skip to content

Sīkdatņu politika EP biroja mājas lapā

Mēs lietojam sīkdatnes (cookies-angļu.val.), lai nodrošinātu jums labāko lietošanas pieredzi mūsu mājas lapā. Šīs sīkdatnes mēs izmantojam tikai statistikas vākšanas nolūkos, izmantojot Google Analytics; personas dati netiek vākti. Ja vēlaties uzzināt vairāk par to, kā atslēgt sīkdatnes jūsu datorā, lūdzu apmeklējiet www.aboutcookies.org

Turpināt
 
 
žurnālisti
Žurnālisti Strasbūrā
 

Latvijas eiroparlamentāriešu atskaite par 2. darba gadu, darbojoties EP komitejās

19/09/2016
LV deputāti par SOTEU
Eiropas Parlamenta un deputātu darbs

Turpinot tradīciju, visi 8 Latvijas eiroparlamentārieši atskaitās par nozīmīgākajiem paveiktajiem darbiem savās Eiropas Parlamenta komitejās šī sasaukuma 2.gada laikā. Deputāti arī norādījuši, ko šie darbi dos Latvijai.

Eiropas Parlamentā kopumā ir 22 pastāvīgās un 3 īpaši izveidotās komitejas. Latvijas EP deputāti strādā 14 komitejās.

Iveta Grigule, EP Ārlietu (AFET) komiteja

Veikums: Risinājusi EP delegāciju sarunām ar Centrālāzijas valstīm un Mongoliju, un strādājusi pie attiecību uzlabošanas ar Azerbaidžānu un Baltkrieviju. Strādājusi arī pie vīzu režīma liberalizācijas ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu.
Ieguvumi Latvijai: Paveiktais pavērs jaunas iespējas Latvijas uzņēmējiem svarīgos un perspektīvos tirgos, nodrošinās stiprākas attiecības ar Latvijai vēsturiski draudzīgām valstīm un paaugstinās Latvijas starptautisko reputāciju, īpaši Gruzijā, Moldovā un Ukrainā.

Sandra Kalniete, EP Ārlietu (AFET) un Lauksaimniecības un lauku attīstības (AGRI) komiteja

Veikums: Bija atbildīga par EP ieguldījumu ES jaunajā globālās drošības stratēģijā. Kā Eiropas Tautas partijas grupas (EPP) vicepriekšsēdētāja strādājusi pie tai svarīgiem jautājumiem. Veicinājusi atbalstu krīzes skartajiem lauksaimniekiem.
Ieguvumi Latvijai: Pastiprināta Eiropas drošības un aizsardzības politika, kas atturēs iespējamu agresiju vai provokācijas, t.sk., pret Latviju. Ciešāka ES un NATO sadarbība veicinās valsts, sabiedrības un stratēģiski svarīgas infrastruktūras pretestību hibrīddraudiem. Savukārt EP spiediena rezultātā apstiprinātie nākamie 500 mlj.eiro no ES budžeta ārkārtas palīdzības programmā Latvijas lauksaimniekiem nodrošinās atbalstu 9,7 mlj.eiro apmērā.

Krišjānis Kariņš, EP Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas (ITRE), Ekonomikas un monetārā (ECON) komiteja, un īpaši izveidotās komitejas - nodokļu nolēmumi un rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgi pasākumi (TAXE 2), emisiju mērījumi autobūves nozarē (EMIS)

Veikums: Strādā pie enerģētiskās drošības stiprināšanas: pie likumiem par gāzes piegāžu drošību un starpvaldību līgumiem ar trešo valstu piegādātājiem - iesniedzis grozījumus, lai ierobežotu neizdevīgu līgumu slēgšanu. Aktīvi iestājas pret “Nord Stream 2” gāzes vada izveidi - aicinājis Eiropas Komisiju to izvērtēt un apturēt, rosinājis debates Eiropas Parlamentā. Strādājis pie likumprojektiem, kas nodrošinās gāzes un elektrības cenu caurskatāmību. Vada lielākās EP frakcijas (EPP) darbu “Volkswagen” izmešu skandāla izmeklēšanas komitejā.
Ieguvumi Latvijai: Veicināta ES neatkarība no Krievijas gāzes, kā arī droša un stabila energoresursu piegāde. Pateicoties augstvērtīgiem gāzes un elektrības cenu statistikas datiem, tiks sekmēta ekonomikas konkurētspēja un izaugsme. Savukārt vides prasību ievērošana autobūves industrijā samazinās gaisa piesārņojumu pilsētās.

