Inese VAIDERE
  • Inese
    VAIDERE
  • Group of the European People's Party (Christian Democrats)
  • Member
  • Latvia Partija "VIENOTĪBA"
  • Date of birth: 3 September 1952, Jelgavā

Member

  • BUDG Committee on Budgets
  • DACP Delegation to the ACP-EU Joint Parliamentary Assembly

Substitute

  • IMCO Committee on the Internal Market and Consumer Protection
  • D-IN Delegation for relations with India
  • DCAS Delegation to the EU-Kazakhstan, EU-Kyrgyzstan, EU-Uzbekistan and EU-Tajikistan Parliamentary Cooperation Committees and for relations with Turkmenistan and Mongolia
  • DLAT Delegation to the Euro-Latin American Parliamentary Assembly

Most recent activities

Joint motion for a resolution on the situation in Burundi

05-07-2017 RC-B8-0465/2017

Joint motion for a resolution on Eritrea, notably the cases of Abune Antonios and Dawit Isaak

05-07-2017 RC-B8-0464/2017

Joint motion for a resolution on the cases of Nobel laureate Liu Xiaobo and Lee Ming-che

05-07-2017 RC-B8-0459/2017
  • Esmu tiešraidē Rīgatv24 no plkst.16:30 #ZinuTOP5, runājot par šīs dienas aktualitātēm http://play24.lv/par-mums/tiesraide
    23/08/2017 15:36 - facebook
  • RT @RIGATV24: Plkst.16:30 #ZinuTOP5 par dienas aktualitātēm sarunā ar @Europarl_LV deputāti @IneseVaidere. https://t.co/h4ArR8iN1O
    23/08/2017 15:32 - twitter
  • Šodien visa Eiropa jau devīto gadu piemin staļinisma un nacisma režīmu upurus. Pirms desmit gadiem kas tāds nebija iedomājams. Nevienam pat prātā nenāca, ka nosodīt var ne vien nacismu un fašismu, bet arī staļinismu, jo uzvarētājus jau nesoda. Taču mēs, pieci Eiropas Parlamenta deputāti - es, brits Kristofers Bīzlijs, ungāriete Zita Gurma, vācietis Aleksandrs Alvaro un igauniete Marianna Miko - neuzskatījām, ka Otrā pasaules kara vienai no uzvarētāj-valstīm nav jāatbild par saviem asiņainajiem noziegumiem. Tāpēc 2008. gadā iesniedzām rakstisko deklarāciju Eiropas Parlamentā, kas prasīja Eiropas Savienības līmenī atzīt arī staļinisma režīma noziegumus. Jau tā paša gada rudens sesijā Eiropas Parlaments apstiprināja deklarāciju „Par 23.augusta pasludināšanu par Eiropas staļinisma un nacisma upuru atceres dienu”. Uzskatu, ka bez kopīgas vēstures izpratnes nav iespējams veidot Eiropas nākotni, kas balstās uz vienotām vērtībām un izlīgumu par pagātni. Manuprāt, ir ļoti svarīgi, ka mēs pieminām šos notikumus visas Eiropas Savienības mērogā, jo lielākā daļa Eiropas valstu cieta no abiem režīmiem. Pēckara posmā tika nosodīti tikai nacisma noziegumi, staļinisma režīma asinsdarbi palika noklusēti, kā arī vainīgie netika nesodīti. Mēs nedrīkstam aizmirst, kādu postu Eiropai nesa Otrais Pasaules karš, nedrīkstam aizmirst par tiem, gandrīz 20 miljoniem cilvēku, kuri cieta no staļinisma režīma bijušajā Padomju Savienībā un tās satelītvalstīs. Lai veidotu stabilu un uz vērtībām balstītu nākotni, mums ir jāpieņem un jāatzīst pagātne, lai arī kāda tā būtu. Mēs, Latvija, visas Baltijas valstis, esam Eiropas robeža ar Krieviju, tāpēc vienota izpratne par vēstures notikumiem mums ir jo īpaši svarīga. Tas ir viens no faktoriem, kas varētu garantēt pagātnes notikumu neatkārtošanos. Mums ir skaidri jāsaprot, un vēsture to apliecina, ka neatkarīgu valstu robežas un suverenitāte nekad nav bijis kavēklis Krievijas impēriskajiem nolūkiem. Tāpēc uzskatu, ka gan Latvijas un Baltijas valstu, gan Eiropas Savienības prioritātei jābūt - savu robežu stiprināšanai. Foto: Ieva Čīka / LETA
