skip to content

Sīkdatņu politika EP biroja mājas lapā

Mēs lietojam sīkdatnes (cookies-angļu.val.), lai nodrošinātu jums labāko lietošanas pieredzi mūsu mājas lapā. Šīs sīkdatnes mēs izmantojam tikai statistikas vākšanas nolūkos, izmantojot Google Analytics; personas dati netiek vākti. Ja vēlaties uzzināt vairāk par to, kā atslēgt sīkdatnes jūsu datorā, lūdzu apmeklējiet www.aboutcookies.org

Turpināt
 
 
žurnālisti
Žurnālisti Strasbūrā
 

Latvijas EP deputātu ATSKAITES: darbs EP komitejās 5. gadā + artava ES likumu izstrādē sasaukuma II pusē

24/04/2019

ATSKAITE 1 | Latvijas eiroparlamentāriešu atskaite par 5. darba gadu, strādājot savās EP komitejās. Avots: Latvijas EP deputātu sniegtā informācija. Eiropas Parlamenta (EP) birojs Latvijā sadarbībā ar Latvijas EP deputātiem sagatavojis tradicionālo ikgadējo atskaiti par nozīmīgākajiem paveiktajiem darbiem EP komitejās, kurās viņi strādā. Atskaites periods ir šī (astotā) EP sasaukuma 5. gads. EP deputāti arī norādījuši, ko viņu padarītais dos Latvijai.

 

Sandra Kalniete, EP Ārlietu (AFET) un Lauksaimniecības un lauku attīstības (AGRI) komiteja. EP strādā visu šī sasaukuma termiņu.

Veikums:

  • Izstrādāja EP ziņojumu ES un Krievijas politiskajām attiecībām. Kā Eiropas Tautas partijasgrupas viceprezidente vadīja Eiropas Tautas partijas (ETP) grupas ārējās, aizsardzības, tirdzniecības un attīstības sadarbības politiku koordināciju. Piedalījās ETP grupas rīcībpolitikas nostādņu izstrāde aizsardzībai pret hibrīdapdraudējumiem un dezinformāciju.
  • Piedalījās Kopējās lauksaimniecības politikas 2021.-2027. g. priekšlikuma apspriešanā Eiropas Parlamentā.
  • Atbalstīja eiropeiskas Ukrainas, Gruzijas, Moldovas un Rietumbalkānu valstu reformas.

Ieguvumi Latvijai:

  • Skaidrāka ES kopējā politika un nostāja attiecībā pret Krieviju.
  • Ierobežota ES budžeta samazinājuma un Eiropas Komisijas (EK) politikas priekšlikumu iespējamā negatīvā ietekme uz atbalstu Latvijas lauksaimniekiem.
  • Vairāk stabilitātes Eiropas kaimiņvalstīs.

Krišjānis Kariņš, EP Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas (ITRE), Ekonomikas un monetārā (ECON) komiteja, un īpašā komiteja finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas jautājumos (TAX3). EP strādāja gandrīz visu šī sasaukuma termiņu - līdz 22.01.2019.

Veikums:

  • Autors ES elektroenerģijas tirgus uzbūves likumiem (regulai un direktīvai), kas nosaka vienotā tirgus izveidi un darbības principus ES šajā jomā.
  • Vadījis EP lielākās politiskās grupas – ETP – darbu enerģētikas politikas veidošanā un likumdošanā.
  • Līdzautors naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas ierobežošanas direktīvai, īstenojis ideju par patiesā labuma guvēju reģistru ES dalībvalstīs.
  • Darbs pie likumdošanas uzlabojumiem īpašajā EP pret-naudas atmazgāšanas un finanšu noziegumu izpētes komitejā.
  • Strādājot pie ES telekomunikāciju tirgus likumdošanas, pilnveidota konkurence un uzraudzība.
  • Panākta Parlamenta pozīcija par izmaiņām finansējumā zinātnei nākamajā ES daudzgadu budžetā.

