skip to content

Sīkdatņu politika EP biroja mājas lapā

Mēs lietojam sīkdatnes (cookies-angļu.val.), lai nodrošinātu jums labāko lietošanas pieredzi mūsu mājas lapā. Šīs sīkdatnes mēs izmantojam tikai statistikas vākšanas nolūkos, izmantojot Google Analytics; personas dati netiek vākti. Ja vēlaties uzzināt vairāk par to, kā atslēgt sīkdatnes jūsu datorā, lūdzu apmeklējiet www.aboutcookies.org

Turpināt
 
 
žurnālisti
Žurnālisti Strasbūrā
 

Budžetam pēc 2020. gada jāatbilst ES nākotnes uzdevumiem

22/02/2018

ĪSUMĀ --->


· Tēriņu griestiem pēc 2020. gada jāpieaug līdz 1,3% no ES nacionālā kopienākuma (NKI);

· Daudzgadu budžeta periods jāsamēro ar Eiropas Parlamenta piecus gadus ilgajām pilnvarām;

· Jāatceļ visas atlaides un korekcijas.

Eiropas Parlamenta (EP) Budžeta komitejas deputāti vienojušies par savu nostāju sarunās par nākamo Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu, kurā vajadzētu paredzēt līdzekļus jaunu prioritāšu finansēšanai un kompensēt Apvienotās Karalistes izstāšanās radīto iztrūkumu.

EP Budžeta komiteja ceturtdien apstiprināja divus ziņojumus par nākamās daudzgadu finanšu shēmas ieņēmumiem un izdevumiem. Tai jāstājas spēkā 2021. gadā.

Izdevumi (nākamais daudzgadu budžets)

EP Budžeta komitejas deputāti vēlas, lai ES budžets atspoguļotu stratēģiju ilgtspējīgākas un spēcīgākas Eiropas izveidei. Viņi prasa pašreizējos izdevumu griestus palielināt no 1% līdz 1,3% ES nacionālā kopienākuma, lai tā nodrošinātu pienācīgu finansējumu jau esošajām politikas jomām, piemēram, zemkopībai un kohēzijas politikai, kā arī rastu pietiekami daudz līdzekļu tādiem izaicinājumiem kā drošība, aizsardzība vai migrācija.

Būtiskākie priekšlikumi:

  • Stiprināt pētniecības programmas, Erasmus+, Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu un atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, ka arī ieguldījumus infrastruktūrā, izmantojot Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumentu;
  • Samērot daudzgadu budžetu ar Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas pilnvaru laiku, pēc 2027. gada nosakot 5 + 5 gadu daudzgadu finanšu shēmu ar obligātu vidusposma pārskatīšanu;
  • Vairāk elastības, lai palielinātu pieejamo līdzekļu apjomu neparedzētās situācijās, garantējot, ka neiztērētie līdzekļi paliek ES budžetā;
  • Iekļaut ES budžetā mehānismus un instrumentus, kas pašlaik atrodas ārpus tā – Eiropas Attīstības fondu, Eiropas Stabilitātes mehānismu;
  • EP deputāti pieprasa izveidot mehānismu, kas liktu valstīm, kas neievēro ES pamatvērtības, izjust “finansiālas sekas”. Tās gan nedrīkstētu skart ES budžetu, lai nekaitētu līdzekļu saņēmējiem.

EP deputāti brīdina, ka vienošanās par daudzgadu budžetu nebūs iespējama, vienlaikus nepārskatot “pašu resursus” jeb budžeta ieņēmumu daļu.

Ieņēmumi (“pašu resursu” reforma)

Rezolūcijas projekts aicina saglabāt pašreizējos pašu resursus un pakāpeniski noteikt jaunus ieņēmumu avotus. Tie varētu būt šādi:

  • pārskatīta PVN sadales kārtība;
  • daļa no uzņēmumu ienākuma nodokļa;
  • finanšu pakalpojumu aplikšana ar nodokļiem;
  • daļa no nākotne iespējamu vides nodokļu ieņēmumiem.

Jaunajiem pašu resursiem vajadzētu:

  • ievērojami samazināt valstu maksājumus ES budžetā;
  • atcelt visas atlaides un korekcijas, no kurām labumu gūst tikai atsevišķas valstis;
  • kompensēt “Brexit iztrūkumu”;
  • nepalielināt slogu ES nodokļu maksātājiem.

EP līdzziņotāju Jan Olbrycht (EPP, Polija) un Isabelle Thomas (S&D, Francija) sagatavotais ziņojuma projekts par ES ilgtermiņa budžetu pēc 2020. gada tika apstiprināts ar 29 balsīm pret 4, 3 deputātiem atturoties.

EP līdzziņotāju Janusz Lewandowski (EPP, Polija) un Gérard Deprez (ALDE, Beļģija) sagatavotais ziņojuma projekts par ES pašu resursu sistēmas reformu tika apstiprināts ar 31 balsi pret 4, 1 deputātam atturoties.

Nākamie soļi

Balsojums par abām rezolūcijām paredzēts EP plenārsēdē martā (12.03.-15.03.), Strasbūrā. Tās uzskatāmas par Eiropas Parlamenta viedokli, pirms Eiropas Komisija maijā nāks klajā ar likumdošanas priekšlikumiem budžetam pēc 2020. gada. Lai tie stātos spēkā, priekšlikumiem jāsaņem Eiropas Parlamenta piekrišana.

Abos ziņojumu projektos aicināts pēc iespējas ātrāk uzsākt sarunas starp ES institūcijām, lai panāktu vienošanos pirms 2019. gada EP vēlēšanām.

 

Plašākai informācijai

Signe Znotiņa-Znota,

Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā

Tālr.: + 371 26440185

E-pasts: signe.znotina-znota@europarl.europa.eu