Kirjalikud selgitused hääletuse kohta - Kaheksanda koosseisu ametiaeg Artis PABRIKS

Uzskatu, ka arī interneta vidē žurnālistiem, rakstniekiem, mūziķiem, māksliniekiem un izdevējiem ir tiesības saņemt atlīdzību par savu darbu, tādēļ atbalstu Autortiesību direktīvu. Šodienas EP balsojums par Autortiesību direktīvu vēl nav galīgais teksts, bet gan EP mandāts sarunu uzsākšanai ar Eiropas dalībvalstīm par galīgo direktīvas tekstu. Šis ir solis mēģinājumā pielāgot intelektuālā īpašuma tiesības mūsdienu digitālajā vidē, aizstāvēt neatkarīgu žurnālistiku, atbalstīt radošo profesiju pārstāvjus, kuru darbi nonāk interneta vidē. Pēc būtības nav pieņemama situācija, ka lielās interneta platformas pelna, izmantojot citu radītu saturu. Īpaši ir uzsvērts, ka atlīdzību ir jāsaņem arī žurnālistiem, ne tikai izdevējiem. Teksts 11. un 13. pantā ir ievērojami uzlabots, novēršot bažas, kuras skaļi izskanēja pirms balsojuma vasarā. Šis nav uzbrukums vārda brīvībai internetā, bet gan mēģinājums ieviest taisnīgāku atlīdzības sistēmu digitālajā vidē, kurā autori saņem atlīdzību par savu darbu, bet lielajām interneta platformām ir pienākums uzņemties lielāku atbildību. Diemžēl apzināti ir radīti neskaitāmi patiesībai neatbilstoši mīti un izvērsta masu kampaņa pret šo direktīvu. Piemēram, direktīva neattieksies uz mazajiem un mikro uzņēmumiem, kas nozīmē, ka tā neietekmēs jaunuzņēmumus. Direktīva neattieksies uz interneta enciklopēdijām, tātad - tā neattieksies uz Wikipedia . Kā privātpersonas varam dalīties ar rakstiem sociālajos tīklos un direktīva uz mums neattieksies. Direktīva neattiecas arī uz hipersaišu lietošanu.

Ungārijas balsojums praktiski nozīmē EP aicinājumu uzsākt 7. panta procedūru un dalībvalstīm izvērtēt, vai Ungārijā pastāv ES pamatvērtību pārkāpuma draudi. Es atbalstīju šo aicinājumu, jo pēdējos gados veiktās reformas rada daudzus jautājumus par tiesu sistēmas neatkarību, akadēmisko brīvību un universitāšu darbu, vārda un preses brīvību, NVO darbību Ungārijā, kā arī šo likumu atbilstību ES pamatvērtībām un likuma varai. Gribu uzsvērt, ka nekādā gadījuma balsojums nebija pret ungāru tautu, bet gan Orbana valdības īstenoto politiku. Orbana kungam tika dotas neskaitāmas iespējas panākt kaut soli pretī ES, bet debates Parlamentā un viņa uzstāšanās ETP grupas sēdē diemžēl parādīja, ka Orbans nav gatavs dialogam, bet tā vietā velta neskaitāmus apvainojumus ES un citām dalībvalstīm. Šeit nav runa tikai par Orbana nostāju migrācijas jautājumā, bet gan aizliegumu darboties universitātēm, žurnālistu vārda brīvības ierobežošanu, normām, kas praktiski padara NVO darbību neiespējamu. Vienlaikus gan gribu uzsvērt, ka Sargentini ziņojuma teksts par Ungāriju ir klaji ideoloģisks un ietver pārmetumus par nabadzības līmeni un zemajam pensijām, kas gan nekādi nav attiecināms uz 7. pantu un ES pamatvērtībām. Šis bija ļoti grūts balsojums, no kura ES tikai zaudēs, taču likuma vara, vārda brīvība un demokrātija ir ES stūrakmeņi, kuri mums ir jāciena.

