skip to content

Sīkdatņu politika EP biroja mājas lapā

Mēs lietojam sīkdatnes (cookies-angļu.val.), lai nodrošinātu jums labāko lietošanas pieredzi mūsu mājas lapā. Šīs sīkdatnes mēs izmantojam tikai statistikas vākšanas nolūkos, izmantojot Google Analytics; personas dati netiek vākti. Ja vēlaties uzzināt vairāk par to, kā atslēgt sīkdatnes jūsu datorā, lūdzu apmeklējiet www.aboutcookies.org

Turpināt
 
 
žurnālisti
Žurnālisti Strasbūrā
 

Latvijas vēlētāji no Eiropas Parlamenta sagaida stiprāku un drošāku Eiropas Savienību un atbalstu jauniem “biznesa tiltiem”

04/11/2016
Ko Latvijas vēlētāji gaida no Eiropas Parlamenta?
Ko Latvijas vēlētāji gaida no Eiropas Parlamenta?

Konkrēta rīcība Eiropas Savienības funkcionalitātes stiprināšanai, īpaši pēc “Brexit”, iedzīvotāju drošības garantēšana, atbalsts jaunu tirgu apguvei un ekonomiskai sadarbībai, panākot abpusēji izdevīgas vienošanās par ārējiem tirdzniecības līgumiem (tai skaitā, ES-ASV brīvās tirdzniecības līgumu jeb TTIP u.c.) - savas gaidas no Eiropas Parlamenta atklāj Latvijas iedzīvotāji pēc Eiropas Parlamenta informācijas biroja (EPIB) pasūtījuma veiktajā ikgadējā izpētē.

Šajā gadā EPIB veiktais “Vēlētāju gaidu” pētījums veltīts drošības jomai, kas izvirzīta kā viena no EP prioritātēm un kas saskaņā ar EP Eirobarometra pētījumu ir ES prioritārais darba lauks visu ES iedzīvotāju skatījumā, kā arī ES ārējām attiecībām, īpaši sadarbībai ar ASV. Aptaujātie 250 Latvijas interešu grupu pārstāvji atzinīgi vērtē EPIB iniciatīvu izzināt viņu viedokli, kas tālāk tiek aktīvi izmantots Latvijas EP deputātu darbā.

Augstāk vērtē ES lomu pasaulē politikas un ekonomikas jomā, zemāk – drošības jomā

Piecu baļļu skalā (no -5 līdz +5) respondenti visaugstāk vērtē ES lomu pasaulē politikas jomā (+2.3) un ekonomikas jomā (+2.8). Respondenti uzsvēra, ka vēl nesen, viņu skatījumā, ES bija drošības paraugs citiem pasaules reģioniem, taču pašlaik situācija ir pasliktinājusies, galvenokārt dēļ terorisma. Kopumā ES lomai pasaulē drošības jomā respondenti piešķīra zemāko atzīmi 5 baļļu skalā (vidēji -0.7).

Lūgti ar vienu vai vairākiem atbilžu variantiem norādīt, kas ir atbildīgs par Latvijas un ES kopumā drošību, lielākā daļa respondentu (237 no 250) minēja ES dalībvalstu armijas, t.sk., Latvijas armiju. Nākamais biežāk minētais atbilžu variants bija “NATO” (193 no 250) un vienota Eiropas armija (188 no 250). Liela daļa (95 no 250) norādīja, ka atbildība par drošību jāuzņemas ASV.

Sandra Kalniete, Latvijas EP deputāte, darbojas EP Ārlietu (AFET) komitejā: “Eiropas Parlaments ir atkārtoti aicinājis izveidot Eiropas Aizsardzības savienību, lai apvienotu valstu finanšu un militāros resursus kopējai drošībai. Eiropas valstu kopējais aizsardzības budžets ir piecreiz lielāks nekā Krievijai, bet tas ir jāizmanto efektīvāk un, galvenais, jāveido politiskā griba kopīgai rīcībai – kopīgām vienībām, iepirkumiem, kopīgai robežsardzei, drošības spēkiem un informācijas analīzei. Tāpēc Eiropas Parlaments piedalījās Eiropas ārpolitikas stratēģijas izstrādē un regulāri  pievērsīsies tās izpildei.”

