skip to content

Sīkdatņu politika EP Informācijas biroja mājas lapā

Mēs lietojam sīkdatnes (cookies-angļu.val.), lai nodrošinātu jums labāko lietošanas pieredzi mūsu mājas lapā. Šīs sīkdatnes mēs izmantojam tikai statistikas vākšanas nolūkos, izmantojot Google Analytics; personas dati netiek vākti. Ja vēlaties uzzināt vairāk par to, kā atslēgt sīkdatnes jūsu datorā, lūdzu apmeklējiet www.aboutcookies.org

Turpināt
 
 
 

VĒLĒTĀJU GAIDAS NO EIROPAS PARLAMENTA – 2016

03/11/2016

No 2016. gada jūlija līdz septembrim Eiropas Parlamenta biroja Latvijā uzdevumā tika veikta padziļināta Latvijas iedzīvotāju aptauja par viņu gaidām no Eiropas Parlamenta: 250 kvalitatīvas intervijas ar interešu grupu pārstāvjiem (pašvaldībām, uzņēmējiem, NVO un neformālajām interešu grupām, viedokļu līderiem) 30 vietās: Rīgā un 29 Latvijas apdzīvotās vietās visos reģionos (Kurzemē, Latgalē, Zemgalē un Vidzemē), kur iepriekšējās EP vēlēšanās vēlētāju aktivitāte nepārsniedza 30%.  Vidējais intervijas ilgums - 50 minūtes, minimālais - pusstunda, maksimālais - 2,5 stundas. Vēlētāju gaidu izpēte tiek veikta jau otro gadu, un aptaujātie respondenti atzinīgi vērtē EP iniciatīvu izzināt viņu viedokli, jo tādējādi tiek reāli uzklausīti un viņiem ir dots instruments, runājot kādas respondentes vārdiem, „saklauvēt Eiropas Parlamentu”. Vairums aptaujāto ir pauduši vēlmi ne vien tikt uzklausītiem, bet arī sadzirdētiem Eiropas Parlamentā un tepat, Latvijā, uzsverot, ka liela nozīme ir pasākumiem ar EP pārstāvju un deputātu dalību.

VĒLĒTĀJI: STABILITĀTE UN ATTĪSTĪBA

Vēlētāji sagaida rīcību ES stiprināšanai. Respondenti vēlas, lai ES „noturētos” arī turpmāk, atrisinot BREXIT situāciju tā, lai ES eksistētu ne tikai pēc trīs gadiem, bet arī tālākā nākotnē. Neziņa par ES nākotni ir būtisks kavēklis, veidojot gan biznesa, gan izglītības plānus. Lai spētu restartēties, pēc respondentu domām, ES ir jāatrisina samilzušās problēmas: imigrācijas krīze un terorisms, kā arī jārūpējas, lai Lielbritānijas scenārijs neatkārtotos citās valstīs.

Vēlētāju līdzdalības veicināšana. Vairums respondentu minējuši, ka vēlas būt informēti gan par EP paveikto, gan par atsevišķu Latvijas deputātu veikumu, pārstāvot Latvijas intereses – šāda informācija veicina interesi piedalīties vēlēšanās, kā arī izpratni par to, kāpēc ES lēmumi ir būtiski katram iedzīvotājam. Vairāki respondenti minējuši, ka vēlētos, lai tiek ieviesta e-balsošanas sistēma, kas, viņu skatījumā, būtu progresīvs risinājums līdzdalības kāpināšanai.

Made in European Union, atbalsts jaunu tirgu apguvei un ekonomiskā sadarbība. Respondenti uzsver nepieciešamību veicināt uzņēmēju iespējas apgūt jaunus eksporta tirgus, piemēram, izveidojot vienotu ES tirdzniecības pārstāvniecību tīklu ārvalstīs, radot vienotu datu bāzi sadarbības partneru meklēšanai, nodrošinot uzņēmējus ar lietišķu informāciju jaunu tirgu apguvei (rokasgrāmatas izveide uzņēmējiem par biznesa vidi citās valstīs). Vairāki uzņēmēji sagaida, lai ES izveidotu institūciju, kas būtu līdzvērtīga Garantiju aģentūrai un nodrošinātu eksporta garantijas un minimizētu biznesa riskus ar trešajām valstīm. Vairāki respondenti uzsvēruši nepieciešamību stiprināt zīmolu „Made in European Union”, kas veicinātu ES uzņēmēju konkurētspēju globālā mērogā un sekmētu piederību ES. Vēlētājiem būtiski ir panākt vienošanos par ārējiem tirdzniecības līgumiem, bet tiek uzsvērta nepieciešamība slēgt līgumus, kas ir apbusēji izdevīgi, un vairāk „tirgoties”, lai tie būtu ES interesēs (piemēram, ES-ASV brīvās tirdzniecības līgums jeb TTIP). Respondentu vidū dominē vēlme, lai ES attiecībās ar Krieviju tiktu panākts konstruktīvs risinājums un lai politiskie lēmumi neiedragātu Latvijas un ES kopumā ekonomiku.

