Eiropas Parlamenta
darbiba: 1999.-2004.
gada sasniegumi

 
Eiropas Parlaments
ES reforma
Paplašināšanās
Pilsoņu tiesības
Tieslietas un iekšlietas
Ārlietas
Vide / Patērētāju aizsardzība
Vides aizsardzība
Gaisa piesārņojums
Globālā sasilšana
Auto Oil II programma
Elektroniskie atkritumi
Iepakojumu atkritumi
Pārtikas drošība
Ģenētiski modificētie organismi
Tabaka
Skaņas piesārņojums
Kosmētika
Cilvēka audi un šūnas
Transports /
Reģionālā politika
Lauksaimniecība / Zivsaimniecība
Ekonomika un finanšu politika
Sociālā un darba politika / Veselības aizsardzība
Iekšējais tirgus / Industrija / Enerģētika / Zinātne
 

EPP-ED PSE Group ELDR GUE/NGL The Greens| European Free Alliance UEN EDD/PDE


Labu apetīti!!

Dioksīns vistas gaļā, hormoni liellopu gaļā, liellopu sūkļveida encefalopātija, mutes un nagu sērga - pēdējo gadu laikā vesela gūzma ar pārtiku saistītu draudu ir padarījusi pārtikas nekaitīgumu par vienu no galvenajiem Eiropas patērētāju rūpju avotiem. Šie draudi nepazīst robežas, tāpēc sabiedrība uzstāj, lai Eiropā tiktu veikti pasākumi ar mērķi tos apkarot pašos iedīgļos un paaugstināt vispārējos marķēšanas un pārbaužu standartus. ES uz to atbildēja ar veselu virkni tiesību aktu par pārtikas nekaitīgumu. Parlamenta deputāti stingri atbalstīja daudzus no šiem pasākumiem, piemēram, aizliegumu lopkopībā lietot hormonus, vienlaicīgi pastiprinot citus pasākumus, tādus kā noteikumus par pārtikas piedevām un gaļas produktu marķēšanu.

Pateicoties pasterizācijai un augstākiem higiēnas standartiem pārtika, ko mēs ēdam, ir mazāk pakļauta noteiktiem riskiem nekā agrāk, bet intensīvās lauksaimniecības metodes nes sev līdzi jaunus draudus veselībai. Turklāt arvien vairāk cilvēku cieš no pārtikas izraisītām alerģiskām saslimšanām. Šajā kontekstā ES ir uzsākusi vērienīgu kampaņu ar mērķi paaugstināt sanitāros un higiēnas standartus visā pārtikas ķēdē. Pārtikas nekaitīgumu pat izvirzīja par vienu no Eiropas Komisijas galvenajām politiskajām prioritātēm jau tās pašreizējā pilnvaru termiņa sākumā. Parlamenta deputāti ir aktīvi piedalījušies tiesību aktu izstrādē, jo saskaņā ar koplēmuma procedūru ES tiesību aktus par pārtikas nekaitīgumu nevar pieņemt bez Parlamenta piekrišanas.

Rūpju virkne - no govju trakumsērgas līdz antibiotikām un hormoniem

Pēc liellopu sūkļveida encefalopātijas (LSE), ko vēl pazīst kā “govju trakumsērgu”, uzliesmojuma 1990. gadā tika atklāts, ka aitas ir inficējušās, saņemot ar LSE inficētu barību. Tas rosināja Komisiju ieteikt stingrākus kontroles pasākumus saistībā ar jebkura veida transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE) visiem dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem. Parlaments šajos likumdošanas aktos iekļāva prasību veikt ātras diagnostikas testus gadījumos, ja ir aizdomas par TSE. Parlaments atbalstīja arī pilnīgu aizliegumu barot dzīvniekus ar gaļas un kaulu miltiem, kas gatavoti no liellopu karkasu atliekām. Kopš 2001. gada jūlija šie tiesību akti ir piemēroti visās dalībvalstīs.

Vēl viena problēma ir antibiotikas, ko lieto intensīvajā lopkopībā - daļēji, lai kontrolētu slimības, kas ir likumīgi, bet daļēji arī lai stimulētu augšanu, un tas ir nelikumīgi. Turklāt antibiotiku plašā pielietojuma dēļ medicīnā un lauksaimniecībā rodas ļoti resistentas “superbaktērijas” . Tāpēc 2001. gadā Parlamenta deputāti atbalstīja ES jaunās pamatnostādnes par antibakteriālo līdzekļu izmantošanu cilvēku ārstēšanā, lai gan viņi labprāt ietu vēl tālāk un iekļautu arī veterinārmedicīnu un augu veselību.