Ieguvumi Latvijai:

  • Konkurence enerģētikā, stiprinot vienoto tirgu, lai panāktu patērētājiem iespējami zemākas energoresursu cenas.
  • Nākotnē ES dalībvalstīs nebūs tirgu kropļojošas subsīdijas energoražotājiem, par kurām dārgi pēc tam nākas maksāt iedzīvotājiem.
  • Samazinātas naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas iespējas, kā arī nodokļu nemaksāšanas shēmas.
  • Latvijā arī turpmāk būs vismaz viena ES aģentūra - Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestāde.
  • Iespēja iegūt papildu finansējums Latvijas tautsaimniecības attīstībai nākamajā daudzgadu budžeta periodā.

Aleksejs Loskutovs, EP Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas (ITRE), Ekonomikas un monetārā (ECON) komiteja, un īpašā komiteja finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas jautājumos (TAX3). EP sāka strādāt šī sasaukuma beigu posmā - no 24.01.2019. 

Veikums:

  • Atbalstījis ES civilās aizsardzības mehānisma modernizāciju, izveidojot īpašu resursu rezervi “RescEU”, lai palīdzētu ES valstīm situācijās, kad tās nespēs patstāvīgi reaģēt uz dažādām dabas katastrofām vai cilvēku izraisītām nelaimēm.
  • Balsojis par vienotiem ES dabasgāzes tirgus noteikumiem, kas attieksies arī uz gāzes infrastruktūru no trešām valstīm. Jaunais regulējums ir solis tuvāk, lai ierobežotu Krievijas enerģētikas projekta “Nord Stream 2” virzību.
  • Stingri iestājies par vairākiem likumiem vides uzlabošanai, piemēram, balsojis pret bitēm bīstamā pesticīda tiakloprīda izmantošanu lauksaimniecībā un noteiktu vienreizlietojamās plastmasas priekšmetu izmantošanu.

Ieguvumi Latvijai:

  • Uzlabotais mehānisms sniegs praktisku ieguldījumu arī Latvijas cilvēku un vides drošībā, ļaujot ātrāk un efektīvāk reaģēt uz dabas vai cilvēku izraisītām katastrofām.
  • Vienotie ES iekšējā gāzes tirgus noteikumi sniedz EK likumīgu ieroci cīņai pret “Nord Stream 2” – projektu, kas ir uzskatāms par politisku, nevis ekonomisku, jo tā mērķis ir graut pašlaik jau tā vājo Ukrainas ekonomiku.
  • Lēmumi, kas uztur Latvijas dabas daudzveidību, ilgtspējīgu lauksaimniecības un vides politiku, t.sk., gādā par bitēm kā ekoloģiskās sistēmas neatņemamu sastāvdaļu.

Andrejs Mamikins, EP Ārlietu (AFET) un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu (LIBE) komiteja. EP strādā visu šī sasaukuma termiņu.

Veikums:

  • EP ziņojuma ietvaros par ES un Gruzijas asociatīvo līgumu iekļāva ievērojamu rekomendāciju apjomu.
  • Strādāja pie ziņojuma par sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību un lietošanu. Rezultātā ir apstiprināta jauna iegādes un izmantošanas kārtība tām vielām, kuras var tikt izmantotas sprāgstvielu ražošanā.
  • Iesniedza labojumus un papildinājumus EP ziņojumā par mazākumtautību tiesību standarta minimumu ES, kas pieprasa no Eiropas Komisijas un Eiropadomes aizstāvēt mazākumtautību tiesības uz valodu, kultūru un izglītību dzimtajā valodā.
  • 2019.g. ES budžetā pieprasīja piešķirt finansējumu pētnieciskās žurnālistikas atbalstīšanai ES.
  • Iesniedza labojumu par to, ka Eiropadomei ir jāatskaitās EP par aktivitātēm paplašinātās sadarbības programmas ietvaros.