Ātrāks likumdošanas process. Lielākā daļa respondentu uzsver, ka likumdošanas procesam jābūt operatīvam, un EP jārēķinās arī mazo valstu interesēm. Likumdevējam jāspēj iet līdzi laikam, īpaši tādās nozarēs kā e-biznesā, un EP jābūt spējīgam pielāgoties dažādu nozaru straujām attīstības tendencēm. Respondenti arī sagaida, ka likumi tiek skaidroti jau to tapšanas procesā un visa būtiskā informācija ir ērti pieejama latviešu valodā.

Bēgļu krīzes risinājumi. Respondenti vairākkārt uzvēruši, ka sagaida aktīvu EP rīcību bēgļu krīzes kontekstā. No EP tiek sagaidīta arī aktīvāka preventīva un atbalstoša rīcība konfliktu zonās, lai novērstu krīzes cēloņus un attiecīgi turpmāku bēgļu pieplūdumu.

Tā kā vēlētāju balsīs bieži ieskanējušās bažas par drošību, kas izvirzīta kā viena no EP prioritātēm, tāpat vēlētāji gaida, ka EP sakārtos tirdzniecības attiecības starp ES un citām valstīm, piemēram, ASV, šīs tēmas pētījuma gaitā tika analizētas padziļināti.

ES DROŠĪBA

ES drošība
ES drošība

Intervijas gaitā 250 interešu grupu pārstāvjiem tika lūgts novērtēt ar atzīmi skalā no -5 (negatīvs vērtējums) līdz +5 (pozitīvs vērtējums), cik spēcīgs spēlētājs pašlaik, viņuprāt, pasaules līmenī ir ES politikas, ekonomikas un drošības jomā. Gandrīz vienlīdz augstu novērtēta ES loma pasaulē ir politikas (+2.3) un ekonomikas jomā (+2.8), bet zemāka atzīme ir kritērijam „ES loma pasaulē drošības jomā” (vidēji -0.7).  Respondenti uzsvēra, ka vēl nesen ES bija drošības paraugs citiem pasaules reģioniem, bet tagad situācija ir pasliktinājusies: paustas bažas par terorismu un nepieciešamību saglabāt mieru.

Spriedze drošības jomā veicinājusi vēlētāju interesi par politikas aktualitātēm, jo politiķu lēmumi, kas skar šīs tēmas, tieši ietekmē pašus respondentus vai viņu radus ārvalstīs (piemēram, Lielbritānijā, Vācijā un Francijā). Vairāki respondenti norādījuši, ka iepriekš par politiku nav apspriedušies vispār, bet tagad politikas norises, īpaši - globālie procesi, ir kļuvuši par ikdienas sarunu tematu  - gan ar kolēģiem un draugiem, gan mājās, pie vakariņu vai viesību galda.

Respondentiem tika lūgts minēt vienu vai vairākus atbilžu variantus uz jautājumu „Kas, jūsuprāt, ir atbildīgs par ES, tai skaitā Latvijas, drošību?”. Vairākums respondentu - 237 no 250 respondentiem - atbildējuši ar atbilžu variantu „Eiropas Savienības dalībvalstu armijas (t.sk. Latvijas armija).” Bieži nosaukts variants „NATO” (193), kā arī „Jābūt vienotai Eiropas armijai” (188); 95 respondenti domā, ka atbildība par drošību jāuzņemas arī ASV. 8 respondenti bija pacifistiski noskaņoti, norādot, ka bruņošanās nav nepieciešama. Tāpat norādīts, ka nepieciešams jauniešos audzināt lielāku patriotismu – gan par savu valsti, gan ES kopumā. 

