Katra dalībvalsts nosaka savu vēlēšanu modeli, bet visām ir jāievēro vienādi demokrātiskie pamatnosacījumi: sieviešu un vīriešu līdztiesība un aizklātā balsošana. Vēlēšanu tiesības visās valstīs ir no 18 gadu vecuma, izņemot Austriju, kur balsot var jau no 16 gadu vecuma. Jāpiezīmē, ka vēlēšanām Eiropā jau ir izveidojušies daži kopīgi noteikumi – tās ir tiešas vispārējas vēlēšanas, tajās piemēro proporcionalitātes principu un deputātus ievēl uz 5 gadiem ar tiesībām tikt pārvēlētiem.
Vietu skaitu Parlamentā parasti nosaka proporcionāli katras valsts iedzīvotāju skaitam.
Vīriešu un sieviešu attiecība: sieviešu skaits Eiropas Parlamentā nepārtraukti palielinās, un šobrīd nedaudz vairāk nekā viena trešā daļa deputātu ir sievietes.
Eiropas Parlamenta deputātu darba laiks ir sadalīts starp Briseli, Strasbūru un savu vēlēšanu apgabalu. Briselē deputāti piedalās Parlamenta komiteju un politisko grupu sanāksmēs, kā arī papildu sesiju sēdēs, savukārt Strasbūrā viņi piedalās 12 sesijās. Paralēli pamatpienākumiem deputāti veltī laiku savam vēlēšanu apgabalam.
Eiropas Parlamenta deputāti apvienojas politiskajās grupās atkarībā no politisko uzskatu kopības, nevis valstspiederības.
Eiropas Parlamenta deputāti īsteno savas pilnvaras neatkarīgi.
Tā kā deputātiem piešķirtās pilnvaras kļūst arvien plašākas, viņu darbība ietekmē visas pilsoņu ikdienas dzīves jomas: vidi, patērētāju aizsardzību, transportu, kā arī izglītību, kultūru, veselību u.c.
Jaunais Eiropas Parlamenta Deputātu nolikums stājās spēkā 2009.g. 14. jūlijā. Tas nodrošina caurskatāmākus deputātu darba noteikumus un paredz visiem deputātiem vienādu algu, ko izmaksā no ES budžeta.
