studentu mobilitate
Programma Socrates 2000-2004
Programma Erasmus Mundus 2004-2008

 

 

 
  Publishing deadline: 2 April 2004