Inese VAIDERE : 8ª legislatura 

. – Jau 2015. gadā, pašā bēgļu krīzes karstumā, sarunā ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli es uzsvēru, ka jāpievērš uzmanība ES ārējo robežu stiprināšanai un ka tas nav tikai robežojošo valstu uzdevums un tam vajadzētu kļūt par kopēju uzdevumu, meklējot kopīgu risinājumu.
Ir pagājuši četri gadi, un uzskatu, ka esam pavirzījušies pareizajā virzienā un esam šī kopīgā risinājuma priekšvakarā. Ārējās robežas viennozīmīgi ir jāaizsargā, jo tikai tad mēs spēsim nodrošināt Šengenas zonas pilnvērtīgu darbību, efektīvi pārvaldīt migrāciju un garantēt augstu drošības līmeni mūsu iedzīvotājiem. Uzskatu, ka aģentūrai ir jāspēj sevi nodrošināt ar saviem operatīvajiem spēkiem, nevis būt atkarīgai no dalībvalstu vēlmes un spējām palīdzēt.
Balsoju par ziņojumu, jo aģentūras funkciju, darbinieku un finansējuma palielināšana atspoguļo pašreizējās Eiropas Savienības vajadzības mūsu ārējo robežu un krasta apsardzes jomā.

. – Šis ziņojums skaidri iezīmē to, ka duālās kvalitātes preču tirdzniecība ir patērētājus maldinoša prakse. Divējādas kvalitātes produktiem, kuru iepakojums ir identisks, bet saturs un kvalitāte — atšķirīga, vajadzētu pilnība tikt aizliegtiem.
Es tomēr balsoju pret šo ziņojumu, jo uzskatu Eiropas Komisijas priekšlikumu par stipri vājāku dokumentu, nekā Eiropas Parlaments to sākotnēji bija pieprasījis, kad bija daudz stingrāki nosacījumi. Pie šāda direktīvas formulējuma ir pārāk daudz izņēmumu, kā arī tiek uzlikts pārāk liels slogs patērētājiem, kuriem divējādas kvalitātes atšķirības būs pašiem jāpierāda.
Iesāktais darbs būs jāturpina, līdz pilnībā tiks izkausta Austrumeiropas patērētāju diskriminācija. Esam paredzējuši, ka pēc diviem gadiem Eiropas Komisijai šī likuma efektivitāte būs jāpārskata. Ja ražotāji negodīgi izmanto likumā iekļautos izņēmumus, uzskatu, ka būs nepieciešams tos stiprināt, kā to savulaik Parlaments bija lēmis.

. – Jautājums par sezonālo laika maiņu, kad divreiz gadā pulksteņi jāpagriež par vienu stundu, patiešām nav svarīgākais, ar ko Eiropas Parlamentam nācies strādāt. Tāpēc pat pārsteidz, cik daudz laika un resursu tam tika veltīts, lai gan tai laikā Eiropas Komisija un deputāti varēja nodarboties ar patiešām būtiskākiem jautājumiem.
Sava darba ietvaros, lidojot uz Briseli vai Strasbūru, un līdz ar to pagriežot pulksteni divas reizes nedēļā(!) turp un atpakaļ, redzu, ka vienas stundas pārbīde divreiz gadā patiešām nav problēma un neizskatās veselībai bīstama. Tomēr, ievērojot, ka arī arguments par enerģijas būtisku ietaupīšanu vairs neizrādījās pamatots, un lielākā daļa no aptaujātajiem Eiropas iedzīvotājiem sezonālo laika maiņu vairs neuzskata par vajadzīgu, arī es atbalstīju šo ziņojumu.
Latvijas pozīcija ir paturēt vasaras laiku, lai mēs varētu baudīt vairāk gaismas un garākus vakarus, kas mūsu platuma grādos ir īpaši svarīgi veselībai. Ziemā rīti tik un tā ir tumši. Turklāt gaišāki vakari pozitīvi atsaucas arī uz ceļu satiksmes drošību.