Inese VAIDERE : Písemná vysvětlení hlasování 

Poslanci mohou podat písemné vysvětlení svého hlasování v plénu. Článek 183 jednacího řádu

Evropská pohraniční a pobřežní stráž (A8-0076/2019 - Roberta Metsola) LV  
 

. – Jau 2015. gadā, pašā bēgļu krīzes karstumā, sarunā ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli es uzsvēru, ka jāpievērš uzmanība ES ārējo robežu stiprināšanai un ka tas nav tikai robežojošo valstu uzdevums un tam vajadzētu kļūt par kopēju uzdevumu, meklējot kopīgu risinājumu.
Ir pagājuši četri gadi, un uzskatu, ka esam pavirzījušies pareizajā virzienā un esam šī kopīgā risinājuma priekšvakarā. Ārējās robežas viennozīmīgi ir jāaizsargā, jo tikai tad mēs spēsim nodrošināt Šengenas zonas pilnvērtīgu darbību, efektīvi pārvaldīt migrāciju un garantēt augstu drošības līmeni mūsu iedzīvotājiem. Uzskatu, ka aģentūrai ir jāspēj sevi nodrošināt ar saviem operatīvajiem spēkiem, nevis būt atkarīgai no dalībvalstu vēlmes un spējām palīdzēt.
Balsoju par ziņojumu, jo aģentūras funkciju, darbinieku un finansējuma palielināšana atspoguļo pašreizējās Eiropas Savienības vajadzības mūsu ārējo robežu un krasta apsardzes jomā.

Lepší vymáhání a modernizace právních předpisů EU na ochranu spotřebitele (A8-0029/2019 - Daniel Dalton) LV  
 

. – Šis ziņojums skaidri iezīmē to, ka duālās kvalitātes preču tirdzniecība ir patērētājus maldinoša prakse. Divējādas kvalitātes produktiem, kuru iepakojums ir identisks, bet saturs un kvalitāte — atšķirīga, vajadzētu pilnība tikt aizliegtiem.
Es tomēr balsoju pret šo ziņojumu, jo uzskatu Eiropas Komisijas priekšlikumu par stipri vājāku dokumentu, nekā Eiropas Parlaments to sākotnēji bija pieprasījis, kad bija daudz stingrāki nosacījumi. Pie šāda direktīvas formulējuma ir pārāk daudz izņēmumu, kā arī tiek uzlikts pārāk liels slogs patērētājiem, kuriem divējādas kvalitātes atšķirības būs pašiem jāpierāda.
Iesāktais darbs būs jāturpina, līdz pilnībā tiks izkausta Austrumeiropas patērētāju diskriminācija. Esam paredzējuši, ka pēc diviem gadiem Eiropas Komisijai šī likuma efektivitāte būs jāpārskata. Ja ražotāji negodīgi izmanto likumā iekļautos izņēmumus, uzskatu, ka būs nepieciešams tos stiprināt, kā to savulaik Parlaments bija lēmis.

Ukončení sezónních změn času (A8-0169/2019 - Marita Ulvskog) LV  
 

. – Jautājums par sezonālo laika maiņu, kad divreiz gadā pulksteņi jāpagriež par vienu stundu, patiešām nav svarīgākais, ar ko Eiropas Parlamentam nācies strādāt. Tāpēc pat pārsteidz, cik daudz laika un resursu tam tika veltīts, lai gan tai laikā Eiropas Komisija un deputāti varēja nodarboties ar patiešām būtiskākiem jautājumiem.
Sava darba ietvaros, lidojot uz Briseli vai Strasbūru, un līdz ar to pagriežot pulksteni divas reizes nedēļā(!) turp un atpakaļ, redzu, ka vienas stundas pārbīde divreiz gadā patiešām nav problēma un neizskatās veselībai bīstama. Tomēr, ievērojot, ka arī arguments par enerģijas būtisku ietaupīšanu vairs neizrādījās pamatots, un lielākā daļa no aptaujātajiem Eiropas iedzīvotājiem sezonālo laika maiņu vairs neuzskata par vajadzīgu, arī es atbalstīju šo ziņojumu.
Latvijas pozīcija ir paturēt vasaras laiku, lai mēs varētu baudīt vairāk gaismas un garākus vakarus, kas mūsu platuma grādos ir īpaši svarīgi veselībai. Ziemā rīti tik un tā ir tumši. Turklāt gaišāki vakari pozitīvi atsaucas arī uz ceļu satiksmes drošību.