Ieguvumi Latvijai:

  • Veicināja ekonomisko, sociālo un kultūra sadarbību starp ES un Gruziju.
  • Terorisma draudu mazināšana ES.
  • Mazākumtautību tiesību aizsardzības stiprināšana Eiropas Savienībā.
  • Pētnieciskā žurnālistika Latvijā saņems finansiālu ES atbalstu saviem projektiem.
  • Eiropas prokurora un līdzīgu projektu darbība kļūs caurskatāmāka un atvērtāka.

Miroslavs Mitrofanovs, EP Nodarbinātības un sociālo lietu (EMPL) un Lūgumrakstu (PETI) komiteja. EP strādā no 05.03.2018.

Veikums:

  • Strādāja pie direktīvas Par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm.
  • Strādāja pie direktīvas par darba un privātās dzīves līdzsvaru.
  • Strādājis pie direktīvas par produktu un pakalpojumu pieejamības prasībām.

Ieguvumi Latvijai:

  • Izstrādāti nodarbinātības pamatprincipi visiem ES strādājošajiem iedzīvotājiem, t.sk., Latvijā, lai nodrošinātu privātās un darba dzīves līdzsvaru, tiesības uz pienācīgu atalgojumu par darbu, sociālajām garantijām un pensiju cienīgai dzīvei vecumdienās.
  • ES līmenī oficiāli ir ievests jauns atvaļinājuma veids - aprūpētāja atvaļinājums. Tas ļauj nodarbinātajiem veikt jebkura savas ģimenes locekļa aprūpi, kam tā ir nepieciešama.
  • Svarīgs dokuments personām ar kustības traucējumiem, kas garantē gan finansiālo, gan fizisko produktu un pakalpojumu pieejamību.

Artis Pabriks, EP Starptautiskās tirdzniecības (INTA) un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu (LIBE) komiteja, un īpašā komiteja terorisma jautājumos (TERR). EP strādāja pilnus 4 sasaukuma gadus, nepilnu 5.gadu - līdz 05.11.2018.

Veikums:

  • Uzraudzīja ES-Kanādas starptautiskā tirdzniecības nolīguma (CETA) ieviešanu ES

Ieguvumi Latvijai:

  • Sekmēta CETA ieviešana, praktiski veicinot līguma sniegto priekšrocību izmantošanu, t.sk., Latvijas uzņēmējiem vienkāršoto iekļūšanu Kanādas tirgū.

Kārlis Šadurskis, EP Starptautiskās tirdzniecības (INTA) un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu (LIBE) komiteja. EP sāka strādāt šī sasaukuma beigu posmā - no 28.11.2018.

Veikums:

  • Atbalstījis ES mēroga mehānismu ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanai drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanas nolūkā.
  • Atbalstījis ES tirdzniecības līgumu spēkā stāšanos ar Japānu un Singapūru.
  • Aktīvs darbs LIBE un PETI komitejās, skaidrojot nepilsoņu un mazākumtautību tiesības apgūt dzimto valodu, kultūras un tradīciju kopšanas iespējas Latvijas izglītības sistēmā.

Ieguvumi Latvijai:

  • Mehānisms nodrošinās, lai arī Latvijā veiktie ārvalstu ieguldījumi slēptā veidā neapdraud mūsu valsts un iedzīvotāju drošību ilgtermiņā.
  • Iespējas uzņēmējiem paplašināt eksporta ģeogrāfiju, tā stiprinot mūsu valsts ekonomiku un iedzīvotāju labklājību.
  • Novērsta nepatiesas informācijas izplatīšana par nepilsoņu un mazākumtautību situāciju Latvijā un valsts valodas nostiprināšanu Latvijas izglītības sistēmā.

Inese Vaidere, EP Budžeta (BUDG) un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības (IMCO) komiteja. EP strādā visu šī sasaukuma termiņu.

