skip to content

Sīkdatņu politika EP biroja mājas lapā

Mēs lietojam sīkdatnes (cookies-angļu.val.), lai nodrošinātu jums labāko lietošanas pieredzi mūsu mājas lapā. Šīs sīkdatnes mēs izmantojam tikai statistikas vākšanas nolūkos, izmantojot Google Analytics; personas dati netiek vākti. Ja vēlaties uzzināt vairāk par to, kā atslēgt sīkdatnes jūsu datorā, lūdzu apmeklējiet www.aboutcookies.org

Turpināt
 
 
EP ēka Briselē no iekšpuses
EP ēka Briselē no iekšpuses
 

ES līgumi

Eiropas Savienības loma un ietekme ir noteikta vairākos pamatlīgumos, par kuriem savstarpēji vienojušās ES dalībvalstis. Pamatlīgumus var grozīt vai papildināt tikai, ja tam piekrīt visas dalībvalstis. Lai nonāktu pie vienota lēmuma par grozījumiem, tiek sasauktas Starpvaldību konferences.

ES sadarbība pamatojas uz vairākiem līgumiem, no kuriem paši svarīgākie ir:

Lisabonas līgums paplašina Eiropas Parlamenta likumdošanas pilnvaras — tagad tas lemj par lielāko daļu ES likumu. Koplēmuma procedūra, kurā līdztiesīgi lēmēji ir Parlaments un ES Padome, tiks piemērota vairāk nekā 40 jaunās jomās. Šo jomu vidū ir lauksaimniecība, enerģijas drošība, imigrācija, tieslietas un iekšlietas, veselības aprūpe un ES fondi. Tāpat Parlamentam pieder pēdējais vārds attiecībā uz ES budžetu. Parlamentam, vienīgajai tieši ievēlētajai ES institūcijai, turklāt būs jaunas iespējas, kā nodrošināt ES atbildību tās pilsoņu priekšā.
Lasīt tālāk

Eiropas Kopienas dibināšanas līgums (Romas līgums)  

Šo līgumu 1957. gada 25. martā Romā parakstīja sešas pirmās dalībvalstis, tāpēc šis līgums ir pazīstams arī kā Romas līgums. Līgums stājās spēkā1958. gada 1. janvārī.Līgumu sākumā sauca par EEK līgumu - Eiropas Ekonomiskās kopienas dibināšanas līgumu, bet kad stājās spēkā Māstrihtas līgums, EEK līguma nosaukumu mainīja uz EK līgumu - Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu. EK līgums ietver noteikumus attiecībā uz pārvalstu sadarbību Eiropas Savienībā.

Lasi vairāk

Līgums par Eiropas Savienību (Māstrihtas līgums)

Šo līgumu parakstīja Māstrihtā 1992. gada 7. februārī, tāpēc tas ir pazīstams arī kā Māstrihtas līgums. Līgums stājās spēkā 1993. gada 1. novembrī, un tajā ir ietverti noteikumi attiecībā uz starpvaldību sadarbību Eiropas Savienībā.

Lasi vairāk

EURATOM līgums

Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgums.Šo līgumu parakstīja Romā 1957. gada 25. martā, un tas stājās spēkā 1958. gada 1. janvārī.Pamatlīgumi ir vairākas reizes grozīti vai papildināti ar līgumiem, kas paši nav pamatlīgumi, jo tajos ir tikai 'veco' līgumu grozījumi. Piemēram, Vienotais Eiropas akts (EK pakete) un Amsterdamas un Nicas līgumi paši nav pamatlīgumi, bet šo līgumu noteikumi groza vai papildina EK un ES līgumus. Līgumus paraksta arī vecās dalībvalstis ar jaunajām dalībvalstīm, kad tās pievienojas ES.

Lasi vairāk

EOTK līgums

Viens no ES pamatlīgumiem bija EOTK līgums - Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgums - ko uzskatīja par ES priekšteci. Šo līgumu parakstīja Parīzē 1951. gada 18. aprīlī, un tas stājās spēkā 1952. gada 25. jūlijā, taču šis līgums tika noslēgts tikai uz 50 gadiem, un tā darbības termiņš izbeidzās 2002. gada 23. jūlijā. Jaunajā Konstitucionālajā līgumā ir apvienoti dažādi ES līgumu teksti, kas veido vienu līgumu, kura mērķis ir padarīt ES līguma noteikumus pārskatāmākus.

Lasi vairāk

Nicas līgums

Līguma mērķis: reformēt ES iestādes, lai ES spētu efektīvi strādāt arī tad, kad dalībvalstu skaits sasniedzis 25.
Būtiskākās izmaiņas: metodes, kā izmainīt Komisijas sastāvu un jauna balsošanas sistēma Padomē.
Līgums stājās spēkā 2003. gadā.

Lasi vairāk

Amsterdamas līgums

Līguma mērķis: reformēt ES iestādes, gatavojoties tam, ka savienībā iestāsies jaunas dalībvalstis.
Būtiskākās izmaiņas: ES un Eiropas Ekonomikas kopienas (EEK) līgumu grozīšana, pantu pārnumurēšana un konsolidācija. Pārredzamāka lēmumu pieņemšana.
Līgums stājās spēkā 1999. gadā.

Lasi vairāk

Vienotais Eiropas akts

Līguma mērķis: reformēt ES iestādes, lai sagatavotos Portugāles un Spānijas dalībai savienībā un paātrinātu lēmumu pieņemšanu (gatavojoties vienotā tirgus izveidei).
Būtiskākās izmaiņas: Eiropas Savienības Padomes balsojumos kvalificēta balsu vairākuma principu attiecina uz plašāku jautājumu loku (līdz ar to vienai pašai valstij ir grūtāk bloķēt kāda konkrēta tiesību akta pieņemšanu), sadarbības un piekrišanas procedūru ieviešana (pateicoties tām, pieaug Eiropas Parlamenta ietekme).
Līgums stājās spēkā 1986. gadā.

Lasi vairāk

Apvienošanās līgums jeb Briseles līgums

Līguma mērķis: vienkāršot un racionalizēt iestādes.
Būtiskākās izmaiņas: izveido vienotu Komisiju un vienotu Padomi, kas kalpo visām trim toreizējām Eiropas Kopienām (EEK, EURATOM, EOTK).
Līgums stājās spēkā 1967. gadā.
Šo līgumu atcēla ar Amsterdamas līgumu.

Lasi vairāk