skip to content

Sīkdatņu politika EP biroja mājas lapā

Mēs lietojam sīkdatnes (cookies-angļu.val.), lai nodrošinātu jums labāko lietošanas pieredzi mūsu mājas lapā. Šīs sīkdatnes mēs izmantojam tikai statistikas vākšanas nolūkos, izmantojot Google Analytics; personas dati netiek vākti. Ja vēlaties uzzināt vairāk par to, kā atslēgt sīkdatnes jūsu datorā, lūdzu apmeklējiet www.aboutcookies.org

Turpināt
 
 
žurnālisti
Žurnālisti Strasbūrā
 

Eiropas Parlamenta “Vēlētāju gaidu” pētījums 2017: ko Latvijas iedzīvotāji sagaida sociālajā un transporta sfērā?

29/06/2017

Eiropas Parlamenta Informācijas birojs (EPIB) Latvijā tradicionāli jau trešo gadu veicis “Vēlētāju gaidu” pētījumu, un šogad līdzās vērtējumam par Eiropas Savienības (ES) stabilitātes un izaugsmes prognozēm tas veltīts sabiedrībai aktuāliem jautājumiem - sociālai un transporta jomai. Pētījuma ietvaros īstenotas 250 padziļinātas intervijas ar konkrēto jomu interešu grupu pārstāvjiem - gan darba devējiem, gan nodarbinātajiem - visā Latvijā, atklājot viņu gaidas no viena no ES likumdevējiem - Eiropas Parlamenta (EP).

Saskaņā ar šajā pavasarī veikto EP Eirobarometra pētījumu veselības aprūpi un sociālo nodrošinājumu Latvijas iedzīvotāji vērtē kā prioritāro jomu, kurā sagaida lielāku ES iesaisti. Savukārt transporta jomā, kas arī ir viena no EP prioritātēm, iedzīvotāji atklāja savas gaidas attiecībā ceļu infrastruktūras kvalitāti, cīņu ar sociālo dempingu transporta jomā u.c. Iztaujājot Latvijas iedzīvotājus par viņu gaidām no EP, respondenti tika iepazīstināti ar EP jau padarīto vai darba kārtībā esošajiem likumiem šajās jomās.

ES stabilitātes galvenais priekšnosacījums - novērst citus Brexitus | Satrauc ES līdzekļu pieejamība pēc 2020.gada

Atbildot uz jautājumu, cik, jūsuprāt, pašlaik stabila ir ES, novērtējot to ar atzīmi no 0 (nav stabila) līdz 5 (ļoti stabila), sociālās un transporta jomas interešu grupu pārstāvji visbiežāk minēja atzīmi 3 (99 respondenti jeb 40% no visiem 250 respondentiem) un 4 (104 jeb 42%), attiecīgi vidējais vērtējums ir 3.29.

Respondentu visbiežāk minētie ES stabilitātes priekšnosacījumi: novērst, lai citas valstis nesekotu Brexit piemēram (94); terorisma apkarošana (62); algu izlīdzināšana visās ES dalībvalstīs (51); migrācijas problēmu atrisināšana (41); ekonomikas izaugsme (22), sadarbības veicināšana ar Krieviju (18) un  ES iestāžu darba caurspīdīgums (17).

Tāpat respondentu skatījumā viens no ES stabilitāti ietekmējošiem faktoriem ir ES līdzekļu pieejamība, un attiecīgi interviju laikā izskanēja bažas par ES līdzekļu pieejamību Latvijai pēc 2020.gada, kā arī par “īso atmiņu” attiecībā uz pagātnes kļūdām un gūtajām “mācību stundām” no ekonomiskās recesiju Latvijā.