Es atbalstīju mandātu trialogu uzsākšanai par Autortiesību direktīvu, jo uzskatu, ka JURI komiteja panāca balansētu kompromisu vairāk kā gadu ilgušajās sarunās.
Balsojums ir par mandāta došanu sarunu uzsākšanai ar dalībvalstīm, nevis gala tekstu, kuru vēl varētu uzlabot sarunu laikā. Vienkārši izskatoties, šī direktīva nozīmē to, ka interneta platformām, kuras pārpublicē citu radītu saturu un ar to pelna naudu, ir jāsaņem atļauja šī satura pārpublicēšanai. Kas ir tikai godīgi pret radošo industriju pārstāvjiem un žurnālistiem. Jebkura privātpersona varēs citēt, pārpublicēt un norādīt saites tāpat kā līdz šim, jo direktīva attiektos tikai uz situācijām, kad informācijas pārpublicēšana ir komerciālos nolūkos.
Diemžēl atsevišķas, visiem zināmas interneta platformas šo izvērta par lielu sociālu kampaņu, radot automatizētus rīkus un desmitiem tūkstošu spama epastu, kuri ļāva izplatīties arī maldīgai informācijai. Piemēram, par to, ka autortiesību direktīva neļautu eksistēt Vikipēdijai. Direktīvas 2. pants skaidri nosaka izņēmumus interneta enciklopēdijām, kas attiecas arī uz Vikipēdiju. Man ir žēl, ka Eiropas Parlamentā esam atļāvuši ASV interneta gigantiem diktēt noteikumus Eiropas Savienībai autortiesību jomā.

Direktīva par darba ņēmēju norīkošanu strādāt citā ES dalībvalstī nav viennozīmīgi vērtējama, un tādēļ es atturējos šajā balsojumā. Protams, ir pozitīvi vērtējami centieni nodrošināt to, ka norīkojumā esoši darbinieki no Latvijas vai kādas citas Austrumeiropas valsts, strādājot Beļģijā, saņem augstāku atalgojumu, bet uzskatu, ka šīs likuma izmaiņas patiesībā ir vērstas uz konkurences ierobežošanu no tām dalībvalstīm, kurās darbaspēks ir lētāks nekā ES rietumu daļā. Kamēr, piemēram, Vācijas uzņēmumam darbinieka izmaksas sastādīs tikai alga, Latvijas uzņēmumam būs ne tikai jāmaksā Vācijas līmeņa alga darbiniekam norīkojumā, bet arī jāsedz ceļa un uzturēšanās izdevumi, kas nozīmē to, ka administratīvi tiek ievērojami sadārdzinātas darbaspēka izmaksas jebkuram uzņēmumam no citas dalībvalsts, kas patiesībā ierobežo brīvu konkurenci.

Es balsoju pret PETI komitejas rezolūcijas priekšlikumu par minoritāšu aizsardzību un nediskriminēšanu ES dalībvalstīs, jo tās teksts ietver nepamatotu atsauci uz nepilsoņu situāciju Latvijā un Igaunijā. Nepilsoņi kā koncepts neiederas rezolūcijā par minoritātēm, un tādējādi tiek kompromitēta šī rezolūcija, nepatiesi norādot uz Latviju un Igauniju kā problēmvalstīm. Nepilsoņi nav uzskatāmi par tradicionālo minoritāti, kas ir šīs rezolūcijas mērķis, un nepilsoņu izcelšana šajā rezolūcijā ir Kremļa propagandas piemērs, kuru lobēja atsevišķi deputāti.
Piekrītu, ka tradicionālo minoritāšu aizsardzība ir aktuāla problēma vairākās ES dalībvalstīs, kas prasa adekvātu šo valstu iesaistīšanos iespējamās diskriminācijas novēršanā. Taču atsauce uz nepilsoņiem ir nepamatota un nepareiza; tā norāda uz to, ka Latvijai specifiskā situācija netiek pienācīgi izprasta. Vēlos atgādināt, ka pilsonība ir strikta nacionālā kompetence, par kuru Eiropas Parlamentam nav lemšanas tiesību. Nepilsoņi var jebkurā brīdī kļūt par Latvijas pilsoņiem naturalizācijas kārtībā, ja tā vēlas.

