skip to content

Sīkdatņu politika EP biroja mājas lapā

Mēs lietojam sīkdatnes (cookies-angļu.val.), lai nodrošinātu jums labāko lietošanas pieredzi mūsu mājas lapā. Šīs sīkdatnes mēs izmantojam tikai statistikas vākšanas nolūkos, izmantojot Google Analytics; personas dati netiek vākti. Ja vēlaties uzzināt vairāk par to, kā atslēgt sīkdatnes jūsu datorā, lūdzu apmeklējiet www.aboutcookies.org

Turpināt
 
 
žurnālisti
Žurnālisti Strasbūrā
 

Latvijas eiroparlamentārieši vērtē Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Junkera uzrunu Eiropas Parlamentā un debates par situāciju Eiropas Savienībā

13/09/2017
LV deputāti par SOTEU
LV deputāti

Šeit variet iepazīties ar katra Latvijas EP deputāta vērtējumu.

 .
 .

Iveta Grigule, Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa (ALDE)

Apsveicami, ka runa tika translēta Latvijas Televīzijā, ļaujot skatītājiem uzzināt, kas tad īsti notiek Strasbūrā. Junkera kungs uzsvēra, ka nepietiek salabot “Eiropas jumtu”, nams ir jālabo stāvu pa stāvam. Manuprāt, būtiski arī pārliecināties, ka paši pamati ir stabili un nesatrunējuši. Svarīgāk par teoretizēšanu un patētiku par brīvības ideāliem ir Eiropas Komisijas priekšsēdētāja pieminētā cīņa pret produktu kvalitātes atšķirībām Rietumeiropā un Austrumeiropā. Mēs, Latvijā, neesam “otrās šķiras” patērētāji, kam var “iesmērēt” zemākas kvalitātes zivju pirkstiņus vai šokolādi. Ja politiķu retorikā būs vairāk šādas konkrētības - gan domājot par sabiedrības veselību, gan attīstot jaunas darbavietas un apturot migrāciju, tad Eiropas sirds ātrāk izveseļosies no mazspējas. Tomēr, der atcerēties, ka, lai atrisinātu tik vienkāršu jautājumu kā viesabonēšanas tarifu atcelšana Eiropas Savienībā, bija vajadzīgi vairāk nekā 10 gadi. Šaubos, ka Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Ž.K.Junkera šodien izteikto priekšlikumu īstenošana notiks straujāk...

Sandra Kalniete, Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupa (EPP)

Junkera runai ir vairākas daļas. Politologiem vissaistošākās šķitīs viņa pārdomas par ES nākotni, taču no pieredzes varu teikt, ka idejas būs grūti īstenojamas. Turpretī Latvijas drošībai svarīgās lietas – ES ārējās robežas kontrole, drošības un aizsardzības spēju nostiprināšana, aizsardzības fonda izveide un 2025.gadā pilnībā funkcionējoša aizsardzības savienība - strauji attīstās. Eiropas Tautas partija ir galvenais virzošais spēks, kas virza to attīstību.  

Krišjānis Kariņš, Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupa (EPP)

Eiropas galvenais izaicinājums ir ticība tās nākotnei. Šobrīd acīmredzamu draudu ES pastāvēšanai vairs nav, līdz ar to ir laiks strādāt pie attīstības. Junkers šodien aicināja to darīt, stiprinot kopējo sadarbību visās jomās - vai tā ir ekonomika, vai aizsardzība. Sadarbojoties mēs esam daudz spēcīgāki. Ieguvēja no šāda attīstības virziena būs ne tikai visa Eiropa Savienība, bet arī mūsu valsts - kā daļa no tās. Stiprāka Eiropa bez iekšējām robežām un šķēršļiem ir tas virziens, kas ir nozīmīgs Latvijai.

Andrejs Mamikins, EP sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa (S&D)

Eiropas Savienība ir unikāls veidojums, kam ir divi robežas stāvokļi - “viens” un “nulle”. “Viens” ir Eiropas Savienotās Valstis, bet “nulles” stāvoklis ir ES nāve. Kustība var sasniegt savu galamērķi tikai vienā no minētajiem robežas punktiem. Paradoksāli, bet krīze ir ļoti laba parādība integrācijai, jo tā veicina aktīvu virzību uz priekšu jaunā formā: finanšu krīze rezultējās kopīgā banku politikā, saspīlētās attiecības ar Krieviju - kopīgā enerģētikas politikā, teroristu uzbrukumi - jaunos pasākumos drošības jomā, migrācijas krīze - kopīgā migrācijas politikā. Lai virzītos uz priekšu, ES vadībai ir jāpieskaņojas pārmaiņu vējam - nevis jābūvē sienas, bet gan vējdzirnavas. 

