skip to content

Sīkdatņu politika EP biroja mājas lapā

Mēs lietojam sīkdatnes (cookies-angļu.val.), lai nodrošinātu jums labāko lietošanas pieredzi mūsu mājas lapā. Šīs sīkdatnes mēs izmantojam tikai statistikas vākšanas nolūkos, izmantojot Google Analytics; personas dati netiek vākti. Ja vēlaties uzzināt vairāk par to, kā atslēgt sīkdatnes jūsu datorā, lūdzu apmeklējiet www.aboutcookies.org

Turpināt
 
 
žurnālisti
Žurnālisti Strasbūrā
 

Eiropas Parlaments prasa centralizētu pieteikumu izskatīšanas sistēmu

16/03/2016

Pašreizējā ES patvēruma sistēma neļauj tikt galā ar joprojām augošo migrantu pieplūdumu, tāpēc vajadzīga radikāla tā saukto Dublinas noteikumu pārskatīšana, trešdien pieņemtajā rezolūcijā norāda EP Pilsoņu Brīvību komiteja. EP deputāti ierosina izveidot centralizētu patvēruma pieteikumu pieņemšanas un patvēruma piešķiršanas sistēmu. Šajā sistēmā jānosaka arī uzņemšanas kvotas katrai ES dalībvalstij, un tās pamatā jābūt tā sauktajiem “karstajiem punktiem”, no kuriem bēgļi tiktu sadalīti tālāk.

EP Pilsoņu Brīvību komiteja šodien pieņemtajā rezolūcija izklāsta ierosinājumus Dublinas III regulas (kas nosaka, kura dalībvalsts ir atbildīga par patvēruma pieteikumu izskatīšanu) pārskatīšanai. To sagatavojušas deputātes Roberta Metsola (Eiropas Tautas partijas grupa (EPP), Malta) un Kašetu Kjenge (Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa (S&D), Itālija), un to atbalstīja 44 deputāti, 11 balsojot pret un vienam atturoties.

“Stāvoklis ir ārkārtīgi nopietns. Pagājušogad mūsu ūdeņos noslīka 3771 cilvēku. Šogad bojā gājuši jau vairāk nekā 450, ieskaitot 77 bērnus. Mūsu kā politiķu pienākums ir nodrošināt, lai tie nebūtu tikai pliki skaitļi. Tie ir īsti cilvēki, ar īstām dzīvēm. Mums ir jāuzlabo sava darbība. Vienaldzība nav aplūkojama iespēja. Ir laiks rīcībai visās jomās, uz to mēs aicinām šajā rezolūcijā,” norādīja Metsola.

“Eiropai vajadzīga visaptveroša pieeja migrācijai, un tās pamatā jābūt solidaritātei starp dalībvalstīm. Ar šo vispārējās pārvaldības palīdzību ir jāiedzīvina solidaritāte, proporcionāli jāsadala atbildība, un procesi jābalsta dzīvības vērtībā un cilvēku pamattiesībās,” piebilda Kjenge.

Tekstā uzsvērts, ka pašreizējā patvēruma pieteikumu izskatīšanas sistēmā nepietiekami ņemts vērā īpašais migrācijas spiediens uz dalībvalstīm, kurām ir ārējā ES robeža. EP deputāti prasa taisnīgumu, dalītu atbildību, solidaritāti un ātru pieteikumu izskatīšanu.

Pilsoņu Brīvību komiteja uzsver, ka 2015.gadā ES robežu mēģinājuši nelikumīgi šķērsot 1,83 miljoni cilvēku (2014.gadā šis skaitlis bija tikai 282 500), un Eiropas Savienībā, Norvēģijā un Šveicē saņemti 1,4 miljoni starptautiskās aizsardzības pieprasījumu.

Pārcelšana un pārmitināšana (pārvietošana)

EP deputāti aicina dalībvalstis pildīt pienākumus attiecībā uz bēgļu ārkārtas pārcelšanu, uzsverot, ka līdz 2016.gada 3.martam reāli pārcelti tikai 660 no 106 000 patvēruma meklētājiem, kas gaida pārcelšanu no Itālijas un Grieķijas.

Attiecībā uz pārmitināšanu (pārvietošanu) vajadzīga “saistoša un obligāta normatīva pieeja”, un, lai tā būtu iedarbīga, ar tās palīdzību jānodrošina “ievērojama skaita” bēgļu pārmitināšana, salīdzinājumā ar to bēgļu kopējo skaitu, kas ES lūdz starptautisko aizsardzību, norāda deputāti.

Karstie punkti

Attiecībā uz “karsto punktu” darbību EP deputāti prasa dalībvalstu tehnisko un finansiālo palīdzību valstīm, kurā migranti ierodas pirmoreiz, piemēram, Itālijai un Grieķijai, lai tās varētu reģistrēt visus migrantus. Viņi aicina attiecīgās dalībvalstis arī pieņemt palīdzību.

EP deputāti arī uzsver neaizsargāto stāvokli, kādā ir nepilngadīgie, īpaši tie, kuri ceļo vieni, un pieprasa pielāgot aizsardzības sistēmu bērniem, lai novērstu ļaunprātīgas izmantošanas iespējas.

Šengena

Ziņojumā paustas bažas par dažu dalībvalstu lēmumu slēgt iekšējās robežas vai ieviest īslaicīgu robežkontroli, jo šādi pasākumi vājina Šengenas zonas pienācīgu darbību.

Atgriešana

EP deputāti iestājas par ES līmeņa atgriešanas noteikumiem, kuriem ir jābūt “stiprākiem” par divpusējās sarunās panāktiem nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešajām valstīm. Viņi uzsver, ka migranti ir jāatgriež vienīgi tad, ja valsts, uz kuru viņi tiek nosūtīti, ir viņiem droša.

Nākamie soļi

Eiropas Parlaments rezolūciju pieņems 13.aprīlī Strasbūrā.

Saites

 

Ziņotāja Roberta Metsola (EPP, Malta) par migrāciju
Ziņotāja Kashetu Kjenge (S&D, Itālija) par migrāciju
Europarl TV video: Migrācijas krīze: meklējot risinājumu Eiropas Savienībai un tās kaimiņvalstīm
Europarl TV video: Migrācijas krīze: meklējot cilvēcīgu atbildi
EP video un foto materiāli
EP Izpētes dienesta materiāls: 2016.gada 7.marta neformālās Eiropadomes un neformālā ES – Turcijas samita rezultāti
EP Izpētes dienesta materiāls: Eiropas migrācijas krīze

Papildu informācijai:

Signe Znotiņa-Znota,

Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā,

Tālr.: + 371 26440185

E-pasts: signe.znotina-znota@europarl.europa.eu