| Eiropā uz ģenētiski mainītiem organismiem raugās stipri noraidoši, kamēr ASV ģenētiski mainītus pārtikas produktus uzskata par pilnīgi normāliem. Atbildot uz eiropiešu bažām, ES nolēma ieviest stingrus ĢMO regulējošus likumus. Eiropas Parlamenta galvenais ieguldījums šo tiesību aktu tapšanā bija prasība pēc skaidra marķējuma, lai Eiropas patērētāji varētu izvēlēties, lietot vai nelietot pārtikā ģenētiski mainītus produktus.
Jautājums par ģenētiski mainītiem organismiem un jo īpaši par to lietošanu pārtikas kultūraugos bijis spraigu publisku debašu centrā visā Eiropas Savienībā. Ražotāji iebilst, ka ģenētiski mainīti kultūraugi rada nelielu risku un tiem piemīt milzīgas potenciālas priekšrocības. Savukārt vides aizstāvji norāda uz ievērojamu informācijas un risku izpratnes trūkumu, bet patērētāji sūdzējušies, ka ģenētiski mainītus produktus tiem iemāna un ka marķēšanas sistēma nav caurspīdīga un traucē izvēli.
1998. gadā pēc moratorija noteikšanas ģenētiski mainītas pārtikas pārdošanai un ģenētiski mainītu kultūru izmantošanai ES sāka pievērsties patērētāju bažām, liekot priekšā virkni normatīvo aktu projektu attiecībā uz ĢMO. Tie balstās uz piesardzības principu - ja pastāv šaubas, saki nē. Visus šos normatīvos aktus bija jāapstiprina Eiropas Parlamentam.
Vispirms Eiropas Komisija sagatavoja direktīvas projektu par ģenētiski mainītu pārtikas produktu pārdošanu veikalos un lauksaimnieku veikto ģenētiski mainītu kultūru izplatīšanu dabā. Sarunās ar dalībvalstu valdībām Parlamentam izdevās tās pārliecināt, ka jebkurš Eiropā uz pārbaudes laiku atļauts ĢMO ir jāreģistrē un sīkāka informācija jādara pieejama sabiedrībai. Tas nozīmē, ka, izmantojot ĢMO komerclauksaimniecībā, to izmantošanas vietas būs jāpiesaka varas iestādēm un jāpublisko. Šajā direktīvā, kas stājās spēkā 2001. gadā, Eiropas Parlamenta deputāti pieprasīja arī to, lai Komisija sagatavo īpašus normatīvos aktus par ĢMO marķēšanu un izsekojamību, kā arī par Kartahenas protokolu par bioloģisko drošību ĢMO kontekstā.
Ļaujiet izlemt patērētājam
Eiropas Komisija ātri sagatavoja tiesību aktus par izsekojamību un marķēšanu, taču Parlamentu neapmierināja marķēšanas noteikumi, un tam izdevās tos padarīt stingrākus. EP deputāti bija pret Ministru padomes vēlēšanos atļaut precīzu vienā produktā lietotu ĢMO maisījumu aprakstu aizstāšanu ar neskaidru ražotāja norādītu "sastāvu". EP deputāti uzstāja, ka produkti, kas satur ĢMO, kā tādi arī ir jāapzīmē, lietojot vārdus "Šis produkts satur ģenētiski mainītus organismus" vai "Šis produkts satur ģenētiski mainītu [organisma nosaukums]". Tam jāparādās etiķetē, kā arī jebkuras demonstrēšanas vai reklāmas laikā. Šie noteikumi stājās spēkā 2003. gada novembrī.
Kārtību, kādā atļaut un uzraudzīt pārtiku un dzīvnieku barību, kas satur ĢMO, reglamentēja citi noteikumi, kas stājās spēkā 2003. gada beigās. Šinī gadījumā Parlamentam izdevās pieņemt svarīgus grozījumus, kas deva iespēju dalībvalstīm aizsargāt ģenētiski nemainītas un organiskas kultūras no nelabvēlīgas ietekmes, nosakot ierobežojumus ģenētiski mainītu kultūru audzēšanai. Eiropas Komisijai būs jāizstrādā vadlīnijas dalībvalstīm, kā to īstenot praksē.
ĢMO kontekstā Komisija sagatavoja arī noteikumus par Kartahenas protokola par bioloģisko drošību ieviešanu (tas domāts, lai palīdzētu valstīm novērtēt ar ģenētiski mainītiem organismiem saistītos riskus un priekšrocības). Noteikumi, pieņemti 2003. gada jūnijā, iedibina vienotu ĢMO pārrobežu kustības paziņošanas un informācijas sistēmu. Parlaments noteikumus padarīja stingrākus, panākot, ka visiem eksportētājiem, pirmo reizi vedot pāri robežai jebkuru ĢMO, ko paredzēts izplatīt vidē, vispirms būs jāsagaida rakstveida atļauja.
Visu šo jauno ES likumu esamība automātiski neatceļ ĢMO noteikto moratoriju, kuru dažas dalībvalstis jebkurā gadījumā vēlas saglabāt, taču politiskā ziņā tas atvieglo ceļu uz moratorija izbeigšanu. Raksta tapšanas brīdī šķiet, ka Eiropas Komisija atļaus ģenētiski mainītas kukurūzas pārdošanu, jo dalībvalstis nav spējušas vienoties par aizlieguma saglabāšanu.
|
