skip to content

Sīkdatņu politika EP biroja mājas lapā

Mēs lietojam sīkdatnes (cookies-angļu.val.), lai nodrošinātu jums labāko lietošanas pieredzi mūsu mājas lapā. Šīs sīkdatnes mēs izmantojam tikai statistikas vākšanas nolūkos, izmantojot Google Analytics; personas dati netiek vākti. Ja vēlaties uzzināt vairāk par to, kā atslēgt sīkdatnes jūsu datorā, lūdzu apmeklējiet www.aboutcookies.org

Turpināt
 
 
žurnālisti
Žurnālisti Strasbūrā
 

Latvijas eiroparlamentārieši vērtē Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Junkera uzrunu Eiropas Parlamentā par situāciju Eiropas Savienībā

14/09/2016

Iveta Grigule, Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa (ALDE)


Uzskatu, ka pašlaik galvenais jautājums ir, vai Eiropas Komisijas vadība pēc Brexit spēj izdarīt secinājumus un turpmāk operatīvi piedāvāt reālus risinājumus. No tā, manuprāt, ir atkarīga Eiropas Savienības nākotne. Nespēja atrisināt, piemēram, migrācijas problēmu uztrauc ne tikai Lielbritānijas, bet arī citu valstu iedzīvotājus. Tāpat ES valstu pilsoņiem ir svarīgi, lai turpmāk, pieņemot lēmumus, daudz nopietnāk ņemtu vērā dalībvalstu atšķirīgo ekonomisko un politisko situāciju, vēsturi, iedzīvotāju mentalitāti. ES dalībvalstis ir pietiekami atšķirīgas, tāpēc, lai kopīgais ES projekts turpinātos, ir svarīgi meklēt kopīgo un respektēt atšķirīgo.


Sandra Kalniete, Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupa (EPP)


Svarīgākais Ārējās un drošības politikas jomā, ko savā uzrunā minēja Ž.K.Junkers, ir nodoms veidot Eiropas aizsardzības fondu, kas ļaus finansēt pētniecību un inovāciju ES aizsardzības nozarēs tieši no Savienības līdzekļiem (tā ir principiāla izmaiņa, jo līdz šim ES nekad nav nopietni finansējusi aizsardzības potenciālu). Loģisks ir arī nodoms veidot Eiropas militāro štābu un atbalstīt dalībvalstu “aizsardzības Šengenu” - padziļinātu sadarbību starp tām valstīm, kas ir gatavas kopīgām aizsardzības struktūrām. Tas nozīmē labāku aizsardzības budžetu izmantošanu. Tas nozīmē spēcīgāku NATO un Eiropas multinacionālu vienību izveidošanu, kuras var darboties gan NATO, gan ES misijās. Tas nozīmē to, ka Eiropa mazāk patērētu ASV drošības jaudu, bet vairāk sniegtu pati savu ieguldījumu Alianses kopējā jaudā. Tas atbilst jaunajai ES ārējās un drošības politikas stratēģijai, pie kuras man bija iespēja strādāt kopā ar Federikas Mogerīni vadīto dienestu. Labi, ka veidojas plaša izpratne, ka ES vairs nav tikai ekonomiska un politiska savienība, bet arī nopietna drošības organizācija.


Krišjānis Kariņš, Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupa (EPP)


Manuprāt, Eiropas Savienības šā brīža galvenie izaicinājumi saistīti ar ekonomiku un drošību. Lai veicinātu ekonomikas attīstību un nodarbinātību visā Eiropas Savienībā, ir jānoārda joprojām pastāvošie šķēršļi vienotajam tirgum. Savukārt, lai nodrošinātu brīvu iedzīvotāju pārvietošanos Eiropas Savienības iekšienē un drošību - ir jāstiprina ārējās Eiropas robežas.


Andrejs Mamikins, EP sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa (S&D)


Galveno Junkera kunga signālu var raksturot tā: uz priekšu pagaidām ceļa nav, atpakaļ arī, tad jāturpina uzlabot mūsu vilciena vagonus un gaidīt kamēr apstākļi mainīsies. Es piekrītu Junkera kungam, ka esošā krīze ir nevis tāpēc, ka mums ir par daudz Eiropas, bet tāpēc, ka tās ir par maz. Migrācijas, finanšu krīzes, ekoloģiskās problēmas skaidri parādīja, ka atsevišķas valsts nevar uzlikt sienu un cerēt, ka globālie procesi viņus neskars. Alternatīvas Eiropas Savienībai pagaidām nav un, ja kaut kas esošajā savienībā mūs neapmierina, tad šis projekts jāuzlabo, nevis jāiznicina. Junkers šodien pareizi atzīmēja, ka pasaule kļūst lielākā, bet Eiropa demogrāfijas un ekonomikas ziņā kļūst arvien mazāka, un mums ir jāturas kopā.


