skip to content

Sīkdatņu politika EP biroja mājas lapā

Mēs lietojam sīkdatnes (cookies-angļu.val.), lai nodrošinātu jums labāko lietošanas pieredzi mūsu mājas lapā. Šīs sīkdatnes mēs izmantojam tikai statistikas vākšanas nolūkos, izmantojot Google Analytics; personas dati netiek vākti. Ja vēlaties uzzināt vairāk par to, kā atslēgt sīkdatnes jūsu datorā, lūdzu apmeklējiet www.aboutcookies.org

Turpināt
 
 
žurnālisti
Žurnālisti Strasbūrā
 

EP debatē ar Francijas prezidentu Fransuā Olandu un Vācijas kancleri Angelu Merkeli

07/10/2015

Francijas prezidents Fransuā Olands un Vācijas kanclere Angela Merkele trešdien oficiāli uzrunāja Eiropas Parlamentu, pēc tam uzklausot EP politisko grupu vadītāju replikas par pašreizējo stāvokli Eiropas Savienībā, kas saskaras ar vēl nebijušiem izaicinājumiem.

EP priekšsēdētājs Martins Šulcs:

Olanda un Merkeles kopīgais apmeklējums Eiropas Parlamentā ir ''Francijas-Vācijas mierizlīguma un Eiropas vienotības simbols'', teica EP priekšsēdētājs Martins Šulcs, sveicinot abu lielvalstu līderus Eiropas Parlamentā.

Kopš viņu priekšteču Fransuā Miterāna un Helmuts Kola uzrunas Eiropas Parlamentam 1989.gadā, Merkele un Olands ir ''pirmie valstu un valdību galvas, kas kopīgi runā par Eiropas vēl nepieredzētajām problēmām Eiropas iedzīvotāju pārstāvju priekšā,'' viņš teica.

''Ja Francijas un Vācijas sadarbība nenotiek, cieš visa Eiropa. Ja Francija un Vācija krīzēs panāk labus kompromisus, ieguvēji ir visas dalībvalstis un visa Eiropas Savienība'', teica Šulcs.

Francijas prezidents Fransuā Olands:

Savā uzrunā Olands iestājās pret ES dalībvalstu kārdinājumu atgriezties pie nacionāla līmeņa politikas, norādīdams, ka tas nolemj Eiropu ''bezspēcībai''. Olands iestājās par Eiropu, kas spējīga skaidri ''vēlreiz apliecināt vienkāršos solidaritātes, atbildības un noteiktības principus''. Noteiktība - pret ''brutālajiem starptautisko tiesību pārkāpumiem'' Ukrainā, atbildība - pretojoties terorismam, ''kas rada draudus mūsu kontinenta dvēselei'', un solidaritāte attiecībā uz bēgļiem.

''Esmu pārliecināts, ka tad, ja mēs nevirzīsimies uz priekšu ar Eiropas integrāciju, šie izaicinājumi mums liks apstāties vai pat slīdēt atpakaļ,'' Olands teica. Viņš tāpēc aicināja uz ''eirozonas konsolidāciju'', lai ''koordinētu politiku, veicinātu fiskālo konverģenci un harmonizāciju, ieguldījumus, un nodokļu un sociālo politiku'', norādot, ka ''būs vajadzīgi institucionāli lēmumi''.

Vācijas kanclere Angela Merkele:

''Lielais bēgļu skaits ir vēsturē nepieredzētu apmēru pārbaudījums. Un visas Eiropas un pasaules uzdevums ir panākt, lai šie cilvēki cieņpilni varētu dzīvot paši savās dzimtenēs,'' teica Merkele.

''Mums jāpretojas kārdinājumam atgriezties pie nacionāla līmeņa politikas šajā jomā. Pašlaik mums ir vajadzīgs vairāk Eiropas. Vācija un Francija tam ir gatavas. Tikai kopīgi Eiropa spēs mazināt vispasaules bēgļu kustības pamat iemeslus,'' viņa teica.

''Mēs spēsim nosargāt savu ārējo robežo vien tad, ja mēs kaut ko darīsim, lai novērstu krīzes savos tuvākajos kaimiņos,'' Merkele teica, uzsverot, ka galvenā loma ir Turcijai.

