skip to content

Sīkdatņu politika EP biroja mājas lapā

Mēs lietojam sīkdatnes (cookies-angļu.val.), lai nodrošinātu jums labāko lietošanas pieredzi mūsu mājas lapā. Šīs sīkdatnes mēs izmantojam tikai statistikas vākšanas nolūkos, izmantojot Google Analytics; personas dati netiek vākti. Ja vēlaties uzzināt vairāk par to, kā atslēgt sīkdatnes jūsu datorā, lūdzu apmeklējiet www.aboutcookies.org

Turpināt
 
 
žurnālisti
Žurnālisti Strasbūrā
 

Eksperti: nākotnē tirdzniecība būs vēl svarīgāka Eiropas izaugsmei; brīvās tirdzniecības līgumu nozīme pieaugs - īpaši ar Āziju

25/05/2017

Latvijas uzņēmēji uz citu Eiropas Savienības (ES) valstu fona jau patlaban salīdzinoši veiksmīgi darbojas vairākos Āzijas reģionos, un līdzšinējā viņu pieredze apliecina - šajos tirgos ir liels potenciāls. Eiropas Parlamenta Informācijas biroja (EPIB) Latvijā rīkotajā diskusijā par ES brīvās tirdzniecības līgumiem eksperti atzina - noslēdzot brīvās tirdzniecības līgumus, potenciāls tikai pieaugs, jo jebkurš līgums atver vai vienkāršo pieeju tirgum, t.sk., samazinās tarifi, tiek vienkāršotas procedūras, kopumā samazinās eksporta izmaksas, uzņēmēji kļūst konkurētspējīgāki iepretim citu trešo valstu eksportētājiem u.c.

Pašlaik procesā ir sarunas par brīvās tirdzniecības līgumiem ar Japānu, Singapūru, Vjetnamu u.c. valstīm - kopumā aktīvs darbs patlaban notiek pie ~20 ES starptautiskās tirdzniecības nolīgumiem. Sarunas ved Eiropas Komisija (EK), bet Eiropas Parlamentam (EP) šie līgumi būs jāakceptē. Jāmin, ka nesen ES vienojās par brīvās tirdzniecības līgumu ar Kanādu (CETA).

Eiropas Parlamenta (EP) Starptautiskās tirdzniecības komitejas (INTA) deputāts Artis Pabriks (Vienotība/Eiropas Tautas partija/EPP) norādīja, ka Latvijas vājie punkti ir salīdzinoši nelielā pieredze, esam nosacīti mazas valsts un Āzijas tirgos priekšrocības likumsakarīgi ir tiem, kas jau tur darbojas. Vienlaicīgi Latvijai šie tirgi paver lielu potenciālu, īpaši pārtikas un luksusa preču segmentam. A.Pabriks arī aicināja uzņēmējus izmantot Eiropas fondu pieejamo finansējumu reklāmai trešo valstu tirgu apgūšanai.

Saskaņā ar EP deputāta teikto, ātrākais progress sagaidāms ar Japānu - pēc viņa prognozēm, ES un Japānas brīvās tirdzniecības līgums varētu tikt noslēgts pēc aptuveni pēc 1,5 gadiem. Arī Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītājas vietnieks Andris Kužnieks norādīja, ka nule kā ES tirdzniecības komisāre tikusies ar Japānas ārlietu ministru un atzinusi, ka ir labs progress ES un Japānas brīvās tirdzniecības līguma sarunās. 

Konkrēti par Japānu - patlaban notiek intensīvas sarunas par brīvās tirdzniecības līgumu, un sarunas plānots pabeigt tuvākajā laikā. Viņš norādīja, ka Japāna ir pasaules ceturtā lielākā ekonomika un ka ES eksports uz Japānu jau šodien sastāda aptuveni 86 miljardus eiro gadā. Singapūra un Vjetnama ir Dienvidaustrumu Āzijas valstis, ar kurām sarunas par brīvās tirdzniecības līgumiem ir pabeigtas un tuvākajā laikā ir plānota līgumu ratifikācija. Abas šīs valstis kalpos kā katalizators brīvās tirdzniecības attīstīšanai ar visu Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācijas (ASEAN) valstu reģionu - pauda A.Kužnieks.