Balsoju pret iebildumu izteikšanu pret Komisijas projektu attiecībā uz fosforskābes un fosfātu lietošanu uz vertikāli novietotiem iesmiem saldētā gaļā. Pirmkārt, fosfātu daudzums kebabu gaļā ir minimāls, vairāk reižu mazāks nekā saldinātos, gāzētos dzērienos, kā arī fosfātu pārtikas piedeva ir atļauta un tiek plaši izmantoti desās, cīsiņos un citos apstrādātos gaļas produktos, kā rezultātā nesaprotams ir fakts, ka uzmanība tiek vērsta tikai uz saldētu kebabu gaļu nevis uz fosfātu pārtikas piedevu kopumā. Treškārt, fosfāti tiek pievienoti saldētai gaļai, lai tā turētos kopā un nebūtu sausa. Aizliedzot pievienot fosfātu saldētu kebabu gaļā, mēs iznīcinātu kebabu industriju, kas nozīmētu, ka simtiem tūkstoši nozarē strādājošo cilvēku Eiropā zaudētu darbu.

Uzskatu, ka ES Pilsonības ziņojumam būtu jākoncentrējas uz situāciju ar ES pilsoņu tiesību ievērošanu, nevis jāiekļauj visus iespējamos tematus. Šeit ir pilnīgi nevietā runāt par jau noslēgtiem tirdzniecības līgumiem, kā, piemēram, ES-Kanādas līgums CETA , kura noslēgšanas process bija visatklātākais un caurspīdīgākais ES vēsturē. Tāpat neuzskatu, ka dzimumam būtu jābūt noteicošam faktoram, sastādot vēlēšanu sarakstus, bet gan kandidātu reputācijai un paveiktajiem darbiem. Esmu kategoriski pret transnacionālajām vēlēšanu listēm Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Tās patiesībā dotu priekšrocības deputātiem no lielajām ES valstīm, kā arī galējiem populistiem, kuru idejas ir pretrunā ar ES vērtībām. Tādēļ es balsoju pret šo Lūgumrakstu komitejas ziņojumu.

Piekrītu, ka Dublinas Regulu ir nepieciešams pārskatīt, taču, manuprāt, LIBE komitejas pieņemtajā ziņojumā ir vairākas lietas, kuras neatbilst manas valsts pozīcijai un interesēm, tādēļ balsoju pret mandātu. Saskatu šadās četras galvenās problēmas pašreizējā Dublinas Regulas versijā, kuru atbalstīja LIBE komiteja: 1) tā paredz paplašinātu ģimenes definīciju, iekļaujot tajā arī brāļus un māsas, turklāt neprasot pierādīt radniecību; 2) tiek ieviesta sponsorēšanas programma, kas nozīmē to, ka gadījumā, ja NVO izlemj uzņemt pie sevis kādu patvēruma meklētāju, valsts automātiski kļūst atbildīga par šo personu; 3) tā paredz izlīdzinošo pārdales mehānismu, kas ir obligāts un automātisks visām dalībvalstīm, ņemot vērā tikai 2 kritērijus — iedzīvotāju skaitu un IKP, taču neņemot vērā valstu spēju uzņemt un integrēt lielu skaitu patvēruma meklētāju; 4) ir paredzētas sankcijas dalībvalstīm, ierobežojot piekļuvi fondu naudai, ja DV nav pietiekami solidāra. Domāju, ka ar šo mandātu EP atbildību par grūtākajiem jautājumiem uzliek uz Padomes pleciem, vēl vairāk apgrūtinot lēmumu pieņemšanu dalībvalstu pusē.

