skip to content

Sīkdatņu politika EP biroja mājas lapā

Mēs lietojam sīkdatnes (cookies-angļu.val.), lai nodrošinātu jums labāko lietošanas pieredzi mūsu mājas lapā. Šīs sīkdatnes mēs izmantojam tikai statistikas vākšanas nolūkos, izmantojot Google Analytics; personas dati netiek vākti. Ja vēlaties uzzināt vairāk par to, kā atslēgt sīkdatnes jūsu datorā, lūdzu apmeklējiet www.aboutcookies.org

Turpināt
 
 
žurnālisti
Žurnālisti Strasbūrā
 

Latvijas eiroparlamentārieši vērtē Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Junkera uzrunu Eiropas Parlamentā un debates par situāciju Eiropas Savienībā

12/09/2018
  1. Kas, Jūsuprāt, bija galvenās Eiropas Savienības prioritātes, ko uzrunā uzsvēra Ž.K.Junkers?
  2. Kas un kāpēc, Jūsuprāt, no šīm debatēm ir aktuālākais Latvijai?
  3. Ja Jūs būtu Ž.K.Junkers, kas būtu Jūsu uzrunas trīs prioritātes?

 

Iveta Grigule - Pēterse, Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa (ALDE)

Nepārspīlēsim EK priekšsēdētāja ziņojuma un Eiropas Parlamenta debašu praktisko nozīmi. To, ka Briselei pašlaik aktualitāšu topā ir, piemēram, migrācijas ierobežošana un ES ārējo robežu aizsardzība, cilvēki, kas seko līdzi politikai, zināja arī bez šīm debatēm. Taču par to, vai pēc kaismīgajām runām sekos praktiska rīcība, kas radikāli izmainīs situāciju, es ļoti šaubos. Lielais ES kuģis gan joprojām turas uz ūdens, taču tas nav manevrētspējīgs, un runas nespēj mainīt tā inerci. Turklāt kapteinis gan vēl spēj parunāt par to, kur un kā būtu jāstūrē, taču pati stūres pagriešana viņam jau ir pārāk smaga nasta.

Raugoties no Latvijas interešu viedokļa, mūsu prioritātes ir budžets, budžets un vēlreiz budžets. Tas, kā tiks sadalīti līdzekļi, cik un kādus maksājumus saņems lauksaimnieki, cik liels būs Kohēzijas fonda finansējums, cik varēsim novirzīt sociālajiem projektiem veselības aprūpes un labklājības paaugstināšanas sfērās utt., ļoti būtiski ietekmēs Latvijas tautsaimniecības attīstību nākamajos gados. Pašlaik tādas Eiropas Savienības problēmas kā migrācija un cīņa pret terorismu Latvijai nav tik aktuālas. 

Sandra Kalniete, Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupa (EPP)

Trīs svarīgākie priekšlikumi prezidenta Junkera runā, kurus es atbalstu un uzskatu par īpaši nozīmīgiem Latvijai ir:

Pirmkārt, pieņemt virkni Eiropas kopējās  ārpolitikas un nodokļu politikas lēmumu ar dalībvalstu kvalificētu balsu vairākumu. Tas nozīmētu, piemērām, ka neviena dalībvalsts, kurai ir kādas īpašas intereses vai īpašas ietekmes no kādas trešās valsts (piemēram, Krievijas) vairs nevarētu bloķēt ES lēmumu par sankcijām vai uzsākt humanitāru misiju vai balsot Apvienotajās Nācijās. Otrkārt, Eiropas līmenī aizsargāt demokrātiskos procesus dalībvalstīs, brīvas un taisnīgas vēlēšanas, pret naidīgu ārvalstu un vietējo oligarhu manipulācijām. Tas nozīmētu, piemēram, Eiropas līmeņa rīcību tiešsaistes politiskās reklāmas pārredzamībai, vēlēšanu aizsardzībai no kiberuzbrukumiem. Treškārt, apturēt neregulētas migrācijas plūsmu uz Eiropu un aizsargāt pret tās sekām. Tas ir, nostiprināt Eiropas ārējas robežas apsardzi, par 10 000 palielinot Eiropas “Frontex” aģentūras robežsargu skaitu un palīdzēt dalībvalstīm raiti izskatīt patvēruma pieprasījumus un repatriēt nelegālos migrantus.

