skip to content

Sīkdatņu politika EP biroja mājas lapā

Mēs lietojam sīkdatnes (cookies-angļu.val.), lai nodrošinātu jums labāko lietošanas pieredzi mūsu mājas lapā. Šīs sīkdatnes mēs izmantojam tikai statistikas vākšanas nolūkos, izmantojot Google Analytics; personas dati netiek vākti. Ja vēlaties uzzināt vairāk par to, kā atslēgt sīkdatnes jūsu datorā, lūdzu apmeklējiet www.aboutcookies.org

Turpināt
 
 
 

“Garšīgie likumi” ---> Latvijas skolās.

02/01/2018
Garšīgie likumi
Garšīgie likumi
 .

Eiropas Parlamenta Informācijas birojs (EPIB) Latvijā īsteno projektu - “Garšīgie likumi” ---> Latvijas skolās.

Tā ietvaros skolēni un mācībspēki no aptuveni 100 vispārizglītojošām skolām Rīgā un Latvijas reģionos, diskutējot ar augsta līmeņa nozares ekspertiem, iegūs jaunas, praktiskas zināšanas par pārtikas drošību un patērētāju tiesībām, un attiecīgi Eiropas Parlamenta (EP) paveikto šajās jomās.  

“Jautājumos par pārtikas drošību līdzās nozares ekspertiem un uzņēmējiem īpaši svarīgi iesaistīt arī jauniešus - nākotnes patērētājus, uzņēmējus, vecākus utt. Patlaban industrija strauji piedzīvo inovācijas gan pārtikas saturā, gan marķējumā u.tml., tādēļ būtiskas ir jauniešu zināšanas un izpratne, kā arī personīgais viedoklis par reālo situāciju. Šajā saistībā informēsim arī par EP paveikto darbu un pieņemtajiem lēmumiem iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai, pārtikas drošībai un administratīvā sloga mazināšanā uzņēmējiem,” projekta "Garšīgie likumi" mērķi un būtību skaidro EPIB Latvijā vadītāja Marta Rībele.

Diskusijā Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas 12.klašu skolēni tikās ar Līgu Andžāni, dzīvesstila bloga www.HappyWhispers.lv autori, Džeimija Olivera kustības “Food Revolution” vēstnesi Latvijā, un uztura speciālisti Gunu Bīlandi.

“Veselīgs dzīvesveids šobrīd ir ļoti modē un to plaši izmanto arī mārketingā, tāpēc vārds dabisks diemžēl ir nonivelēts, jo tiek rakstīts arī uz tādiem uz produktiem, kuri patiesībā nemaz nav tik veselīgi. Ir jāmācās lasīt un padziļināti izprast, kas rakstīts uz iepakojuma vai etiķetes, kā arī jāsaprot, kas motivē izdarīt izvēli par labu vienai vai otrai iespējai. Ieguldot savā veselībā jau šodien, mēs investējam sevī un savā labsajūtā nākotnē,” diskutējot ar skolēniem norādīja Līga Andžāne.

“Uzturzinātnes spožums un posts ir tajā, ka par vienu produktu iespējams pateikt diametrāli pretējas lietas. Šokolāde - laba un slikta. Un katru gadu nāk jaunas atziņas. Tomēr par sava dzīvesveida izvēli esam atbildīgi mēs - patērētāji. Dzīvot veselīgi nekad nav par vēlu,” mudina Guna Bīlande.

 .

“Kam ticēt? Izrādās dabīgs var būt neveselīgs!” šāds bija viens no Rīgas valsts 3.ģimnāzijas skolēnu secinājumiem, kas mācību ietvaros bija pārbaudījuši un pētījuši produktu etiķetes, veikalu plauktus, lasījuši likumus. “Reālajā dzīvē produkta nosaukums neatbilst saturam. Bet noteikumi un informācija bieži ir vai nu sarežģīta, vai pārāk vispārīga,” atzina kāds jaunietis. “Es šobrīd nodarbojos ar kūku gatavošanu. Bet man ne visai ir skaidri pārtikas drošības noteikumi. Piemēram par palmu eļļu,” atzina skolniece, kura nākotnē gribētu atvērt savu restorānu. Savukārt viņas klases biedrs zinātniski pētnieciskajā darbā pētījis transtaukskābes (TTS) cepumos un secinājis, ka Latvijas tirgū populārā produktā TTS pārsniedz 7 reizes pieļaujamo normu.

 .
 .

Eiropas Parlamenta darbs saistībā ar pārtikas drošību un patērētāju tiesībām

Jautājumiem par pārtikas drošību un patērētāju aizsardzību ir ļoti nozīmīga vieta EP dienaskārtībā:

  • Saistībā ar ģenētiski modificētu pārtiku: 2015.gada sākuma EP atbalstīja tiesību aktu, kas ļauj ES dalībvalstīm, t.sk., Latvijai, ierobežot vai aizliegt ģenētiski modificētu augu kultivēšanu savās teritorijās, pat ja to būs atļāvusi ES.
  • Saistībā ar jauno pārtiku: ES likumdevēji EP un ES Padome ir vienojušies papildināt jaunās pārtikas regulu, lai nodrošinātu gan pārtikas drošību, gan mazinātu administratīvo slogu uzņēmējiem, gan sekmētu inovācijas. Piemēram, tiks samazināts reģistrācijas procesa ilgums līdz aptuveni 7 mēnešiem, vienkāršota reģistrācijas procedūra, vienkāršota un paātrināta trešo valstu jaunās pārtikas reģistrācija, noteikta tiesiskā skaidrība patērētājiem un uzņēmējiem u.c. Saskaņā ar abu ES likumdevēju – Eiropas Parlamenta un ES Padomes -  pieņemto lēmumu jaunās pārtikas regula stāsies spēkā no 2018.gada: http://www.europarl.europa.eu/oeil/popups/summary.do?id=1415983&t=f&l=en (angļu valodā). ES regula par jauno pārtiku: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32015R2283
  • Saistībā ar alergēniem: 2014.gadā stājas spēkā EP un ES Padomes regula, kas uzliek par pienākumu visiem ES pārtikas ražotājiem obligāti norādīt alergēnus produktu marķējumā. Jaunie noteikumi tāpat paredz, ka informācija par alergēniem jānorāda nefasētiem produktiem, piemēram, pārtikai, ko piedāvā restorānos vai ēdnīcās.
 .

Papildu informācija:

Foto no projekta “Garšīgie likumi” ---> Latvijas skolās! pirmās diskusijas Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā (01.02.2017.)
Lēmums par ĢMO kultivēšanu
VIDEO: Ko ēdīsim 2025.gadā?
INFOGRAFIKA “Jaunā pārtika”
Uzņēmēji, uztura speciālisti un akadēmiķi redz perspektīvas jaunajai pārtikai Latvijā - informācija medijiem pēc ekspertu diskusijas - domapmaiņas: “Jaunā ēra pārtikā – vai to apzināmies?”
 .

Plašāka informācija:

Signe Znotiņa-Znota

Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā

+ 371 26440185

signe.znotina-znota@europarl.europa.eu