Par deputātiem


Eiropas Parlamentā darbojas 751 deputāti, kas ir ievēlēti 28 paplašinātās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Kopš 1979. gada deputātus ievēl uz 5 gadiem tiešās vispārējās vēlēšanās.

Katra valsts lemj par veidu, kādā notiks vēlēšanas, bet tām visām jānodrošina dzimumu līdztiesība un aizklāta balsošana. ES vēlēšanās ievēro proporcionālas pārstāvības principu. Minimālais vecums dalībai vēlēšanās ir 18 gadi, izņemot Austriju, kur tas ir 16 gadi.

Piešķirto vietu skaits ir atkarīgs no katras dalībvalsts iedzīvotāju skaita. Nedaudz vairāk nekā viena trešdaļa deputātu ir sievietes. Deputāti sēžu zālē ir izkārtoti atbilstoši politiskajai piederībai nevis valstspiederībai.

Deputātu darba laiks ir sadalīts starp vēlētājiem, darbu Strasbūrā, kur gadā notiek 12 plenārsēdes, un darbu Briselē, kur viņi apmeklē papildu plenārsēdes, kā arī komiteju un politisko grupu sanāksmes.

Deputātu darbu regulē 2009. gada Deputātu nolikums.

Eiropas Parlamenta deputātu Rīcības kodekss

Rīcības kodekss stājās spēkā 2012. gada 1. janvārī. Tajā kā vadošie principi ir noteikts tas, ka deputāti rīkojas vienīgi publiskās interesēs un darbā ievēro neitralitāti, integritāti, atklātību, rūpību, godīgumu un atbildību, kā arī respektē Parlamenta reputāciju.

Rīcības kodekss definē interešu konfliktus un to, kā deputātiem tie būtu jārisina, un tajā iekļauti arī noteikumi, piemēram, par oficiālām dāvanām deputātiem un bijušo deputātu profesionālo darbību.

Rīcības kodeksā ir arī noteikts pienākums deputātiem iesniegt detalizētu finansiālo interešu deklarāciju. Deputātiem ir arī pienākums informēt par dalību trešo personu rīkotos pasākumos, ja trešās personas atlīdzina viņu ceļa un uzturēšanās izdevumus vai veic tiešus šādu izdevumu maksājumus. Šajās deklarācijās ir atspoguļoti Rīcības kodeksa stingrie noteikumi un standarti attiecībā uz pārredzamību. Deputātu deklarācijās sniegtā informācija ir atrodama viņu profila lapā.

Deputātiem ir arī jādeklarē dāvanas, ko viņi saņēmuši, oficiāli pārstāvot Parlamentu, saskaņā ar Rīcības kodeksa īstenošanas noteikumos paredzētajiem nosacījumiem. Šādas dāvanas dokumentē dāvanu reģistrā.

Jebkuram deputātam Rīcības kodeksa pārkāpuma gadījumā Parlamenta priekšsēdētājs var noteikt sankcijas. Parlamenta priekšsēdētājs plenārsēdē paziņo par minēto sankciju, un to publicē Parlamenta vietnē līdz sasaukuma beigām.

Padomdevēja komiteja deputātu rīcības jautājumos

Padomdevēja komiteja deputātu rīcības jautājumos ir atbildīgā struktūra, kas deputātiem sniedz norādījumus par Rīcības kodeksa noteikumu interpretāciju un piemērošanu. Pēc Parlamenta priekšsēdētāja pieprasījuma Padomdevēja komiteja izvērtē arī varbūtējos šā Rīcības kodeksa pārkāpumus un iesaka priekšsēdētājam, kādus iespējamos pasākumus veikt.

Padomdevēja komitejā ir pieci deputāti. Tos ieceļ Parlamenta priekšsēdētājs, ņemot vērā deputātu pieredzi un līdzsvaru starp Parlamenta politiskajām grupām. Katrs Padomdevēja komitejas loceklis uzņemas priekšsēdētāja pienākumus uz sešiem mēnešiem rotācijas kārtībā. Parlamenta priekšsēdētājs arī ieceļ komitejas locekļu aizstājējus, proti, vienu no katras politiskās grupas, kas nav pārstāvēta Padomdevēja komitejā.

Padomdevēja komiteja katru gadu publicē ziņojumu par savu darbību.