Ar migrācijas izaicinājumu ir saistīta arī iniciatīva stiprināt partnerību ar Āfriku. Ja šajā partnerībā neizdosies radīt miljoniem jaunu darbavietu un pakāpeniski palielināt labklājību, ne daži, bet desmiti miljonu cilvēku no Ķīnas “apsaimniekotas” Āfrikas tuvākajās desmitgadēs klauvēs Eiropas durvīm vai bez klauvēšanas dosies pāri robežām. Tas var novest pie iekšējo robežu un konfliktu atjaunošanās Eiropā. Un, protams, simboliska ir Junkera apņemšanās mazināt plaisu starp Eiropas Rietumiem un Austrumiem. Tas nebūt nebūs viegli, ņemot vērā, ka Junkers skaidri pauda atbalstu EK centieniem piespiest Poliju un Ungāriju ievērot Eiropas Komisijas un Eiropas Tiesas izpratni par likuma varas un mediju brīvības principiem.

Ja es būtu EK prezidents, manas trīs prioritātes būtu: 

  • drošība (ārējās robežas, kibertelpas un demokrātisko procesu aizsardzība, pretterorisms un kopīga aizsardzības politika);
  • patiesi brīvs un taisnīgs vienotais tirgus, kurā Austrumeiropas kompānijas un zemnieki brīvi un taisnīgi konkurē ar Rietumeiropas kompānijām un zemniekiem (tas ir, gan atbalsta maksājumu izlīdzināšana, gan brīvāks pakalpojumu un digitālais tirgus, gan efektīva sociālekonomiskās izlīdzināšanas (kohēzijas) politika);
  • liberāli demokrātiskās iekārtas un vērtību aizstāvēšana pret augošajām autoritārisma tendencēm (ne tikai kaimiņvalstīs, bet arī ES iekšienē)

Krišjānis Kariņš, Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupa (EPP)

Šis ir visnotaļ zīmīgs laiks Eiropas Savienībai un Latvijai, gan saistībā ar gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, gan Eiropas Parlamenta vēlēšanām nākamā gada maijā. Jāatzīst, ka mēs esam ļoti daudzu izaicinājumu priekšā, bet viens no tiem ir populisma uzvaras gājiens. Sākot ar ekonomisko krīzi, kas rezultējās ļoti daudz cilvēku neapmierinātībā visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, un arī Brexit balsojumā, mēs esam cīnījušies ar tās radītajām sekām nevis cēloņiem. Mēs šajā laikā esam rūpējušies, lai valstu finanses būtu sakārtotas, bet pārāk maz pievērsuši uzmanību tam, kādas sekas šie lēmumi radīs plašākā sabiedrībā. Valstu finanses izskatās labi, bet ļoti daudz cilvēku joprojām ir neapmierināti un uzlabojumus savās dzīvēs neizjūt. Tas ir bijis pamats populistu popularitātes pieaugumam. Tāpēc uzskatu, ka mums ir jākoncentrē uzmanība uz cēloņiem un daudz cītīgāk jāizvērtē lēmumu ietekme uz sociālo sfēru, tā apturot populisma tālāku uzplaukumu Eiropā.

Andrejs Mamikins, EP sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa (S&D)

Kas, Jūsuprāt, bija galvenās Eiropas Savienības prioritātes, ko uzrunā uzsvēra Ž.K.Junkers? Žans-Klods Junkers kā Eirokomisijas priekšsēdētājs atvadās no mums. Tas bija viņa politiskais testaments, kuru viņš simboliski nodeva nākamajam Eiropas Parlamentam, ES Padomei un nākamajam Eirokomisijas priekšsēdētājam. Galvenās vēstījuma vadlīnijas bija - vai nu Eiropas Savienībai ir jānostājas uz kājām, jāveido rīcībspējīga ārpolitika, jāstiprina uzticība savai valūtai, jāatbrīvojas no ilūzijām, vai nu projekts neizdzīvos.

Kas un kāpēc, Jūsuprāt, no šīm debatēm ir aktuālākais Latvijai? Junkers deva signālu, ka ES dalībvalstīm ir jāizlemj kādu nākotni tās izvēlas: ES turpmāku vājināšanu un nāvi vai ES turpmāku stiprināšanu, kas nozīmē virzību uz federatīvas valsts izveidi. Latvijā ir nepieciešamas iekšējas debates par šo jautājumu. Pagaidām vērojams maldīgs priekšstats, ka pastāv kāds trešais variants - kaut kas vidējs starp abiem augstāk minētajiem.

Ja Jūs būtu Ž.K.Junkers, kas būtu Jūsu uzrunas trīs prioritātes?