Autorské právo na jednotném digitálním trhu (A8-0245/2018 - Axel Voss) LV  
 

. – Ikvienam par labi padarītu darbu ir jāsaņem atalgojums. Tomēr līdz šim lielās platformas, kā Youtube, Facebook un Google News, izvairījās no maksāšanas autoriem, kuru saturu tās izvietoja savās interneta vietnēs. Vēlos arī atgādināt, ka šīs platformas savus ienākumus gūst no reklāmām, kuras tiek rādītas vienlaicīgi ar piedāvāto saturu. Autortiesību direktīva šai problēmai ir radusi risinājumu; pat ja arī tas nav ideāls, ledus šajā nozarē būs iekustināts.
Es balsoju par ziņojumu, jo tas ir pirmais nozīmīgais solis pareizajā virzienā. Atbildība ir jāuzņemas visiem spēlētājiem arī digitālajā jomā, bez kuras mūsu ikdiena vairs nav iedomājama.
Eiropa šobrīd pasaulē ir pirmā, kas ievieš noteikumus par autortiesību ievērošanu. Tas ir ļoti svarīgi, jo mēs paužam atbalstu gan mūziķiem, gan preses un grāmatu izdevējiem, gan jaunuzņēmumu radītām platformām, gan žurnālistiem. Digitālā vide mums piedāvā ļoti daudz informācijas, tomēr mums ir jābūt atbildīgiem par tās izmantošanu un atlīdzināšanu satura veidotājiem. Sakārtota digitālā joma Eiropā noteikti sekmēs radošuma un konkurētspējīgu mākslinieku attīstību un to piesaisti.

Námitka podle článku 106: geneticky modifikovaná kukuřice 4114 (DP-ØØ4114-3) (B8-0141/2019) LV  
 

. – Šobrīd lauksaimniecībā visvairāk audzē pirmās paaudzes ĢM kultūraugus, un četras galvenās lauksaimniecības kultūras ir sojas pupiņas, kukurūza, rapsis un kokvilna. Jau gadiem esmu konsekventi izrādījusi savas bažas par iespējamo negatīvo ietekmi, kādu ģenētiski modificēto (ĢM) augu kultivēšana var nodarīt konvencionālajai un bioloģiskajai lauksaimniecībai.
Tāpēc arī balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūcijām, kas aicina Eiropas Komisiju pārtraukt izsniegt autorizāciju ĢM kukurūzu kultivēšanai. Savukārt 2016. gadā balsoju pret Eiropas Komisijas ierosinājumu pieņemt Eiropas Savienības (ES) regulu par to, ka katra no ES dalībvalstīm var lemt par to, vai ir atļauta ĢM kultūraugu audzēšana katrā no valstīm, jo uzskatu, ka ES jābūt vienotai pozīcijai pret ĢMO.
Es ļoti ceru, ka tuvākajā nākotnē gan Latvija, gan visa Eiropa tiks pasludināta par ĢMO audzēšanai aizliegtu teritoriju. ĢM kultūraugi var sakrustoties ar tradicionālajiem kultūraugiem un savvaļas augiem, kā arī var notikt ģenētiski modificēto gēnu pārnese uz augsnes baktērijām un dzīvniekiem, kas var ietekmēt bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas.
ĢM augu audzēšana ir cieši saistīta ar intensīvo lauksaimniecību. Šobrīd vēl trūkst pierādījumu par ĢM tehnoloģiju nekaitīgumu videi un cilvēkam, tādēļ ĢM kultūraugu kultivēšanu neatbalstu.

