skip to content

Sīkdatņu politika EP biroja mājas lapā

Mēs lietojam sīkdatnes (cookies-angļu.val.), lai nodrošinātu jums labāko lietošanas pieredzi mūsu mājas lapā. Šīs sīkdatnes mēs izmantojam tikai statistikas vākšanas nolūkos, izmantojot Google Analytics; personas dati netiek vākti. Ja vēlaties uzzināt vairāk par to, kā atslēgt sīkdatnes jūsu datorā, lūdzu apmeklējiet www.aboutcookies.org

Turpināt
 
 
žurnālisti
Žurnālisti Strasbūrā
 

Pieņem daudzgadu plānu Baltijas jūras mencas, reņģes un brētliņas krājumu pārvaldībai

27/06/2016

Ceturtdien EP deputāti pieņēma ES daudzgadu plānu mencas, reņģes un brētliņas krājumu apsaimniekošanai Baltijas jūrā. Šis ir pirmais reģionālais daudzgadu plāns reformētās ES zivsaimniecības politikas ietvaros, kurā ņemta vērā mijiedarbība starp dažādām zivju sugām. Tā mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu zivsaimniecību un ilgtermiņā radīt  labākus ekonomiskos apstākļus zvejniekiem.

“Vairāksugu pārvaldības plāns” ir efektīvāks par vienas konkrētas sugas pārvaldību, jo tajā ņem vērā mijiedarbību starp zivju sugām, piemēram, faktu, ka menca ēd reņģi un brētliņu, bet brētliņas ēd mencu ikrus. Jaunā plāna, ko EP apstiprināja ar 480 balsīm par, 68 pret un 39 atturoties, mērķis ir nodrošināt līdzsvarotu un ilgtermiņā efektīvu zivju krājumu izmantošanu, kā arī stabilas zvejas iespējas un ienākumus zvejniekiem.

"Pēc desmit mēnešiem sarežģītu sarunu ar Padomi un Komisiju mums izdevies vienoties par plānu, kurā ņemti vērā pamatregulu mērķi. Šis plāns galu galā nodrošinās ilgtspējīgu, saprātīgu un ekonomiski dzīvotspējīgu zveju Baltijas jūrā,  neradot nevajadzīgu slogu videi”, teica ziņotājs Jarosław Wałęsa (EPP, PL).  "Eiropas Parlaments ir apliecinājis savu apņemšanos nodrošināt ilgtspējīgu zveju ES un arī zvejniecības nākotni. Aicinu tāpat rīkoties arī Padomi un Komisiju", viņš piebilda.

Nozvejas diapazons un garantijas

Jaunais vairāksugu pārvaldības plāns nosaka diapazonus, kurā Padomei ik gadu jānosaka kopējā pieļaujamā nozveja un kvotas. Šie diapazoni ir noteikti tā, lai nodrošinātu zvejsaimniecību ilgtspējīgu darbību, un plāns paredz pietiekami lielu elastību, lai kvotas ik gadu varētu pielāgot zvejniecības aktuālajām problēmām.

EP nodrošināja, lai plānā būtu efektīvi garantijas mehānismi ar mērķi saglabāt krājumus. Ja zinātniskie dati liecinās, ka attiecīgā krājuma nārsta bara biomasa konkrētā gadā ir mazāka par minimālo nārsta bara biomasu, kas  noteikta regulas pielikumā, tiks īstenoti atbilstoši korektīvi pasākumi, lai nodrošinātu, ka attiecīgie krājumi pēc iespējas drīz atjaunojas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu.

Izkraušanas pienākums, tehniskie pasākumi un reģionalizācija

Plānā ir noteikumi, kas nodrošina reformētās zivsaimniecības politikas būtisku elementu īstenošanu, piemēram, izkraušanas pienākumu (jeb izgāšanas aizliegumu) un reģionālo pārvaldību (sīkāk skat papildinformācijā par jauno zivsaimniecības politiku). Šo pasākumu pamatā būs kopīgi ierosinājumi no dalībvalstīm. Procedūras gaitā notiks apspriešanās ar  reģionālajām konsultatīvajām padomēm.

Ziņošana

Trīs gadus pēc Baltijas plāna stāšanās spēkā un ik piecus gadus pēc tam Komisijai būs jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par plāna ietekmi uz krājumu un zvejniecības nozari.

Regula stāsies spēkā piektajā dienā pēc tās publikācijas ES Oficiālajā Vēstnesī.

Papildinformācija

Daudzgadu pārvaldības plāns ir instruments zivju krājuma pārvaldībai konkrētā teritorijā. Zivju mirstības koeficients ir būtisks pārvaldības faktors, jo tas sniedz pamatu ikgadējās pieļaujamās nozvejas un kvotu noteikšanai. Baltijas mencas pārvaldības plāns bijis spēkā kopš 2008.gada, bet reņģei un brētliņai tāda līdz šim nebija.

Fakts: ES dalībvalstis, uz kurām attiecas jaunais likums ir Dānija, Latvija, Lietuva, Polija, Somija, Zviedrija, Vācija un Igaunija

Saites:  

 

Pieņemtais teksts būs pieejams šeit (23.06.2016.)
Debašu videoieraksts (22.06.2016.)
Ziņotājs Jarosław Wałęsa (EPP, Polija)
Procedūras fails
EP domnīca par Baltijas jūras zivju pārvaldību
Papildinformācija par Baltijas jūras krājuma pārvaldību

 

Papildu informācijai:

Signe Znotiņa-Znota,

Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā,

Tālr.: + 371 26440185

E-pasts: signe.znotina-znota@europarl.europa.eu