  • Noteiktu - kas apvieno ES dalībvalstis ideoloģiski;
  • Lēmumu pieņemšanas procedūras reforma Eiropas Savienības līmenī. Projekts neizdzīvos, ja lēmumus Savienības iekšienē bloķēs atsevišķas valstis.
  • Eiro kā starptautiskas norēķinu valūtas stiprināšana. Tas dos papildu iespējas Eiropas ekonomikai.  

Artis Pabriks, Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupa (EPP)

Kas, Jūsuprāt, bija galvenās Eiropas Savienības prioritātes, ko uzrunā uzsvēra Ž.K.Junkers? Lai gan uzskatu, ka kopumā Ž.K. Junkera uzruna varēja būt enerģiskāka un ka vietām tajā bija pārlieku liels optimisms, atzinīgi vērtēju Junkera teikto, ka Eiropas Savienības globālais spēks slēpjas vienotā Eiropā, kas katru no dalībvalstīm padara spēcīgāku, to attiecinot gan uz starptautiskās tirdzniecības līgumu slēgšanu, kur ES turpinās aizstāvēt brīvā tirgus un augsto standartu vērtības, gan uz risinājumu meklēšanu globāliem izaicinājumiem, kā piemēram klimata pārmaiņas. Tāpat apsveicams ir Junkera izteiktais atbalsts tālākai Eiropas ārējo robežu un krasta apsardzes stiprināšanai, līdz 2020. gadam papildus nodrošinot 10 000 robežsargu. Jautājums, vai un kā tik īsā laikā šis solījums ir īstenojams. Drošības stiprināšanā būtiska ir arī nelegālo migrantu atpakaļ atgriešanas veicināšana, kas līdz šim nav sekmējusies pietiekami labi.

Kas un kāpēc, Jūsuprāt, no šīm debatēm ir aktuālākais Latvijai? Atbalsts ārējo robežu stiprināšanai noteikti ir Latvijas interesēs, jo Latvijas austrumu robeža ir arī ES ārējā robeža. Papildus finansējuma piešķiršana šim projektam dos iespēju stiprināt arī Latvijas robežapsardzības spēkus. Savukārt atbalsts Eiropas drošības stiprināšanai un pieejamais finansējums Eiropas aizsardzības fondā sniegs papildu atbalstu arī Latvijas aizsardzības nozarei gan infrastruktūras uzlabošanai, gan pētniecībai.

Ja Jūs būtu Ž.K.Junkers, kas būtu Jūsu uzrunas trīs prioritātes? Es Ž.K.Junkera vietā skaidri norādītu uz to, ko līdz šim esam darījuši nepareizi, jo tikai pēc savu kļūdu atzīšanas ir iespējams virzīties tālāk. Kā piemēru var minēt novēlotu risinājumu meklēšanu migrācijas un integrācijas problēmām. Manu prioritāšu sarakstā noteikti būtu arī drošības veicināšana Eiropā, kā arī ES pozīciju nostiprināšana starptautiskajā tirdzniecībā, īpaši šajā laikā, kad ASV uzsākusi protekcionisma politiku. 

Inese Vaidere, Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupa (EPP)

Šogad Junkera runa šķita vairāk emocionāla nekā konstruktīva. Tajā netika iezīmēti daudzi konkrēti darbības virzieni, bet to var saprast, jo nākamgad būs jauna Eiropas Komisija un arī jauns EK priekšsēdētājs.

Piekrītu Junkeram, ka pilsoņu drošībai ir jābūt mūsu prioritātei. EK priekšsēdētājs ir apņēmības pilns spēcināt Eiropas robežu un krasta apsardzi, un jau līdz 2020. gadam tajā nodarbināt 10 000 robežsargu.

Par Junkera piedāvāto aliansi starp Eiropu un Āfriku - ideja noteikti ir atbalstāma, it īpaši kontekstā ar migrācijas krīzes risinājumiem, tikai būs nepieciešams ļoti rūpīgi kontrolēt līdzekļus, kas tiek piešķirti Āfrikas valstīm.

