skip to content

Sīkdatņu politika EP biroja mājas lapā

Mēs lietojam sīkdatnes (cookies-angļu.val.), lai nodrošinātu jums labāko lietošanas pieredzi mūsu mājas lapā. Šīs sīkdatnes mēs izmantojam tikai statistikas vākšanas nolūkos, izmantojot Google Analytics; personas dati netiek vākti. Ja vēlaties uzzināt vairāk par to, kā atslēgt sīkdatnes jūsu datorā, lūdzu apmeklējiet www.aboutcookies.org

Turpināt
 
 
 

Publiskā diskusija “Imigrācijas risinājumi nākamajai desmitgadei”: pilsoniskās sabiedrības ieteikumi lēmumu pieņēmējiem

08/05/2018
Publiskā diskusija “Imigrācijas risinājumi nākamajai desmitgadei” noslēguma panelis
Publiskās diskusijas “Imigrācijas risinājumi nākamajai desmitgadei” noslēguma panelis
 .

27.aprīlī Eiropas Parlamenta birojs Latvijā sadarbībā ar Latvijas Iekšlietu, Ekonomikas un Kultūras ministriju, kā arī Latvijas Universitāti organizēja diskusiju “Imigrācijas risinājumi nākamajai desmitgadei”. Mērķis - veicināt domu apmaiņu, paplašinot dažādu interešu grupu zināšanas par aktuālajiem imigrācijas procesiem un lūdzot tām palīdzēt iezīmējot iespējamos risinājumus lēmumu pieņēmējiem tuvākajā desmitgadē. Nododam brīvai jūsu izmantošanai pilsoniskās sabiedrības ieteikumus 1) labākai imigrācijas plūsmu pārvaldībai, 2) tās izmantošanai darbaspēka trūkuma risināšanai, 2) imigrantu integrācijai.

 .

Imigrācijas tendences Eiropā un iespējamā Latvijas līdzdalība. Kādai jābūt ES un Latvijas rīcībai? Darba grupu vadīja un ieteikumus arī rakstiski apkopoja Eiropas Parlamenta Latvijas biroja vadītāja Marta Rībele ->

Vispirms - darba grupa izdala trīs imigrācijas plūsmas: studenti, remigrantu otrās puses, kas nav Latvijas izcelsmes, un patvēruma meklētāji. Katrai no tām nepieciešama sava politika. Fokusējoties uz patvēruma meklētājiem, galvenais secinājumus - to plūsmas samazinās, kaut - ne visos reģionos, un šis salīdzinoši mierīgais laiks jāizmanto, lai sakārtotu politiku, kas arī tiek darīts.

Kaut plūsmu prognozēšana ir visai sarežģīta, valstu attīstības tendences to tomēr atļauj. Tomēr jāņem vērā, ka ne visi reģioni līdzīgās situācijās attīstās vienādi. Piemēram, Ķīna, pēc darba grupas pārstāvju teiktā, spējusi veiksmīgi attīstīties pati, bez ārēja finansējuma, kamēr Āfrikai tas neizdodas pat ar atbalstu. Jāņem arī vērā, ka, valstīm, attīstoties, cilvēki kļūst izglītotāki un atkal palielinās interese par emigrāciju.

Kā izskanēja darba grupā, no imigrācijas krīzes var izvairīties, sakārtojot legālos imigrācijas ceļus, piemēram, dodot iespēju patvērumam pieteikties no tālienes. Kā pozitīvs piemērs tika minēta Kanāda.

Eiropas politika imigrācijas jomā veidojoties lēni, jo valstīm ir atšķirīgas vajadzības. Nereti imigrācijas politika tiek izmantota kā politisks ierocis. Savukārt valstis, no kurām emigrējis daudz iedzīvotāju, dažkārt ir atvērtākas imigrācijai. Tāpēc galvenais ir darbs ar pilsonisko sabiedrību, secināja darba grupa. Esot solidāriem pret citu problēmām, palielinās iespēja, ka gūsim atbalstu gadījumā, ja paši nonāksim grūtā situācijā.

 

Kā ar imigrāciju var palīdzēt risināt darbaspēka trūkumu? Darba grupu vadīja un ieteikumus arī rakstiski apkopoja ekonomikas žurnālists Didzis Meļķis ->

Darbaspēka trūkuma mazināšanai migrācija kā risinājums ir trijos aspektos:

  1. Īslaicīga viesstrādnieku piesaiste sezonāliem un mazkvalificētiem darbiem
  2. Kvalificētu speciālistu piesaiste nozarēs ar augstu pievienoto vērtību

2.1 Pie šā piederas arī Latvijā studējošo iesaiste darba tirgū

  1. Remigrācija - no Latvijas izbraukušo atgriešanās

Īslaicīga viesstrādnieku piesaiste tiek saskatīta kā tūlītējs risinājums un attiecīgo sektoru pasargājums no pārkaršanas, lai darbaspēka iztrūkuma dēļ netiktu uzdzītas nozaru reālajai produktivitātei nepiemērotas algas. Šai sadaļā darbaspēka trūkums tiek vērtēts kā ciklisks, un attiecīgi arī risinājumiem ir jābūt elastīgiem un piemērotiem nozaru vajadzībām.

Kvalificētu darbinieku piesaistē svarīgi ir vīzu atvieglojumi.

