skip to content

Sīkdatņu politika EP biroja mājas lapā

Mēs lietojam sīkdatnes (cookies-angļu.val.), lai nodrošinātu jums labāko lietošanas pieredzi mūsu mājas lapā. Šīs sīkdatnes mēs izmantojam tikai statistikas vākšanas nolūkos, izmantojot Google Analytics; personas dati netiek vākti. Ja vēlaties uzzināt vairāk par to, kā atslēgt sīkdatnes jūsu datorā, lūdzu apmeklējiet www.aboutcookies.org

Turpināt
 
 
žurnālisti
Žurnālisti Strasbūrā
 

#Brexit - kā tam dzīvē būtu jānotiek? Komentē Latvijas EP deputāti

05/04/2017

Trešdien, 5.aprīlī, Eiropas Parlamentā (EP) Strasbūrā norisinājās, iespējams, līdz šim vēsturiskākās debates Eiropas Savienības (ES) vēsturē - pirmo reizi, kopš ES izveides, fokusā dalībvalsts Lielbritānijas oficiāli uzsāktā izstāšanās no ES.

Lielbritānijas izstāšanās līgumam būs nepieciešams EP apstiprinājums. Trešdien ar 516 balsīm par, 133 pret un 50 atturoties, EP deputāti atbalstīja rezolūciju ar iekļautajiem nosacījumiem, lai līgums saņemtu EP apstiprinājumu.

Latvijas eiroparlamentārieši komentē, kā dzīvē būtu jānotiek #Brexit procesam:

Iveta Grigule, Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa (ALDE)

Latvijai ir svarīgi arī nākotnē saglabāt pietiekami ciešas attiecības ar Lielbritāniju. Mūsu interesēs ir, ka Londona arī turpmāk paliek nozīmīgs mūsu tirdzniecības partneris – atcerēsimies kaut vai to, ka tas ir būtisks kokmateriālu noieta tirgus. Lielbritānijā ir un arī nākotnē saglabāsies liela Latvijas pilsoņu kopiena, briti ir nozīmīgs spēlētājs NATO. Latvijas interesēs ir nevis pazemot Lielbritāniju, atriebties par izstāšanos, bet gan vienoties par abpusēji izdevīgu turpmāko sadarbību. Protams, mums vienlaikus stingri jāpieprasa, piemēram, lai netiek pārkāptas Lielbritānijā dzīvojošo latviešu tiesības.

Sandra Kalniete, Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupa (EPP)

Lielbritānijas un ES-27 sarunām ir jānorit tik mierīgi un draudzīgi, cik nu vien tā īsti pat negribētas šķiršanās sarunas var notikt. Visu 28 valstu interesēs ir īpašas un ciešas attiecības starp vienotu ES un vienotu Lielbritāniju, it īpaši drošības, brīvās tirdzniecības un cilvēku dzīves, mācību un darba tiesību jomā. Eiropas Parlamenta loma šai ziņā nebūtu jāpārspīlē.

Krišjānis Kariņš, Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupa (EPP)

Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības būs sarežģīts process, līdzīgi kā laulības šķiršana, kurā kopdzīvē pavadīti daudzi gadi. Šobrīd no Eiropas Parlamenta puses nostāja Brexit jautājumā ir stingra - Lielbritānijai nevar ļaut baudīt ES labumus nepiedaloties. No Latvijas viedokļa skatoties, mums ir svarīgi, lai pēc Lielbritānijas izstāšanās attiecības starp ES un Lielbritāniju saglabātos ciešas. Tas ir svarīgi ne tikai tiem vairāk kā 100 000 latviešu, kuri dzīvo Lielbritānijā, bet arī mūsu uzņēmējiem, kuriem Lielbritānija ir svarīgs tirdzniecības partneris.

Andrejs Mamikins, EP sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa (S&D)

Gan Lielbritānija, gan ES ir savu principu un sarkano līniju upuri. ES vadība grib sodīt Lielbritāniju, lai novērstu citu ES valstu izstāšanos nākotnē un izvirza britiem nepieņemamus nosacījumus, piemēram, saglabāt personu brīvo kustību. Līdz ar to ir iespējams, ka vienošanas starp Lielbritāniju un ES šo divu gadu laikā nebūs panākta. Visdrīzāk īstas jaunas attiecības būs iespējamas tikai vēlāk, kad emocijas rimsies un dos vietu pragmatismam.