Padomdevējas komitejas sastāvs
Danuta Maria HÜBNER
  • Danuta Maria HÜBNER
  • Group of the European People's Party (Christian Democrats) Member
  • Poland Platforma Obywatelska
Mady DELVAUX
  • Mady DELVAUX
  • Group of the Progressive Alliance of Socialists and Democrats in the European Parliament Member
  • LuxembourgParti ouvrier socialiste luxembourgeois
Sajjad KARIM<
  • Sajjad KARIM
  • European Conservatives and Reformists Group Member
  • United KingdomConservative Party
Jean-Marie CAVADA
  • Jean-Marie CAVADA
  • Group of the Alliance of Liberals and Democrats for Europe Member
  • FranceNouveau Centre-UDI
Jiří MAŠTÁLKA
  • Jiří MAŠTÁLKA
  • Confederal Group of the European United Left - Nordic Green Left Member
  • Czech RepublicKomunistická strana Čech a Moravy

Rezerves deputāti
Heidi HAUTALA
  • Heidi HAUTALA
  • Group of the Greens/European Free Alliance Vice-Chair
  • FinlandVihreä liitto
Laura FERRARA
  • Laura FERRARA
  • Europe of freedom and direct democracy Group Member
  • ItalyMovimento 5 Stelle
Gerolf ANNEMANS
  • Gerolf ANNEMANS
  • Europe of Nations and Freedom Group Treasurer
  • BelgiumVlaams Belang

Algas un pensijas

EP deputātu alga

Saskaņā ar vienoto Deputātu nolikumu, kas stājās spēkā 2009. gada jūlijā, visi EP deputāti saņem vienādu algu.

Atbilstīgi vienotajam Deputātu nolikumam no 2016. gada 1. jūlija EP deputāta mēnešalga pirms nodokļu nomaksas sasniedz EUR 8484,05. Algu izmaksā no Parlamenta budžeta, un pēc tam, kad tiek atskaitīti ES nodokļi un apdrošināšanas iemaksas, tā ir EUR 6611,42. Dalībvalstis uz algu var attiecināt arī savas valsts nodokļus. Pamatalga ir noteikta 38,5 % apmērā no Eiropas Savienības Tiesas tiesneša pamatalgas.

Ir daži izņēmumi — EP deputāti, kas bija Parlamenta deputāti pirms 2009. gada vēlēšanām, varēja izvēlēties saglabāt iepriekšējo dalībvalstu sistēmu attiecībā uz algām, pārejas pabalstiem un pensijām.

Pensijas

Saskaņā ar Deputātu nolikumu bijušajiem deputātiem, sasniedzot 63 gadu vecumu, ir tiesības saņemt vecuma pensiju. Pensijas apmērs ir 3,5 % no algas par katru pilnu deputāta pilnvaru īstenošanas gadu, taču tās kopsumma nepārsniedz 70 % no algas. Šo pensiju izmaksas sedz no Eiropas Savienības budžeta.

Kopš 2009. gada jūlija jaunajiem deputātiem vairs nav pieejama papildu pensijas shēma, ko EP deputātiem ieviesa 1989. gadā, un tās izmantošana tiek pakāpeniski samazināta.

Piemaksas Eiropas Parlamenta deputātiem

Līdzīgi dalībvalstu parlamentu deputātiem arī Eiropas Parlamenta deputāti saņem dažādas piemaksas, kas paredzētas to izdevumu segšanai, kas radušies, pildot dienesta pienākumus.

Piemaksa par vispārējiem izdevumiem

Šī piemaksa ir paredzēta to izdevumu segšanai, kas deputātiem radušies, strādājot dalībvalstī, kur tie ievēlēti, piemēram, deputātu biroju uzturēšanas izmaksu, sakaru un pasta izdevumu, kā arī datortehnikas un telemātikas aprīkojuma iegādes, darbības nodrošināšanas un uzturēšanas izmaksu segšanai. Ja deputāti bez attaisnojoša iemesla neapmeklē pusi no kopējā plenārsēžu skaita viena parlamentārā gada laikā (septembris–augusts), šās piemaksas apmēru samazina par piecdesmit procentiem.

Šīs piemaksas apmērs 2018. gadā ir EUR 4 416 mēnesī.

Citi ceļa izdevumi

Deputātiem saistībā ar darba pienākumiem bieži jāceļo savā ievēlēšanas dalībvalstī un ārpus tās ne tikai, lai veiktu savus pienākumus (piemēram, lai apmeklētu konferences vai dotos darba vizītē). Tādēļ par darbu ārpus ievēlēšanas dalībvalsts deputāti var saņemt izdevumu kompensāciju par ceļa, uzturēšanās un saistītiem izdevumiem līdz EUR 4 264 gadā. Attiecībā uz darba braucieniem ievēlēšanas dalībvalstī tiek kompensēti tikai transporta izdevumi, kuru maksimālo summu gadā nosaka katra dalībvalsts atsevišķi.

Dienas nauda

Eiropas Parlaments maksā vienotas likmes piemaksu EUR 306 dienā, lai segtu citus deputātu izdevumus Parlamenta sesiju laikā, ja viņi apliecina savu ierašanos ar parakstu vienā no šim nolūkam sagatavotajiem oficiālajiem apmeklējuma reģistriem.