Elektroniska ieceļošanas/izceļošanas sistēma (IIS) ir būtisks instruments, kas ir vitāli nepieciešams ES, lai padarītu stiprākas ES ārējās robežas, kontrolētu migrāciju un uzlabotu drošību Šengenas zonā, tādēļ es atbalstu IIS izveidi. Šī sistēma ļaus reģistrēt informāciju par trešo valstu pilsoņiem, kas ieceļo, izceļo vai kam liegta ieceļošana Šengenas zonā. Tā kā ieceļotāju reģistrācija notiks elektroniski, robežsardzei būs nesalīdzināmi vienkāršāk atklāt gadījumus, kad tiek pārkāpti 90 dienu uzturēšanās noteikumi vai persona ceļo ar viltotiem dokumentiem. Līdz šim ir reģistrēti pārāk daudzi gadījumi, kad personas, kas saistītas ar organizēto noziedzību, ieceļo ES vairākkārt caur dažādām dalībvalstīm, katru reizi izmantojot citu, viltotu identitāti. Tā kā IIS sistēma reģistrēs arī biometriskos datus, šādus gadījumus atklāt būs daudz ātrāk un vienkāršāk. Vienlaikus iespēja Eiropolam piekļūt reģistrētajiem ceļotāju datiem nepieciešamības gadījumā palīdzēs drošības iestādēm dalībvalstīs cīņā ar organizēto noziedzību, teroristu uzbrukumiem un šādu smagu noziegumu izmeklēšanā. Tādējādi IIS ilgtermiņā ļaus uzlabot drošības situāciju visā ES.

Es balsoju par EP rezolūciju, kura aicina pakāpeniski atteikties no glifosāta izmantošanas un prasa to pilnībā aizliegt 2022. gada beigās. Tādējādi es neatbalstu Eiropas Komisijas priekšlikumu vēl uz 10 gadiem pagarināt atļauju glifosāta izmantošanai. Pētījumi par glifosāta izmantošanu ir ļoti pretrunīgi, tāpat ir šaubas par vairāku pētījumu objektivitāti, jo to veikšanā aktīvu lomu spēlējis ”Monsanto”, kurš uz glifosāta bāzes ražo produktu ”Roundup”. Tāpat ir daudzi gadījumi, kad glifosāts tiek izmantots nepareizi, radot ļoti nopietnu risku cilvēku veselībai. Uzskatu, ka steidzami ir nepieciešams meklēt alternatīvas šim herbicīdam.

Laikā, kad arvien biežāk dažādas finanšu krāpšanas un korupcijas shēmas nepazīst nacionālās robežas, ES Prokuratūras izveide ir vienkārši nepieciešama, lai ātrāk un efektīvāk atklātu un izmeklētu ES budžeta līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu un attiecīgi sauktu pie atbildības vainīgos. Eiropas Komisijas aprēķini liecina, ka, piemēram, pārrobežu krāpšanas shēmas PVN jomā dalībvalstu budžetiem katru gadu izmaksā vismaz 50 miljardus eiro negūtos ieņēmumos, kas ir milzīga summa ES nodokļu maksātāju naudas, kura vienkārši pazūd. Tādēļ es atbalstu Eiropas Savienības Prokuratūras (EPPO) izveidi un ceru, ka laika gaitā EPPO mandātā tiks iekļauta arī ar pārrobežu terorismu saistītu noziegumu izmeklēšana, kā to savā runā jau ir ieskicējis Eiropas Komisijas prezidents Junkers.

Balsoju par Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Vīzu informācijas sistēmai (VIS). Tā kā abas valstis vēl nav pievienojušās Šengenas zonai, tad ir saprotams, ka pieeja pagaidām ir limitēta, ļaujot apskatīt sistēmā iekļautos datus, bez iespējas tos labot. Uzskatu, ka šis ir būtisks solis gan Bulgārijas un Rumānijas ceļā uz Šengenas zonu, gan ceļā uz to iekļaušanu paredzētajā ES ieceļošanas/izceļošanas sistēmā. Pateicoties tam, ka Bulgārijai un Rumānijai būs pieeja informācijai par izsniegtajām vīzām iebraukšanai ES un Šengenas zonā, abas valstis varēs veiksmīgāk reģistrēt informāciju ES ieceļošanas/izceļošanas sistēmā, tādejādi uzlabojot migrācijas kontroli un drošību visā ES.