Sveicu Jūs šajā Latvijai tik ļoti nozīmīgajā dienā! Valsts neatkarība un brīvība arī mūsdienās nav pašsaprotamas un akmenī cirstas lietas - ik dienu tās jānovērtē un jāizstāv. Daudzas pasaules valstis joprojām tikai cer, ka kādu dienu pie mastā uzvilkta karoga dziedās savas valsts himnu. Šonedēļ Latvijai divas atzīmējamas dienas – gan 23. augusts, kad pieminēsim totalitāro režīmu upurus un atcerēsimies Baltijas ceļu, gan šodiena - 21. augusts, kas patiesi ir Latvijas pastāvēšanai viena no nozīmīgākajām dienām. Tas ir datums, kas Latvijai atnesa faktisko neatkarību un starptautisko atzīšanu, aizsāka valsts tautsaimniecības sektoru un politiskās domāšanas pārorientāciju Rietumu virzienā. Savukārt, 23. augusts ir datums, kad 1939. gadā tika noteikts ne tikai Latvijas, bet arī citu Austrumeiropas valstu liktenis turpmākajiem gadiem, atņemot tām pašu dārgāko – brīvību. 23. augusts savā ziņā noteicis Latvijai vēsturiski svarīgo datumu 1990. gada 4. maija un 1991. gada 21. augusta izcelsmes iemeslu. Milzīga labi padarīta darba sajūta mani pārņēma tad, kad 2008. gada rudenī tā laika Eiropas Parlamenta prezidents Hanss Gerts Poterings no tribīnes nolasīja deklarāciju: „Par 23.augusta pasludināšanu par Eiropas staļinisma un nacisma upuru atceres dienu”, nosaucot pie izstrādātāju vārdiem arī manu un manu kolēģu: brita Kristofera Bīzlija, vācieša Aleksandra Alvaro, ungārietes Zitas Gurmai un igaunietes Mariannas Miko vārdus, paziņojot, ka kopš šī brīža 23.augusts būs atzīmējama diena visā Eiropā. Lai deklarācija tiktu nolasīta tribīnē, tai bija jāiegūst likumīgs spēks - trīs mēnešu laikā jāsavāc vairāk nekā puse Eiropas Parlamenta deputātu parakstu. Ņemot vērā to, ka ne visiem, īpaši dienvidvalstu, deputātiem mūsu vēsture bija saprotama, bija jāiegulda liels darbs, to skaidrojot, pārliecinot par šādas piemiņas dienas nepieciešamību visas Eiropas mērogā. 23. augusts nav uzskatāms par kārtējo sēru lenti pie valsts karoga, tā ir zīme tam, ka visa Eiropa oficiāli nosoda abus noziedzīgos totalitāros režīmus un piemin upurus, kas cietuši to rezultātā. Svarīgi, ka pārējā pasaule izprot to, ar kādu mantojumu esam ienākuši Eiropas valstu saimē. Ar pirms 26 gadiem pieņemto konstitucionālo likumu tika atjaunota valstiskā neatkarība, kas izbeidza pusgadsimtu ilgušo cīņu par savas valsts atgūšanu, kas uzsākās ar jau minēto – 23. augustu. Šie vēsturiskie datumi ir nesaraujami saistīti – tie iezīmē cēloni un sekas šodien atzīmētajai Latvijas neatkarības de facto atjaunošanai. Šī diena – 21. augusts, patiesi ir ļoti nozīmīga - vēlu, lai ikviens šodien sajustu pacilājumu un svētku sajūtu.

Šodien kongresā, uzklausot gan jauno valdes priekšsēdētāju, gan valdes locekļus, varu teikt, ka jaunā partijas vadība ir gatava strādāt un ir motivēta to darīt. Mūsu biedriem, kā arī mūsu atbalstītājiem, esam vēlreiz norādījuši - mūsu vektors uz Eiropas stiprināšanu ir nemainīgs. Vienotība šobrīd ir un paliek Latvijā vienīgais patiesi uz Eiropu orientētais politiskais spēks. Tas ir būtiski, jo, ņemot vērā valsts ģeopolitisko un ekonomisko situāciju, Eiropas Savienība mums ir vajadzīga tieši tikpat lielā mērā kā NATO. Tāpat paliek nemainīgi partijas galvenie mērķi - labklājības līmeņa celšana Latvijā un nevienlīdzības mazināšana sabiedrībā. Par šiem mērķiem esam gatavi cīnīties un ticam, ka cilvēku atbalsts Vienotībai, šajā partijas vēsturē, iespējams, zemākajā punktā, pieaugs ar katru mūsu nostrādāto dienu.

Atceroties 19. augustu pirms nedaudz vairāk kā gadsimta ceturkšņa https://t.co/M86Zo9ssl0

My sympathies go to the victims' families and the wounded of the terrorist attack in #Barcelona! My thoughts are with you. #spainattack

My sympathies go to the victims' families and the wounded of the terrorist attack in #Barcelona! My thoughts are with you. #Spain