skip to content

Sīkdatņu politika EP biroja mājas lapā

Mēs lietojam sīkdatnes (cookies-angļu.val.), lai nodrošinātu jums labāko lietošanas pieredzi mūsu mājas lapā. Šīs sīkdatnes mēs izmantojam tikai statistikas vākšanas nolūkos, izmantojot Google Analytics; personas dati netiek vākti. Ja vēlaties uzzināt vairāk par to, kā atslēgt sīkdatnes jūsu datorā, lūdzu apmeklējiet www.aboutcookies.org

Turpināt
 
 
žurnālisti
Žurnālisti Strasbūrā
 

Eiropas Parlaments apstiprina pārskatīto ES šaujamieroču direktīvu, lai novērstu nepilnības drošības jomā

14/03/2017

Stingrāka kontrole pār “tukšo patronu” ieročiem un neadekvāti dezaktivētiem ieročiem, kādus izmantoja Parīzes teroraktos, pienākums ES valstīm nodrošināt licenču izsniegšanas un atjaunošanas uzraudzības sistēmu, kā arī nodrošināt informācijas apmaiņu - tie ir galvenie atjauninājumi 1991.gada ES šaujamieroču direktīvā, ko otrdien apstiprināja EP deputāti.

Eiropas Parlamenta (EP) un ES Padomes sarunvedēju pērn decembrī panākto vienošanos par ES šaujamieroču direktīvu viss EP atbalstīja ar 491 balsīm par, 178 pret, un 28 atturoties.  

“Pēdējo 18 mēnešu laikā es un mani kolēģi ir strādājuši ar dažādām ieinteresētajām personām, tiesībaizsardzības iestādēm, juridiskajiem ekspertiem u.c., lai aizsargātu likumpakļāvīgo ieroču īpašnieku intereses, vienlaikus risinot drošības jautājumus. Parlaments ir veicis daudzus būtiskus uzlabojumus direktīvas tekstā. Izmaiņas, par kurām ir panākta vienošanās, novērsīs izgaismotās nepilnības un būt nozīmīgs ieguldījums mūsu drošībai, vienlaicīgi ievērojot likumpakļāvīgo lietotāju tiesības”, norādīja Vicky Ford (ECR, Lielbritānija), EP ziņotāja par šo likumprojektu.

Nodrošinot ieroču nenonākšanu nepareizās rokās

ES dalībvalstīm būs jāievieš stingrāka “tukšo patronu” akustisko ieroču kontrole, kurus var viegli pārveidot par reāliem šaujamieročiem. Šādus ieročus izmantoja 2015.gada teroraktā žurnāla “Charlie Hebdo” redakcijai.

Patlaban “tukšo patronu” šaujamieročus dažās ES valstīs var pārdot bez speciālas atļaujas, bet saskaņā ar atjaunināto direktīvu šāda veida ieročiem būs jābūt licencētiem atbilstoši tādiem pašiem noteikumiem, kas attiecas uz reāliem šaujamieročiem.

Neatgriezeniska dezaktivēšana

Pārskatītā direktīva arī stiprina noteikumus par šaujamieroču marķēšanu un precizē “dezaktivētu” ieroču statusu (nesen dezaktivētu ieroči būs jādeklarē valsts iestādēm). Pēc Eiropas Parlamenta izdarītā spiediena Eiropas Komisija apņēmās līdz 2017. gada maija beigām pieņemt pārskatītos dezaktivēšanas standartus un metodes, lai nodrošinātu, ka visi dezaktivētie šaujamieroči tiek padarīti neatgriezeniski neizmantojami.

Turpmāk būs jaunas, stingrākas kontroles noteiktiem pusautomātiskiem šaujamieročiem, kuriem ir piestiprinātu lādējamā ierīce, kas dod iespēju izšaut daudzas patronas bez atkal ielādēšanas (piemēram, īsstobra šaujamieročiem — vairāk kā 20, un garstobra šaujamieročiem - vairāk kā 10), kā arī attiecībā uz automātiskiem šaujamieročiem, kas ir pārveidoti par pusautomātiskiem. Likumpakļāvīgiem indivīdiem, kuriem patlaban pieder šādi ieroči, situācija īpašumtiesībām un glabāšanai nemainīsies, ja attiecīgā dalībvalsts tam piekrīt.

Dalībvalstis varēs piešķirt A kategorijas atļaujas noteiktām personām, piemēram, šaušanas sportistiem un rezervistiem, kā arī atzītiem muzejiem, un ārkārtas un pamatotos gadījumos - kolekcionāriem, ievērojot stingrus drošības pasākumus.

Jaunie noteikumi arī paredz, ka visa nepieciešamā informācija, lai izsekotu un identificētu šaujamieročus, būs jāreģistrē nacionāla līmeņa “Uzraudzības sistēmas”, kā arī dalībvalstīm būs jānodrošina efektīvāka informācijas apmaiņa.

Vairāk informācijas par pārskatīto direktīvu lasiet fona informācijā.

 

Nākamie soļi

Likumprojekts vēl jāapstiprina otram ES likumdevējam - ES Padome (ministru padomei). ES dalībvalstīm būs 15 mēneši direktīvas pārnešanai nacionālajos normatīvajos aktos un 30 mēneši, lai radītu ieroču uzskaites sistēmu.

Informācija redaktoriem:

ES šaujamieroču direktīva, kas ir pieņemta 1991. gada, un grozīta 2008. gadā, nosaka kritērijus, saskaņā ar kuriem privātpersonas var likumīgi iegādāties un glabāt šaujamieročus vai pārvietot tos uz citu ES valsti.

Eiropas Drošības plānā 2015-2020 Eiropas Komisija (EK) apņēmās 2016.gadā pārskatīt ieroču likumus, lai uzlabotu informācijas apmaiņu un izsekojamību, standartizētu marķēšanu un radītu vienotu sistēmu ieroču neitralizēšanai. 2015.gada teroraktu ietekmē EK nolēma paātrināt darbu pie šī jautājuma.

Fakti par situāciju Latvijā - sagatavoti sadarbībā ar Iekšlietu ministriju un Valsts policiju (2016.gada jūlijs):

  • Latvijā kopā reģistrēto šaujamieroču īpašnieku skaits ir 33575, un lielākā daļa no tiem - 26044 - ir mednieki. Valstī ir 32 garstobra lielas enerģijas pneimatisko ieroču īpašnieki.
  • Latvijā ieroču īpašniekiem kopā ir reģistrēti 67926 šaujamieroči.
  • No kopumā reģistrētajiem šaujamieročiem medībām reģistrēto šaujamieroču skaits - 55946; pašaizsardzībai reģistrēts 11641 šaujamierocis; sportam kopā reģistrēti 339 šaujamieroči.

Saites

Pieņemtais pārskatītas direktīvas teksts būs pieejams šeit:
Fona informācija par pārskatīto direktīvu
Debašu video ieraksts (spiediet uz 14.03.2017.)
EP Izpētes dienests: ieroču ieguves un turēšanas kontrole
Dati par šaujamieroču īpašumtiesībām Eiropas Savienībā (Eirobarometrs, 2013.gads)
Audiovizuālie materiāli profesionāļiem
Ziņotāja Vicky Ford (ECR, Lielbritānija)

Papildu informācijai:

Signe Znotiņa-Znota,

Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā,

Tālr.: + 371 26440185

E-pasts: signe.znotina-znota@europarl.europa.eu