Šo piemaksu samazina uz pusi, ja deputāti plenārsēžu dienās nepiedalās vairāk nekā pusē elektronisko balsojumu, kaut arī viņi ir ieradušies. Ja deputāts piedalās sanāksmēs ārpus Eiropas Savienības teritorijas, Parlaments maksā dienas naudu EUR 153 dienā (ja deputāts ir parakstījies reģistrā) un papildus sedz arī uzturēšanās izdevumus.

Dienas nauda komandējumos
  • Ja deputāts dodas darba braucienā, lai piedalītos oficiālās sanāksmēs ES teritorijā, Eiropas Parlaments maksā vienotas likmes piemaksu EUR 304 apmērā par katru dienu. Lai saņemtu šo piemaksu, deputātam jāparaksta oficiālo apmeklējumu reģistrs. "Dienas nauda" paredzēta viesnīcas, maltīšu un citu izdevumu segšanai. Šo piemaksu samazina uz pusi, ja deputāts plenārsēžu dienās nepiedalās vairāk nekā pusē elektronisko balsojumu.
  • Ja deputāts dodas darba braucienos ārpus ES teritorijas, Parlaments maksā "dienas naudu" EUR 152 dienā un papildus sedz arī uzturēšanās izdevumus.

Noteikumi par personālu

Eiropas Parlamenta deputāti var paši izvēlēties savus palīgus, nepārsniedzot Parlamenta noteikto budžeta finansējumu un ievērojot Deputātu nolikuma īstenošanas noteikumu 5. nodaļā paredzētos nosacījumus.

2018. gadā pieejamā maksimālā summa mēnesī ir EUR 24 526 vienam deputātam. Šo summu neizmaksā deputātiem, bet algas veidā izmaksā palīgiem, kuri atbilst nosacījumiem un ar kuriem ir noslēgts spēkā esošs līgums, kā arī struktūrām, kam uzdots iekasēt algas nodokli.

Deputāti var pieņemt vairāku veidu palīgus.

Reģistrētie palīgi, kas pilda savus pienākumus Briselē (vai Luksemburgā/Strasbūrā), atrodas tiešā Parlamenta administrācijas pakļautībā. Deputāti var pieņemt darbā trīs reģistrētus palīgus (vai pat četrus, ja tiek ievēroti īpaši nosacījumi). Vismaz 25 % no parlamentārajai palīdzībai paredzētā finansējuma ir atvēlēti reģistrētajiem palīgiem.

Vietējie palīgi palīdz deputātiem to ievēlēšanas dalībvalstī. Šos līgumus administrē pilnvarotais maksātājs, kas garantē sociālā nodrošinājuma un nodokļu režīma noteikumu ievērošanu. Līgumi ar vietējiem palīgiem tiek slēgti vai nu kā darba līgumi vai līgumi par pakalpojumu sniegšanu.

Praktikanti var iziet praksi vai nu Parlamentā, vai deputāta ievēlēšanas dalībvalstī.

Vietējo palīgu un praktikantu kopējās izmaksas nedrīkst pārsniegt 75 % no deputāta parlamentārās palīdzības piemaksas. Izdevumi, kas saistīti tikai ar pakalpojumu sniedzējiem, nedrīkst pārsniegt 25 % no minētās piemaksas.

Vairāk informācijas par atalgojumu: šeit.

Attiecībā uz pakalpojumu sniedzējiem, kas ir juridiskas personas, un pilnvarotajiem maksātājiem ir noteiktas salīdzināmas maksimālās robežvērtības.

Vairāki deputāti var veidot grupu, lai pieņemtu darbā vienu vai vairākus reģistrētus vai dalībvalstīs nodarbinātus palīgus. Viņi savstarpēji vienojas par izmaksu sadalījuma galvenajiem principiem.

Deputāti nevar pieņemt par palīgiem tuvus radiniekus. Viņu palīgiem ir jāizvairās no iesaistīšanās ārējās darbībās, kas varētu radīt interešu konfliktu.

Visu palīgu vārdi vai juridiskie nosaukumi ar viņiem noslēgto līgumu darbības laikā ir publicēti Parlamenta interneta vietnē, ja vien nav saņemts atbrīvojums no šīs prasības tikai un vienīgi pienācīgi pamatotu drošības apsvērumu dēļ.

Eiropas Parlamenta un valstu vēlēšanas skaitļos

Pirmais izdevums ir aprakstīti 2014. gada maijā notikušo Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti, Eiropas Parlamenta tiešās ievēlēšanas 35 gadu ilgā vēsture, kura aizsākās 1979. gadā, un dažādās dalībvalstīs notikušās vēlēšanas. Otrajā izdevumā ir iekļauta informācija par visām Parlamentā notikušajām izmaiņām un detalizēti dati par valstu vēlēšanām, kas notikušas kopš minētā datuma.