Andrejs Mamikins, EP Ārlietu (AFET) un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu (LIBE) komiteja

Veikums: No EP bija atbildīgs par ES bezvīzu režīma ievešanu ar Gruziju. Kā EP delegācijas priekšsēdētāja vietnieks strādāja, lai atceltu sankcijas pret Baltkrieviju - gandrīz visas tika atceltas šī gada sākumā. Kā ēnu ziņotājs strādāja, lai Latvija pievienotos ES automobiļu reģistrācijas datu automātiskās apmaiņas sistēmai.
Ieguvumi Latvijai: Bezvīzu režīms ar Gruziju stiprinās abu valstu attiecības un ekonomisko sadarbību. Pateicoties sankciju atcelšanai ar Baltkrieviju, būs iespēja saņemt Eiropas finansējumu kopīgiem pierobežas projektiem, tostarp Latgalē. Latvijas pievienošanās ES automobiļu reģistrācijas datu automātiskās apmaiņas sistēmai ļaus efektīvāk novērst un izmeklēt noziedzīgus nodarījumus un terorismu.

Artis Pabriks, EP Starptautiskās tirdzniecības (INTA) un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu (LIBE) komiteja

Veikums: Panāca vienošanos ar ES dalībvalstīm un nodrošināja EP atbalstu Eiropas robežas un krasta apsardzes aģentūras izveidei. Kā EP atbildīgās komitejas deputāts iesniedza grozījumus EP rezolūcijai par migrāciju, rosinot ņemt vērā mazo valstu nacionālās intereses. Kā EP galvenais ziņotājs strādā pie ES un Kanādas brīvās tirdzniecības nolīguma (CETA).
Ieguvumi Latvijai: Jaunā aģentūra būs nozīmīgs atbalsts Valsts robežsardzei, nodrošinot Latvijas austrumu robežas apsardzi. Brīvprātīga, nevis obligāta patvēruma meklētāju uzņemšana ļaus valstij ievērot solidaritātes principu, kas balstīts uz reālām iespējām patvēruma meklētājus izmitināt, nodrošināt viņu tiesību aizsardzību un integrāciju. Savukārt transatlantiskajiem tirdzniecības līgumiem ir stratēģiska ietekme – tie ne tikai stiprina biznesa saites, bet arī nozīmē lielāku ģeopolitisko drošību.

Inese Vaidere, EP Budžeta (BUDG) un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības (IMCO) komiteja

Veikums: Strādājusi pie ES digitālā vienotā tirgus izveides, tostarp viesabonēšanas atcelšanas. Tāpat strādājusi pie Latvijai labvēlīga ES budžeta, uzstājot uz lielāku atbalstu lauksaimniekiem un kohēzijas politikai – infrastruktūrai, zinātnei, pētniecībai u.c., vienlaikus samazinot izmaksas administrācijai. Strādājusi, lai Latvijas patērētāji saņemtu Rietumeiropai līdzvērtīgas kvalitātes preces un pakalpojumus.
Ieguvumi Latvijai: Panākta lielāka digitālā brīvība patērētājiem un biznesam visā ES, investīcijas tehnoloģijās un izglītotā darbaspēkā. Attiecībā uz ES budžetu - Latvijai būtiski, lai arī turpmāk pietiekami līdzekļi tiku atvēlēti Kohēzijas politikai un nodrošināts nepieciešamais atbalsts lauksaimniecības nozares problēmu risināšanai. Iniciatīva patērētāju diskriminācijas izskaušanai sekmēs labāku kvalitāti precēm, pakalpojumiem un pārtikas produktiem Latvijā.

