skip to content

Sīkdatņu politika EP biroja mājas lapā

Mēs lietojam sīkdatnes (cookies-angļu.val.), lai nodrošinātu jums labāko lietošanas pieredzi mūsu mājas lapā. Šīs sīkdatnes mēs izmantojam tikai statistikas vākšanas nolūkos, izmantojot Google Analytics; personas dati netiek vākti. Ja vēlaties uzzināt vairāk par to, kā atslēgt sīkdatnes jūsu datorā, lūdzu apmeklējiet www.aboutcookies.org

Turpināt
 
 
žurnālisti
Žurnālisti Strasbūrā
 

Parīzes klimata nolīgums: EP atbalsta jaunu izmešu samazinājumu, apspriež ASV izstāšanos

14/06/2017

Īsumā:

  • Nacionālie mērķi kā daļa no ES mērķa līdz 2030. gadam par 30% samazināt CO2 izmešus
  • Mērķi attiecas uz lauksaimniecības, transporta, celtniecības un atkritumu apsaimniekošanas nozarēm
  • Deputāti aicina valstis nekavējoties rīkoties

EP deputāti trešdien pēc debatēm par ASV izstāšanos no Parīzes klimata nolīguma atbalstīja jaunu, saistošu izmešu samazinājuma mērķu noteikšanu.

Samazinājums palīdzes sasniegt ES apņemšanos līdz 2030.gadam visās nozarēs panākt 40% izmešu samazinājumu no 1990.gada līmeņa. ES šīs saistības uzņēmusies, parakstot Parīzes klimata nolīgumu.

Jaunie noteikumi ļaus ES līmeņa mērķi sadalīt tiesiski saistošos nacionālos mērķos. Tie attieksies uz nozarēm, kuras neregulē ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma – piemēram, lauksaimniecību, transportu, celtniecību un atkritumu apsaimniekošanu. Šīs nozares ES ir atbildīgas par apmēram 60% siltumnīcefekta gāzu izmešu.

Katra valsts īstenos savu izmešu samazināšanas plānu, kas tiks aprēķināts pēc 2018.gada rādītājiem. Eiropas Komisija bija ierosinājusi kā atskaites punktu noteikt 2020.gadu, taču tas mainīts, lai izvairītos no izmešu pieauguma pirmajos gados.

Šeit atrodama padziļināta piedāvājuma analīze (angļu valodā), kurā iekļauti nacionālie samazinājuma mērķi un pieļaujamās ikgadējās novirzes no normas.

Lai nodrošinātu prognozējamību ilgtermiņā, deputāti arī noteica mērķi 2050.gadam – siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums par 80%, salīdzinot ar 2005.gadu.

Atalgot laikus veiktus pasākumus

Deputāti arī ierosina izstrādāt noteikumus, kas nākamajos gados palielinātu pieļaujamās novirzes no normas tām valstīm, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir zemāks nekā ES vidējais un kas veikušas izmešu samazinājumus pirms 2020.gada.

Lai palīdzētu valstīm sasniegt mērķus, regula ļauj tām “aizņemties” 10% no nākamā gada kvotas, to attiecīgi samazinot.

Ziņojums tika pieņemts, 534 deputātiem balsojot par, 88 pret un 56 atturoties.

Citāts

EP ziņotājs Gerben-Jan Gerbrandy (ALDE, NL) sacīja: “Šodienas balsojums ir skaidrs vēstījums Donaldam Trampam: Eiropa pilda saistības, ko uzņēmusies saskaņā ar Parīzes klimata nolīgumu, un ar vai bez viņa izmantos zaļās izaugsmes sniegtās iespējas. Gandrīz visas politiskās grupas atbalstījušas jaunos noteikumus.”

Nākamie soļi

EP uzsāka sarunas ar Padomi ar mērķi panākt vienošanos pirmajā lasījumā. Neformālas “trialoga” (EP, ES Padome, Eiropas Komisija) sarunas sāksies, tiklīdz ES Padome būs apstiprinājusi savu nostāju.

Debates par ASV izstāšanos no nolīguma

Deputāti trešdien ar Māršala salu prezidenti Hildu Heini un Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Žanu Klodu Junkeru  arī apsprieda ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumu par izstāšanos no Parīzes klimata nolīguma. “Tagad pasaule skatās uz Eiropu,” sacīja H.Heine, uzsverot klimata pārmaiņu ietekmi uz savu valsti. “Mēs atrodamies vidēji divus metrus virs jūras līmeņa, un mums nav iespēju bēgt vai paslēpties. Mana valsts vēl pirms šī gadsimta beigām var kļūt pilnīgi neapdzīvojama,” viņa teica.

EP priekšsēdētājs Antonio Tajāni (EPP, Itālija) sacīja: “Klimata pārmaiņas ir viens no lielākajiem globālajiem izaicinājumiem. (…) Stājoties tam pretī, ES rada jauns iespējas saviem iedzīvotājiem un uzņēmumiem. (…) Vienkārši izsakoties, ASV administrācijas lēmums ir kļūda. Sadarbojoties ar valstīm visā pasaulē, mēs planētu varam padarīt tīrāku un drošāku.”

EK priekšsēdētājs Junkers sacīja, ka ES nepārskatīs Parīzes klimata nolīgumu. EP deputāti pauda pārliecinošu atbalstu nolīgumā paredzēto saistību izpildei.

ES likumdevēji iepriekš kritizēja ASV prezidenta Trampa paziņojumu, norādot, ka ES pildīs savas saistības un veiks nepieciešamās izmaiņas likumdošanā.

Debašu videoieraksts atrodams šeit.

EP priekšsēdētāja Tajāni uzruna

Māršala salu prezidentes Hildas Heines runa

Fakti: 

  • 2016. gada jūlijā Eiropas Komisija nāca klajā ar regulas priekšlikumu, lai pēc 2020.gada ierobežotu siltumnīcefekta gāzu emisijas nozarēs, uz kurām neattiecas ES kvotu tirdzniecības sistēma. Tādas ir, piemēram, transports, būvniecība, lauksaimniecība un atkritumu apsaimniekošana.
  • Regula aizstās pašreizējo Kopīgo centienu regulu, kas nosaka siltumnīcefekta gāzu emisiju ikgadējos griestus no 2013. līdz 2020.gadam. Piedāvātā regula ir daļa no ES centieniem līdz 2030.gadam vismaz par 40% samazināt emisijas. Šo mērķi 2014.gada oktobrī noteica Eiropadome.

Papildu informācija

Pieņemtais teksts drīz būs pieejams šeit (14.06.2017)
Procedūras dokumentācija
EP Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja

Plašākai informācijai

Signe Znotiņa-Znota,

Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā

Tālr.: + 371 26440185

signe.znotina-znota@europarl.europa.eu