|
Efektivakiem finanšu tirgiem ir izškiroša nozime Eiropas ekonomikas nakotne. Dažu pedejo gadu laika Eiropas Parlaments apstiprinajis virkni tiesibu aktu, kas paredzeti finanšu pakalpojumu nozaru integrešanai visa ES, vienlaicigi meginot sasniegt divus dažadus merkus - konkurences veicinašanu šaja joma un labaku iegulditaju aizsardzibu. Parlaments uzmanigi uzklausija gan nozares, gan pateretaju parstavju viedoklus, un ši pieeja galu gala nodrošinaja lidzsvarotu un darboties spejigu tiesibu aktu tapšanu.
Integretiem Eiropas finanšu tirgiem butu janak par labu uznemejdarbibai, iegulditajiem un pateretajiem. Uznemumiem bus vieglak piesaistit kapitalu citas dalibvalstis, un darbiniekiem bus iespeja iesaistities pensiju fonda, ko parvalda uznemums cita dalibvalsti. Lielakas konkurences rezultata kapitals klus letaks, kas savukart veicinas realas ekonomikas izaugsmi un nodarbinatibas limena paaugstinašanos. Tacu šai tirgus atveršanai jabut cieši saistitai ar stingrakas uzraudzibas un regulejoša mehanisma izveidi, lai izvairitos no tirgus nestabilitates un krapšanas. Paredzams, ka ES finanšu tirgu integrešanas rezultata desmit gadu laika IKP pieaugs par 1,1% (130 miljardiem eiro) un nodarbinatiba - par 0,5%. Vertspapiru tirgu apvienošanai butu par 0,5% jasamazina kapitala cena.
1999. gada maija, Parlamenta mudinata, Komisija iesniedza ricibas planu finanšu pakalpojumu sniegšanai, kas ietvera 42 pasakumus ar merki apvienot dalibvalstu finanšu tirgus vienota Eiropas tirgu. Eiropadomes sanaksme Lisabona par plana ieviešanas terminu tika noteikts 2005. gads, un gandriz visi pasakumi pec tam ir istenoti. Parlaments atbalstija tirgus atveršanas centienus, vienlaicigi aicinot stingrak aizsargat iegulditajus. Viena gadijuma - uznemumu parnemšanas (kontroles iegušanas) piedavajumos - Parlaments panaca pilnigu priekšlikuma parskatišanu, noraidot pirmo projektu, kura pec ta domam nebija pietiekoši nemtas vera sekas, ko tas izraisitu atseviškas dalibvalstis, ipaši Vacija.
Ši jauna tiesibu akta iespaids jau ir jutams. Finanšu nozare sakusies racionalizacija un restrukturizacija. Pieaugusi parrobežu tirdznieciba, un finanšu iestades palielinajušas savu klatbutni citas dalibvalstis. Plašakas iespejas ieguldit un uzkrat lidzeklus ir samazinajušas uznemumu atkaribu no banku aizdevumiem.
Cina ar iekšejas informacijas launpratigu izmantošanu darijumos
Viena no Parlamenta apstiprinatajam direktivam bija izstradata, lai noverstu finanšu tirgu manipulešanu, piemeram, ieguldijumu rikojumu iesniegšanu ar merki radit nepatiesu iespaidu par pieprasijumu vai meligas informacijas vai baumu izplatišanu cenu ietekmešanas nolukos. Direktiva ari aizliedz cilvekiem, kuru riciba ir iekšeja informacija, veikt darijumus ar finanšu instrumentiem, kuru cenu ši informacija varetu ietekmet. Šie noteikumi, kas dalibvalstim jaievieš lidz 2004. gada oktobrim, ir loti svarigi, lai palielinatu iegulditaju uzticibu atvertakam finanšu sektoram.
Citas direktivas merkis ir atvieglot uznemumiem kapitala piesaisti citas dalibvalstis, ieviešot vertspapiru emitentiem vienu visai Eiropai kopigu dokumentu ("pasi"), tadejadi panakot, ka viena ES valsti atzits uznemuma emisijas prospekts ir speka ari citas. Lai lidz minimumam samazinatu ierobežojumus, Parlaments nodrošinaja, ka ši direktiva pielauj iznemumus attieciba uz maziem uznemumiem - prasibas neattiecina uz akciju piedavajumiem, kas mazaki par 2,5 miljoniem eiro gada. Pec Parlamenta pieprasijuma ari augstas vertibas obligaciju emitentiem bus atlauts brivi izveleties regulatoru. Dalibvalstim ši direktiva jaievieš lidz 2005. gada julijam.