Veikums:

  • Izstrādāja Vienotā tirgus programmu nākamajam daudzgadu budžetam 2021.-2027. gadam.
  • Panāca Latvijai finansējumu no ES Solidaritātes fonda.
  • Aizstāvēja Latvijas intereses par lielāku finansējumu Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam “Rail Baltic”.
  • Izstrādāja likumdošanas grozījumus, kas aizliedz Austrumeiropas patērētāju diskrimināciju.
  • Panāca, ka viltus ziņu atpazīšana un novēršana ir noteikta par Eiropas līmeņa prioritāti.

Ieguvumi Latvijai:

  • 6,5 miljardi eiro uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai, patērētāju aizsardzībai, kā arī Vienotā tirgus darbības labākai kontrolei.
  • 17,7 miljoni eiro 2017. gada plūdu seku likvidācijai Latvijā.
  • ES līdzfinansējums bez pārrāvumiem “Rail Baltic” dzelzceļa līnijas izbūvei Latvijā.
  • Rietumeiropai līdzvērtīgas kvalitātes produkti Latvijas iedzīvotājiem.
  • Gandrīz 5 milj. eiro nepatiesu ziņu un Krievijas propagandas apkarošanai.

Roberts Zīle, EP Transporta un tūrisma (TRAN), Ekonomikas un monetārā (ECON) komiteja, un īpašā komiteja finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas jautājumos (TAX3). EP strādā visu šī sasaukuma termiņu.

Veikums:

  • Virzījis likumprojektu par ciešāku ES sadarbību cīņā pret pārrobežu PVN krāpniecību.
  • Kā ziņotājs vadīja darbu pie likumprojekta ar mērķi atvērt starppilsētu autobusu pārvadājumu tirgu, tā sekmējot ES Vienotā tirgus attīstību arī pakalpojumu sfērā.
  • Kā TAX3 pirmais viceprezidents un ēnu ziņotājs panāca,ka bankām rūpīgāk jāpārbaudanerezidentu noguldījumi, kuru izcelsmes valstis rada apdraudējumu ES.
  • Vadījis atzinumu, kas paredz ietvaru ES ieguldīto ārējo tiešo investīciju, piemēram, no Ķīnas vai Krievijas, kontrolei. Individuāli panācis, ka mediji ir iekļauti kritiskās infrastruktūras sarakstā.
  • Kā EP deputātu grupas “Rail Baltica draugi” vadītājs organizējis kopīgas tikšanās ar atbildīgo Eiropas komisāri un iesaistīto valstu atbildīgajām amatpersonām.

Ieguvumi Latvijai:

  • Ierobežota krāpniecība, īpaši lietoto auto tirgū un starp “PVN karuseļa shēmu” īstenotājiem. Paredzami papildu ienākumi Latvijas budžetā.
  • Plašākas iespējas Latvijas starppilsētu autobusu pārvadātājiem konkurēt citu valstu tirgos, bet iedzīvotājiem - augstāka autobusu satiksmes pakalpojumu kvalitāte, izdevīgāka cena.
  • Atbildīgās EP komitejas ziņojumā iekļauta pozīcija par Krievijas naudas ietekmes bīstamību, kā arī atzīta “zelta vīzu” un pilsonības tirgošanās problēma kā Eiropas mēroga risks, kas veicina organizēto noziedzību un naudas atmazgāšanu, t.sk., Latvijā.
  • Ņemot vērā dezinformācijas kanālu draudus Latvijā, investīciju kontroles ietvarā noteikta papildu kontrole investīcijām mediju tirgū, t.sk., medijos, kas reģistrēti vienā, bet ietekmē informatīvo telpu citā ES valstī.
  • “Rail Baltica” kā uzskatāms piemērs transporta projektu īstenošanai Eiropā, palielinot iespējas to nodrošināt ar nepieciešamiem ES budžeta resursiem, kas tiks ieguldīti arī Latvijā.