    23/08/2017 10:44 - facebook
  • RT @ltvzinas: Aprit 28 gadi kopš akcijas “Baltijas ceļš”, kad Lietuvas, Latvijas un Igaunijas iedzīvotāji sadevās rokās, simbolizējot savu vienotību. https://t.co/2y3YJWpQCM
    23/08/2017 08:44 - twitter
  • Apsveikums konstitucionālā likuma “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanas 26. gadadienā - https://t.co/8HZkdUtbkF
    21/08/2017 14:53 - twitter
  • Sveicu Jūs šajā Latvijai tik ļoti nozīmīgajā dienā! Valsts neatkarība un brīvība arī mūsdienās nav pašsaprotamas un akmenī cirstas lietas - ik dienu tās jānovērtē un jāizstāv. Daudzas pasaules valstis joprojām tikai cer, ka kādu dienu pie mastā uzvilkta karoga dziedās savas valsts himnu. Šonedēļ Latvijai divas atzīmējamas dienas – gan 23. augusts, kad pieminēsim totalitāro režīmu upurus un atcerēsimies Baltijas ceļu, gan šodiena - 21. augusts, kas patiesi ir Latvijas pastāvēšanai viena no nozīmīgākajām dienām. Tas ir datums, kas Latvijai atnesa faktisko neatkarību un starptautisko atzīšanu, aizsāka valsts tautsaimniecības sektoru un politiskās domāšanas pārorientāciju Rietumu virzienā. Savukārt, 23. augusts ir datums, kad 1939. gadā tika noteikts ne tikai Latvijas, bet arī citu Austrumeiropas valstu liktenis turpmākajiem gadiem, atņemot tām pašu dārgāko – brīvību. 23. augusts savā ziņā noteicis Latvijai vēsturiski svarīgo datumu 1990. gada 4. maija un 1991. gada 21. augusta izcelsmes iemeslu. Milzīga labi padarīta darba sajūta mani pārņēma tad, kad 2008. gada rudenī tā laika Eiropas Parlamenta prezidents Hanss Gerts Poterings no tribīnes nolasīja deklarāciju: „Par 23.augusta pasludināšanu par Eiropas staļinisma un nacisma upuru atceres dienu”, nosaucot pie izstrādātāju vārdiem arī manu un manu kolēģu: brita Kristofera Bīzlija, vācieša Aleksandra Alvaro, ungārietes Zitas Gurmai un igaunietes Mariannas Miko vārdus, paziņojot, ka kopš šī brīža 23.augusts būs atzīmējama diena visā Eiropā. Lai deklarācija tiktu nolasīta tribīnē, tai bija jāiegūst likumīgs spēks - trīs mēnešu laikā jāsavāc vairāk nekā puse Eiropas Parlamenta deputātu parakstu. Ņemot vērā to, ka ne visiem, īpaši dienvidvalstu, deputātiem mūsu vēsture bija saprotama, bija jāiegulda liels darbs, to skaidrojot, pārliecinot par šādas piemiņas dienas nepieciešamību visas Eiropas mērogā. 23. augusts nav uzskatāms par kārtējo sēru lenti pie valsts karoga, tā ir zīme tam, ka visa Eiropa oficiāli nosoda abus noziedzīgos totalitāros režīmus un piemin upurus, kas cietuši to rezultātā. Svarīgi, ka pārējā pasaule izprot to, ar kādu mantojumu esam ienākuši Eiropas valstu saimē. Ar pirms 26 gadiem pieņemto konstitucionālo likumu tika atjaunota valstiskā neatkarība, kas izbeidza pusgadsimtu ilgušo cīņu par savas valsts atgūšanu, kas uzsākās ar jau minēto – 23. augustu. Šie vēsturiskie datumi ir nesaraujami saistīti – tie iezīmē cēloni un sekas šodien atzīmētajai Latvijas neatkarības de facto atjaunošanai. Šī diena – 21. augusts, patiesi ir ļoti nozīmīga - vēlu, lai ikviens šodien sajustu pacilājumu un svētku sajūtu.
    21/08/2017 14:27 - facebook

Contacts

Bruxelles

  • Parlement européen
    Bât. Altiero Spinelli
    14E210
    60, rue Wiertz / Wiertzstraat 60
    B-1047 Bruxelles/Brussel

Strasbourg

  • Parlement européen
    Bât. Louise Weiss
    T10029
    1, avenue du Président Robert Schuman
    CS 91024
    F-67070 Strasbourg Cedex

Postal address

  • European Parliament
    Rue Wiertz
    Altiero Spinelli 14E210
    B-1047 Brussels