Cita tiesibu akta - direktivas par ieguldijumu pakalpojumiem - merkis ir radit likvidu, konkuretspejigu un caurskatamu pasutijumu izpildes tirgu, piemeram, akciju pirkšanai un pardošanai. Bankam vai ieguldijumu sabiedribam bus iespejams iekšeji vai ari pret pašu kapitalu realizet pirkšanas un pardošanas uzdevumus, neiesaistoties reguleta tirgu. Tadas valstis ka Lielbritanija, kur tas jau ir atlauts, lielas iestades un ieguldijumu sabiedribas iekšeji realize 15 - 30% darijuma uzdevumu. Ši tirgus atveršana cieši saistita ar stingrakam prasibam cenu caurskatamibai. Parlaments palidzeja sakotnejo priekšlikumu padarit skaidraku, to piemerojot dažadam tirgus situacijam, noškirot profesionalos un mazumtirdzniecibas klientus un nosakot iznemumus attieciba uz darijumiem, kas saistiti tikai ar izpildi.
Direktiva par caurskatamibu nosaka obligatas prasibas informacijai, kas japublice visiem publiskaja apgroziba esošiem uznemumiem Eiropas meroga. Ta merkis ir veicinat iegulditaju uzticešanos uznemumiem, kuru akcijas tirgo citas valstis, un tas ir butiski, lai sekmetu parrobežu finanšu investicijas. Uznemumu gada parskatos bus ieklauti revidentu parbauditi finanšu parskati, vadibas zinojums un par informaciju atbildigas personas pazinojums. Pusgada parskati ari ir obligati, tacu tiem nav izvirzitas tik stingras prasibas ka gada parskatiem. Pec Parlamenta luguma kvartala atskaites nebus obligatas.
Uznemumu parnemšanas piedavajumi - divas iespejas
Šis direktivas merkis bija ieviest standartizetas prasibas visai Eiropai akciju kontrolpaketes ieguvei publiska apgroziba esošos uznemumos. Direktiva ieklauta vienota taisnigas cenas definicija, ka ari stingri noteikumi attieciba uz informaciju. Mazakuma kapitala dalas turetaju aizsardziba ir viens no galvenajiem jautajumiem.
Šai direktivai ir gara priekšvesture. Pec vairak neka 12 gadus ilgušam parrunam Parlaments 2001. gada ar minimalu balsu parsvaru noraidija vienošanos ar Padomi, kura nebija nemtas vera lielas atškiribas uznemejdarbibas tiesibas dažadas dalibvalstis. Deputati, kas balsoja pret direktivu, uzskatija, ka kompromiss nenodrošina visiem vienadus speles noteikumus. Direktiva ierobežoja aizsardzibas pasakumus, kas ir parasta prakse dažos tirgos, piemeram, Vacija, vieta sniedzot paplašinatas balsstiesibas, kas izplatitas Ziemelvalstis un var darboties ka de facto aizsardzibas pasakums.
Pec tam, kad tas pirma direktiva bija noraidita, Komisija naca klaja ar jaunu priekšlikumu, kas joprojam neatbilda Parlamenta prasibam un kuru butiski mainija deputatu un Padomes parrunu rezultata. Beidzamaja kompromisa varianta, kas apstiprinats 2003. gada decembri, nemtas vera atškiribas dalibvalstu tiesibu aktos un tirgu pienemtaja prakse un tam atlauts nepiemerot atseviškas normas. Prakse tas nozime, ka dalibvalstis var atlaut uznemumiem saglabat aizsardzibas pasakumus. Direktiva skarts ari paplašinato balsstiesibu jautajums, ko Komisija nebija ieklavusi.
Nakamais solis cela uz iegulditaju aizsardzibu bija direktiva par finanšu konglomeratu konsultativu uzraudzibu. Ta noversis trukumu esošaja tiesibu akta, kura nav runats par darijumiem šadas grupas ietvaros. Jaunie noteikumi ierobežos risku šadiem konglomeratiem nonakt finansialas grutibas, ar konglomeratu domajot uznemumus, kuriem vismaz 40% aktivu veido daliba citas sabiedribas. Daži no tiem pieder pie lielakajam finanšu grupam pasaule, un krize atstatu iespaidu ne vien uz atseviškiem iegulditajiem, bet ari uz visu finanšu nozari. Direktiva pirmoreiz japiemero norekiniem finanšu gada, kas saksies 2005. gada 1. janvari.
Citas direktivas merkis ir radit iekšejo tirgu starpniecibai apdrošinašanas joma. No 2003. gada decembra apdrošinašanas agentam, kas registrets viena dalibvalsti, ir tiesibas pardot savus pakalpojumus ari citas dalibvalstis. Pašlaik 50% apdrošinašanas polišu pardod starpnieki, bet tikai retais no tiem piedava savus pakalpojumus arpus savas valsts robežam.
Visbeidzot, guti panakumi attieciba uz uznemumu pensiju shemu iekšejo tirgu. Saskana ar direktivu, kam jastajas speka 2005. gada vidu, pensiju fonds, kas registrets viena dalibvalsti, vares parvaldit cita valsti dibinata uznemuma pensiju planus bez talakas registracijas nepieciešamibas. Ta rezultata, piemeram, daudznacionalu uznemumu darbiniekiem bus viegli nemt lidzi savas pensijas no vienas valsts uz otru.
|