Námitka podle článku 106: geneticky modifikovaná kukuřice MON 87411 (MON-87411-9) (B8-0140/2019) LV  
 

. – Šobrīd lauksaimniecībā visvairāk audzē pirmās paaudzes ĢM kultūraugus, un četras galvenās lauksaimniecības kultūras ir sojas pupiņas, kukurūza, rapsis un kokvilna. Jau gadiem esmu konsekventi izrādījusi savas bažas par iespējamo negatīvo ietekmi, kādu ģenētiski modificēto (ĢM) augu kultivēšana var nodarīt konvencionālajai un bioloģiskajai lauksaimniecībai.
Tāpēc arī balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūcijām, kas aicina Eiropas Komisiju pārtraukt izsniegt autorizāciju ĢM kukurūzu kultivēšanai. Savukārt 2016. gadā balsoju pret Eiropas Komisijas ierosinājumu pieņemt Eiropas Savienības (ES) regulu par to, ka katra no ES dalībvalstīm var lemt par to, vai ir atļauta ĢM kultūraugu audzēšana katrā no valstīm, jo uzskatu, ka ES jābūt vienotai pozīcijai pret ĢMO.
Es ļoti ceru, ka tuvākajā nākotnē gan Latvija, gan visa Eiropa tiks pasludināta par ĢMO audzēšanai aizliegtu teritoriju. ĢM kultūraugi var sakrustoties ar tradicionālajiem kultūraugiem un savvaļas augiem, kā arī var notikt ģenētiski modificēto gēnu pārnese uz augsnes baktērijām un dzīvniekiem, kas var ietekmēt bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas.
ĢM augu audzēšana ir cieši saistīta ar intensīvo lauksaimniecību. Šobrīd vēl trūkst pierādījumu par ĢM tehnoloģiju nekaitīgumu videi un cilvēkam, tādēļ ĢM kultūraugu kultivēšanu neatbalstu.

Námitka podle článku 106: geneticky modifikovaná kukuřice Bt11 × MIR162 × 1507 × GA21 (B8-0142/2019) LV  
 

. – Šobrīd lauksaimniecībā visvairāk audzē pirmās paaudzes ĢM kultūraugus, un četras galvenās lauksaimniecības kultūras ir sojas pupiņas, kukurūza, rapsis un kokvilna. Jau gadiem esmu konsekventi izrādījusi savas bažas par iespējamo negatīvo ietekmi, kādu ģenētiski modificēto (ĢM) augu kultivēšana var nodarīt konvencionālajai un bioloģiskajai lauksaimniecībai.
Tāpēc arī balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūcijām, kas aicina Eiropas Komisiju pārtraukt izsniegt autorizāciju ĢM kukurūzu kultivēšanai. Savukārt 2016. gadā balsoju pret Eiropas Komisijas ierosinājumu pieņemt Eiropas Savienības (ES) regulu par to, ka katra no ES dalībvalstīm var lemt par to, vai ir atļauta ĢM kultūraugu audzēšana katrā no valstīm, jo uzskatu, ka ES jābūt vienotai pozīcijai pret ĢMO.
Es ļoti ceru, ka tuvākajā nākotnē gan Latvija, gan visa Eiropa tiks pasludināta par ĢMO audzēšanai aizliegtu teritoriju. ĢM kultūraugi var sakrustoties ar tradicionālajiem kultūraugiem un savvaļas augiem, kā arī var notikt ģenētiski modificēto gēnu pārnese uz augsnes baktērijām un dzīvniekiem, kas var ietekmēt bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas.
ĢM augu audzēšana ir cieši saistīta ar intensīvo lauksaimniecību. Šobrīd vēl trūkst pierādījumu par ĢM tehnoloģiju nekaitīgumu videi un cilvēkam, tādēļ ĢM kultūraugu kultivēšanu neatbalstu.