Artis Pabriks, Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupa (EPP)

Brexit sarunām ideālā gadījumā būtu jābūt tādām, lai abas puses paliktu pēc iespējas apmierinātākas ar rezultātu. No Latvijas viedokļa raugoties, Lielbritānija mums ir ļoti svarīgs sabiedrotais, tāpēc labu attiecību uzturēšana arī turpmāk ir ļoti būtiska. Viens no svarīgākajiem uzdevumiem sarunu laikā būs vienoties par turpmākajiem finanšu maksājumiem, jo Lielbritānija ir dalībniece daudzās programmās, no kurām nav iespējam “izlekt ārā” vienā dienā. Tāpat ļoti sarežģīti būs Ziemeļīrijas un Gibraltāra jautājumi, lai saprastu, kur turpmāk atradīsies ES ārējā robeža. Domāju, ka 2 gadu laikā visus šos jautājumus nebūs iespējams atrisināt, taču par galvenajiem izstāšanās principiem ir jāvienojas līdz nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kuras gaidāmas 2019. gadā.

Inese Vaidere, Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupa (EPP)

Katra šķiršanās ir sāpīgs process, tomēr svarīgi, lai bijušie laulātie paliktu draugi. Tāpēc izstāšanās sarunām jābūt, vienai pusei otru respektējot un saglabājot cieņu. Manuprāt, britiem jāpilda finanšu saistības līdz pat izstāšanās brīdim, tāpat jārespektē tur čakli strādājošo ES pilsoņu sociālās tiesības. Citādi Eiropas Parlaments var liegt savu šķiršanās piekrišanu. Jāatceras, ka briti arī turpmāk būs mūsu NATO sabiedrotie, mūsu partneri daudzās jomās, un, cerams, arī draugi, uz ko var paļauties. 

Roberts Zīle, Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa (ECR)

Eiropas Parlamenta pieņemtā deklarācija, kas pretēji tās tapšanai absolūtā slepenībā vēlas redzēt caurspīdīgu sarunu procesu, var radīt nosacījumus sarunu strupceļam. ES stratēģija - vispirms vienoties par izstāšanās nosacījumiem, neuzsākot sarunas par nākotnes sadarbības ietvaru -  ir būtībā pretrunā pašai ES līguma 50. panta 2.daļai. Katram vajadzētu iedomāties situāciju pēc diviem gadiem. Mūsu interesēs būtu pēc iespējas stiprāka sadarbība aizsardzībā, tiesību garantijas līdz šim Apvienotajā Karalistē dzīvojošajiem latviešiem, un uz Brexit pamata neļaut argumentēt par Kohēzijas budžeta samazinājumu. Lai to sasniegtu, mums nevajadzētu pārrāvumu vai strupceļu sarunās, ko diemžēl EP nostāja tikai veicina. Visbeidzot, ja izstāšanās vienošanās tiek apzināti padarīta tāda, lai atbaidītu citas valstis no līdzīga lēmuma pieņemšanas, un tādējādi tiek radīta Savienība, kurā vienīgais, kas attur no izstāšanās, ir bailes, tad šāda Savienība ir nolemta iznīcībai. 

Tatjana Ždanoka, Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa (Greens/EFA)

Manuprāt ne pašai Lielbritānijai, nedz parējām Eiropas Savienības valstīm nav izdevīgs tā saucamais “cietais” breksits. Bet vēsturē nav jēgas teikt “kā būtu, ja būtu”. Politiķi vienmēr rīkojas attiecīgi konkrētiem apstākļiem. Es pilnīgi atbalstu savus frakcijas biedrus no Skotijas Nacionālās partijas, kuri uzstāj uz vēl vienu neatkarības referendumu ar mērķi palikt Eiropas Savienībā. Ņemot vērā 2016. gada jūnija referenduma rezultātus, jaunai tautas nobalsošanai ir pozitīvās prognozes. No savas puses es, kā Latvijā ievelētā politiķe, darīšu visu, kas no manis atkarīgs, lai aizstāvētu Lielbritānijā dzīvojošo Latvijas cilvēku intereses. Prasības par viņu tiesībām darba tirgū un vienlīdzību ar Lielbritānijas pilsoņu tiesībām sociālajā jomā būs jāiekļauj speciālajā rezolūcijā, ko gatavos EP Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja, kurā es strādāju. Tādas “nozaru” rezolūcijas sekos vispārējai rezolūcijai, par kuru mēs balsojām 5.aprīlī.

 

Avots: Latvijas eiroparlamentāriešu sniegtā informācija

Papildu informācijai:

Signe Znotiņa-Znota,

Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā,

Tālr.: + 371 26440185

signe.znotina-znota@europarl.europa.eu