Lai gan liela daļa respondentu norādījuši, ka būtu nepieciešama vienota Eiropas armija, šādai iecerei arī pausti iebildumi, piemēram, tūrisma nozares pārstāve no Kurzemes domā, ka NATO ir tik spēcīga organizācija, ka jauna armija „būtu lieka birokrātija”, turklāt būtu jāstiprina kopīga ES dalībvalstu pozīcija NATO ietvaros. Pašvaldības vadītājs no Vidzemes domā, ka nav jāveido „paralēlas organizācijas, jo mēs jau esam NATO”, tikmēr vecāku organizācijas pārstāve no Rīgas cer, ka militārā joma tiks mazināta: „Jo vairāk ražos ieročus, jo vairāk karos.” Savukārt pašvaldības vadītājs no Latgales uzskata, ka NATO ir „pamatu pamats nemierīgajā pasaulē”, uzsverot, ka starp ASV un ES ir jābūt godīgām partnerattiecībām.

ES UN ASV. TTIP

TTIP ietekme uz sekojošām jomām
TTIP ietekme uz dažādām jomām

Interviju gaitā interešu grupu pārstāvjiem tika lūgts raksturot, kādai, viņuprāt, jābūt ES un ASV sadarbībai. Respondentiem tika minēti atbilžu varianti: „ASV jābūt ES sabiedrotajam drošības jautājumos”; „ASV jābūt ES ekonomikas partnerim”; „ASV jābūt ES kultūras un izglītības partnerim”; „Nevēlos ES un ASV sadarbību”; „Nezinu”. Respondenti varēja izvēlēties vienu vai vairākus atbilžu variantus, kā arī minēt savus. Visvairāk respondentu (203) ASV redz kā partneri drošības jomā, kā partneri ekonomikas jomā – 198, partnerību izglītības jomā minējuši 146 respondenti, kultūras jomā – 132, trīs respondenti minējuši, ka ES un ASV jābūt partneriem politikas jomā; 2 uzsvēruši partnerību zinātnes jomā, bet 12 respondenti atturējušies sniegt atbildi.

Partnerību ar ASV liela daļa vēlētāju izprot kā iespējas attīstīt uzņēmējdarbības saites. Apspriežot ES un ASV sadarbību, respondentiem tika lūgts novērtēt, kā, viņuprāt, TTIP ietekmēs dažādas jomas. Vērtējumu atzīmju izteiksmē no -5 līdz +5 sniedza 102 respondenti (galvenokārt pašvaldību un uzņēmējdarbības vides pārstāvji, pārējiem trūka informācijas, lai varētu paust savu vērtējumu).  Gan tie respondenti, kas atbildēja uz šo jautājumu, gan tie, kas atturējās, minēja, ka viņus interesētu uzzināt vairāk informācijas par TTIP.

Pozitīva ietekme TTIP varētu būt uz ASV un ES partnerattiecībām (vidējā atzīme +3.1), jo attiecības tiktu formāli sakārtotas; pozitīvi vērtēta arī ES uzņēmumu konkurētspēja ar ASV uzņēmumiem (+2.7), jo nepieciešamība konkurēt veicinātu elastīgāku attieksmi, kā arī sekmētu jaunu produktu izstrādi. Pozitīvu atzīmi vēlētāji likuši arī TTIP ietekmei uz preču klāstu ES veikalos (+2.6, gan norādot, ka preču klāsts būs plašāks, lai gan varētu būt šaubas par preču kvalitāti); kā arī drošību ģeopolitiski (+2.2); nelielu ieguvumu no TTIP respondenti redz arī ES ekonomikai kopumā (atzīme: +0.8).

Respondenti norādījuši, ka no TTIP varētu ciest pārtikas kvalitāte ES (102 respondentu vērtējums: vidējā atzīme ir -3.1), kā arī Latvijas ekonomika (vidējā atzīme ir -1.2), norādot, ka ES lielvalstu ekonomikai TTIP būs izdevīgāks, nekā mazajām valstīm. Kritērijam „TTIP ietekme uz Latvijas ekonomiku” uzņēmēji likuši augstākas atzīmes nekā citas grupas pārstāvji (vidējais vērtējums +1), jo barjeru nojaukšana varētu nozīmēt dažādu nozaru biznesa attīstības potenciālu. Arī ietekmi uz pārtikas kvalitāti uzņēmēji vērtē mazāk kritiski. Respondenti minējuši, ka nedaudz negatīvu ietekmi (atzīme ir -0.7) TTIP varētu atstāt arī uz Baltijas ekonomiku (augstāku vērtējumu snieguši vairāki eksportējošo uzņēmumu pārstāvji, novērtējot ietekmi ar vidējo atzīmi +1).