Sabiedrība ir noraizējusies arī par to, ka gaļā ir hormoni un tamlīdzīgas vielas. Šīs vielas galvenokārt lieto, lai veicinātu mājdzīvnieku augšanu, taču vēlāk tās var nokļūt barības ķēdē, it īpaši apdraudot pirmspubertitātes vecuma bērnus, ietekmējot viņu attīstību, imūno un nervu sistēmu. Tā kā Eiropa ieved ļoti daudz pārtikas, jebkuram šo vielu aizliegumam ir jāsaskan ar pasaules tirdzniecības noteikumiem, un rezultātā 2000. gadā ES bija spiesta pārskatīt savus tiesību aktus par šiem jautājumiem. Komisija ierosināja saglabāt aizliegumu lietot lopkopībā vairākas šādas vielas līdz par tām būs pieejama pilnīgāka zinātniskā informācija. Parlaments stingri atbalstīja šo nostāju, un deputātiem izdevās panākt, ka tika pieņemti vēl stingrāki ierobežojumi par vienas vielas - 17-beta-estradiola lietošanu, pamatojoties uz to, ka tā ir kancerogēna.

Pārtikas izraisītā alerģija - arvien pieaugoša problēma

Pārtika izraisa alerģiju apmēram 8% bērnu un 3% pieaugušo, un šie skaitļi nepārtraukti pieaug. Saslimšanas līmenis var svārstīties no viegla līdz nāvējošam. Visizplatītākie alerģiju izraisošie pārtikas produkti ir govs piens, augļi, zemesrieksti, pupas, olas, zivis, kvieši un citi graudaugi. Ja pārtikas produktu marķējumā nav uzrādītas visas sastāvdaļas un piedevas, cilvēki, kas cieš no alerģijas, nevar uzzināt, vai šis pārtikas produkts nav viņiem kaitīgs. It īpaši sarežģīta situācija var būt ar pārtikas produktiem, kas gatavoti no vairākām sastāvdaļām, ja šo sastāvdaļu apraksts nav pilnīgs.

2003. gada jūlijā Eiropas Parlaments apstiprināja uzlaboja ES tiesību aktus par pārtikas marķēšanu, lai skaidrāk uzskaitītu visas sastāvdaļas tiem pārtikas produktiem, ko gatavo no vairākiem komponentiem. Parlamenta deputātu spiediena rezultātā šī informācija uz pārtikas produktu etiķetēm būs daudz pilnīgāka, nenorādīt kādu sastāvdaļu varēs tikai tādā gadījumā, ja tās daudzums gala produktā nav lielāks par 2%, un sarakstā, kur ir nosauktas alerģiju izraisošas vielas, kas jānorāda uz etiķetes, ir iekļautas arī selerijas un sinepes.

Stingrāki marķēšanas noteikumi un pārbaudes

Precīzāka marķēšana un pārbaudes ir ārkārtīgi svarīgas daudziem ar pārtikas nekaitīgumu saistītiem aspektiem. Piemēram, mūsdienās par modes kliedzienu ir kļuvusi “izsekojamība”, un ES tiesību akti ir ieviesuši stingrākus marķēšanas noteikumus liellopu gaļai, izveidojot sistēmu, kas ļauj identificēt visus kopš 2000. gada septembra nokautos liellopus. Tagad ar etiķetes palīdzību patērētājam jāspēj izsekot procesu no gaļas produkta līdz dzīvniekam, no kura tas ražots, un lopkautuvei. Parlamenta deputāti panāca arī to, ka uz etiķetēm ir skaidri norādīta gan dzīvnieka dzimšanas, gan augšanas vieta, un ka marķēšanas noteikumi maltai liellopu gaļai ir daudz stingrāki nekā sākotnēji tika ierosināts.

2004. gada martā Parlaments pieņēma regulu par nekaitīgumu, pārtikas un lopbarības marķēšanu un pārbaudēm, tai skaitā ievešanu no ārpuskopienas valstīm. Pateicoties Parlamenta deputātu aktivitātei, inspektoriem būs ļauts veikt pārbaudes uz vietas, pārbaužu laikā viņiem būs jāņem vērā arī dzīvnieku labturība un veselības stāvoklis; valdībām jāievieš efektīvus un preventīvus kriminālsodus par šo noteikumu pārkāpumiem, bet saistībā ar pārtikas pārbaužu konfidencialitāti Parlaments tomēr nolēma atbalstīt lielāku pārredzamību, tā lai sabiedrībai būtu ātrāk pieejama iestāžu rīcībā esošā informācija. Šie tiesību akti stāsies spēkā no 2006. gada janvāra.