A.Pabriks uzsvēra, ka ES un attiecīgi arī Latvijai ļoti svarīgs ir Singapūras līgums, jo caur to ir iespēja iekļūt 600 milj. plašajā Āzijas tirgū. Turklāt Singapūra līdz šim ES ekonomikā ir investējusi aptuveni 5 miljardus eiro.  

Gan EP, gan EK, gan Ārlietu ministrijas pārstāvji atzina - lai arī Āzijas valstu tirgum ir ļoti liels potenciāls, kopumā Latvijas uzņēmēju interese ir zema. Identiska bija situācija ar Kanādas brīvās tirdzniecības līgumu (CETA) - pirms 2 gadiem tas nevienu neinteresēja, bet tagad, kad tas ir noslēgts, mūs “gāž no kājām” - norādīja atbildīgo institūciju pārstāvji.  

Komentējot darbu pie ES brīvas tirdzniecības līgumiem, A.Pabriks  uzsvēra, ka šiem nolīgumiem ir stratēģiskā nozīme – tie ne tikai sekmē biznesa saites starp ES un globāliem partneriem, un attiecīgi paver un/vai paplašina iespējas Latvijas uzņēmumiem un valsts ekonomikai, bet pašreizējā situācijā ir sevišķi svarīgi ģeopolitiski. “Tirdzniecības noteikumu vienkāršošana ar Āzijas valstīm ir ļoti būtiska Eiropas ekonomikas aktivizēšanai un konkurētspējas saglabāšanai globālā kontekstā. Brīdī, kad ASV ietur nogaidošu pozīciju attiecībā uz starptautiskās tirdzniecības līgumu slēgšanu, šis ir īstais brīdis, lai ES aktivizētu sarunas un apliecinātu, ka tā iestājas par brīvu, godīgu un ilgtspējīgu tirdzniecību. Lai gan Latvijas tirdzniecības apjomi ar Japānu, Singapūru un Vjetnamu ir nelieli, tomēr katra barjeru likvidēšana var radīt jaunas iespējas arī mūsu uzņēmējiem, kuri ir tik tālu nobrieduši, lai skatītos ne tikai uz tuvējiem tirgiem, bet arī tālāk,” minēja deputāts.

Ārlietu ministrijas Ārējās tirdzniecības un ārējo ekonomisko sakaru veicināšanas departamenta direktors Mārtiņš Kreitus informēja, ka ES patlaban turpina aktīvu tirdzniecības politikas veidošanu - parakstīts nolīgums ar Kanādu (CETA), sarunas pabeigtas ar Singapūru un Vjetnamu, turpinās ar Japānu, Mercosur jeb Dienvidu kopējā tirgus valstīm, notiek sarunas par nolīguma modernizāciju ar Meksiku, kā arī citiem partneriem Āzijā, Āfrikā, Dienvidamerikā. ES gatavojas uzsākt tirdzniecības sarunas ar Austrāliju un Jaunzēlandi.

Viņš arī norādīja, ka pasaulē notiek cīņa par priekšrocībām starptautiskajā tirdzniecībā, tāpēc ES un arī Latvijas uzdevums ir proaktīvi reaģēt uz tendencēm tirdzniecībā, veidojot modernus, Eiropas ražotājiem un eksportētājiem izdevīgus tirdzniecības nosacījumus. Turklāt būtiski ir veidot starptautiskās tirdzniecības jaunos noteikumus atbilstoši Eiropas interesēm un vērtībām.

Tāpat M.Kreitus atzina, ka Latvijas eksportētāji jau ir labi apguvuši tuvējos tirgus un ka pēdējo gadu laikā daudz straujāk auguši eksporta apjomi uz jauniem un tālākiem tirgiem, un daudziem Latvijas uzņēmumiem jau šobrīd ir labas iestrādes Āzijas reģionā. Jau šobrīd veiksmīgi tiek eksportēta koksne un tās izstrādājumus, pārtikas produkti, medikamenti, elektronika u.c. produkti.