Roberts Zīle, EP Transporta un tūrisma (TRAN), Ekonomikas un monetārā (ECON) komiteja, īpaši izveidotā komiteja - nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana, nodokļu apiešana un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas (PANA)

Veikums: Pieņemta “Zīles - Matīsa” regula par Eiropas Dzelzceļa aģentūru (ERA) - viens no dzelzceļa nozares reformu paketes likumiem ar mērķi veicināt tirgus attīstību: samazināt izmaksas uzņēmumiem, bet patērētājiem nodrošināt lētākus un labākus pakalpojumus. Pēc veiksmīgas “Rail Baltica” projekta virzīšanas EP nodibināta iniciatīva “Rail Baltica draugi”, kurā piedalās iesaistīto valstu deputāti, ierēdņi un menedžments, kas dod atbilstošus politiskos signālus valstu valdībām tālākajā procesā. Savukārt savā EP Transporta komitejā R.Zīle stingri iestājās pret sociālā dempinga retoriku starptautisko pārvadājumu jomā, kas jaunajām dalībvalstīm, t.sk., Latvijai neļauj izmantot vienotā tirgus iespējas.
Ieguvumi Latvijai: “Zīles - Matīsa” regulas ietvaros Baltijas uzņēmumu sertifikācijas maksājumi paliks Baltijā, nevis tiks pārskaitīti uz ERA Francijā. Ar “Rail Baltica draugi” iniciatīvu stiprināta Latvijā pārstāvētā “RB Rail” autoritāte projekta virzībā, publisko iepirkumu caurskatāmība un Latvijas interešu vienlīdzība. Pateicoties spēcīgai argumentācijai pret tā sauktā sociālā dempinga ierobežošanu, Latvijas pārvadātāji joprojām var nodrošināt pakalpojumus Vācijā, par tiem nepārmaksājot.

Tatjana Ždanoka, EP Nodarbinātības un sociālo lietu (EMPL) un Lūgumrakstu (PETI) komiteja

Veikums: Iestājusies par darba un privātās dzīves līdzsvaru darba tirgū - sagatavojusi ziņojumu par darba un privātās dzīves līdzsvaram labvēlīgu darba tirgus apstākļu izveidi. Aizstāvējusi Latvijas pozīciju jautājumā par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā. Strādājusi, lai atvieglotu ES finansējuma saņemšanu NVO projektiem, sagatavojot atzinumu “Budžeta kontrole attiecībā uz NVO finansēšanu no ES budžeta”.
Ieguvumi Latvijai: Minimālais pilnīgi apmaksājams maternitātes un pilnīgi apmaksājams paternitātes atvaļinājums visā ES un izdevīgākie nosacījumi bērna kopšanas pabalstam. Iesniedzot attiecīgu lūgumrakstu, Latvijas nepilsoņu problēmu risināšana Eiropas līmenī. Virzīta rezolūcija “Par bērna tiesību aizsardzību”.

Avots: Latvijas eiroparlamentāriešu sniegtā informācija

Likumdošanas process ES:
Eiropas Parlaments un ES Padome (dalībvalstis), kuras darbu 2015. gada pirmajā pusē vadīja Latvija, kopīgi pieņem ES likumus daudzās jomās, kas pēc tam ir pamats ES valstu nacionālajiem likumiem - piemēram, Latvijā līdz pat 80% likumu balstīti uz ES lēmumiem. Lai arī Eiropas Komisija ir vienīgais Eiropas likumu iniciators, EP var norādīt, kādi tiesību akti būtu vēlami, un prasīt EK, lai tā sagatavo likumdošanas priekšlikumus.

Plašāka informācija:
Signe Znotiņa-Znota,
Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā,
Tālr. + 371 26440185
E-pasts: signe.znotina-znota@europarl.europa.eu