Man kā Eiropas Parlamenta Budžeta komitejas deputātei ir milzīgs prieks dzirdēt, ka Junkers kā vienu no savām prioritātēm ir izvirzījis - panākt vienošanos par ES daudzgadu budžetu līdz 2019. gada maijam. Šīs ir ļoti labas ziņas, jo dalībvalstīm ir jāsasparojas un jāpanāk vienošanās pēc iespējas ātrāk, lai līdzekļi arī Latvijas lauksaimniekiem, jauniešiem un uzņēmējiem pēc 2020. gada nonāktu bez kavēšanās. Tāpat atzinīgi vērtēju Junkera centienus eiro padarīt par pasaules valūtu un nostiprināt mūsu valūtas globālo pozīciju. Eiro jābūt stabilai valūtai, kas spēj izturēt dažāda veida satricinājumus.

Lai gan Junkers minēja, ka nepieciešams tuvināt Eiropas Austrumus un Rietumus, tomēr praktiskus priekšlikumus viņa runā nesaklausīju. Tieši pretēji -  radās iespaids, ka Junkers joprojām nespēj izprast Eiropas valstu dažādību, piemēram, attiecībā uz viņa aizstāvēto migrācijas politiku – tai skaitā - jaunu migrantu uzņemšanu.

Neatbalstu arī pārnacionālos sarakstus Eiropas Parlamenta vēlēšanās - ir skaidrs, ka ar šādiem sarakstiem ieguvējas būs tikai Eiropas lielās dalībvalstis. Tāpat ar piesardzību skatos uz Junkera ierosinājumu atteikties no valstu vienprātības svarīgu jautājumu pieņemšanā, jo tas nedrīkstētu notikt uz mazo dalībvalstu rēķina.

Attiecībā uz ikgadējo pulksteņa pārgriešanu, neuzskatu to par tik nozīmīgu problēmu, lai to pieminētu ikgadējā runā. Tomēr, ja tiek lemts par atteikšanos, tad uzskatu, ka Latvijā vajadzētu palikt pie vasaras laika, jo šī papildus saules gaismas stunda vasaras vakaros, kuru iegūstam, pārgriežot pulksteni, mums ir ļoti svarīga.

Lai arī Junkers pieskarās viltus ziņu problēmai, viņš nerunāja par Krievijas pieaugošo iejaukšanos Eiropas iekšējās lietās, kas izpaužas arī kā atbalsts populistiem, kiberuzbrukumi un manipulēšana ar mūsu enerģētisko atkarību.

Roberts Zīle, Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa (ECR)

Runājot par Ž. K.  Junkera minēto šīs dienas EP uzrunā, ironiski jāsaka, ka EK lielākā prioritāte un sasniegums, šķiet, ir pulksteņa režīma laika maiņa. Junkeram pilnīgi nepieminot Krieviju, kas vismaz figurēja iepriekšējos gados, man liek uzdot jautājumu, vai ES attieksme pret agresiju Ukrainā ir mainījusies, vai varbūt jautājums ir atlikts? Būtībā vienīgās pozitīvās prioritātes ir tās, kas jau ir sagatavotas, proti, atbalsts robežsardzei, pretterorisma jautājums vai atbalstoša nostāja ES cīņā par ilgtspējīgu vides politiku. Taču jauna politiska vēstījuma vai enerģijas EK priekšsēdētāja runā nebija pilnīgi nekādas. Tas ir arī simboliski, ka dienā, kad Junkers piemin Eiropu vienojošās vērtības, viņa politiskais spēks Eiropas Tautas partija nostājas pret daļu ES pilsoņu un savu biedru ar Ungārijas situāciju saistītajā balsojumā.

Ja man būtu jāveic šāda veida runa, noteikti pieminētu naudas atmazgāšanas problemātiku, kas saistās absolūti ne tikai ar Latviju,  bet ir nozīmīga visā Eiropā. Par to ne vārda. Tā vietā Junkers atkal min kvalificēta balsu vairākuma sistēmas izveidi virknē dalībvalstu kompetencē esošos jautājumos, būtībā sakot, ka ar “mazajiem” nerēķināmies, “mazajiem” būs iespēja pievienoties t.s. kvalificētajam balsu vairākumam.

Noslēdzoši, runājot par Latviju un Baltiju, labā ziņa ir tā, ka Junkers šogad Baltiju nesajauca ar Balkāniem, proti, viņš mūs nepieminēja nemaz. 

* Līdz norādītajam relīzes izsūtīšanas brīdim Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas (Greens/EFA) Latvijas deputāts Miroslavs Mitrofanovs savu komentāru neatsūtīja.

 

Plašāka informācija:

Signe Znotiņa-Znota,

Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā,

Tālr. + 371 26440185

E-pasts: signe.znotina-znota@europarl.europa.eu