ES svarīgi ārējie tirdzniecības līgumi – apzinās ne tikai ekonomisko, bet arī ģeopolitisko nozīmi

Vēlētājiem ir būtiski panākt vienošanos par ārējiem tirdzniecības līgumiem, taču, viņuprāt, Eiropai vairāk “jātirgojas” par savu interešu aizstāvību, t.sk., attiecībā uz pašlaik aktuālo ES–ASV brīvās tirdzniecības līgumu (TTIP).

Vērtējot ES un ASV attiecības un sadarbību, visvairāk respondentu ASV redz kā partneri drošības jomā (203 no 250), ekonomikas jomā (198 no 250) un izglītības jomā (146 no 250). ES partnerību ar ASV liela daļa vēlētāju izprot kā iespējas attīstīt uzņēmējdarbības saites.

No 250 interešu grupu pārstāvjiem par TTIP bija gatavi izteikties 102, taču gan tie, kas pauda savu viedokli, gan tie, kam trūka informācijas, izteica vēlmi par šo tēmu uzzināt vairāk.

Pēc vēlētāju domām, TTIP varētu būt pozitīva ietekme uz ES-ASV partnerattiecībām (vidēja atzīme +3.1 skalā no -5 līdz +5 ballēm) un ES uzņēmumu konkurētspējai ar ASV kompānijām (+2.7). Pozitīvu atzīmi viņi likuši arī TTIP ietekmei uz preču klāstu veikalos (pozitīvi vērtējot iespējami plašāko preču klāstu, vienlaicīgi paužot šaubas par kvalitāti), kā arī uz drošību ģeopolitiski (+2.2). Augstāku vērtējumu TTIP iespējamajai pozitīvajai ietekmei uz Latvijas un visas Baltijas ekonomiku sniedza aptaujātie eksportējošie uzņēmēji (+1). Minētas vairākas Latvijas nozares (piemēram, apdrošināšana, IT, ekopārtika, nišas produkti u.c.), kuras iegūtu no labākas pieejas ASV tirgum.

Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks, darbojas EP Starptautiskās tirdzniecības (INTA) komitejā: “Transatlantisko saišu stiprināšana mums Latvijai ir ļoti svarīga gan ekonomisku, gan ģeopolitisku apsvērumu dēļ. Gan Kanāda (ar ko tiek gatavots TTIP līdzīgs līgums), gan ASV mums ir spēcīgs atbalsts drošības jautājumos, un tirdzniecības attīstīšana ar mūsu partneriem ir veids, kā varam vēl ciešāk sadarboties. Tirdzniecības līgumi starp ES un Kanādu, kā arī starp ES un ASV paredz likvidēt birokrātiskos šķēršļus, samazināt barjeras savstarpējai preču, investīciju un pakalpojumu plūsmai. Tas īpaši būtiski mūsu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri līdz šim nevarēja atvēlēt finanšu un cilvēkresursus, lai izpildītu eksporta nosacījumus. Saistībā ar ekonomiskajām sankcijām pret Krieviju daudzi Latvijas uzņēmumi zaudēja daļu noieta tirgu, līdz ar līgumu spēkā noslēgšana pavērtu jaunu apvārsni mūsu uzņēmējiem. Jāmin, ka jebkuram ES tirdzniecības līgumam nepieciešams EP apstiprinājums, lai tas varētu stāties spēkā.”