Eiropas Tautas Partijas Grupas (Kristīgo demokrātu) priekšsēdētājs Manfreds Vēbers (Vācija)

''Pirms divdesmit pieciem gadiem jūsu priekšteči šeit, Eiropas Parlamenta priekšā, paziņoja, ka jūsu nācijas atbalsta demokrātisku Eiropu. Šodien ar savu klātbūtni jūs atjaunojat šo solījumu. Šis ir Francijas un Vācijas sadraudzības apliecinājums, atbildības uzņemšanās par nākotni, pierādījums, ka Francija un Vācija redz savu nākotni demokrātiskā Eiropā arī turpmākajās desmitgadēs,'' teica Vēbers.

''Ja Turcija, Jordānija, Libāna un citas trūcīgas valstis spēj piedāvāt patvērumu miljoniem cilvēku, kas bēg no pilsoņu kara, tad arī pārtikušajiem eiropiešiem ir jāpūlas to darīt, un mums visiem vajadzēs drosmi, lai stātos pretī šim izaicinājumam. [..] Lai jums pietiek drosmes virzīt uz priekšu Eiropu. Pasaule no mums negaida mūsu iekšējās debates – Eiropai ir apņēmīgi jādodas uz priekšu.''

Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas priekšsēdētājs Džanni Pitella (Itālija)

''Pagātnē Francijas-Vācijas savienība bija Eiropas dzinējspēks, jo tam bija spēcīga vīzija par Eiropu - ideja, ka samierināšanās starp nācijām, ko šķēluši gadsimtiem ilgi kari, liks pamatu politiskajai integrācijai. Bet šodien mums ir vajadzīgs jauns sākums, jauna vīzija, jauns politisks projekts, kas dod nozīmi Savienībai un kura galvenie spēlētāji ir visas dalībvalstis,'' teica Pitella.

''Mums ir jācīnās par lielāku fiskālo taisnīgumu, jo nav pieņemams, ka, kamēr Eiropas iedzīvotājiem tiek prasīti upuri, krāpšanās ar nodokļiem dēļ mēs ik gadus zaudējam 1000 miljardu sabiedriskā finansējuma. Kur tiek gūta peļņa, ir jāmaksā nodokļi,'' viņš piebilda.

Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas priekšsēdētāja vietnieks Antoni Legutko (Polija)

Legutko savā uzrunā vainoja ''Francijas-Vācijas Eiropas dzinēju'' par to, ka tie ''jauc vadīšanu ar dominēšanu''. ''Vai jums nešķiet, ka daļa no problēmas ir tāda, ka viena vai divas dalībvalstis lemj visu pārējo vietā?'' viņš jautāja.

Viņš kritizēja prezidentu un kancleri par ''realitātē nebalstītu apdullinošu federālistu retoriku'', kas liecina par ''cinisku varas spēli, ar Olandu un Merkeli kā galvenajiem spēlētājiem, kam ir daudz vairāk ietekmes nekā tiem, kam ir augstākas oficiālie amati politiskajā hierarhijā'', kas ignorē ''elementārus sadarbības noteikumus''.

Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas priekšsēdētājs Gijs Ferhofštads (Beļģija)

''Skatīsimies patiesībai acīs. Šī daudzkāršā krīze apdraud Eiropas projekta eksistences pamatus. Ja nu rīt eiro pazūd? Vai sabrūk Šengena? Kas mums atliks? Nekas vairāk kā vāja nāciju konfederācija. Nebūsim naivi. Tā būs Amerika un Ķīna, kas diktēs mūsu ekonomikas noteikumus, un tie būs Assads un Putins, kas pieņems lēmumus par mieru un stabilitāti Eiropā,'' teica Ferhofštads.

Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas priekšsēdētāja Gabriele Cimmere (Vācija)

''Varbūt, ka jūs abi vēlējāties atsvaidzināt veco lietu kārtību, bet realitāte ir tāda, ka Vācijas-Francijas dzinējs ir iestrēdzis. Ko tagad, Merkeles kundze un Olanda kungs? Jūsu runām bija jāiedvesmo. Jūs pacēlāt virkni būtisku jautājumu, bet jūsu runās nebija nekādas perspektīvas uz demokrātijas vai sociālas savienības padziļināšanu Eiropas Savienības ietvaros. Tā ir būtiska kļūda. Lūdzu stājieties pretī šim izaicinājumam,'' teica Cimmere.

Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas priekšsēdētāja Rebeka Harmsa (Vācija)

''Mēs pašlaik vienlaikus piedzīvojam vairākas krīzes, un mēs tās nepavarēsim, ja vispirms nepabeigsim iesākto. Mums ir jāatgriežas pie stabila eiro. Bez kopīgās valūtas pārvaldīšanas mēs neko nepanāksim, un jūs abi esat vislabāk piemēroti šī uzdevuma veikšanai, '' teica Harmsa.

''Mums ir jāpārdomā bēgļu politika. Tā nevar izpausties tikai kā ārējo robežu militarizācija. Ir labi sadarboties ar Turcijas prezidentu Erdoganu, bet nav labi viņam neaizrādīt par to, ko viņš izvērš pret kurdiem,'' viņa piebilda.

Grupas „Brīvības un tiešās demokrātijas Eiropa” priekšsēdētājs Naidžels Farāžs (Lielbritānija)

''Kad šurp atbrauca Kols un Miterāns, viņi pārstāvēja divas līdzvērtīgas valstis. Bet tagad vairs tā nav. Francija ir samazināta [..]. Tas ir ironiski, ka projekts, ko izveidoja Vācijas valdīšanas ierobežošanai, novedis pie Eiropas, kur pilnībā dominē Vācija,'' teica Farāžs.

Grupas ''Nāciju un brīvības Eiropa'' priekšsēdētāja Marina Lepēna (Francija)

''Paldies jums, Merkeles kundze, ka mūs pagodinājāt, atbraucot šurp kopā ar savu vicekancleru, kas atbild par Francijas provinci,'' teica Marina Lepēna. ''Es nevaru jūs saukt par prezidentu, jo jūs vairs nepildāt to pašu lomu, ko jūsu priekštecis,'' viņa teica Olandam. ''Republikas prezidents ir Francijas konstitūcijas sargātājs. Viņam nav jāklanās Berlīnē, Briselē vai Vašingtonā pieņemtiem lēmumiem, bet jāaizstāv mūsu suverenitāte. Tomēr to jūs nedarāt. Kad Merkele saka, ka jums būs jāuzņem tūkstoši migrantu, jūs aplaudējat ar abām rokām. Kad viņa vēlāk aizver pati savas robežas, jūs joprojām turpiniet aplaudēt.''

Angela Merkele:

Noslēgumā Merkele norādīja, ka ikvienas Eiropas līmeņa lēmuma pamatā ir kompromisa gars, bet tajā ir jāpiedalās visām dalībvalstīm.

Viņa piebilda, ka valstu un valdību galvas arī pārstāv dalībvalstu un to parlamentu pārstāvji, un ka kontakts ar nacionālajiem parlamentiem ir ļoti būtisks. ''Bez tā Eiropa nevar virzīties uz priekšu.''

Noslēgumā Merkele teica, ka Eiropa var lepoties arī ar daudziem panākumiem, kuru vidū, piemēram, Globālās klimata konferences sagatavošana.

Fransuā Olands:

''Ja mēs ar kancleri esam šeit, tad tas ir tāpēc, ka pagājušajā gadsimtā notika divi kari starp Vāciju un Franciju. Un tā bija Vācija un Francija, kas pēc šīs traģēdijas gribēja, lai Eiropa sevi atjauno. Tāpēc mūsu abu valstis vienmēr ir vēlējušās iniciēt jaunas Eiropas konstrukcijas,'' teica Olands. Attiecībā uz Eiropas nākotni, ir vairāki ceļi. Viens ir ''pa pusei iekšā, pa pusei ārā'', ko nav viegli vadīt. Vai arī tas stiprināšanas ceļš, pie kura mēs vēlamies strādāt ar jums kopā. Mums būs vajadzīga Eiropa, kas ir daudz stiprāka, nekā šodien. Pirmā atbildība ir kopējā aizsardzības, patvēruma un migrācijas politika. Ja mēs nevēlamies stiprināt Eiropu, tad mums vajadzētu no tās izstāties,'' viņš teica, atbildot dažu EP deputātu replikām.

Signe Znotiņa-Znota,
EP preses sekretāre Latvijā,
Tālr.: + 371 26440185
E-pasts: signe.znotina-znota@europarl.europa.eu