Zem lupas - sociālā joma Latvijas darba tirgū: nodarbinātība, darba laiks un apstākļi, privātās dzīves un darba līdzsvars

Komentējot gaidas nodarbinātības jomā, aptaujātie no EP sagaida visu vecumgrupu nodarbinātības veicināšanu. Respondenti atklāja galvenās problēmas pamata iedzīvotāju grupās, kā arī dalījās ar saviem priekšlikumiem iespējamiem risinājumiem:  

Jaunieši: maz prakses iespēju; vēlme saņemt lielu algu bez pieredzes; būtu jāveicina darba vidē balstīta izglītība – labākajiem studentiem kopā ar diplomu izlaidumā arī tiek nodrošināta iespēja sākt darbu profesijā. Pieaugušie: zūd elastība – vairāk jāpielāgojas laikmeta diktētajām pārmaiņām; pārstrādāšanās; pārāk zemas algas; sociālo zinātņu speciālistu pārprodukcija. Seniori: trūkst atbilstošu prasmju (īpaši tehnoloģiju jomā); lēnums; jūtas nevajadzīgi; vairāki respondenti rosināja attīstīt start-up uzņēmumus, kas iesaistītu darbā seniorus un mudinātu tos apgūt jaunas prasmes.

Par nākotnes prognozēm nodarbinātības jomā - respondenti atbildēja uz atvērto jautājumu: “Iedomāsimies nupat piedzimušu bērnu. Kas pēc 20 gadiem būs viņa/viņas galvenie izaicinājumi, ar ko nāksies saskarties Latvijā un ES kopumā?” Galvenās respondentu izteiktās prognozes un secinājumu apkopojums: (1) tehnoloģijas un roboti atvieglo dzīvi, bet vienlaikus rada konkurenci roku darbam; (2) visticamāk, bērnus gaida neparedzama un trausla dzīve - jau pašlaik bērniem ir grūtības koncentrēties, jo fiziski un garīgi ķermenis netiek līdzi tehnoloģiju attīstībai, kas ir liels šoks un stress apziņai. Respondenti neizslēdz, ka pēc 20 gadiem būs vēl lielāka darbaspēka koncentrācija lielpilsētās; (3) bērniem nākotnē varētu būt ilgāks mūžs, attiecīgi augs arī pensionēšanās vecuma slieksnis; (4) pieprasītāki būs speciālisti ar vairāku valodu zināšanām un gatavību daudz un ilgstoši ceļot – tas var mainīt izpratni par ģimenes vērtībām, jo valdīs lielāka atsvešinātība.

Komentējot sadarbību ar darba devējiem, tikai 10% respondentu atzina, ka karjeras laikā nav izjutuši ļaunprātību no darba devēja puses, 16% piedzīvojuši ļaunprātību vairākkārt, 34% – dažkārt, tikpat arī minējuši, ka ļaunprātība bijusi vienreiz (6% neatbildēja uz šo jautājumu). Respondentu biežāk minētās ļaunprātības pret darbiniekiem: gaidot mazuli, jāriskē ar zemāku atalgojumu vai darba zaudēšanu; saņemtas aizskarošas piezīmes; neuzklausa racionalizācijas priekšlikumus; ejot prom no darba, neizmaksā algas atlikumu; vadība prasa strādāt virsstundas, citādi piedraud atlaist no darba; neļauj slimot; maksā algu nevis pēc paveiktā vai profesionālā līmeņa, bet nacionalitātes; laukos par vienu un to pašu darbu maksā mazāk nekā Rīgā; jāstrādā bez atvaļinājuma.

Ņemot vērā, ka darba vidē attālinātais darbs un elastīgs darba laiks ir viena no gadsimta tendencēm, respondenti tika aicināti atbildēt uz atvērto jautājumu: “Kādiem riskiem, jūsuprāt, ir pakļauti darbinieki, kas strādā attālināti vai ar elastīgu darba laiku?” Vien 13% nesaskata riskus, bet ieguvumus. Pārējie respondenti visbiežāk norādīja uz šādiem riskiem: atsvešinātība no kolektīva, nav komandas izjūtas (14); darba līgumi ir uz konkrētu laiku, attiecīgi nav sociālo garantiju (14); trūkst stabilitātes izjūtas par nākotni (8); izvēloties strādāt mājās, netiek ievērota pareiza sēdēšanas poza (sēž visu dienu sakumpis dīvānā) un nav pārdomāts apgaismojums (7); darba un mājas dzīve saplūst, rodas problēmas ar privātās dzīves līdzsvaru – darbs pārņem visu dzīvi (6); nav nepieciešamības rūpēties par savu izskatu, jo nenotiek socializācija (4).