Papildu rīki biznesa atbalstam

Interešu grupu pārstāvjiem ir arī citas gaidas no Eiropas Parlamenta saistībā ar jaunu tirgu apguvi: jāizveido vienots ES tirdzniecības pārstāvniecību tīkls ārvalstīs un datu bāze sadarbības partneru meklēšanai, kā arī jānodrošina uzņēmējiem lietišķa informācija jaunu tirgu apguvei (piemēram, jāsagatavo rokasgrāmata par biznesa vidi citās valstīs). Viņiem noderētu arī Latvijas Garantiju aģentūrai līdzvērtīgas institūcijas izveide ES mērogā, lai nodrošinātu eksporta garantijas un minimizētu biznesa riskus ar trešajām valstīm. Tāpat vajadzētu stiprināt zīmolu “Made in European Union”, lai veicinātu ES uzņēmēju konkurētspēju globālā mērogā un sekmētu piederību ES.

Likumi jāpieņem operatīvāk - jāspēj pielāgoties biznesa dinamikai

Respondenti atzina, ka pašreizējā neziņa par ES nākotni ir būtisks kavēklis, veidojot gan biznesa, gan izglītības plānus. Pēc viņu domām, lai ES spētu veiksmīgi restartēties pēc “Brexit”, ir jāatrisina samilzušās problēmas saistībā ar imigrācijas krīzi un terorismu, kā arī jānodrošina, lai Lielbritānijas scenārijs neatkārtotos citās dalībvalstīs.

Interešu grupu pārstāvji arī sagaida operatīvāku Eiropas likumdošanas procesu: EP jāspēj pielāgoties dažādu nozaru straujām attīstības tendencēm.

Aicinām aplūkot, kādus konkrētus lēmumus Eiropas Parlaments līdz šim pieņēmis uzņēmēju atbalstam, NVO un jauniešu labā, kā arī attiecībā uz pašvaldībām, to iedzīvotājiem!

Par Latvijas vēlētāju gaidu pētījumu 2016

No 2016. gada jūlija līdz septembrim EPIB uzdevumā tika veikta padziļināta Latvijas iedzīvotāju aptauja par viņu gaidām no Eiropas Parlamenta: 250 kvalitatīvas intervijas ar interešu grupu pārstāvjiem (pašvaldībām, uzņēmējiem, NVO un neformālajām interešu grupām, viedokļu līderiem) 30 vietās: Rīgā un 29 Latvijas apdzīvotās vietās visos reģionos (Kurzemē, Latgalē, Zemgalē un Vidzemē), kur iepriekšējās EP vēlēšanās (2014.gadā) vēlētāju aktivitāte nepārsniedza 30%. Vidējais intervijas ilgums - 50 minūtes, minimālais - pusstunda, maksimālais - 2,5 stundas. Šoreiz pētījuma fokusā ārlietas - aktuālā ES drošības tēma, kā arī starptautiskā tirdzniecība, īpaši saistībā ar ES-ASV attiecībām un sadarbību. Vairāk - pētījuma kopsavilkumā.

Vēlētāju gaidu izpēte tiek veikta jau otro gadu (“Vēlētāju gaidu pētījums 2015”; fokusā - enerģētika, ekonomika un uzņēmējdarbība, patērētāju tiesības un pilsoņu tiesības digitālajā laikmetā).

EPIB “Vēlētāju gaidu” pētījumu plānots veikts arī nākamgad, jo respondenti augstu novērtējuši iespēju paust savu viedokli saviem pārstāvjiem Eiropā.

Likumdošanas process ES:

Eiropas Parlaments un ES Padome (dalībvalstis), kuras darbu 2015. gada pirmajā pusē vadīja Latvija, kopīgi pieņem ES likumus daudzās jomās, kas pēc tam ir pamats ES valstu nacionālajiem likumiem - piemēram, Latvijā līdz pat 80% likumu balstīti uz ES lēmumiem. Lai arī Eiropas Komisija ir vienīgais Eiropas likumu iniciators, EP var norādīt, kādi tiesību akti būtu vēlami, un prasīt EK, lai tā sagatavo likumdošanas priekšlikumus.

 

Plašāka informācija:

Signe Znotiņa-Znota,

Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā,

Tālr. + 371 26440185

E-pasts: signe.znotina-znota@europarl.europa.eu