skip to content

Sīkdatņu politika EP biroja mājas lapā

Mēs lietojam sīkdatnes (cookies-angļu.val.), lai nodrošinātu jums labāko lietošanas pieredzi mūsu mājas lapā. Šīs sīkdatnes mēs izmantojam tikai statistikas vākšanas nolūkos, izmantojot Google Analytics; personas dati netiek vākti. Ja vēlaties uzzināt vairāk par to, kā atslēgt sīkdatnes jūsu datorā, lūdzu apmeklējiet www.aboutcookies.org

Turpināt
 
 
 

Eiroparlamenta Latvijas deputāti komentē vēlētāju gaidas

21/09/2015

Eksperti: vienmēr visu nevar „aprakstīt”  ar likumiem - liela loma ir sabiedrības līdzdalībai

Latvijas iedzīvotāji pauž optimismu attiecībā uz ES pastāvēšanu – tuvāko piecu gadu laikā būtiski nekas nemainīsies (90%) un arī pēc 20 gadiem ES pastāvēs (60%). Vienlaikus 25% respondentu skeptiski vērtē ES konkurētspējas iespējamo pieaugumu globālā mērogā, tādēļ sagaida daudz aktīvāku rīcību Latvijas MVU atbalstam.  

Nupat veiktais EP Informācijas biroja pētījums atklāj attieksmi pret ES un gaidām no EP trīs jomās – enerģētika un uzņēmējdarbība, patērētāju tiesību aizsardzība, piemēram, iepirkšanās internetā, pilsoņu tiesības digitālajā laikmetā, t.sk., saistībā ar bērnu drošību. Pētījuma rezultātus komentēja un atbildes uz iedzīvotāju jautājumiem sniedza EP deputāti no atbildīgajām komitejām.

Enerģētika
Vēlētāji (72%) pārliecināti, ka Eiropai ir visas iespējas samazināt energoatkarību no Krievijas – pat ja tas sadārdzinās cenas, par ko uztraucas 20%.

Krišjānis Kariņš(EP Ekonomikas un monetārās komiteja, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja) norāda, ka enerģētikas tirgus neatkarība un Eiropas Enerģētikas savienības izveide, t.sk., gāzes tirgus liberalizācija, ir vienas no ES nākamo piecu gadu prioritātēm.  "Tirgus liberalizācijas un monopola pozīcijas likvidēšanas mērķis nav izslēgt Krieviju no tirgus, bet gan nodrošināt patērētājiem iespēju iegādāties dabasgāzi par cenu, kas nepārsniedz pasaules biržā noteikto. Uzskatāms piemērs ir Lietuva - līdz ar sašķidrinātās gāzes termināļa "Independence" iegādi visiem gāzes piegādātājiem var nodrošināt pieejamu infrastruktūru, novēršot bažas par cenu kāpumu uz monopola rēķina."
Viņš atgādina, ka Latvijā pašlaik enerģijas jomā nav konkurences, galvenais iemesls - infrastruktūras neesamība, īpaši ņemot vērā, ka dabasgāzi transportēt ir ievērojami sarežģītāk nekā naftu. ES pieņemtā  regula paredz gāzes tirgus atvēršanu 2017.gadā, arī Latvijā.
Kā piebilda K.Kariņš, Eiropas Komisija (EK) un EP pašlaik ceļ trauksmi par to, vai vairāku Eiropas energokompāniju noslēgtās vienošanās ar "Gazprom" par Nord Stream paplašināšanu nav pretrunā mūsu patērētāju interesēm. Ja pašlaik EK ir pieejami visi noslēgtie līgumi starp "Gazprom" un ES dalībvalstīm, tad mērķis ir turpmāk nodrošināt informācijas pieejamību par līgumiem starp "Gazprom" un lielajām energokompānijām. EP darba kārtībā šobrīd ir pilnveidot esošo likumdošanu un izstrādāt grozījumus.

Ekonomika un uzņēmējdarbība

Komentējot vēlētāju gaidas par atbalstu uzņēmējdarbībai, K.Kariņš norādīja, ka Latvija ir trešā lielākā ES fondu līdzekļu saņēmēja uz vienu iedzīvotāju un kopumā septiņu gadu laikā jaunajā fondu plānošanas periodā saņems finansējumu teju viena valsts budžeta apmēra.  
"Kopumā Latvijas vēlētāju gaidas ir adekvātas gan attiecībā uz energoneatkarības stiprināšanu, gan atbalstu uzņēmējdarbībai. No pieredzes aicinātu vairāk interesēties un iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā – gan Latvijas, gan ES līmenī," tā EP Latvijas deputāts.

Patērētāju tiesības

"Vienmēr visu nevar "aprakstīt" ar likumiem - liela loma sabiedrībai, kura sagaida kvalitāti pēc saviem standartiem un vēlmēm. Tādēļ līdzdalība un aktīva sabiedrības iesaiste, t.sk., priekšlikumi procesa pilnveidošanai  ir viens no spēcīgākajiem rīkiem, kā pastāvēt un aizsargāt savas kā patērētāja tiesības," atgādina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Baiba Vītoliņa, komentējot pētījumā minēto par nesamērīgu birokrātisko procesu cīņā par savām tiesībām.  