Turpinot tēmu par privātās dzīves un darba balansu, 30% respondentu minēja, ka viņiem vienmēr darbs vai mācības atstāj pietiekami daudz laika privātajai dzīvei. 19% respondentu norādīja, ka pārsvarā neizdodas sabalansēt privāto dzīvi un darbu, jo nākas bieži risināt darba jautājumus arī mājās. Teju tikpat respondentu norādīja, ka pārsvarā izdodas panākt balansu, savukārt 21% respondentu (galvenokārt vecumā līdz 35 g.v.) jūtas pārstrādājušies – darbs vai mācības neatstāj laiku privātajai dzīvei. Seši respondenti (2%) minējuši, ka darbs ir viņu dzīvesveids un hobijs, tāpēc uzskata to par pašsaprotamu, ka strādā vairāk par 40 stundām nedēļā.

Problēmas transporta nozarē - uz zemes un gaisā

Jautājumu blokā par transporta tēmu, kas arī ir viena no EP prioritātēm, respondentus izvaicāja par, viņuprāt, autopārvadājumu jomā pastāvošām problēmām, kas ietekmē satiksmes drošību Latvijā.

Galvenās respondentu minētās problēmas: ceļu infrastruktūras kvalitāte (22); pārbaužu trūkums uz ceļiem - netiek kontrolētas ne kravas, ne arī auto tehniskais stāvoklis (9); kvalificētu autopārvadātāju – darbaspēka trūkums (9); drošu atpūtas vietu trūkums tālbraucējiem šoferiem (7); nenostiprinātas kravas (5); dažādi veidi atpūtas laiku apiešanai (4); šauri divvirzienu ceļi (4); kravas auto izvēlas neadekvāti lielu ātrumu uz Latvijas ceļiem (4).

Lūgti atbildēt, kā cīnīties ar sociālo dempingu transporta nozarē, īpaši aptaujātie transporta jomas eksperti rosināja ieviest transporta jomā vienotu likumdošanu starp dalībvalstīm un vienlīdzīgus konkurences noteikumus, izskaust nedeklarēto darba praksi un mazināt darba samaksas atšķirību starp ES dalībvalstīm.

Ņemot vērā, kā pieaug bezpilota lidaparātu jeb dronu lietošana komerciālām vajadzībām un hobijam, EP jau 2015.gadā pieņēma rezolūciju, aicinot nodrošināt, ka tie nerada draudus sabiedrības drošībai un personu privātumam. Respondentiem vaicāts, vai ir saskārušies ar problēmsituācijām šajā saistībā. 60% no visiem 250 respondentiem nekad nav saskārušies ar problēmsituāciju, ko radījis drons, tomēr 26% aptaujāto šādas situācijas piedzīvojuši 1-3 reizes, 5% pat 4-9 reizes, bet 2% problēmsituācijas piedzīvojuši vairāk kā 10 reizes. Drons galvenokārt lidojis virs privātmājas dārza vai arī gar dzīvokļa logiem, radot neziņu par to, kurš un kāpēc uzņem attēlus un kur tie nonāk. Intervijās respondenti uzsvēra, ka dronu lietošana ir nacionālās drošības jautājums, īpaši attiecībā uz lidostu tuvumu; tāpat apdraudēti var tikt militārie objekti. Tomēr vienlaicīgi respondenti norāda, ka svarīgi, lai nacionālā un ES likumdošana nebremzētu tehnoloģiju attīstību un ietu līdzi laikam.

Vēlētājiem jautāts arī par citām sociālās un transporta jomas šķautnēm - plašāk pētījuma kopsavilkumā.