Runājot par preču klāstu, respondenti minējuši, ka Latvijas ekopārtikas ražotājiem varētu pavērties nišas ASV tirgū. Tiesa, viņi bažījas par Latvijas uzņēmumu kapacitāti, lai apmierinātu potenciāli tik lielu pieprasījumu. Izskanējis viedoklis, ka līdz ar TTIP darījumu, iespējams, Latvijā varētu samazināties cena elektrotehnikai (piemēram, datoriem). Arī uzņēmums, kas izplata medicīnas ierīces, minējis, ka pašlaik ES valstu uzņēmēju sadarbībai ar ASV traucē ievedmuitas. Vairāki uzņēmēji norādījuši, ka ASV tirgus varētu būt ieinteresēts nišas produktos, piemēram, jau pašlaik ASV ir ļoti pieprasīta bioloģiskā kartupeļu ciete.  Apdrošināšanas nozares pārstāvis no Rīgas minējis, ka ES tirgus dalībniekiem ASV apdrošināšanas tirgus varētu būt interesants, taču jāsakārto regulējums un jāvienādo nodokļu slogs. Arī IT jomas pārstāvis no Kurzemes savā nozarē saredz iespējas, jo ES uzņēmumi IT jomā var konkurēt ar ASV uzņēmumiem - svarīgi vienkāršot iepirkumu procedūru, lai ES uzņēmējiem būtu pieejama informācija par publiskajiem iepirkumiem ASV. Savukārt vecāku kustības pārstāve no Kurzemes, kas veic koppirkumus ar citiem vecākiem,  minējusi, ka līgums varētu būt izdevīgs, jo ASV esot labāki bērnu vitamīni un piedevas. Logu un durvju ražotnes vadītāja no Vidzemes un elektromontāžas uzņēmuma vadītājs no Latgales TTIP vērtē pozitīvi, jo „tas liks mūsu ražotājiem saņemties un būt konkurētspējīgākiem”.

Trīs respondenti norādījuši, ka ir svarīgi, lai šie pasaules reģioni „sakārtotu” savstarpējās attiecības ekonomikas jomā, un gaida ārējās tirdzniecības līgumus arī ar citām valstīm. Uzņēmēji arī vēlētos zināt, pēc cik ilga laika TTIP varētu stāties spēkā, lai saprastu, kāds būs pārejas periods.

Satraukumu par to, ka pēc TTIP darījuma pārtikā būs ĢMO klātbūtne, pauduši 36 respondenti, tāpat paustas bažas, ka varētu pasliktināties kvalitātes standarti, piemēram, mājražotāja no Kurzemes, kas agrāk vadījusi lielu uzņēmumu, minējusi, ka „ar TTIP no iekšpuses tiek grauts ES tirgus, pasliktināsies kvalitātes standarti”. Trīs respondenti gan minējuši pretējo un uzskata, ka standarti pazemināti netiks. Bažām par pārtikas kvalitāti nepiekrīt arī pārtikas preču ražotnes vadītājs no Vidzemes (eksportē uz vairākām pasaules valstīm, t.sk. ASV): „Sazvērestības teorijas ir visapkārt. ES patērētājs nepiekritīs ēst sliktāku pārtiku.”  

6 respondenti minēja, ka tieši slepenība un informācijas nepieejamība ir tas faktors, kas rada skepsi pret TTIP; 5 respondenti minējuši, ka ASV ir daudz spēcīgāka un dominējoša sarunu procesā, tāpēc ES ekonomikai nāksies „pievilkt jostu”, meklējot kompromisus par atsevišķiem līguma punktiem. Piemēram, viens uzņēmējs minējis, ka varētu tikt mazināts ES putnukopības tirgus, kas tiktu „iemainīts” pret iespēju atvieglot ES automašīnu eksportu uz ASV.

Polārie viedokļi par TTIP, piemēram, vides aktīvista no Rīgas paustais, ka „šis līgums apēdīs Eiropu” vai Invalīdu biedrības pārstāves no Vidzemes teiktais, ka jāveicina biznesa sakari ar ASV, jo „jebkura sadarbība nes augļus”, liecina, ka vēlētāji par TTIP labprāt sagaidītu vairāk informācijas par TTIP un vēlas, lai EP deputāti pārstāv Eiropas Savienības intereses tikpat spēcīgi kā ASV – no savas puses.