skip to content

Sīkdatņu politika EP biroja mājas lapā

Mēs lietojam sīkdatnes (cookies-angļu.val.), lai nodrošinātu jums labāko lietošanas pieredzi mūsu mājas lapā. Šīs sīkdatnes mēs izmantojam tikai statistikas vākšanas nolūkos, izmantojot Google Analytics; personas dati netiek vākti. Ja vēlaties uzzināt vairāk par to, kā atslēgt sīkdatnes jūsu datorā, lūdzu apmeklējiet www.aboutcookies.org

Turpināt
 
 
žurnālisti
Žurnālisti Strasbūrā
 

Parlaments kritizē dalībvalstu lēmumu nepieņemt naudas atmazgātāju melno sarakstu

14/03/2019

Deputāti ceturtdien pauda bažas, ka dalībvalstis ir izgāzušas Eiropas Komisijas ieceri papildināt ES melno sarakstu, kurā iekļautās valstis ir pielaidīgas pret naudas atmazgāšanu.

  • Deputāti kritizē dalībvalstis, kuras diplomātiska spiediena rezultātā atteikušās apstiprināt sarakstu ar 23 valstīm, kurās netiek īstenota pienācīga cīņa ar naudas atmazgāšanu;
  • Izvērtējums veicams, balstoties uz stingriem kritērijiem, ne politiskiem apsvērumiem.

Rezolūcija tika apstiprināta ar pārliecinošu balsu vairākumu, deputātiem paceļot rokas.

Parlamenta rezolūcija apstiprināta nedēļu pēc tam, kad dalībvalstis atteicās atjauninātajā sarakstā iekļaut 23 valstis. Papildinājumu bija ierosinājusi Eiropas Komisija, ņemot vērā trūkumus šo valstu likumos cīņai  ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Nejaukt politiku ar cīņu pret naudas atmazgāšanu

Rezolūcijā slavēts Eiropas Komisijas darbs pie saraksta atjaunināšanas, ņemot vērā Parlamenta un ES Padomes iepriekš apstiprinātos “stingros kritērijus”.

Deputāti atzīst, ka sarakstā iekļauto valstu veikta lobēšana un diplomātiska spiediena izdarīšana bija un būs daļa no procedūras. Vienlaikus viņi uzsver, ka šādai spiediena izdarīšanai nevajadzētu apdraudēt ES institūciju spēju efektīvi apkarot ar ES saistītu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu.

Deputāti uzskata, ka pārbaudei un lēmumu pieņemšanai būtu jānotiek, pamatojoties tikai uz kopīgi apstiprināto metodiku.

Dzeltenā kartīte Krievijai

Rezolūcija īpašu uzmanību pievērš Krievijai, kura nebija iekļauta Eiropas Komisijas priekšlikumā. Deputāti norāda, ka vairākas Parlamenta komitejas paudušas bažas par nepietiekami stingrajiem šīs valsts likumiem cīņai ar naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu.

Pamatinformācija

Eiropas Komisija ierosinājusi naudas atmazgāšanas “melnajā sarakstā” iekļaut 23 valstis, tajā jau esošajām Afganistānai, Etiopijai, Irānai, Irākai, Ziemeļkorejai, Pakistānai, Šrilankai, Sīrijai, Trinidadai un Tobago, Tunisijai un Jemenai pievienojot arī ASV Samoa, Bahamu Salas, Botsvānu, Ganu, Guamu, Lībiju, Nigēriju, Panamu, Puertoriko, Samoa, Saūda Arābiju un ASV Virdžīnu Salas.

Valsts iekļaušana augsta riska trešo valstu sarakstā nenozīmē ekonomisku vai diplomātisku sankciju piemērošanu, bet gan to, ka bankām, kazino vai nekustamā īpašuma aģentūrām ir jāpiemēro stingrāki uzticamības pārbaudes pasākumi attiecībā uz darījumiem, kuros ir iesaistītas šādas valstis.

Dalībvalstis apgalvo, ka saraksta papildināšanas procedūra nebija pietiekami skaidra un būtu draudējusi ar tiesvedību. Vienlaikus izskanējušas bažas, ka atsevišķas ES valstis tikušas pakļautas spēcīgai lobēšanai, īpaši no ASV un Saūda Arābijas puses.

Papildu informācija

Pieņemtais teksts būs pieejams šeit (14.03.2019)
Debašu videoieraksts (12.03.2019)
Procedūras dokumentācija

Plašākai informācijai

Signe Znotiņa-Znota,

Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā

Tālr.: + 371 26440185

E-pasts: signe.znotina-znota@europarl.europa.eu