Artis Pabriks, Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupa (EPP)


Man kā galvenajam ziņotājam Eiropas Parlamentā par ES-Kanādas (CETA) starptautiskās tirdzniecības nolīgumu bija ļoti būtisks Eiropas Komisijas prezidenta Junkera izteiktais atbalsts šī līguma noslēgšanai. Viņš precīzi norādīja, ka līgums ir modernākais, par kādu valstis jebkad ir vienojušās, tāpēc to ir nepieciešams ratificēt jau tuvākajā laikā. Par līguma detaļām vēl varēs diskutēt, ja prakse rādīs, ka tas ir nepieciešams. Starptautiskās tirdzniecības devums valstu attīstībā nav noliedzams, jo šobrīd ES viena no septiņām darbavietām ir tieši saistīta ar eksportu. Tāpat būtiski, ka šajā uzrunā tika minēts atbalsts Kipras apvienošanai, jo laikā, kad Eiropa pārdzīvo dažādus izaicinājumus, šī jautājuma atrisināšana ES iedzīvotājiem apliecinātu, ka ES līderi ir spējīgi rast risinājumu jautājumā, kas ir bijis aktuāls jau vairākas desmitgades.


Inese Vaidere, Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupa (EPP)


Šogad EK priekšsēdētāja runa atstāja divējādus iespaidus - no vienas puses Junkera kungs runāja par izaicinājumiem, ar ko Eiropa šobrīd saskaras, tajā pat laikā pietrūka konkrētības attiecībā uz pavisam aktuālām problēmām. Biju vēlējusies no priekšsēdētāja sadzirdēt padziļinātu analīzi par Lielbritānijas referenduma iznākumu, un kā tiks veidots ES budžets pēc Lielbritānijas izstāšanās. Tāpat arī nesaklausīju konkrētus pasākumus, ko Eiropas Komisija plāno, lai veicinātu joprojām zemo ekonomisko izaugsmi Eiropā un sakārtotu ES lauksaimniecības nozari, t.sk., - kā plāno risināt ieilgušo piensaimniecības krīzi. Junkera kungam būtu jāapzinās, ka kohēzijas politika, nevis sociālo dempingu regulējoši noteikumi ļaus jauniem cilvēkiem palikt un strādāt Latvijā un citās jaunajās dalībvalstīs. Ierosinājums pagarināt Eiropas Fonda Stratēģiskajām investīcijām darbību, atvēlot investīcijām papildus līdzekļus, ir kopumā vērtējams pozitīvi, bet svarīgi, lai noteikumi līdzekļu piešķiršanai tiktu pielāgoti arī mazo dalībvalstu vajadzībām. Pilsoņu drošība viennozīmīgi ir prioritāte. Eiropol darbības stiprināšana ir pozitīvs solis, bet kopēja ES drošības politika joprojām ir tās izveides sākumposmā, un darāmā ir daudz. Eiropai ir nepieciešama atbildīga nodokļu politika un arī godīga konkurence nodokļu jomā. Sagaidu, ka šajā jomā Junkera komisija līdz gada beigām nāks klajā ar jaunu priekšlikumu kopējai konsolidētai uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzei. Diemžēl runā Junkera kungs neminēja, ka turpināmas ekonomiskās un politiskās sankcijas pret Krieviju, līdz tā izpilda Minskas vienošanos.


Roberts Zīle, Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa (ECR)


Aiz Eiropas Aizsardzības fonda un aizsardzības savienības piesardzīgi paslēptas idejas par Eiropas armiju joprojām nav skaidrs, kurš pieņems atbildīgo lēmumu Eiropas vārdā par latviešu un citu dalībvalstu karavīriem, kuriem būs jāriskē ar dzīvību kādā no trešajām pasaules valstīm. Vai tas būs Junkers? Jau šobrīd esam pasaules spēcīgākajā militārajā aliansē NATO, kas ir mūsu drošības nozīmīgākais garants, turklāt lēmums par iesaisti militāra rakstura misijās tiek pieņems suverēni, un tā tam arī būtu jāpaliek. Savukārt brexit notikumu fonā Junkera vēlme pēc vēl ciešākas Eiropas integrācijas ar akcentu uz cīņu ar “sociālo dempingu” novedīs pie lielākas jauno cilvēku migrācijas un lielākām sociālam atšķirībām ES valstu vidū.


Tatjana Ždanoka, Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa (Greens/EFA)


Es uzskatu, ka Eiropas Savienībai ir jāizsludina sociālās problēmas kā prioritāras un jāievieš vienotus sociālus standartus. Junkera kungs savā uzrunā vienā teikumā pieminēja sociālo Eiropu, bet nav minējis nevienu reālo soli, ko ES ir jāveic šajā virzienā. Manuprāt, bez sociālās nevienlīdzības samazināšanas starp dažādiem sabiedrības slāņiem un dažādām dalībvalstīm Eiropas Savienībai nav nākotnes.

Plašāka informācija:
Signe Znotiņa-Znota,
Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā,
Tālr. + 371 26440185
E-pasts: signe.znotina-znota@europarl.europa.eu