Artis Pabriks, Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupa (EPP)

Pozitīvi vērtēju, ka Junkera kungs savā runā uzsvēra aizsardzības fonda izveides nepieciešamību un informācijas apmaiņas uzlabošanu, lai apkarotu terorismu - tās ir jomas, kurās nepieciešams papildu finanšu un resursu ieguldījums. Būtiski, ka tika uzsvērta arī visu ES pilsoņu vienlīdzība, saņemot pakalpojumus, īpaši attiecībā uz preču un pārtikas iegādi veikalos, lai Latvijā varam iegādāties tikpat kvalitatīvu un augstvērtīgu viena un tā paša zīmola produktu kā Vācijā. Piekrītu arī tam, ka ES ir atvērta demokrātiskai Turcija, taču šā brīža notikumi neliecina, ka Turcija iet šajā virzienā un tāpēc nevaram to šobrīd uzlūkot kā potenciālu ES dalībvalsti. ES noteikti jāturpina strādāt arī pie tā, lai personas, kas nekvalificējas patvēruma piešķiršanai ES, iespējami ātri tiktu nogādātas savās mītnes zemēs. Protams, patīkami, ka uzrunā tika atgādināts arī par Latvijas simtgadi, ko atzīmēsim nākamgad.

Inese Vaidere, Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupa (EPP)

Kopumā Junkera runa radīja konstruktīvu iespaidu; tā bija saturā bagātāka nekā iepriekšējās. Skaidri iezīmējās tas, ka viņš nevēlas palikt atmiņā kā “Breksita prezidents”, bet gan kā ambiciozs EK vadītājs. Atšķirībā no iepriekšējo gadu runām, šogad viņš uzsvēra arī Austrumeiropas valstu lomu Eiropas Savienībā. Pilsoņu drošība viennozīmīgi ir prioritāte. Novērtēju to, ka ir vairāki konkrēti un Eiropai svarīgi mērķi, piemēram, Eiropas Drošības un aizsardzības savienības izveide. Ar to jāstiprina NATO kapacitāte un efektīvāka dalībvalstu sadarbība militārajā jomā. Eiropas aizsardzības fonds ir pozitīvs solis šajā virzienā. Gandarījums, ka Eiropas Komisija beidzot ir sadzirdējusi mūsu uzstājīgos aicinājumus novērst patērētāju diskrimināciju Austrumeiropā, lai arī mūsu patērētāji varētu iegādāties tādas pašas kvalitātes preces kā Rietumos. Tomēr nesaklausīju konkrētus pasākumus Eiropas Iekšējā tirgus darbības uzlabošanai digitālajā jomā, kurā uzņēmēji un lietotāji joprojām saskaras ar pakalpojumu saņemšanas un sniegšanas ierobežojumiem. Vēlējusies no EK priekšsēdētāja dzirdēt to, kā tiks veidots ES budžets pēc 2020. gada un kā to ietekmēs Lielbritānijas izstāšanas. Diemžēl arī šogad savā runā Junkers neminēja, ka turpināmas ekonomiskās un politiskās sankcijas pret Krieviju, līdz tā izpilda Minskas vienošanos, tāpat viņš neminēja, ka Komisijai būtu jāaptur gāzes vada “Ziemeļu straume II” projekts. Prieks, ka to priekšsēdētājam atgādināja mūsu EPP frakcijas vadītājs Manfreds Vēbers. 

Roberts Zīle, Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa (ECR)

Es negribētu dzīvot tādā Eiropā, kura darbotos pēc visiem Junkera piesauktajiem tās attīstības plāniem. Var redzēt, ka runa veidota pēc pilnas federālistu programmas, kas stratēģiski ļauj Junkeram lēnām atvadīties no ieņemtā amata, viņa termiņam tuvojoties beigām. Ir vairāki argumenti, kas faktiski noārda ES dalībvalstu lomu kā tādu. Proti, mēģinājums apvienot ES Padomes un Eiropas Komisijas vadītāju lomu, vai runas par kopīgiem pan-eiropeiskiem sarakstiem EP vēlēšanu ietvarā. Otrkārt, veidot atsevišķu institūciju, kas palīdzētu ieviest eiro tām dalībvalstīm, kas to nemaz nevēlas, ir nepareizs ceļš.

 Tatjana Ždanoka, Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa (Greens/EFA)

Eiropas nākotne ir atkarīga no tā, vai mums visiem izdosies pārorientēt to uz parasto iedzīvotāju interešu aizstāvību. Sociāla Eiropa ir vienīgais iespējamais ceļš uz Eiropas Savienības turpmāko pozitīvu attīstību. Vienoti principi minimālo ienākumu, pensijas un sociālo pabalstu aprēķināšanai ir pirmie soļi uz jaunu Sociālo Eiropu. Manuprāt, bez sociālās nevienlīdzības samazināšanas starp dažādiem sabiedrības slāņiem un dažādām dalībvalstīm Eiropas Savienībai nav nākotnes.

 

Plašāka informācija:

Signe Znotiņa-Znota,

Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā,

Tālr. + 371 26440185

E-pasts: signe.znotina-znota@europarl.europa.eu