Latvijā studējošo ārzemnieku piesaistei pēc studiju beigām ir svarīga viņu nodarbinātības iespēja studiju  laikā, kas ir jāveicina, kā arī uzturēšanās termiņa pagarināšana pēc studiju beigām. Ārvalstu studējošo integrācijai darba tirgū svarīga ir latviešu valodas mācīšana jau no 1. semestra. Tāpat tiek uzsvērta nepieciešamība pēc koncentrētas informācijas - pēc vienas pieturas aģentūras ārvalstu studentiem, kas vēlas šeit strādāt, lai tur gūtu visu nepieciešamo informāciju un pakalpojumus.

Remigrācijā, lai atgrieztos uz dzīvi Latvijā, izšķirīgāki par ekonomiskajiem apsvērumiem ir emocionālie un kulturālie, tomēr integrācijai darba tirgū ir nepieciešama praktiskā palīdzība tiem, kam saiknes ar dzimteni ir mazinājušās. Informācija par vietējo piedāvājumu ir pārāk sadrumstalota, tāpēc atkal jau svarīga būtu vienas pieturas aģentūra, kas remigrantiem sniegtu vienkopus savāktu aktuālo informāciju par darba tirgu, iekārtošanu bērnu dārzos un skolās u.tml.

 

Integrācija. Darba grupu vadīja un ieteikumus arī rakstiski apkopoja ES lietu žurnālists Filips Lastovskis ->

1)      Nepieciešams lielāks atbalsts NVO, lai tās savus projektus:

  1. a)      Varētu izstrādāt un saņemt finansējumu ilgākos laika posmus, ne tikai dažu mēnešu garumā;
  2. b)      Pārdomāt normatīvos kritērijus, kas nosaka to, kādas organizācijas  darbā ar imigrantiem var kvalificēties atbalstam. Reizēm trīs gadu pieredzes barjera ir šķērslis, -  pēdējo gadu bēgļu krīze pierāda, ka apstākļi mainās strauji un ir jāspēj reaģēt ātri, par galveno kritēriju ņemot kapacitāti, nevis formālus kritērijus.

2)      Valodas lomas stiprināšana. Darba grupā nebija vienprātības, vai valodai integrācijas procesā jākalpo kā pamatnosacījumam vai instrumentam. Tika uzvērts, ka šis jautājums ir vēl jāapspriež un jāsaprot valsts līmenī. Neskatoties uz to, ir divi aspekti, par kuriem valodas jautājumā seko ierosinājumi:

  1. a)      Lai gan latviešu valodas atbalsts skolās ar Latviešu valodas aģentūras gādību ir pieejams un novērtējams kā labs, trūkst informācijas par šīs institūcijas piedāvātajiem pakalpojumiem. Vairākas nevalstiskās organizācijas saskārušās ar situāciju, ka pašvaldībās skolas un skolotāji nemaz nav dzirdējuši, ka pieejams šāds atbalsts labākai imigrantu integrācijai. Tādējādi nepieciešams pārdomāt, kur informācijas plūsmas procesā ir notikusi kļūme un kāpēc iesaistītās puses nezina par pakalpojumu.
  2. b)      Nevalstiskās organizācijās, ka nodarbojas ar imigrantu izglītības programmu izstrādi, rosina, ka būtu jāpārdomā, kādu valodas līmeni imigrantiem piedāvāt apgūt, lai tie pēc pašu vēlēšanās varētu sekmīgāk iekļauties sabiedrībā un darba tirgū. Ir ierosinājums pārskatīt iespēju no A1 līmeņa censties virzīties uz B1.  

3)      Atvieglot legālos šķēršļus, lai imigrants, ierodoties Latvijā, ātrāk būtu brīvs ieiet darba tirgū un izglītības sistēmā. Līdzīgi kā citās ES valstīs, arī Latvijā process, kurš imigrantam jāiziet, lai varētu kvalificēties darba tirgum, mēdz ieilgt.

4)      Izveidot sistēmu, kurā valsts institūcijām, tostarp - sadarbojoties ar pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem, būtu caurspīdīga un skaidra koordinācija un komunikācija. Darba grupā izskanēja bažas, ka pašlaik dažādās konferencēs, tostarp - 27. aprīlī notiekošajā, izskan vienas vai otras organizācijas izbrīns par priekšlikumiem, kas it kā izskanējuši vienā vai otrā valsts pārvaldes apspriedē. Iespējams, nepieciešams kāds audits/pārbaude, kas spētu identificēt, cik zinoši par blakus institūciju darbu ir faktori, kas nodarbojas ar integrācijas jautājumiem.

5) Darbs ar stereotipu izkaušanu. Problēma aizvien novērojama teju visos līmeņos, kur norit darbs ar imigrantiem. Tostarp medijos, pašvaldībās, sabiedrībā kopumā. 

 .
Diskusijas noslēguma ierosinājumus var noklausīties šeit
Diskusijas “Imigrācijas risinājumi nākamajai desmitgadei” fotoreportāža
 .

Paldies vairāk nekā 100 pilsoniskās sabiedrības pārstāvju un lēmumu pieņēmēju par aktīvu dalību diskusijā!

 .

Marta Rībele,
Eiropas Parlamenta
Latvijas biroja vadītāja
E-pasts marta.ribele@europarl.europa.eu
Tālr. 29296524