skip to content

Sīkdatņu politika EP biroja mājas lapā

Mēs lietojam sīkdatnes (cookies-angļu.val.), lai nodrošinātu jums labāko lietošanas pieredzi mūsu mājas lapā. Šīs sīkdatnes mēs izmantojam tikai statistikas vākšanas nolūkos, izmantojot Google Analytics; personas dati netiek vākti. Ja vēlaties uzzināt vairāk par to, kā atslēgt sīkdatnes jūsu datorā, lūdzu apmeklējiet www.aboutcookies.org

Turpināt
 
 
žurnālisti
Žurnālisti Strasbūrā
 

Eirobarometrs: pusei Latvijas jauniešu krīzes dēļ samazinājušās iespējas

19/05/2016

51% Latvijas jauniešu Eiropas Parlamenta Eirobarometra aptaujā atzīst: krīzes iespaidā viņi ir izstumti no ekonomiskās un sociālās dzīves. Vidēji ES šādi jūtas 57% jauno eiropiešu.

Eirobarometra pētījumā piedalījās 10 294 Eiropas Savienības iedzīvotāji vecumā no 16 - 30 gadiem. Tas tika veikts no 9. līdz 25. aprīlim - pirms Eiropas Parlamenta organizētā jauniešu pasākuma Europe Youth Event (EYE), kas notiks 20.-21. maijā Strasbūrā, Francijā.

Krīzes dēļ 15% jauniešu pametuši savas valstis

Kaut gan ES vidēji 57% jauniešu krīzes dēļ jūtas atstumti, rezultāti dalībvalstīs atšķiras pat par 66 procentpunktiem: augstākie rādītāji ir tām valstīm, kuras krīze skārusi vissmagāk, piemēram, Grieķijā - 93% jauniešu. Tikmēr Vācijā situācija būtiski atšķiras – viedoklim par atstumtību krīzes dēļ piekrīt vien 27% jauniešu. Kopumā 15% jauno eiropiešu atzīst, ka krīzes dēļ ir spiesti pamest savas valstis. Taču arī šajā gadījumā atšķirība starp dalībvalstīm ir ļoti liela, proti, apstiprinošu atbildi sniedzis vien 1% Vācijā, 20% Latvijā, bet Kiprā - pat 51%.

Vēlas studēt un strādāt ārzemēs?

77% Latvijas jauniešu nekad nav mācījušies vai strādājuši citā ES valstī (vidēji ES - 88%). Seši no desmit eiropiešiem (61%) to nemaz nevēlētos (Latvijā - 45%).

Jāmācās par Eiropas Savienību

Absolūtais vairākums jauno eiropiešu (90%) apgalvo, ka ir svarīgi mācīties par Eiropas Savienību un to institūciju darbu. Latvijā šis rādītājs ir pat augstāks - 92%. Respondentiem arī jautāts: „Kā labāk piedalīties ES sabiedriskajā dzīvē?” Kā galvenos līdzdalības veidus Eiropas jaunieši min:
• 51% - piedaloties Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Latvijā tā uzskata 35%;
• 30% - palīdzot tiem, kuriem tas nepieciešams. Latvijā līdzīgi kā kaimiņos šāds viedoklis ir vispopulārākais: tā domā 38% mūsu, 35% Igaunijas un 45% Lietuvas jauniešu;
• 21% - iesaistoties politiskajās debatēs Eiropas institūciju tīmekļa vietnēs un sociālajos tīklos. Latvijā šādu uzskatu pauž 26%.

Sociālie mediji ir „demokrātijas progress”

Eiropas Savienībā vidēji 46% no internetā aktīviem jauniešu uzskata, ka sociālie tīkli ir „demokrātijas progress, jo tie ļauj ikvienam piedalīties publiskās debatēs”. Tam nepiekrīt 27%, kas apgalvo, ka sociālie tīkli ir „risks demokrātijai, jo personas dati var tikt ļaunprātīgi izmantoti”. Latvijā šo viedokļu sadalījums ir attiecīgi 52% pret 37%.

Visu Eirobarometra pētījumu, t.sk., par nacionālo izglītības sistēmu atbilstību darba tirgum, informētību par jauniešu garantiju shēmu, kā arī jauniešu domas par vides aizsardzību lasiet te: http://www.europarl.europa.eu/atyourservice/lv/20160504PVL00110/European-youth-in-2016

Kontakti papildinformācijai:
Signe Znotiņa-Znota,
EP preses sekretāre Latvijā,
Tālr.: + 371 26440185
E-pasts: signe.znotina-znota@europarl.europa.eu