Akt EU o kybernetické bezpečnosti (A8-0264/2018 - Angelika Niebler) LV  
 

. – Kiberdrošība jau ir kļuvusi par prioritāti politiskajā līmenī, uz to norāda Kiberdrošības akts, kuru apstiprinājām. Aizsardzība pret kibernoziegumiem var tikt garantēta tikai Eiropas līmenī, tāpēc dalībvalstīm, ieskaitot Latviju, ir būtiski izstrādāt pilnvērtīgu sertifikācijas sistēmu visiem būtiskajiem infrastruktūras objektiem. Ir vienlīdz svarīgi nodrošināt sertifikācijas shēmu gan energotīklu, ūdensvadu, energoapgādes nozarēs, gan banku sistēmās.
Sabiedrība, kura iet roku rokā ar tehnoloģiju attīstību, ir pakļauta pieaugošam kiberdraudu riskam. Ir jāņem vērā, ka attīstība digitalizācijas jomā rada arī lielākus kiberdrošības riskus, ar ko saskaras iedzīvotāji savā ikdienā. Lai šos draudus novērstu, ir jāaizsargā informācijas sistēmas, telesakaru tīkli, digitālie produkti un pakalpojumi, kurus lieto gan iedzīvotāji, gan valdības. Attiecīgi atbalstu šo ziņojumu, jo ir jāturpina stiprināt ES Kiberdrošības aģentūras ENISA pilnvaras. Dalībvalstīm šāds ekselences centrs ir ļoti vajadzīgs, tām izstrādājot kiberdrošības politiku un to īstenojot.

Stav politických vztahů mezi EU a Ruskem (A8-0073/2019 - Sandra Kalniete) LV  
 

. – Kopš Krimas okupācijas ir pagājuši pieci gadi.Ir pienācis laiks izvērtēt sadarbības nolīgumu ar Krieviju, jo ģeopolitiskā situācija nav uzlabojusies un Krievija turpina klaji ignorēt Minskas vienošanos par karadarbības pārtraukšanu Ukrainas austrumos.
Atbalstu šo ziņojumu, jo ir jānosoda visatļautība attiecībā arī uz Baltijas valstu jūras un telpas pārkāpumiem, ko Krievijas valdība regulāri īsteno. Tāds uzvedības modelis nav pieņemams lielākajai daļai tās sadarbības partneru. Politiskā agresija, naida kurināšana un nepatiesu ziņu izplatīšana ir kļuvusi par Krievijas modus operandi . Lai arī Kremlis turpina lepoties ar savu izvērsto agresiju, mums, izvērtējot Krievijas konstanti agresīvo ārpolitiku, ir noteikti jāturpina esošās sankcijas. Tādas krīzes, kā šobrīd notiekošais Kerčas šaurumā, nedrīkst atkārtoties, un par to atbildīgie nedrīkst palikt nesodīti.

Společná ustanovení o Evropském fondu pro regionální rozvoj, Evropském sociálním fondu plus, Fondu soudržnosti a Evropském námořním a rybářském fondu a o finančních pravidlech pro tyto fondy (A8-0043/2019 - Andrey Novakov, Constanze Krehl) LV  
 

. – Atbalstu šo ziņojumu, jo īpaši tādēļ, ka Latvijas iedzīvotāju nākotnei ir svarīgi, lai kohēzijas politika joprojām būtu galvenā Eiropas Savienības investīciju politika. Tāpat kā iepriekš, Eiropas Parlaments stingri pauž savu nostāju par to, lai finansējums kohēzijai 2021.–2027. gada periodā tiktu saglabāts vismaz 2014.–2020. gada līmenī. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka jauns finansējums citām Savienības darbības jomām vai programmām notiktu uz Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda Plus un Kohēzijas fonda rēķina.
ES fondu atbalsts Latvijā ir neatsverams, lai tuvotos ES dzīves kvalitātes standartiem. Pēdējos 10 gados ar kohēzijas fondu palīdzību esam samazinājuši, tā teikt, šo “attālumu” par 20 %. Kohēzija ir lielākā konkurētspēju un solidaritāti veicinošā politika, kas spēj nodrošināt katram Latvijas reģionam visvairāk nepieciešamās investīcijas. Ar šī finansējuma rezultātiem ikdienā saskaras ikkatrs iedzīvotājs — ar modernizēto infrastruktūru, ieguldījumu uzņēmējdarbībā, izglītībā, veselības aprūpē un citur. Latvijai pieejamais ES fondu finansējums 2014.–2020. gada plānošanas periodā ir 4,4 miljardi eiro, kas ir apmēram puse no mūsu valsts gada budžeta.
Strādājot Eiropas Parlamentā ir skaidri redzams, ka kohēzijas politika ir prioritāte lielai daļai manu kolēģu, un šis ziņojums to viennozīmīgi atspoguļo.

Kontakt