Tajā pašā mēnesī Parlaments pieņēma lēmumu par tiesību aktu paketi, kas atjaunina ES tehniskos noteikumus par pārtikas produktu higiēnu un nekaitīguma pārbaudēm. Šīs darbības mērķis bija sakārtot noteikumus, it īpaši par gaļu, un tos vairāk balstīt uz zinātnes atziņām un riska kontroli. Parlamenta deputāti apsveica šos tiesību aktus, tomēr uzstāja, lai mazajiem uzņēmējiem dotu lielāku elastību attiecībā uz pārbaudēm. Viņi arī uzskatīja, ka lopkautuvju personālam jādod tiesības pašiem veikt pārbaudes tikai par divu veidu - mājputnu un trušu - gaļu. Tomēr Parlamentam, pirms pieņemt šos tiesību aktus galīgajā variantā, droši vien nāksies vest sarunas ar Padomi un Komisiju.

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde

Turpmāk ES pārtikas nekaitīguma politikas pamatelements būs Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde, ko izveidoja 2003. gadā. Šīs iestādes uzdevums ir sniegt neatkarīgas zinātniskas un tehniskas konsultācijas, kas būtu ar pārtikas nekaitīgumu saistītās ES politikas un tiesību aktu pamatā, savlaicīgi brīdināt par pārtikas produktu iespējamo kaitīgo ietekmi uz veselību un informēt sabiedrību par jautājumiem, kas ir saistīti ar pārtikas nekaitīgumu.

Parlaments stingri atbalstīja šo iestādi jau no tās izveidošanas brīža, bet tieši Parlamenta deputāti bija tie, kas uzstāja, ka tās nosaukumā jābūt vārdam “nekaitīgums”, lai uzsvērtu šo darbības jomu. Parlaments arī panāca, ka četriem no 14 valdes locekļiem jābūt darba pieredzei patērētāju un citās ar pārtiku saistītās organizācijās. 2003. gada decembrī tika pieņemts lēmums, ka Iestādei ir jāpārceļas no tās pagaidu mītnes Briselē uz pastāvīgu mājvietu Parmā, Itālijā.

N.B. Mutes un nagu sērga un ģenētiski modificēti organismi ir apskatīti citos šīs sērijas rakstos, pirmā - rakstā par Eiropas Parlamenta pagaidu komitejām.



  
Zinotaji:
  
TSE: Dagmar Roth-Behrendt (PES, D)
Piesardziga antibakterialo lidzeklu lietošana: Didier Rod (Greens/EFA, F)
Vielas ar hormonalu vai tireostatisku iedarbibu un beta-agonisti: Karl Erik Olsson (ELDR, S)
Partikas produktos esošo sastavdalu noradišana: Christa Klass (EPP-ED, D)
Liellopu galas markešana, izsekojamiba: Mihail Papayannakis (GUE/NGL, GR)
Partikas nekaitigums - oficialas lopbaribas un partikas parbaudes : Marit Paulsen (ELDR, S)
Partikas produktu higiena: Horst Schnellhardt (EPP-ED, D)
Dzivnieku izcelsmes partikas produktu ražošana un markešana: Horst Schnellhardt (EPP-ED, D)
Oficialas parbaudes tiem dzivnieku izcelsmes produktiem, kas ir paredzeti lietošanai partika: Horst Schnellhardt (EPP-ED, D)
Higienas noteikumi attieciba uz dzivnieku izcelsmes produktiem : Horst Schnellhardt (EPP-ED, D)
Eiropas Partikas nekaitiguma iestade: Phillip Whitehead (PES, UK)
Eiropas Partikas nekaitiguma iestades timekla vietne
  
"Oficialais Vestnesis" - galigie tiesibu akti:
  
TSE
Piesardziga antibakterialo lidzeklu izmantošana
Vielas ar hormonalu vai tireostatisku iedarbibu un beta-agonisti
Partikas produktos esošo sastavdalu noradišana
Liellopu galas markešana, izsekojamiba
Partikas nekaitigums - oficialas lopbaribas un partikas parbaudes - procedura vel nav pabeigta
Partikas produktu higiena - procedura vel nav pabeigta
Dzivnieku izcelsmes partikas produktu ražošana un markešana - Parlamenta pienemtais teksts
Oficialas parbaudes tiem dzivnieku izcelsmes produktiem, kas ir paredzeti lietošanai partika - procedura vel nav pabeigta
Higienas noteikumi attieciba uz dzivnieku izcelsmes produktiem - procedura vel nav pabeigta
Eiropas Partikas nekaitiguma iestade

 

 

 
  Publishing deadline: 2 April 2004