A.Kužnieks diskusijā uzsvēra, ka ES patlaban ir sevišķi svarīgi “būvēt tiltus, nevis mūrus”. Tirdzniecībai pašlaik ir līdz šim nepieredzēti svarīga nozīme ES ekonomikā, jo nesenā krīze lika aptvert - tirdzniecība var būt stabilizējošs spēks grūtos laikos. Proti, kad krīzes laikā ES iekšzemes pieprasījums bija vājš, ārējā tirdzniecība mazināja recesijas ietekmi, atgriežot pieprasījumu no augošajām ekonomikām atpakaļ Eiropā. Nākotnē tirdzniecība būs vēl svarīgāks izaugsmes avots. Paredzams, ka nākamajos 10 līdz 15 gados aptuveni 90% pasaules ekonomikas izaugsmes notiks ārpus Eiropas. Turklāt nav šaubu, ka Eiropas ekonomikas atlabšana būs jākonsolidē, veidojot ciešāku saikni ar jaunajiem pasaules izaugsmes centriem.

A.Kužnieks arī norādīja, ka ES ir apjomīga un ambicioza tirdzniecības politikas darba kārtība, un tā ietvert tādus partnerus un reģionus kā ASV, Ķīna, Kanāda, Japāna, Dienvidamerika, Dienvidaustrumu Āzija, Austrālija un Jaunzēlande. Nozīmīgākie tirdzniecības ieguvumi ir lētākas preces un pakalpojumi un jaunas darbavietas.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes padomnieks ārlietu jautājumos Mārtiņš Perts piebilda, ka Latvijas uzņēmēju organizācijas kopumā jebkuru brīvās tirdzniecības līgumu vērtē kā pozitīvu faktoru, jo tie dod jaunas iespējas un tirgus. Piemēram, ja skatās Japānas, Singapūras un Vjetnamas virzienā, tad Latvijas uzņēmējiem lielākā interese ir par Japānu, kur jau ir veiksmīgi darbības piemēri. Viņš arī norādīja, ka tirdzniecības līgumi ir perspektīvi un sniedz ieguvumus abām pusēm - Āzijas tirgum tā ir iespēja, piemēram, izmantot, ostas, preču distribūciju u.c., t.sk., Latvijā. 

Protokola un etiķetes pasniedzēja Jana Trahimoviča uzsvēra, ka plānojot biznesu Āzijas reģionā būtiski ir izprast ne tikai reģiona kā tāda atšķirības, bet - līdzās politiskām un juridiskām - jo īpaši svarīgi ir pārzināt kultūras atšķirības - savstarpējā komunikācijā, tradīcijās, raksturīgās vērtībās u.c. Proti, nepietiekama kultūras pārzināšana var būt biznesa neizdošanās pamatā - īpaši biznesa uzsākšanā ir kritiski svarīgi pārzināt attiecīgās kultūras pamatnormas un ierasto praksi un kārtību, jo bizness nav atrauts no savstarpējām attiecībām. Tieši pretēji - biznesa tilts vienlaikus ir arī tilts starp dažādu kultūru cilvēkiem, sabiedrībām, tautām, valstīm, kultūrām u.c. Turklāt Austrumos tradīcijām un vērtībām ir būtiska nozīme - izturēšanās pret tām liecina par attieksmi arī pret biznesu, biznesa partneri, viņa kultūru, ģimeni, valsti, tāpēc svarīga ir iepriekšēja izpēte.

Līdzšinēja pieredze ļauj secināt, ka galvenais, kas pietrūkst “abām pusēm”, ir izpratne. Proti, lai arī ir apziņa par Rietumu un Austrumu kultūru lielo atšķirību, vienlaicīgi ir lielas gaidas - viens no otra sagaida izpratni kā ko pašsaprotamu. Konkrētajās valstīs - Japānā, Singapūrā un Vjetnamā - ir daudz kopīga, vienlaicīgi katrā ir savas nianses, kas jāzina un varbūt sadarbības veiksmes faktors - gan attiecībā uz sasveicināšanos, gan hierarhiju (dzimumu vienlīdzība, vecums, amats), komunikācijas stilu publiskās vietās, ēšanas kultūru u.c.

Saites:

Audio ieraksts no diskusijas “Biznesa tilti uz Japānu, Singapūru un Vjetnamu”
Foto no diskusijas “Biznesa tilti uz Japānu, Singapūru un Vjetnamu”

Plašāka informācija:

Signe Znotiņa-Znota,

Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā,

Tālr. + 371 26440185

signe.znotina-znota@europarl.europa.eu