*EP deputāte Iveta Grigule - Pēterse informāciju par darbu šī sasaukuma 5. gadā nesniedza.

**Bijusī Latvijas EP deputāte Tatjana Ždanoka EP strādāja līdz 04.03.18., t.i., nepilnus 4 šī sasaukuma gadus.

 

FAKTI

  • Patlaban EP ir 23 komitejas: 22 pastāvīgās un 1 īpaši izveidotā (EP īpašā komiteja finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas jautājumos (TAX3)). Latvijas 8 eiroparlamentārieši strādā 12 no tām.
  • Pašlaik EP ir 8 politiskās grupas, un Latvijas eiroparlamentārieši pārstāv 5 no tām.
  • Katra sasaukuma pilnvaru termiņš ir 5 gadi. Nākamajā EP sasaukumā no Latvijas strādās 8 deputāti, kurus ievēlēsim Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kas Latvijā notiks 25. maijā. IEPLĀNO! www.soreizesbalsosu.eu | #EiropasVēlēšanas2019 | #EE2019 | www.eiropas-velesanas.eu

ATSKAITE 2 | Latvijas eiroparlamentāriešu artava ES likumu pieņemšanā | Avots: Latvijas EP deputātu sniegtā informācija un EP mājaslapā pieejamā informācija.

Latvijas EP deputāti snieguši informāciju par savu ieguldījumu ES likumu pieņemšanā šī sasaukuma 2. pusē (no 2017.g. janvāra). Kopumā Latvijas EP deputāti “ziņojuši un ēnojuši” 85 reizes: 

  • 14 reizes bijuši ziņotāji
  • 34 reizes bijuši ēnu ziņotāji
  • 33 reizes sagatavojuši atzinumus
  • 4 reizi darbojušies kā ēnu atzinumu sagatavotāji

! Kopumā šajā sasaukumā piecu gadu laikā (2014.g. jūlijs līdz šī sasaukuma beigām) Latvijas eiroparlamentārieši līdzdarbojušies aptuveni 140 ES likumu izstrādē.

FYI: Latvijas EP deputātu atskaite par ko viņi ziņojuši un ēnojuši jeb kā vadījuši ES likumu pieņemšanu šī sasaukuma 1. pusē (2,5 gadi: 2014.g. jūlijs - 2016.g. decembris).

***EP deputāte Iveta Grigule - Pēterse informāciju par savu ieguldījumu ES likumu pieņemšanā šī sasaukuma 2. pusē nesniedza.

Informācijai:

  • Ziņotājs ir EP deputāts, kurš no atbildīgās EP komitejas iecelts par galveno regulas, direktīvas vai EP rezolūcijas virzībai caur ES likumdošanas gaiteņiem.
  • Atzinums - par katru likumprojektu ir vajadzīgs atzinums no citām ar konkrēto tēmu saistītajām EP komitejām.
  • Ēnu ziņotājs un ēnu atzinuma sagatavotājs. “Ēna” - EP deputāts, kurš pārstāv savas politiskās grupas intereses EP komitejā un seko līdzi likumprojekta virzībai vai atzinuma sagatavošanai, komunicē ar atbildīgo deputātu, mēģina rast kompromisu un panākt savai politiskajai grupai svarīgus labojumus. “Ēnošanas” mērķis - nodrošināt politisko balansu.

Nozīmīgākās jomas un jautājumi, kas šī EP sasaukuma 2. pusē bijuši Latvijas eiroparlamentāriešu pārziņā, atbilstoši viņu sniegtajai un EP vietnē pieejamai informācijai (informācija par katra EP deputātu ieguldījumu ES likumu izstrādē un vadībā ir pie katra profila, sadaļā “Galvenās Parlamenta veiktās darbības”)