Inese Vaidere (EP Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja) norādīja, ka "EP darba kārtībā ir efektīvas kopējās strīdu risināšanas vietnes izstrāde, kur ikviens ES iedzīvotājs varēs iesniegt sūdzību, ja internetā iegādātā prece tiks piegādāta nekvalitatīva."
Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas vadītāja Tekla Žabova Latvijā kā labu alternatīvu starp patērētāju un uzņēmēju vērtē strīdus izskatīšanas mehānismu ar mediatoru palīdzību, kas jau veiksmīgi pārbaudīts praksē. Šobrīd tiek sagatavoti  10 mediatori strīdu risināšanai – tas ļaus gan atvieglot tiesu darbu, gan efektīvāk un ātrāk rast risinājumu. Prakse veiksmīgi darbojoties arī citviet Eiropā.
Savukārt komentējot patērētāju paustās bažas par atšķirīgu kvalitāti precēm, kas tiek tirgotas Latvijā un, piemēram, Rietumeiropā, PTAC pārstāvji atbildēja, ka par to būtu jāveic izpēte.

Pilsoņu tiesības digitālajā laikmetā

Saistībā ar vēlētāju gaidām no EP par nepieciešamajām izmaiņām pilsoņu tiesībās interneta laikmetā ES mērogā, 53% respondentu rosināja noteikti bargākus sodus pedofiliem. Komentējot šo priekšlikumu, Andrejs Mamikins (EP Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja) noradīja, ka EP deputāti potenciāli varētu piekrist mūža ieslodzījumam bez reabilitācijas.  
Savukārt attiecībā uz privāto datu aizsardzību respondenti pauda bažas par privāto datu uzglabāšanu saistībā ar avio lidojumiem - kam ir pieejama šī informācija un vai saistībā ar terorisma draudiem turpmāk plānotas izmaiņas? EP darba kārtībā šobrīd ir darbs pie Pasažieru datu reģistra (PDR) izstrādes, kas, pēc A.Mamikina teiktā, ir viens no strīdīgākajiem jautājumiem, jo ir jāspēj panākt līdzsvars starp nepieciešamību pēc drošības un personas datu aizsardzību.
Tiek lēsts, ka EP darbu pie šī likumprojekta provizoriski varētu noslēgt līdz šī gada beigām vai nākamā gada sākumā.

Par pētījumu

Lai noskaidrotu vēlētāju gaidas no EP, izprastu iemeslus, kāpēc elektorāts iet pie vēlēšanu urnām un – tieši pretēji – to nedara, 2015.gada jūlijā un augustā EP Informācijas birojs 30 vietās īstenoja kvalitatīvo pētījumu, intervējot gan vietējos, gan ārvalstīs rezidējošos vēlētājus (kopā 111 respondentus - interešu grupu pārstāvjus un viedokļu līderus). Sarunas notika pašvaldībās, kurās EP vēlēšanās 2014. gadā bija zemākā un arī salīdzinoši augstākā aktivitāte. Intervijās piedalījās pašvaldību un NVO pārstāvji, kultūras darbinieki, sportisti, uzņēmēji, pensionāri, jaunieši un citi.

Prioritātes, kuram, pēc vēlētāju domām, EP būtu jāpievērš lielāka uzmanība:
• Imigrācijas problēmas;
• Krievijas - Ukrainas jautājums;
• Situācija Grieķijā;
• ES finansējuma sadale;
• Globālu problēmu risināšana;
• ES līdzekļu apguve un birokrātijas šķēršļi;
• Dzīves līmeņa izlīdzināšana ES ekonomikā un sociālajā jomā, darba vietas, uzņēmējdarbības attīstība;
• ES un nacionālās kompetences.  

Likumdošanas process ES

EP un ES Padomei, kuras darbu 2015.gada pirmajā pusē vadīja Latvija, ir vienlīdzīgas likumdošanas pilnvaras ietekmēt daudzas jomas (piemēram, ekonomikas pārvaldību, enerģētiku, transportu, vidi un patērētāju aizsardzību). EP un ES Padome kopīgi pieņem lielāko daļu Eiropas likumu (lielākā daļa no tiem ir pamats ES valstu nacionālajiem likumiem, piemēram, Latvijā 80% likumu balstīti uz ES lēmumiem). Lai arī EK ir vienīgais ES likumdošanas iniciators, EP ir politiskās iniciatīvas tiesības un EP var norādīt, kādi tiesību akti būtu vēlami un prasīt EK, lai tā sagatavo likumdošanas priekšlikumus.

Plašāka informācija:  
Signe Znotiņa-Znota,
EP preses sekretāre Latvijā,
T. + 371 26440185