Rezumējums: VĒLĒTĀJU GAIDAS NO EIROPAS PARLAMENTA

Sarunas noslēgumā respondenti tika lūgti atbildēt uz atvērto jautājumu: “Ko Jūs - kā vēlētāji - sagaidiet no Eiropas Parlamenta?”:

  • vairāk aizsargā darba ņēmējus;
  • rūpējas par bezdarba mazināšanu, t.sk., veicina biznesa uzsākšanu;
  • mazina nevienlīdzību algu ziņā;
  • samazina PVN pārtikai, tā, viņuprāt, radot pieejamību cilvēka pamatvajadzībām;
  • strādās ātrāk;
  • stāstīs, ko Eiropas Parlaments dara un būs saprotamāks dalībvalstīm;
  • parādīs, ka Eiropas Parlamentam ir skaidrs redzējums, kā stiprināt ES;
  • rūpēsies par lauksaimniekiem;
  • risinās migrācijas problēmas;
  • rūpēsies par drošību (Krievijas un arī terorisma kontekstā);
  • sargās mazās valstis no ASV, kas, viņuprāt, spēcīgi lobē savas vajadzības tirdzniecības jomā;
  • saglabās brīvas ES iekšējās robežas;
  • vairāk rūpēsies par patērētāju tiesībām;
  • spēs pielāgoties pārmaiņu procesiem sabiedrībā utt.

Par Eiropas Parlamenta “Vēlētāju gaidu” pētījumu 2017

  • EPIB Latvijā jau trešo gadu īsteno “Vēlētāju gaidu” pētījumu (“Vēlētāju gaidu pētījums 2015” - fokusā: enerģētika, ekonomika un uzņēmējdarbība, patērētāju tiesības un pilsoņu tiesības digitālajā laikmetā. “Vēlētāju gaidu pētījums 2016” - fokusā: drošības joma un ES ārējās attiecības, īpaši sadarbība ar ASV), lai izzinātu cilvēku noskaņojumu par ES, gaidas no EP un izprastu viedokli par sabiedrībai aktuālu jomu, šogad - sociālo un transporta sfēru. Pētījuma rezultāti ir darba instruments Latvijas eiroparlamentāriešiem, lai precīzāk noskaidrotu vēlētāju prioritātes jomās, kur strādā EP.
  • No 2017.gada marta līdz 8.jūnijam EPIB Latvijā uzdevumā tika veikta Latvijas iedzīvotāju aptauja par viņu gaidām no EP: 250 kvalitatīvas padziļinātas intervijas ar sociālās un transporta jomas pārstāvjiem, starp kuriem bija sociālie darbinieki, aprūpes iestāžu vadības pārstāvji, pedagogi, jaunatne, nodarbinātības un darba aizsardzības eksperti, sociālās uzņēmējdarbības pārstāvji, arodbiedrību pārstāvji, invalīdu organizācijas, vietējie aktīvisti un transporta nozares eksperti.
  • Respondenti intervēti no 50 vietām.
  • Vidējais intervijas ilgums - 40 minūtes, garākās pat 1,5 stundas.
  • EPIB “Vēlētāju gaidu” pētījumu plānots veikts arī nākamgad, jo respondenti augstu novērtējuši iespēju tikt saklausītiem un paust viedokli saviem pārstāvjiem Eiropā.

Noderīgi avoti:

”Vēlētāju gaidu pētījums 2017” - kopsavilkums
Eiropas Parlamenta Eirobarometra pētījums (2017.gada aprīlis)
Eiropas Parlamenta Likumdošanas observatorija (OEIL)
Eiropas Parlamenta Izpētes dienests (EPRS)

Ko dara Eiropas Parlaments sociālo jautājumu un transporta jomā?

Likumdošanas process Eiropas Savienībā:

EP un ES Padome (dalībvalstis), kuras darbu 2015. gada pirmajā pusē vadīja Latvija, kopīgi pieņem ES likumus daudzās jomās, kas pēc tam ir pamats ES valstu nacionālajiem likumiem - piemēram, Latvijā līdz pat 80% likumu balstīti uz ES lēmumiem. Lai arī Eiropas Komisija (EK) ir vienīgais Eiropas likumu iniciators, EP var norādīt, kādi tiesību akti būtu vēlami, un prasīt EK, lai tā sagatavo likumdošanas priekšlikumus.

Plašāka informācija:

Signe Znotiņa-Znota,

Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā,

Tālr. + 371 26440185

E-pasts: signe.znotina-znota@europarl.europa.eu