  • Ārlietas
  • ES un Krievijas politiskās attiecības.
  • ES sadarbība ar dažādām (trešām) valstīm, t.sk., asociācijas nolīgumi un to īstenošana, finanšu instrumenti ārējām robežām un vīzām, finanšu mehānismi, makrofinansiāla palīdzība u.c.
  • Enerģētika
  • ES elektroenerģijas iekšējais tirgus.
  • Alternatīvo degvielu infrastruktūras izvēršana ES.
  • Finanšu joma
  • Direktīva naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas ierobežošanai.
  • Patiesā labuma guvēju reģistrs ES dalībvalstīs.
  • ES Solidaritātes fonda izmantošana, t.sk., atbalstam Latvijai.
  • Administratīva sadarbību un krāpšanas apkarošana PVN jomā.
  • Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta darbības nodrošināšana pēc 2020.g.
  • Pietiekama finansējuma prasība Kopējās lauksaimniecības politikai arī turpmāk.
  • ES vispārējie budžeti, to grozīšana, pieņemšana, izpildes apstiprināšana, ka arī ieguldījums nākamā ES daudzgadu budžeta izstrādē.
  • Drošība, cīņa ar terorismu
  • Stingrāki ierobežojumi ķimikāliju un citu bīstamu vielu iegādei ar mērķi mazināt pašdarinātu sprāgstvielu pieejamību un tirdzniecību.
  • Izveidoto stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu īstenošana.
  • Eiropas robežu un krasta apsardzes darbība, t.sk., sadarbības nolīgumi starp ES un trešām valstīm.
  • Transports
  • Kopīgi noteikumi attiecībā uz piekļuvi starptautiskajam autobusu pārvadājumu tirgum.
  • Nodarbinātība: darba tirgus, sociālie jautājumi
  • Nodarbinātības politika, t.sk., labvēlīgu darba tirgus apstākļu izveide darba un privātās dzīves līdzsvaram, t.sk., vecākiem un aprūpētājiem. Priekšlikumi ES dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm.
  • Ziņojums par Eiropas Ombuda darbību.
  • Eiropas stratēģijas invaliditātes jomā īstenošana. Ar autortiesībām aizsargātu darbu lietojums tādu personu interesēs, kas ir neredzīgas, ar redzes traucējumiem vai ar citu iespiedtekstu lasīšanas invaliditāti.
  • Politikas pamatnostādnes attiecībā uz ienākumu minimumu - instrumentu nabadzības novēršanai.
  • Lēmumu atzīšana un izpilde laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par bērnu starptautisko nolaupīšanu.
  • Patērētāju tiesības ES vienotajā tirgū
  • Produktu un pakalpojumu pieejamības prasību nodrošināšana dalībvalstīs (normatīvais un administratīvais regulējums).
  • Eiropas pakalpojumu e-karte, tās administratīvais nodrošinājums, tiesiskais un darbības regulējums.
  • Vienotā tirgus, uzņēmumu, t.sk., MVU konkurētspējas un Eiropas statistikas programmas izveide.
  • Starptautiskā tirdzniecība
  • Tirdzniecības veicināšana ar trešām valstīm (lauksaimniecības produkti, pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes u.c.)
  • Likumdošanas process ES:
  • Eiropas Parlaments un ES Padome (ES dalībvalstu ministri), kuras darbu 2019. gada pirmajā pusē vada Rumānija (2015. gada pirmajā pusē vadīja Latvija), kopīgi pieņem ES likumus daudzās jomās. Šie likumi pēc tam ir pamats ES valstu nacionālajiem likumiem. Piemēram, Latvijā līdz pat 80% likumu balstīti uz ES lēmumiem.
  • Lai arī Eiropas Komisija ir vienīgā Eiropas likumu iniciatore, Eiropas Parlaments var norādīt, kādi tiesību akti būtu vēlami, un prasīt EK, lai tā sagatavo likumdošanas priekšlikumus.

Plašākai informācijai
Signe Znotiņa-Znota,
Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā
Tālr.: + 371 26440185
E-pasts:
signe.znotina-znota@europarl.europa.eu